Tenant evicted from shared apartment for unlawful possession without lease agreement under Latvian rental law.

Lietas arhīva Nr. C-1487-19/27

ECLI:LV:KURT:2019:0515.C69148719.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2019.gada 15.maijā

Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese Anda Brīze

ar tiesas sēžu sekretāri Intu Šulci,

piedaloties prasītājas pārstāvim - zvērinātam advokātam G. Korim, atbildētājam /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. A/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē ja

prasītāja /pers. B/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai pieder dzīvoklis Nr. 7, /adrese/.

Prasītājai piederošajā dzīvoklī dzīvo prasītājas māte /pers. C/ un māsa /pers. D/.

Atbildētājs ir prasītājas māsas draugs. 2016.gada pavasarī atbildētājs bez prasītājas piekrišanas sācis dzīvot prasītājai piederošajā dzīvoklī, kur dzīvo

arī šobrīd. Atbildētājs dzīvojamās telpas ir aizņēmis patvarīgi, bez prasītājas piekrišanas. Ar atbildētāju dzīvojamās telpas īres līgums nav noslēgts.

2018.gada 11.septembrī atbildētājam nosūtīts brīdinājums par patvarīgi aizņemtās dzīvojamās telpas atbrīvošanu. Atbildētājs dzīvokli nav atbrīvojis un

nav sniedzis nekādu atbildi uz nosūtīto brīdinājumu.

Prasītāja lūgusi izlikt atbildētāju ar visām mantām no dzīvokļa Nr. 7, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kā arī piedzīt no atbildētāja

tiesas izdevumus.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 5., 44.pantu.

Atbildētājs paskaidrojumu par prasību tiesai nav iesniedzis.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un paskaidroja, ka atbildētājs bez tiesiska pamata

aizņem prasītājai piederošo dzīvokli.

2018.gada 11.septembrī atbildētājam nosūtīts brīdinājums par patvarīgi aizņemtās dzīvojamās telpas atbrīvošanu. Atbildētājs brīdinājumu ir saņēmis,

bet dzīvokli nav atbrīvojis.

Prasītājas pārstāvis lūdza izlikt atbildētāju ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvokļa Nr. 7, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas,

kā arī piedzīt no atbildētāja tiesas izdevumus.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka nav patvarīgi aizņēmis prasītājai piederošo īpašumu. Atbildētājs tur dzīvo kopā ar prasītājas

māsu, kura arī dzīvo prasītājas dzīvoklī.

Prasītāja nekad iepriekš nav izteikusi nekādas pretenzijas, ka atbildētājs tur dzīvo. Mutiski prasītāja ir piekritusi, ka atbildētājs dzīvo viņas dzīvoklī.

Īres maksu atbildētājs nemaksā, jo prasītāja to nav prasījusi.

Novērtējot prasību, paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Zemesgrāmatu apliecība (lietas 8.lapa) apliecina, ka prasītāja ir dzīvokļa īpašuma Nr. 7, kas atrodas /adrese/, Kuldīgas nov., īpašniece.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs dzīvo prasītājai piederošajā īpašumā un ka pušu starpā nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās

telpas īres vai apakšīres līgums.

Atbildētājs iebildumus pret prasību pamatoja ar faktu, ka dzīvo kopā ar prasītājas māsu, kura arī dzīvo prasītājai piederošajā dzīvoklī, iebildumus pret

ko prasītāja nav cēlusi. Tāpat atbildētājs uzskatīja, ka nav pamata viņa izlikšanai, jo prasītājai piederošajā dzīvoklī dzīvo arī prasītājas bijušais vīrs un, prasot

izlikt atbildētāju, prasītājai bijis jāprasa izlikt arī viņas bijušo vīru.

Vērtējot šos atbildētāja iebildumus, tiesa ņem vērā, ka, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 4. un 5.punktu, dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz

dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām, kā arī iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes

locekļus un citas personas.

Tādējādi, tikai dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs izlemt, vai un kam nodot lietošanā sev piederošo īpašumu. Arī atbilstoši Civillikuma 1039.pantam, īpašnieks

var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums. Fakts, ka prasītājai nav

iebildumu, ka viņai piederošo īpašumu lieto prasītājas māsa vai bijušais vīrs, nav pamats pret atbildētāju celtās prasības noraidīšanai.

Lietā nav strīda, ka dzīvojamās telpas īres līgums ar atbildētāju nav noslēgts. Atbildētājs arī nav iemitināts dzīvojamā telpā kā īrnieka ģimenes loceklis,

kā to paredz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pants. Tādējādi atbildētājs prasītājai piederošo dzīvojamo telpu lieto bez tiesiska pamata.

Prasītāja, nosūtot atbildētājam brīdinājumu, kā arī ceļot prasību tiesā, ir atzinusi, ka nevēlas, lai atbildētājs lieto viņai piederošo īpašumu. Starp pusēm

arī nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kā arī atbildētājs nav cēlis pretprasību par īres līguma noslēgšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šobrīd atbildētājs prasītājai piederošo dzīvojamo telpu aizņem patvarīgi.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas

dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un

izlikšanu no tām.

2018.gada 11.septembrī atbildētājam nosūtīts brīdinājums par patvarīgi aizņemto dzīvojamo telpu atbrīvošanu (lietas 9.-10.lapa). Atbildētājs

brīdinājumu saņēmis 2018.gada 14.septembrī (lietas 11.lapa). Neskatoties uz brīdinājumu, atbildētājs dzīvojamo telpu nav atbrīvojis. Tādējādi tiesa atzīst,

ka prasība ir apmierināma un atbildētājs no dzīvojamās telpas ir izliekams ar tiesas spriedumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 70,00 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami iepriekš nesegtie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,89

EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pamatojoties uz teikto un Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42., 92.-97., 190.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnībā.

/pers. E/, personas kods 100860-11754, ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 73,20 EUR (septiņdesmit

trīs euro un 20 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,89 EUR (viens euro un 89 centi).

Par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs – Tiesu

administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, BIC kods: TRELLV22, konts Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, Kurzemes rajona tiesa, lieta Nr. C 69148719.

Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes

rajona tiesā.

Tiesnese A. Brīze