Court partially allowed debt collection claim against individual for loan default including interest and penalties.

Civillieta Nr. C12103120

Lietas arhīva Nr. C-1031-20/16

ECLI:LV:DAUT:2020:0618.C12103120.4.S

AIZMUGURISKS S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

2020. gada 18. jūnijā, Krāslavā

Daugavpils tiesas

tiesnese G.Kusiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Plotiņu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. A/ par parāda piedziņu, norādot, ka 2018. gada

1. novembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli (turpmāk - cedents) un SIA “Intrum Latvia” tika noslēgts cesijas līgums. Prasītājs ieguva prasījuma tiesības

uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

2014. gada 6. maijā starp atbildētāju un cedentu tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. 1429174/10ia, saskaņā ar kuru cedents izsniedza atbildētājai

aizdevumu 3000 euro, un atbildētāja apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no aizdevuma līguma izrietošos

maksājumus aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā. Tā kā atbildētāja neveica nepieciešamos maksājumus grafikā noteiktajā kārtībā, kā

arī atbildētājas maksājumu kavējums pārsniedza 30 dienas, cedents atbilstoši aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2. punktam vienpusēji atkāpās no

aizdevuma līguma ar 2016. gada 16. martu un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu. Atbildētājas nenokārtotās saistības sastāda 3927,09 euro, kas sastāv

no neatmaksātā aizdevuma 2729,89 euro, procentiem par aizdevuma lietošanu 1163 euro un aizdevuma līguma administrēšanas maksas 34,20 euro.

Pamatojoties uz aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4. punktu, atbildētājai ir pienākums maksāt līgumsodu 0,5 % apmērā no nokavētās

maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Prasītājs pieprasa atbildētājai segt līgumsodu 47,75 euro apmērā.

Prasītājs pieprasa no atbildētājas likumiskos procentus 643,80 euro par laika periodu no 2016. gada 17. marta līdz 2020. gada 31. janvārim par

maksājumu kavējumu un parāda atgūšanas izdevumus 17 euro apmērā, jo pirms prasības celšanas tiesā atbildētāja parādu ārpustiesas atgūšanas likuma

ietvaros ir aicināta labprātīgi nokārtot savas parādu saistības. Atbildētāja ir vairākkārtīgi informēta par nenokārtotajām saistībām gan telefoniski, gan ar

atgādinājuma vēstulēm.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828.,

1832., 1835., 1934., 1943., 1946. pantiem, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam aizdevuma summas parādu 2729,89 euro, aizdevuma

lietošanas procentus 1163 euro, līgumsodu 47,75 euro, likumiskos procentus 643,80 euro, parāda piedziņas izdevumus 17 euro, aizdevuma līguma

administrēšanas maksu 34,20 euro, valsts nodevu 420,07 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro, ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,44 euro apmērā. Lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, lūdza lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās, iesniegumā tiesai norādīja, ka uztur prasību pilnā

apmērā uz prasības pieteikumā norādītā pamata. Atbildētāja nav veikusi maksājumus parāda samaksai.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu lietā neiesniedza, uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja. Atbildētājai savlaicīgi likumā

noteiktā kārtībā tika paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu. Lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu tiesā nav saņemts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. pantu lieta izskatāma bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē. Tiesa atzīst, ka lietā ir

taisāms aizmugurisks spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi apstiprina, ka 2014. gada 6. maijā starp atbildētāju un AS “Bigbank” Latvijas filiāli noslēgts aizdevuma

līgums Nr.1429174/10ia (13.-15. lietas lapa), saskaņā ar kuru AS “Bigbank” Latvijas filiāle piešķīra atbildētājai aizdevumu 3000 euro apmērā, ar gada

procentu likmi 56 % (procentu summa par visu aizdevuma periodu 6023,65 euro), līguma administrēšanas maksa noteikta 2,85 euro mēnesī, līguma

darbības termiņš 2019. gada 15. maijs. Prasītājs savas saistības ir izpildījis, ar lietas materiāliem pievienotiem maksājumu uzdevumiem ir pierādīts, ka

atbildētāja ir saņēmusi visu aizdevuma summu (11.-12. lietas lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Procenti par aizdevumiem

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946. pants). Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar

procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar

viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1. apakšpunkts paredz aizdevēja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma pirms termiņa un pieprasīt tūlītēju

parāda atmaksu no aizņēmēja gadījumā, ja aizņēmējs ir nokavējis no līguma izrietošās maksājumu saistības izpildi vairāk kā 30 dienas. Prasītājs ir

atkāpies no līguma ar 2016. gada 16. martā.

2018. gada 1. novembrī starp SIA “Intrum Latvia” un AS “Bigbank” tika noslēgts cesijas līgums, ar kuru AS “Bigbank” cedēja SIA “Intrum

Latvia” no ar atbildētāju /pers. A/ noslēgtā aizdevuma līguma Nr. 1429174/10ia izrietošās prasījuma tiesības (16.-17. lietas lapa). Atbildētāja par Cesijas

līguma noslēgšanu tika informēta 2018. gada 27. novembrī (18. lietas lapa).

Civillikuma 1793. pants nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju

kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko nezina par to.

Līdz ar to, visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no aizdevumu līguma Nr. 1429174/10ia pārgāja prasītājam SIA “Intrum Latvia”.

2019. gada 7. janvārī prasītājs nosūtīja atbildētājai maksājuma atgādinājumu, kur norādīja parāda summu un lūdza samaksāt parādu līdz

2019. gada 17. janvārim (19. lietas lapa).

Līdz ar to atbildētājai bija pienākums līdz 2019. gada 17. janvārim atmaksāt prasītājam aizdevumu un citus pušu noslēgtajā līgumā paredzētos

maksājumus pilnā apmērā.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas saskaņā ar aizdevuma līgumu Nr. 1429174/10ia pamatparādu 2729,89 euro un aizdevuma

līguma administrēšanas maksu 34,20 euro. No parāda aprēķina redzams (10. lietas lapa), ka atbildētāja aizdevuma atmaksu nav veikusi saskaņā ar

līguma nosacījumiem. Pēdējais maksājums veikts 2015. gada 15. decembrī.

Pamatojoties uz minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājai pastāv nenokārtota maksājuma saistība pret

prasītāju, kā arī nav pamata apšaubīt galvenā parāda apmēru, jo atbildētāja to nav apstrīdējusi. Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par

labu prasītājam saskaņā ar aizdevuma līgumu piedzenams galvenais parāds 2729,89 euro un aizdevuma līguma administrēšanas maksa 34,20 euro

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas procentus par aizdevuma lietošanu 1163 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2015. gada

16. maija līdz 2016. gada 16. martam.

Līgumā puses vienojušās par procentu likmi par kredīta izmantošanu 56%. Tiesa secina, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam atbildētājai ir pienākums

samaksāt līgumiskos procentus, jo puses līgumā ir vienojušās par procentu apmēru un to aprēķina kārtību. Atbildētāja iebildumus par procentu aprēķinu

un to apmēru nav cēlusi, tādējādi no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami līgumiskie procenti 1163 euro, kas aprēķināti par laika periodu no

2015. gada 16. maija līdz 2016. gada 16. martam.

Civillikuma 1716. pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

2014. gada 6. maija aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikts līgumsods 1% no nokavētās maksājuma summas par katru

kavējuma dienu.

Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 47,75 euro (0,5%) apmērā par laika periodu no 2016. gada 16. janvāra līdz 2016. gada 16. martam. Ievērojot to,

ka atbildētāja nepienācīgi pildīja uzņemtās saistības, tiesas ieskatā prasība daļā par līgumsoda piedziņu 47,75 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus par maksājumu kavējumu 643,80 euro par laika periodu no 2016. gada

17. marta līdz 2020. gada 31. janvārim.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tie ir seši procenti gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumus, izvērtējot parāda summas aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķināto likumisko

kavējuma procentu 643,80 euro piedziņa no atbildētājas ir pamatota.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parāda piedziņas izdevumus 17 euro.

Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.1. apakšpunktu atzīstami par pamatotiem parāda atgūšanas izdevumi 7

euro apmērā, pārējā daļā 10 euro apmērā izdevumi nav pamatoti, jo lietā nav pierādīts, ka prasītājs ir veicis Ministru kabineta noteikumu

2.2. apakšpunktā norādītās darbības.

Tiesa, secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 2729,89 euro, aizdevuma līguma administrēšanas maksa 34,20

euro, aizdevuma lietošanas procenti 1163 euro, līgumsods 47,75 euro, likumiskie procenti 643,80 euro, parāda piedziņas izdevumi 7 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Civillikuma 1838. pants paredz, ka pienākums

pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka prasītājs izpildīja saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu uzlikto pienākumu pierādīt sava prasījuma pamatotību.

Tiesas ieskatā prasītāja iesniegtie rakstveida pierādījumi ir ticami un pietiekami pieteikto prasījumu par parāda piedziņu apmierināšanai. Atbildētāja nav

iesniegusi pierādījumus lietā, nav sniegusi paskaidrojumu, nav apstrīdējusi prasības apmēru un tā pamatu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1760. pantu, 1765. panta pirmo un ceturto daļu un izveidojušos

tiesu praksi (Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014. gada 4. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-2742/14 un 2016. gada

29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016) prasītājam ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6 % procentus gadā no galvenā parāda līdz

nolēmuma izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta nosacījumu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu no atbildētājas par labu prasītājam ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai

prasījumu daļai. Tā kā prasītāja prasība apmierināta ~ 99,78 % apmērā, tad atbildētājam jāatlīdzina prasītājam tiesas izdevumi 424,50 euro apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro apmērā. Tiesai nav pamata piedzīt citā lietā samaksātos procesuālos

izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta otrās daļas noteikumiem,

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189. – 195., 204.1 pantiem tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409,

pamatparādu 2729,89 euro (divi tūkstoši septiņi simti divdesmit deviņi euro 89 centi), aizdevuma līguma administrēšanas maksu 34,20 euro (trīsdesmit

četri euro 20 centi), aizdevuma lietošanas procentus 1163 euro (viens tūkstotis viens simts sešdesmit trīs euro) par laika periodu no 2015. gada

16. maija līdz 2016. gada 16. martam, līgumsodu 47,75 euro (četrdesmit septiņi euro 75 centi), likumiskos procentus 643,80 euro (seši simti četrdesmit

trīs euro 80 centi) par laika periodu no 2016. gada 17. marta līdz 2020. gada 31. janvārim, parāda atgūšanas izdevumus 7 euro (septiņi euro), tiesas

izdevumus 424,50 euro (četri simti divdesmit četri euro 50 centi), kopā 5050,14 euro (pieci tūkstoši piecdesmit euro 14 centi), ieskaitot kontā

Nr. LV84NDEA0000081667899, AS “Luminor Bank”.

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu 10 euro apmērā piedziņu.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” tiesības saņemt no atbildētājas /pers. A/ likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no

nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai brīdim, kad procentu summa sasniegs pamatparāda apmēru.

Noteikt /pers. A/ termiņu piecdesmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2020.gada 18. jūnija, Latgales

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese G.Kusiņa