Court convicted defendant of theft, imposed conditional sentence and ordered full compensation to victim.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in two instances and imposed a conditional sentence of five months imprisonment. The defendant fully admitted guilt, waived evidence examination, and the victim's compensation claim was fully approved. The court ruled that a conditional sentence was appropriate given the defendant's admission of guilt and the nature of the offenses.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 55. pants; Kriminālprocesa likums 511., 512., 520., 527., 528., 529. pants; Apsūdzētais, kas pilnībā atzīst vainu, var būt sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu un cietušajam jāatlīdzina kaitējums.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11360030916
Lietas arhīva Nr. K34-0170-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2016.gada 24.novembrī
Saldus rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese Selga Lapejeva,
piedaloties prokurorei Revitai Freibergai,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās
daļas.
Apra k s t o š ā da ļ a
[1] Apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā –
2016.gada 10.augustā ap plkst.15.27 /pers. A/, atrodoties SIA “Saldus Atvars” veikala “Kaiva” tirdzniecības zālē Saldū, Kalna ielā 20,
mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt zādzību, no plauktiem paņēma un aiz drēbēm aizlika vienu iepakojumu kafiju “Nescafe” 5,45 EUR vērtībā un
ķermeņa kopšanas līdzekļu komplektu “Denim” 5,20 EUR vērtībā. Pēc tam, par preci nesamaksājis, /pers. A/ no tirdzniecības zāles garām kasei izgāja.
/pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “Saldus Atvars” piederošo mantu 10,65 EUR vērtībā (nelielā apmērā), nodarot uzņēmumam mantisku kaitējumu par
iepriekš minēto summu.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
[2] Apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā –
2016.gada 2.septembrī ap plkst.17.05 /pers. A/, atrodoties SIA “Saldus Atvars” veikala “Kaiva” tirdzniecības zālē Saldū, Kalna ielā 20,
mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt zādzību, no plauktiem paņēma un aiz drēbēm aizlika vienu iepakojumu kafiju “Nescafe” 5,45 EUR vērtībā un
divus cukura aizvietotājus par 1,20 EUR katru, 2,40 EUR kopvērtībā. Pēc tam, par preci nesamaksājis, /pers. A/ no tirdzniecības zāles garām kasei
izgāja. /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “Saldus Atvars” piederošo mantu 7,85 EUR vērtībā (nelielā apmērā), nodarot uzņēmumam mantisku kaitējumu
par iepriekš minēto summu.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
M o t īv u da ļa
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, neapstrīdēja inkriminēto noziedzīgo nodarījumu faktiskos
apstākļus un juridisko kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Cietušās SIA “Saldus Atvars” iesniegto kompensācijas pieteikumu atzina pilnā
apmērā.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiesas sēdē savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, arī cietušās kompensācijas pieteikumu atzina
pilnībā, ir piekritis tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, un tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā
vainu, kā arī ievērojot prokurores viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu
apelācijas kārtībā var pārsūdzēt daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personību raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā
nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, nodarījumu kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma normām,
tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi klasificējami kā mazāk
smagi noziegumi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, nosakot sodu apsūdzētajam tiesa ņem vērā soda mērķi, izdarīto noziedzīgo nodarījumu
raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa attieksmi pret apsūdzību, atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību,
kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā
nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
Novērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš sodīts, sods izciests, sodāmības dzēstas,
līdz ar ko uzskatāms par nesodītu, vairākas reizes saukts pie administratīvās atbildības, uzliktos naudas sodus pilnībā nav samaksājis (lietas 14.-16.lapa).
Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka dzīvo viens, viņa apgādībā apgādājamo personu nav, ir 3.grupas invalīds, ko apstiprina invaliditātes apliecības
kopija (iesniegta tiesas sēdē), taču veselības stāvokļa dēļ strādāt nav spējīgs, līdz ar to viņa vienīgie ienākumi ir invaliditātes pensija, kura nav liela un tēva
sniegtais atbalsts.
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais rīkojies mērķtiecīgi un konkrētajos apstākļos izdarījis visu, kas no viņa atkarīgs, lai
noziedzīgos nodarījumus izdarītu līdz galam, tādējādi apsūdzētais savas intereses nostādot augstāk par sabiedrības interesēm, apdraudējis citas personas
īpašumu. Apsūdzētais nozaga svešu mantu, kuras vērtība ir neliela, tajā pat laikā tiesa respektē Latvijas Republikas Satversmē garantētās cietušās
personas tiesības uz sava īpašuma neaizskaramību. Ja reiz cietusī vērsusies policijā ar iesniegumu par viņai piederošās mantas zādzību, tātad pret īpašumu
vērstais apdraudējums ir novērtēts kā tāds, par kuru apsūdzētajam ir jāsaņem kriminālsods.
Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā /pers. A/ personību, apsūdzētais juridiski uzskatāms par
nesodītu, viņa attieksmi pret nodarījumiem, izdarītajā vaļsirdīgi atzinies un nožēlo, nodarītā kaitējuma apmēru, kurš nav liels, bet nav atlīdzināts. Izvērtējot
minēto, tiesa atzīst, ka nolūkā atturēt apsūdzēto no jauniem likumpārkāpumiem, viņam piemērojams Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā
paredzētais brīvības atņemšanas sods. Taču apsūdzētajam dodama vēl viena iespēja pierādīt to, ka viņš spēj laboties un dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, līdz
ar to nav nepieciešama viņa izolācija no sabiedrības. Ņemot vērā krimināllietas konkrētos apstākļus, iegūto priekšstatu par apsūdzētā personību, viņa
veselības stāvokli, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams nosacīts brīvības atņemšanas sods. Nosacītā notiesāšana minimālās sankcijas robežās ļaus
probācijas dienestam stingri kontrolēt apsūdzētā uzvedību un atturēs no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas. Alternatīvais sods piespiedu darba veidā nav
piemērojams, jo /pers. A/ veselības stāvoklis, 3.grupas invaliditāte traucētu strādāt fizisku darbu, līdz ar to šāda sprieduma izpilde būtu apgrūtināta.
Alternatīvā naudas soda piemērošana nav mērķtiecīga, jo apsūdzētā materiālais stāvoklis liegtu viņam nomaksāt naudas sodu, līdz ar to arī šāda
sprieduma izpilde būtu neiespējama.
Kā arī nosakot sodu, tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar
procesa virzītāju, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Cietusī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Saldus Atvars” iesniegusi kompensācijas pieteikumu 10,65 EUR apmērā. Pieteikto kompensācijas
pieteikumu tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu pilnā apmērā, jo kaitējums radies tiešā cēloniskā sakarā ar /pers. A/ darbībām un, saskaņā ar
Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis, ko pats apsūdzētais arī atzīst.
Kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ drošības līdzeklis nav piemērots.
Mantas, kurai uzlikts arests, lietā nav.
Procesuālo izdevumu lietā nav.
Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s pri e da
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt:
[1] par 2016.gada 10.augustā ap plkst.15.27 izdarīto zādzību ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem;
[2] par 2016.gada 2.septembrī ap plkst.17.05 izdarīto zādzību ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem;
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu, kopīgo
sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem un sodu neizpildīt, ja pārbaudes laikā /pers.
A/ neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts
probācijas dienesta noteiktos pienākumus.
Nosacīti notiesātā pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Saldus teritoriālajai struktūrvienībai.
Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ noteikt pienākumu 10 (desmit) darbdienu laikā pēc
sprieduma stāšanās likumīgā spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta Saldus teritoriālajā struktūrvienībā Saldū, Tūristu ielā 3.
Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Saldus Atvars”, reģistrācijas Nr.48502004891, kaitējuma kompensāciju
10,65 EUR (desmit euro 65 centus).
Lietiskos pierādījumus – CD disku ar videonovērošanas kameras ierakstu, kas ievietots aploksnē ar drošības uzlīmi J130316174 – pēc sprieduma
stāšanās likumīgā spēkā iznīcināt.
Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā
10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 24.novembris.
Tiesnese S. Lapejeva