Court dismisses appeal against minor hooliganism fine, upholding police decision on minor disorder offense.

Lietas Nr. 130065314

Lietas arhīva Nr. 1-0110-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015. gada 3. februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane,

izskatījusi rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2014.gada 11. augusta lēmumu Nr.1807,

konstatēja:

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes ( VP RRP) Rīgas Teikas policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore

J.Butāne 2014.gada 17. jūnijā sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu PC 109225 par to, ka 2014.gada 13. janvārī plkst.

16.00. /pers. A//adrese/ atrodoties SIA „Sky BUS” mikroautobusa salonā, pasažieru klātbūtnē, ignorējot vispārpieņemtās

uzvedības normas, traucējot cilvēku mieru un SIA „Sky BUS” autovadītāja darbu, lamājās rupjiem aizskarošiem vārdiem (

atspoguļoti administratīvā pārkāpuma protokolā), izraisīja kautiņu ar mikroautobusa vadītāju, tādējādi tika traucēts SIA „Sky BUS”

mikroautobusa grafiks.

Minētās darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167. panta kā sīkais

huligānisms.

Ar VP RRP Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Butānes 2014. gada 26. jūnija lēmumu /pers. A/

sodīts pēc Latvijas APK 167. panta ar naudas sodu EUR 70 apmērā.

Ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. V.Junika 2014. gada 11. augusta lēmumu Nr. 1807 VP RRP Rīgas

Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Butānes 2014. gada 26. jūnija lēmums atstāts negrozīts un /pers. A/

sūdzība noraidīta.

VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. V.Junika 2014. gada 11. augusta lēmumā Nr. 1807 atzinis, pārbaudot

pieņemtā lēmuma tiesiskumu saskaņā ar LAPK 286.panta otrās daļas nosacījumiem, VP RRP KPP ir nepieciešams pārbaudīt,

vai lēmumā pamatoti norādīts, ka /pers. A/ ir vainīgs LAPK 167.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un, ka viņš ir

saucams pie administratīvās atbildības ar naudas sodu 70 EUR (septiņdesmit euro) apmērā.

Apstrīdētajā lēmumā izdarīta pierādījumu analīze, norādot, ka 2014.gada 13.janvāra nopratināšanas protokolā /pers. A/ norāda, ka

2014.gada 13.janvārī ap plkst. 16.30 viņš atradās /adrese/ un nolēmis iekāpt maršruta autobusā, kas brauc slimnīcas virzienā. /pers. A/

paskaidro, ka, iekāpjot maršruta autobusā, viņš uzrādīja invalīda apliecību, bet maršruta autobusa vadītājs rupji izteicās ar necenzētiem

vārdiem. /pers. A/ apgalvo, ka viņš gribēja izkāpt no maršruta autobusa un tajā brīdī nejauši pieskārās autobusa vadītājam, pēc kā maršruta

autobusa vadītājs sāka lamāties uz viņu ar necenzētiem vārdiem un sāka viņu sist. /pers. A/ apgalvo, ka ir saņēmis ap desmit sitieniem ar

dūri pa seju un viņam tika izsists priekšējais zobs, pēc tam viņš (/pers. A/) izsauca policiju. 2014.gada 22.janvāra nopratināšanas protokolā

/pers. I/ norāda, ka 2014.gada 13.janvārī ap plkst. 16.00 strādāja maršrutā Imanta - Pļavnieki ar SIA “Sky bus”, kas nodarbojas ar

pasažieru pārvadājumiem, mikroautobusu. SIA “Sky bus”, kā to norāda /pers. I/, ir privātuzņēmums, kurš nepārvadā cilvēkus ar ē-taloniem

vai ar kaut kādam apliecībām. /pers. I/ paskaidro, ka pieturvietā, kas atrodas uz Dzelzavas ielas (iepretī Purvciema tirgum) mikroautobusā

iekāpa liela auguma, vidēja vecuma, atlētiskas miesas būves vīrietis, kurš uzrādīja invalīda apliecību. /pers. I/ paskaidro, ka norādīja vīrietim uz

to, ka viņa uzņēmums pārvadā pasažierus tikai par naudu un tāpēc vīrietim ir jāsagaida citu - “Rīgas Satiksme” maršruta autobusu. /pers. I/

apgalvo, ka vīrietis atteicās atbrīvot mikroautobusu un sāka lamāties ar necenzētiem vārdiem “mudak, idiot”. /pers. I/ paskaidro, ka

mikroautobusā atradušās pārsvarā sievietes un viņš centies nereaģēt uz vīrieša izteicieniem, lūdzot izkāpt no mikroautobusa. /pers. I/

apgalvo, ka vienu brīdi vīrietis negaidīti iesita viņam pa seju vaiga rajonā, dēļ kā viņš apjuka, iesita vīrietim pretim un nogrūda viņu nost.

Vīrietis, kā to apgalvo /pers. I/, turpināja vicināties ar rokām un sist viņam (/pers. I/) pa ķermeni. /pers. I/ paskaidro, ka piecēlās no savas

sēdvietas, lai izstumtu vīrieti no salona, bet vīrietis sāka sist viņu ar kājām pa ķermeni, dēļ kā viņš atkārtoti pāris reizes iesita vīrietim. /pers. I/

norāda, ka pēc tam vīrietis sagrāba viņu aiz drēbēm, bet pie viņiem pieskrēja kāds salona pasažieris un tad vīrietis palaida viņu un

nomierinājās. /pers. I/ norāda, ka palūdza vīrieti izkāpt no salona, bet vīrietis teica, ka nekur neies un izsauks policiju. /pers. I/ norāda, ka

incidenta rezultātā viņam bija pārsista lūpa, radušies zilumi uz kakla un sejas. /pers. I/ norāda, ka bija spiests rīkoties aprakstītā veidā

pašaizsardzības nolūkos un aizsargājot citus pasažierus, jo vīrietis rīkojās neadekvāti un neprognozējami.

Mikroautobusa pasažieres /pers. K/ un /pers. L/ nopratināšanas laikā norādīja, ka 2014.gada 13.janvārī ap plkst. 16.00, braucot

maršrutā “Nr.270”, sabiedriskā transporta pieturā “Dzelzavas iela” mikroautobusā iekāpa pasažieris, kurš vadītājam uzrādīja kaut kādu

dokumentu, iespējams, invalīda apliecību. Mikroautobusa vadītājs, kā to norāda liecinieces, paskaidroja, ka viņa mikroautobuss nepieder “Rīgas

Satiksmei”, līdz ar ko pārvadā pasažierus tikai pa naudu, vadītājs vairākās reizes palūdza vīrieti atstāt mikroautobusu, bet vīrietis to atteicās

darīt. Liecinieces norāda, ka vīrietis palika agresīvs, sāka lamāties ar necenzētiem vārdiem un negaidīti ar dūri iesita mikroautobusa vadītājam

galvas rajonā. Starp pasažieri un vadītāju, kā to norāda liecinieces, izcēlās kautiņš, vadītājs mēģināja nomierināt pasažieri un pēc kāda laika

viņam tas izdevās, bet uz notikuma vietu tika izsaukta policija. Izvērtējot lietas materiālus (/pers. A/, /pers. I/ un liecinieces paskaidrojumus,

kā arī citus lietas materiālus) VP RRP KPP piešķīris lielāku ticamību liecinieces /pers. K/ un /pers. L/ paskaidrojumiem, jo viņas nebija iesaistītas

notikušajā konfliktā un lietas izskatīšanas laikā netika iegūtas ziņas par to, ka viņas varētu būt ieinteresētas lietas iznākumā par labu kādai no

konfliktā iesaistītajām pusēm.

Ņemot vērā minētos paskaidrojumus un pārējos lietas materiālus, apstrīdētajā lēmumā secināts, ka 2014.gada 13.janvārī ap plkst.

16.00, iekāpjot mikroautobusa salonā, tieši /pers. A/, nepiekrītot /pers. I/ lūgumam atbrīvot mikroautobusa salonu, citu personu klātbūtnē

sāka lamāties ar necenzētiem vārdiem un pirmais iesita /pers. I/. Tādejādi VP RRP KPP secina, ka rīkojoties liecinieces aprakstītajā veidā,

/pers. A/ ignorēja vispārpieņemtās uzvedības normas, izrādīja necieņu attiecībā pret citiem mikroautobusa pasažieriem, līdz ar to traucēja

apkārtesošo cilvēku mieru. Apkopojot minēto, apstrīdētajā lēmumā secināts, ka /pers. A/ rīcībā ir saskatāms LAPK 167.pantā paredzētā

pārkāpuma sastāvs un viņš ir saucams pie administratīvās atbildības par minētā pārkāpuma izdarīšanu. /pers. A/ par saukšanu pie

administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā piemērots minimālais sods.

Tāpat apstrīdētajā lēmumā vērtēts apstāklis, ka tieši /pers. A/ izsaucis uz notikuma vietu policiju, taču atzīts, ka šim apstāklim lietā

nav nozīmes, jo tas nevar būt par pamatu, lai no atbildības atbrīvotu personu, kura vainojama konstatētā pārkāpuma izdarīšanā. Lēmums

par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības ir pieņemts, ievērojot LAPK 37.panta ceturtajā daļā paredzēto termiņu.

Sūdzībā par VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. V.Junika 2014. gada 11. augusta lēmumu /pers. A/

norādījis, ka viņa rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Būdams invalīds, iekāpis maršruta mikroautobusā un uzrādījis

invalīda apliecību. Mikroautobusa vadītājs /pers. I/ sācis viņu apvainot un turpmākās viņa darbības izpaudās fiziskā vardarbībā.

Sitot ar dūru pa seju, izsists zobs. Nav ņemts vērā fakts, ka sūdzības iesniedzējs izsaucis policiju. Administratīvā pārkāpuma

protokols sastādīts tikai 2014. gada 17. jūnijā. Lūdz tiesu atzīt par prettiesisku lēmumu par viņa sodīšanu, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 6., 8., 103., 105. panta pirmās daļas.

Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots,

nosūtot 2014.gada 16. oktobrī paziņojumu.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma un VP RRP KPP priekšnieka p.i.

V.Junika 2014.gada 11. augusta lēmums Nr. 1807 atstājams negrozīts.

LAPK 167.pants ir ietverts LAPK 13. nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud

sabiedrisko kārtību. Sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse -

darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu.

LAPK 167. pantā noteikta administratīvā atbildība par sīko huligānismu, proti, par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā

necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīgu rīcību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu vai

organizāciju darbību.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 27.novembra spriedumā (Lieta

Nr.124048507 SKA-374/2009) sniegta Latvijas APK 167.pantā ietvertā sīkā huligānisma definīcija. Sīkais huligānisms ir lamāšanās

ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru

un kārtību. No Latvijas APK 167.panta tiesiskā sastāva analīzes secināms, ka sīkā huligānisma, kā administratīvā pārkāpuma

objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse - darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Ja

netiek konstatēta kāda no minētajām administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, nav pamata personu saukt pie administratīvās

atbildības.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 167. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, ir jākonstatē, ka persona ar savām darbībām traucējusi sabiedrisko mieru un kārtību, uzņēmu vai organizāciju

darbu.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās

personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas

par faktiem; lietiskie pierādījumi. Atbilstoši Latvijas APK 243. panta ceturtajai daļai ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā

netiek pierādīts pretējais, bez papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras

administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto 2014. gada 17. jūnija administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC109225,

konstatēts, ka 2014. gada 13. janvārī plkst. 16.00 /pers. A//adrese/ atrodoties SIA „Sky BUS” mikroautobusa salonā, pasažieru

klātbūtnē, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot cilvēku mieru un SIA „Sky BUS” autovadītāja darbu, lamājās

rupjiem aizskarošiem vārdiem ( atspoguļoti administratīvā pārkāpuma protokolā), izraisīja kautiņu ar mikroautobusa vadītāju,

tādējādi tika traucēts SIA „Sky BUS” mikroautobusa grafiks, kas apstiprinās ar lietas materiālie pievienoto VP RRP Kārtības policijas

pārvaldes inspektores J.Butānes ziņojumu, ar mikroautobusa vadītāja /pers. I/ un liecinieku /pers. L/ un /pers. K/ liecībām.

LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ka ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, ar kuriem ir pierādīta /pers. A/ vaina

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 167. pantā, apstrīdētajā lēmumā ietvertā pierādījumu analīze un

pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko tiesa pievienojas Ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. V.Junika

2014. gada 11. augusta lēmuma Nr. 1807 motivācijai, tai skaitā uz sūdzībā norādītajiem argumentiem, kuri jau iepriekš vērtēti

apstrīdētajā lēmumā.

Papildus tiesa norāda, ka tas apstāklis, ka pārkāpums noticis 2014. gada 13. janvārī, administratīvā pārkāpuma protokols

sastādīts 2014. gada 17. jūnijā, bet sods par pārkāpumu piemērots 2014. gada 26. jūnijā, neatbilst Latvijas APK 37. pantā

noteiktajam par noilguma iestāšanos, kādos gadījumos administratīvā lietvedība būtu izbeidzama.

Administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski tā minimālajā apmērā, līdz ar to, ņemot vērā administratīvā soda

preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka tas sasniedz Latvijas APK 22.pantā noteikto mērķi, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis

un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību

normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Vienlaikus tiesa norāda, ka sūdzības iesniedzējs nepamatoti atsaucies uz Administratīvā procesa likuma normām, jo

administratīvā pārkāpuma lieta izskatāma saskaņā ar Latvijas APK tiesisko regulējumu, nevis Administratīvā procesa likuma

normām.

Ņemot vērā minēto, VP RPP Kārtības policijas priekšnieka p.i. V.Junika 2014.gada 11. augusta lēmums Nr.1807

administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz LAPK 167. pantu, 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu LR IeM Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. V.Junika

2014.gada 11. augusta lēmumu Nr.1807.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 3. februārī.

-3

Tiesnese A.Feldmane