Court imposes administrative detention and fine for evading police, but orders vehicle return to owner.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of evading police and imposed a ten-day administrative detention and a €1,200 fine. Although the defendant admitted guilt and expressed remorse, the court applied the statutory minimum penalty. Crucially, the court ordered the seized vehicle to be returned to its owner based on a Constitutional Court ruling that such seizures violate constitutional rights.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta 5. daļa; Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2013. gada 24. oktobra spriedums Nr. 2012-23-01: Administrative detention and fines for evading police are lawful, but seizure of the vehicle from the owner violates the Constitution and requires immediate return upon request.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 111006716
Lietas arhīva Nr. 1-0067-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsu rajona tiesas tiesnese L. Karlsone
ar tiesas sēžu sekretāri E. Milleri ,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/, dzim. /datums/, personas kods /personas kods/, dzīves vieta
/adrese/, nestrādā, gada laikā –nav ziņu par administratīvo sodāmību
k o n s t a t ē j a ,
ka 2016. gada 27. maijā VP Vidzemes reģiona pārvaldes KPB Patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības nodaļas inspektors Jānis Zaļais sastādījis
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 161798 par to, ka /pers. A/ 2016. gada 27. maijā plkst. 21.19, Amatas novada Drabešu pagastā apdzīvotā vietā
Ieriķi, pa Lielo ielu virzienā no Spāres uz vietējas nozīmes ceļa, kas ved uz mājas “Zemītes” pusi, vadīja transportlīdzekli automašīnu VW Sharan, ar valsts Nr.
zīmi /TL numurs/, un nepakļāvās policijas darbinieku vairākkārtējām likumīgajām prasībām - apturēt transporta līdzekli- bēga un bēgšanu turpināja pa vietējas
nozīmes autoceļu līdz mājām “Zemītes”. Par šādu pārkāpumu administratīvā atbildība ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk-
Latvijas APK) 149.5 panta piektajā daļā.
/pers. A/, sastādot protokolu, ir izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas APK 260. pantā, un izsniegts administratīvā protokola
noraksts, kurā ir norāde, ka Cēsu rajona tiesā uz lietas izskatīšanu jāierodas 2016. gada 1. jūnijā plkst. 09.00.
Iestāde - VP Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāvis uz sēdi nav ieradies, bet tiesā saņemts rakstisks iesniegums- lūgums lietu izskatīt bez pārstāvja
klātbūtnes.
Persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības - /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu pārkāpumā, par ko sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.
PC 161798, atzina pilnībā un notikušo nožēloja. Sēdē papildus paskaidroja, ka transportlīdzekļa vadītāja tiesības likumā noteiktajā kārtībā nav ieguvis.
Norādīja, ka transportlīdzekļa īpašnieks automašīnu jau ir izņēmis. Nožēlo izdarīto, lūdza noteikt soda izciešanu no 27.06.2016.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausot personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības- /pers. A/, izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus – administratīvā pārkāpuma
protokolu, dienesta ziņojumus un paša /pers. A/ rakstveida paskaidrojumu, atzīst, ka ir pierādīta /pers. A/ prettiesiskā rīcība –nepakļaušanās tādas personas
atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus. Tiesa ņem
vērā, ka arī tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā protokolā aprakstītajā notikumā vaļsirdīgi atzina un patiesi nožēloja izdarīto, par ko parakstīja
apliecinājumu, kas pievienots tiesas sēdes protokolam.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Iestādē
pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā –
iestādei.
Latvijas APK 244. pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesa atzīst, ka lietā iegūtās ziņas par faktiem, kas izmantotas kā pierādījumi, ir ticamas, attiecināmas un pieļaujamas.
Tiesa, saskaņā ar likuma „Par policiju” 9. pantu, atzīst, ka jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no
viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas persona ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un
sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem
palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo
tuvākajai policijas iestādei.
No minētā secināms, ka policijas darbiniekam jebkurā laikā un vietā jāreaģē uz konstatētiem likumpārkāpumiem. Ievērojot to, ka A. Verpelis un J.
Zaļais ir ne tikai ir Valsts policijas darbinieki, bet konkrētajā laikā un vietā pildīja tiešos darba pienākumus atbilstoši norīkojumam, viņiem ne tikai bija
tiesības aizturēt personu, bet šāds pienākums viņiem ar likumu arī noteikts.
Tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti pārliecinoši pierādījumi, kas izslēdz jebkādas šaubas par to, ka izdarīts tieši Latvijas APK 149. 5 panta piektajā daļā,
paredzētais administratīvais pārkāpums.
Tas apstiprinās gan ar paša /pers. A/ paskaidrojumiem, gan dienesta ziņojumiem.
Atzīstot /pers. A/ vainu viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā par pierādītu, tiesa secina, ka viņam ir piemērojams administratīvais
sods.
Latvijas APK 149. 5 panta piektās daļas sankcija paredz - naudas sodu mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita
transportlīdzekļa vadītājam (izņemot velosipēda vadītāju) piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas
sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Ņemot vērā /pers. A/ savas vainas pilnīgu atzīšanu un izdarītā nožēlu, kas saskaņā ar Latvijas APK 33. panta pirmās daļas 1. punktu atzīstams par
atbildību mīkstinošu apstākli, un ievērojot to, ka lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, atzīstams, ka administratīvā aresta laiku un naudas sodu
/pers. A/ iespējams noteikt minimālo, kādu paredz likums 1 200 EUR apmērā.
Ar lietā esošo izziņu no CSDD pierādīts, ka automašīnas VW Sharan, ar valsts Nr. zīmi /TL numurs/, īpašnieks ir /pers. B/, personas kods
/personas kods/.
Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2013. gada 24. oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01 ir nospriests, ka lēmumi par auto aizturēšanu
attiecībā uz citiem transportlīdzekļu īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem), kuri nav izdarījuši administratīvo
pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, un kuru transportlīdzekļi šā sprieduma publicēšanas dienā atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūras
glabāšanā, atzīstami par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un spēkā neesošiem no dienas, kad pieņemts lēmums attiecīgajā
administratīvā pārkāpuma lietā.
Nodrošinājuma valsts aģentūrai, pamatojoties uz konkrēto Satversmes tiesas spriedumu, pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma, atdod
transportlīdzekli, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.
Pamatojoties uz Latvijas APK 31., 32., 33. panta pirmās daļas 4. punktu un 149.5 panta piekto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, Latvijas Republikas
Satversmes tiesas 2013. gada 24. oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01, tiesa
n o s p r i e d a
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149. panta piektajā
daļā un sodīt /pers. A/ ar administratīvo arestu uz 10 ( desmit) diennaktīm.
Aresta sākumu skaitīt no 27.06.2016.
Uzlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvo naudas sodu 1 200 EUR (tūkstoš divsimt eiro) apmērā, piemērojot liegumu iegūt
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Naudas sods iemaksājams 30 dienu laikā sekojošā Bankas kontā:
Saņēmējs : Valsts kase, reģ. Nr. 90000050138, konta Nr. LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde Valsts Kase, BIC kods TRELLV22,
norādot administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PC 161798.
Kvīts par naudas soda nomaksu nekavējoši iesniedzama tiesas kancelejā - Cēsīs, Raunas ielā 14, 112. kabinetā.
Lēmumu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas liegumu izpildei, nosūtīt VP Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknim.
Automašīnu VW Sharan, ar valsts Nr. zīmi /TL numurs/, nekavējoši atdot tās īpašniekam /pers. B/, personas kods /personas kods/, vai viņa
pilnvarotajai personai.
Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā, no sprieduma paziņošanas dienas (2016. gada 1. jūnijs), iesniedzot
apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese L. Karlsone