Court convicts driver of repeated driving without license and imposes 10 days detention plus fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0817-19/37

ECLI:LV:ZRT:2019:0903.173081719.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2019.gada 3.septembrī

Zemgales rajona tiesas

tiesnese Līga Baltmane-Zepa,

ar tiesas sēdes sekretāri Zani Kapaču,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkta.

Aprakstošā daļa

2019.gada 1.septembrī Valsts policijas darbinieks noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC314072 /pers. A/ par to, ka viņš

2019.gada 1.septembrī plkst.00.29 Jēkabpilī pa Nameja ielu virzienā no Saules ielas uz Viestura ielu vadīja transportlīdzekli Mitsubishi Carisma, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadītāja tiesībām.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkts un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktā.

Valsts policijas pārstāvis un /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradušies. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka

lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.

Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei un /pers. A/ par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, lietas dalībnieki nav informējuši

tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar

to lieta skatāma lietas dalībnieku prombūtnē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktā, ir pierādīta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktu administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa

vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas).

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par

faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram,

Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr.137006315).

2019.gada 1.septembrī par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC314072 (lietas

3.lapa).

Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu noformētajiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu

protokoliem, a priori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Zemgales apgabaltiesas

2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413). Jāņem vērā, ka likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās ziņas ir uzskatāmas par objektīvu

pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas

2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).

To, ka 2019.gada 1.septembrī administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadījis transportlīdzekli atkārtoti gada laikā

bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, pierāda lietas materiālos esošais administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC314072 (lietas 3.lapa) un lietas

materiālos esošā Sodu reģistra uzziņa, no kuras redzams, ka /pers. A/ 2018.gada 9.martā saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta sestās daļas 1.punkta, tas ir, par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības, un sodīts ar naudas sodu 280 EUR apmērā. /pers. A/ 2018.gada 14.martā saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkta, tas ir, par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav iegūtas transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības, un sodīts ar naudas sodu 570 EUR apmērā un administratīvo arestu uz piecām dienām, 2018.gada 29.maijā /pers. A/ saukts pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkta, tas ir, par transportlīdzekļa vadīšanu

atkārtoti gada laikā, ja nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, un sodīts ar naudas sodu 570 EUR apmērā un administratīvo arestu uz deviņām

dienām, un 2019.gada 18.janvārī /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās

daļas 1.punkta, tas ir, par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, un sodīts ar naudas sodu 570

EUR apmērā un administratīvo arestu uz astoņām dienām (lietas 10.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu pierādījumus tiesnesim jāvērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnesei nav šaubu par iepriekš spriedumā minēto pierādījumu ticamību, kas pierāda to, ka /pers. A/ vadīja automašīnu atkārtoti gada laikā bez

transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, un līdz ar to lietā konstatējams, ka ir noticis administratīvais pārkāpums, /pers. A/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir

sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas

un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkta sankcija par šo izdarīto administratīvo pārkāpumu paredz sodu

administratīvā aresta veidā no 5 līdz 15 diennaktīm un naudas sodu 570 EUR apmērā.

Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka /pers. A/ nestrādā algotu darbu, apgādībā viena persona (lietas 3.lapa), iepriekš vairākkārtēji

administratīvi sodīts, administratīvos pārkāpumus izdara sistemātiski (lietas 10.lapa), un tiesnese secina, ka /pers. A/ vērtējams negatīvi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 33.pantu tiesnese nekonstatē atbildību mīkstinošos apstākļus un saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantu netiek konstatēti arī atbildību pastiprinošie apstākļi.

Ievērojot minētos apstākļus, /pers. A/ piemērojams administratīvais arests uz desmit diennaktīm, naudas sods 570 EUR apmērā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 pantu lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu jānosaka, kas darāms ar

pārkāpuma izdarīšanas rīkiem. Šī panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka lietas, kas bijušas lietotas administratīvā pārkāpuma izdarīšanai, ir

konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekam.

Transportlīdzeklis Mitsubishi Carisma, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 1.septembrī, pamatojoties uz Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmo daļu, izņemts un līdz piemērotā naudas soda nomaksai nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts

aģentūrā (lietas 5.-9.lapa),

Ievērojot 2013.gada 24.oktobra Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta

pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”, transportlīdzeklis Mitsubishi Carisma, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, atdodams tā īpašniecei /pers. F/ (lietas 11.lapa). /pers. A/ transportlīdzekli var izņemt pēc naudas soda samaksas atbilstoši Ministru kabineta

2010.gada 7.decembra noteikumu Nr.1098 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 22.3.

apakšpunktā noteiktajam.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods

jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktu, 289.13, 289.16- 289.18 pantu tiesnese

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās

daļas 1.punktā un sodīt viņu ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm un naudas sodu 570 EUR (pieci simti septiņdesmit euro) apmērā.

Transportlīdzekli Mitsubishi Carisma, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atdot īpašniecei /pers. F/, personas kods /personas kods/.

/pers. A/ transportlīdzekli var izņemt pēc naudas soda samaksas.

Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības

dienas tiesas kancelejā

var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 3.septembrī.

Tiesnese Līga Baltmane-Zepa