Court finds two defendants guilty of public order disturbance and assault, sentencing them to conditional prison terms.

Lieta Nr. 11380043915

S P R I E D U M

Latvijas Republikas vārdā

Talsos, 2016.gada 12.decembrī

Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ainars Feldmanis,

ar sekretāri Sanitu Zaļo,

piedaloties prokurorei Mārai Jansonei,

zvērinātām advokātēm Ievai Ratniecei, Skaidrītei Kozlovskai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas,

/pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas,

A p r a k s t o

/pers. B/ un /pers. C/ izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un

bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, uzņēmējsabiedrības darbu (huligānismu) šādos

apstākļos:

2015.gada 17.augustā ap plkst. 02.10 Talsu novada Talsos, K.Valdemāra ielā 2 publiski pieejamā vietā – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

„Bliks” piederošajā spēļu zālē „Aladins”, /pers. B/, bez redzama iemesla, huligānisku motīvu vadīts, vairāku personu klātbūtnē, demonstrējot savu

pārgalvību un visatļautību, uzsāka konfliktu ar diviem spēļu zāles apmeklētājiem /pers. D/ un /pers. E/, apvainojot viņus, izsakot aizskarošas piezīmes un

grūstoties, pēc tam izraisīja kautiņu, kura laikā /pers. B/ tīši sešas reizes ar roku iesita /pers. D/ pa galvu, nodarot cietušajam fiziskas sāpes, /pers. C/

uzsāka konfliktu ar /pers. E/, grūstīja viņu, plēsa aiz matiem, nogrūda uz grīdas, tad uzsēdās virsū /pers. E/ un žņaudza viņu, nodarot /pers. E/ fiziskas

sāpes. Turpinot huligāniskās darbības, tajā pašā laikā /pers. B/ vērsās pret /pers. F/, kuram tīši divas reizes ar dūri iesita pa vēderu un tīši četras reizes ar

dūri iesita pa seju, nodarot viņam fiziskas sāpes, kā arī norāva /pers. F/ kreklu, pēc tam aiz matiem piecēla kājās /pers. E/, kuru bija nogrūdusi zemē

/pers. C/ un pagrūda viņu, nodarot cietušajai /pers. E/ fiziskas sāpes. Tādējādi /pers. B/ un /pers. C/ ar savu rīcību pauda necieņu pret sabiedrību un

bezkaunību, paužot acīmredzamu necieņu pret spēļu zāles apmeklētājiem un apkalpojošo personālu, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, tīši un

aizskaroši vēršoties pret cietušajiem, rupji traucējot sabiedrisko kārtību, cietušo un apkārtējo cilvēku mieru, uzņēmējsabiedrības – spēļu zāles „Aladins”

darbu, kā arī nodarot cietušajiem /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ fiziskas sāpes.

Tādējādi /pers. B/ un /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 231.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušie/pers. E/, /pers. D/ un /pers. F/ kaitējuma kompensācijas nepieteica.

M o t ī v u d

Apsūdzētais /pers. B/ tiesā savu vainu atzina daļēji, neatzina, ka būtu rīkojies personu grupā, jo /pers. C/ nākusi viņu aizstāvēt, neatzina tik

daudzus sitienus, neatzina, ka būtu bijis alkohola reibumā. Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais izmantoja tiesības neliecināt pret sevi.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu, nolasīja apsūdzētā iepriekš sniegtās liecības (lietas 44., 67.-68.lp.). Viņš

liecinājis, ka 2015.gada 17.augustā kopā ar draudzeni aizgājis atpūsties uz spēļu zāli „Aladins”, tajā vakarā alkoholu nav lietojis, par /pers. C/ nemāk

pateikt. Bijis pie spēļu automātiem, kad zālē ienācis bariņš nepazīstamu jauniešu, kuri iereibuši bļaustījušies, bet tam nav pievērsis uzmanību, kamēr viens

no jauniešiem, kas atradies aiz norobežojošās dekoratīvās restes pie galdiņa teicis viņam rupju izteicienu: ”Iepūt man d...!” Kad viņš to izteicis vēlreiz,

prasījis vai jaunietis to teicis viņam, tad puisis pagriezies pret viņu un, acīs skatoties, atkārtojis līdzīgu frāzi, tad piecēlies un piegājis pie viņu galdiņa, kur

sēdējuši divi puiši un viena meitene, kura stāvējusi pie galdiņa. Vēlreiz pārprasījis vai jaunietis to teicis viņam, tad jaunietis atkal atbildējis viņam ar rupju

izteicienu un, tad esot jaunietim iesitis vienu reizi ar plaukstu pa seju kā pļauku, tajā brīdī otrs cēlies kājās, lai viņu it kā aizstāvētu, tad iesitis šim jaunietim

divus vai trīs sitienus, trāpot pa plecu vai seju, tādējādi nogrūžot viņu atpakaļ uz krēsla, teicis bārmenei, lai spiež apsardzes pogu, no muguras viņam

drēbēs ieķērusies nepilngadīgā meitene, kurai teicis, lai viņa iet malā, jo meiteni nesitīs, viņu tikai atgrūdis, tad pienākusi /pers. C/ un pagrūdusi meiteni

nost no viņa. Nav redzējis, kas notiek tālāk starp /pers. C/ un meiteni, līdz brīdim, kad vēlāk ieraudzījis, ka viņas abas ir zemē uz grīdas, tad piegājis klāt

un abas aiz drēbēm cēlis augšā, nevarot pateikt vai šajā brīdī satvēris arī svešās meitenes matus, teicis, lai iet ārā no zāles. Kamēr meitenes bijušas

aizņemtas savā starpā, ar puišiem viņam izvērsusies attiecību skaidrošana vārdiski, vairāk nevienam no viņiem neesot sitis, pieļauj, ka mutiskā konflikta

laikā norāvis vienam no puišiem kreklu, tad arī drīz vien atbraukuši apsardzes darbinieki un konflikts jau bijis galā.

Apsūdzētā /pers. C/ tiesā savu vainu atzina daļēji, neatzina, ka būtu rīkojusies personu grupā, ka būtu žņaugusi un plēsusi aiz matiem meiteni,

neatzina, ka būtu bijusi alkohola reibumā. Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā izmantoja tiesības neliecināt pret sevi.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu, nolasīja apsūdzētās iepriekš sniegtās liecības (lietas 34., 62.-63.lp.). Viņa

liecinājusi, ka 2015.gada 17.augustā bijusi kopā ar /pers. B/ spēļu zālē „Aladins”, tur spēlējusi automātus, kad dzirdējusi, ka nepazīstami jaunieši vārdiski

aizskar viņas draugu /pers. B/, viņi teikuši ”Iepūt man!” vai tamlīdzīgi, sākumā vārdiskais konflikts bijis ar vienu no jauniešiem, tad iesaistījušies citi. /pers.

B/ arī sākumā viņiem atbildējis tikai vārdiski, sākumā konfliktējis tikai ar jaunieti, kurš sēdējis pie galdiņa, tad pie viņiem pienācis vēl viens jaunietis un

meitene. /pers. B/ ar jauniešiem konfliktējis, bet meitenei pateicis, lai viņa iet prom, ka viņš meitenei nesitīs. Starp /pers. B/ un jauniešiem konflikts no

vārdiem pārgājis uz darbiem, tad ieraudzījusi, ka tā meitene viņam uzlēkusi mugurā, tādēļ gājusi klāt un šo meiteni pagrūdusi, meitene grūdusi arī viņu.

Vēlreiz pagrūdusi meiteni un viņa nokritusi zemē, tad uzsēdusies meitenei virsū un turējusi, lai viņa netiek klāt /pers. B/, kurš konfliktējis ar puišiem.

Neesot plēsusi meiteni aiz matiem un vispirms nokritušas uz dīvāna, bet dīvāns paslīdējis, un tad abas nokritušas zemē. Neesot redzējusi, ko konkrēti tajā

laikā darījis /pers. B/ un nepazīstamie puiši. Pēc tam Arnis viņu norāvis nost no nepazīstamās meitenes un tad nepazīstamie jaunieši izgājuši ārā no spēļu

zāles, bet viņa ar Arni palikuši zālē, tad atbraukuši apsardzes darbinieki, runājuši ar Arni un ar darbinieci, kas tobrīd strādājusi spēļu zālē. Nav redzējusi,

ka Arnis pēc konflikta būtu izgājis no spēļu zāles. Tajā vakarā alkoholu nav lietojusi ne „Aladinā”, ne „Klondaikā”, kur ar Arni bijuši pirms tam, Arnis,

iespējams, bijis kaut ko iedzēris „Klondaikā”, „Aladinā” viņš nav dzēris. Tie paši jaunieši, ar kuriem Arnim bija „Aladinā” konflikts, pirms tam bijuši arī

„Klondaikā”, bet no turienes izdzīti, jo bārmenis teicis, ka meitene ir nepilngadīga, tāpēc viņai jāiet prom. „Klondaikā” ne viņai, ne Arnim ar tiem

jauniešiem nav bijuši nekādi konflikti, pirms tam šos jauniešus nav pazinusi.

Izlemjot par apsūdzēto vainu, tiesa tiesas izmeklēšanā pārbaudīja šādus pierādījumus.

Cietušais /pers. F/ liecināja, ka 2015.gada 17.augustā ap plkst.00:00 viņš, /pers. E/, /pers. D/ un /pers. I/ iegājuši bārā “Aladins”, apsēdušies pie

galdiņa tuvāk pie ieejas, tur pie galdiņa bija ventilators un /pers. D/ smejoties pateicis, ka viņam “Pūš garām”. /pers. B/ pārpratis un domājis, ka viņam to

saka. /pers. B/ pienācis klāt Pēterim, un jautājis, “Kas pūš garām?”, Pēteris atbildējis, ka tas nebija teikts viņam, tad sācies kautiņš. /pers. B/ iesitis

Pēterim pa pakausi sešas reizes ar dūri. Pēteris sēdējis un nav sapratis, kas notiek, gribējis celties, bet saņēmis sitienus. Sāra aizstāvējusi Pēteri, piegājusi

/pers. B/ un teikusi, lai liek mierā brāli, tajā brīdī atnākusi /pers.C/, redzējis, ka Sāra ir zemē, vairāk nav redzējis, kas notiek ar Sāru, jo iejaucies pa vidu

konfliktā starp Pēteri un /pers. B/. Viņam (/pers. F/) bijis krekls saplēsts un zila acs, saņēmis apmēram 4 sitienus pa seju un divus pa vēderu. Visu nav

redzējis, jo viss noticis ļoti ātri un pie galdiņa. Pēc tam Sāra teikusi, ka /pers. C/ nogāzusi viņu zemē un žņaugusi. /pers. C/ un Arnis jau bijuši bārā pirms

viņiem, sarunas pirms konflikta ar viņiem nav bijušas. Nav redzējis, ka /pers. B/ un /pers. C/ lieto alkoholu, bet izskatījies, ka viņi bija lietojuši alkoholu.

Pēc konflikta paši izgājuši ārā. Pie viņa mājām redzējuši, ka atbrauc apsardze.

Cietusī /pers. E/ liecināja, ka 2015.gada 17.augustā ap plkst. 03:00 kopā ar draugiem /pers. F/, /pers. I/ un brāli /pers. D/ atradušies spēļu zālē

“Aladins” Talsos, Kr.Valdemāra ielā 2. Ar viņiem kopā bijis arī /pers. J/. Viņa alkoholu nav lietojusi, draugi un brālis pirms tam dzēruši “Bonaparte”.

Spēļu zālē pie galdiņa viņas brālim aiz muguras atradies ventilators. Pie spēļu automātiem sēdējis /pers. B/ kopā ar savu draudzeni /pers. C/. Tad Pēteris

teicis Kārlim, ka viņam pūšot garām. To dzirdot, pie viņu galdiņa pienācis /pers. B/ un prasījis Pēterim, kas viņam pūšot garām. Arnis pienācis pavisam

tuvu Pēterim, licies, ka viņš grib Pēterim iesist. Pēteris bijis neizpratnē, nav sapratis, kas Arnim par problēmām. Tad viņa iejaukusies, lai aizstāvētu brāli,

Arnis viņai pateicis, lai ejot “d …”. Viņa atbildējusi ar to pašu. Pēc tam /pers. C/ viņai teikusi, ka ar viņas vīrieti tā nerunāšot, pienākusi viņai klāt un

sākusi ar rokām aiztikt seju, grūstīt un plēst aiz matiem. Tad vienā brīdī /pers. C/ viņu tik spēcīgi pagrūdusi, ka viņa atsitusies pret galdu, nokritusi zemē un

sasitusi galvu pret flīzēm. Tad /pers. C/ jāteniski uzsēdusies virsū, pārliekusies viņai pāri un sākusi žņaugt. Žņaugusi aptuveni pusminūti, varbūt ilgāk.

Mēģinājusi atbrīvoties no viņas, bet viņai tas nav izdevies. Mēģinājusi kliegt, bet tas bijis grūti, jo viņai bijis aizspiests kakls, trūcis gaiss, gandrīz zaudējusi

samaņu. Neatceras kā /pers. C/ no viņas nokāpusi, bet pēc tam pie viņas pienācis Arnis, kurš viņu aiz matiem piecēlis kājās. Viņa saķērusi matus, Arnis

viņu apgrūdis un teicis: “P … sies ārā!”. Viņa izskrējusi ārā. Nav redzējusi, ka /pers. B/ vai /pers. C/ viņas draugiem vai brālim kaut ko būtu nodarījuši.

Pēc viņas iznākuši viņas draugi un brālis, aizgājuši pie Edija uz mājām. Edijs un Alise piezvanījuši policijai, kur pateikuši, ka inspektors ar viņiem otrā

dienā sazināsies, bet tā arī nav sazinājies. Pēc notikušā aizgājusi pie ārsta 20.augustā. Viņai ir nodarīts fizisks un morāls kaitējums.

Cietušais /pers. D/ liecināja, ka naktī uz 17.augustu ap pusnakti viņš kopā ar māsu /pers. E/ un draugiem /pers. F/, /pers. J/ un /pers. I/ aizgājuši uz

spēļu zāli “Aladins”, bijis diezgan stiprā alkohola reibumā. Pirms tam bija izdzēris kādas 4 pudeles alu un kopā izdzēruši 3 pudeles 0,7 l tilpuma brendiju

“Bonaparte”. Izdzertā alkohola dēļ notikumus spēļu zālē neatceras. Atceras tikai to, ka viņi visi bijuši jau ārā no spēļu zāles un, ka viņi bijuši cietuši.

Cietuši bija visi, izņemot Kārli, kurš laikam stāvējis pie kases. To sapratis pēc draugu un māsas stāstītā. Kad izgājuši no spēļu zāles, aizgājuši pie Edija uz

mājām, kur zvanījuši policijai. Policija atbildējusi, ka neko nevar izdarīt. To, ka viņš ir fiziski cietis, sapratis, kad pamodies nākošajā rītā. Viņam bijusi

piepampusi galvas kreisā puse, daļēji arī seja, bet pārsvarā galvas matainā daļa. Galva sāpējusi vēl divas dienas. Pie ārsta nav aizgājis. Divas dienas pēc

notikušā aizbraucis uz Angliju, kur pastāvīgi dzīvo un strādā. Pēc draugu un māsas stāstītā par spēļu zālē notikušo, sapratis, ka tur, sēžot pie galdiņa, aiz

viņa esot bijis ventilators un viņš esot ar to sarunājies. Tad pie viņa pienācis vies vīrietis, sācis ar viņu runāt, tad esot iejaukusies viņa māsa. Viņš esot

saņēmis vairākus sitienus pa galvas kreiso pusi un sēžot pie galdiņa gandrīz zaudējis samaņu. Cik sitienus tieši saņēmis, nezina, katrā ziņā, katrā ziņā viņam

pēc tam galvā bijuši trīs vai četri puni. Māsa stāstījusi, ka viņai uzbrukusi sieviete vārdā /pers.C/, kuru nepazīst, bet viņa esot strādājusi spēļu zālē

“Klondaika”. Ko tieši /pers. C/ māsai nodarījusi, nezina, tas vīrietis, kurš sitis viņam, esot viņu pacēlis aiz matiem augšā. Māsa šajā nodarījumā cietusi

visvairāk. Nākošajā dienā redzējis viņai uz kakla nospiedumus, tā kā no žņaugšanas, viņa sūdzējusies, ka viņai sāp galva, redzējis, ka viņai galvas āda pie

matiem bijusi apsārtusi. Edijam bijis sists pa seju, kaut kur zem acs, redzējis, ka viņam ir mazliet zils zem acs. Viņu miers ticis traucēts, pret viņiem

sabiedriskā vietā bez jebkāda iemesla vērstas ar fizisku iespaidošanu saistītas huligāniskās darbības.

Lieciniece /pers. M/ liecināja, ka par notikumu atceras maz. Atceras, ka bija konflikts. /pers. B/ pirmais gājis pie jauniešiem. Savā starpā runājuši.

Viņa personiski nepazīst lietas dalībniekus. Vārdus zina, jo ir dzirdējusi, kā sauc. Arnis un /pers. C/ ieradušies pirmie, spēlējuši automātus, neatceras vai

viņi pasūtījuši alkoholu. Neatceras cik jauniešu bija, iespējams pieci. Jaunieši sēdējuši pie galdiņa pretī bāra letei. Jaunieši savā starpā kaut ko runājuši, un

Arnis domāja, ka viņam kaut ko saka, jo piegājis jauniešiem klāt. Pēc runāšanas Arnis aizgāja atpakaļ pie /pers. C/. Piespiedusi trauksmes pogu, lai

ierodas apsardze. Neatceras, kurš ar kuru kāvās.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasīja liecinieces agrāk sniegtās liecības (lietas 18.-19.lp.). Viņa liecinājusi, ka

strādā spēļu zālē “Aladins” par spēļu zāles operatori. 2015.gada 17.augustā, naktī ap plkst. 00:00 spēļu zālē ienākusi sieviete vārdā /pers. C/, un viņas

draugs Arnis, abi aizgājuši pie spēļu automātiem. Neilgi pēc viņiem sēļu zālē ienākusi jauniešu kompānija, kādi pieci vai seši jaunieši, trīs puiši un divas

meitenes, nevienu no viņiem nav pazinusi. Viens pārītis apsēdies pretī bāra letei pie galdiņa. Viena meitene nostājusies pie letes spēļu automātu pusē, vēl

divi puiši stāvējuši pie letes. Aizgriezusies prom, kaut ko darījusi pie bāra, kad jutusi, ka ir izcēlies kautiņš. Nekādu vārdu apmaiņu starp viņiem nav

dzirdējusi, tikai redzējusi, ka Arnis no spēļu automātiem ir pienācis pie galdiņa, kur sēdējis pārītis un redzējusi, ka Arnis vairākas reizes iesitis tam puisim,

kurš sēdējis pie galdiņa, pa galvu. Cik reizes tieši iesitis nevar pateikt. Tad Arnis vienu no meitenēm, kuru nevar pateikt, spēcīgi pagrūdis, iegrūžot koka

restē, kas atdala galdiņus no spēļu automātiem. Tad pie viņiem pienākusi /pers.C/. Viņai licies, ka vēl pirms /pers.C/ pienākšanas Arnis arī tai meitenei,

ko pagrūdis, iesitis pa seju. Tad pienākusi /pers.C/, kura to pašu meiteni, saķērusi aiz matiem un grūstījusi. Tad /pers.C/ nogrūdusi to meiteni uz dīvāna

pie galdiņa, meitene bļāvusi. /pers.C/ uzsēdusies viņai virsū un turpinājusi purināt aiz matiem, nav redzējusi, ka žņaugusi. Vienā brīdī /pers.C/ ar to meiteni

bijušas uz grīdu pie galdiņa, /pers.C/ bijusi viņai virsū un rāvusi aiz matiem. Tad Arnis sācis vilkt /pers.C/ nost no meitenes, un /pers.C/ arī palaidusi viņu

vaļā. Nav redzējusi, ka Arnis vēl kaut ko būtu darījis tai meitenei. Uzreiz pēc tam, kad /pers.C/ palaidusi meiteni vaļā, jauniešu kompānija aizgājusi

projām. Viņa arī teikusi puisim, kuram sākumā Arnis iesitis, lai iet prom. /pers.C/ un Arnis atgriezušies pie spēļu automātiem, bet Arnis vēl izgājis laukā un

prasījis vai viss kārtībā, bet kam viņš to prasījis, nezina. Kamēr spēļu zālē noticis konflikts, nav redzējusi, ka /pers. C/ un Arnis vēl kādam no tiem

jauniešiem būtu situši, vai grūstījuši. Viņa visu laiku nav uz viņiem skatījusies, bija arī aizgriezusies. Tas jaunietis, kurš stāvējis letes galā pasūtījis alu, viņa

viņam alu ielējusi. Viņai liekas, ka arī viņam Arnis prasījis, vai viņš negrib pa muti. Jaunietis neko nav atbildējis un aizgājis prom. Jau tajā brīdī, kad Arnis

to meiteni bija iegrūdis koka režģī, viņa nospiedusi trauksmes pogu. Tas varējis būt ap plkst. 02:05, bet apsardze atbraukusi tikai tad, kad jauniešu

kompānija jau bijusi prom. Arnis un /pers.C/ vēl bijuši spēļu zālē. Arnis runājis ar apsardzi. Neviens no konfliktā iesaistītajiem nav licies alkohola

reibumā. Kāpēc sācies konflikts, nezina. Viņasprāt jauniešu kompānija nekādā veidā nav izprovocējusi Arni un /per.C/ uz tādu rīcību.

Lieciniece/pers. M/ nolasītās liecības apstiprināja, papildus liecināja, ka izskatījās, ka visi ir pilngadīgi, nākot iekšā ir uzlīme, ka spēļu zālē nevar

uzturēties nepilngadīgas personas. Kameras filmē, un viena kamera ieraksta arī audio ierakstu. Spēļu zālē tuvāk pie galdiņiem bija ventilators, tas bijis

izslēgts, jo durvis bija vaļā. Nav redzējusi, ka apsūdzētie būtu lietojuši kaut ko citu bez alkohola. Pēc skata varēja redzēt, ka jaunieši bija lietojuši

alkoholu. Puiši vairāk izskatījās iereibuši.

Lieciniece /pers. I/ liecināja, ka 2015.gada 17.augustā ap plkst. 03:00 vai nedaudz agrāk viņa kopā ar draugiem /pers. E/, /pers. D/, /pers. J/ un

/pers. F/ atradusies spēļu zālē “Aladins”. Viņa atradusies pie bāra letes. Kārlis stāvējis letes galā prom no visiem. Sāra un Pēteris sēdējuši viens otram

pretī pie galdiņa aiz viņas. Pie spēļu automātiem atradusies /pers. C/ ar savu draugu. Pie galdiņa, kur sēdējis Pēteris, atradies ventilators un Kārlis teicis

Pēterim, ka pūšot baigais vējš. Pēteris teicis, lai Kārlis atnākot pie viņa, ka viņam pūšot garām. Tad pie Pētera piegājis /pers. C/draugs un teicis Pēterim,

lai ar viņu nejoko, prasījis, vai Pēteris gribot dabūt pa galvu. Tad starp viņiem iejaukusies Sāra, teikusi, lai /pers. C/ draugs viņas brāli neaiztiek, lai iet

prom. Tad /per. C/ draugs sācis lamāties uz Sāru, teicis, lai aiztaisa muti un iet malā, bet Sāra runājusi pretī, lai viņš neaiztiek Pēteri. To dzirdot,/pers. C/

metusies virsū Sārai, pagrūdusi Sāru pret sienu un purinājusi Sāru. Pieskrējusi viņām klāt un mēģinājusi /pers. C/ dabūt nost no Sāras. Tad /pers.

C/draugs pienācis pie viņas un pagrūdis viņu pret bāra leti. Viņa nokritusi uz dīvāna un, kad piecēlusies, redzējusi, ka Edijam bijusi sasista acs un viņš

vilcis atpakaļ mugurā savu kreklu. Sāra bijusi uz grīdas,/pers. C/ bijusi viņai virsū, rāvusi Sāru aiz matiem un žņaugusi viņu. Neatceras, kurš norāvis /pers.

C/ nost no Sāras, bet tad Sāra piecēlusies un izskrējusi ārā. Aiz viņas ārā izgājusi viņa un Edijs. Pasaukuši Pēteri. Kamēr bijuši “Aladinā”, redzējusi, ka

/pers. C/ draugs vismaz sešas reizes bez apstājas iesitis Pēterim pa galvu. Pēteris tajā laikā sēdējis pie galdiņa, saķēris galvu. Izejot no “Aladina”, viņi

aizgājuši pie Edija uz mājām. Vēlāk atnācis Kārlis, kurš teicis, ka viņam spēļu zālē izliets aliņš. Viņa un Edijs zvanījuši uz policiju, viņiem solīts, ka

atzvanīs, bet nav atzvanīts. Paši arī uzreiz nav gājuši uz policiju, bet Sāras tētis pārliecinājis, ka tomēr jāiet uz policiju.

Liecinieks /pers. J/ liecināja, ka alkohola reibuma dēļ par notikumu gandrīz neko neatceras. Atceras, ka pasūtījis alu, pārējie draugi atradušies

turpat blakus pie galdiņa. Tur sācies konflikts.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasīja liecinieka agrāk sniegtās liecības (lietas 54.lp.). Viņš liecinājis, ka naktī

uz 2015.gada 17.augustu ap pusnakti viņš kopā ar draugiem /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. I/ aizgājuši uz spēļu zāli “Aladins”. Pirms tam visi

kopā pie Edija lietojuši alkoholu. Ieejot spēļu zālē visi draugi apsēdušies pie galdiņa, bet viņš piegājis pie bāra letes pasūtīt alu. Viņa draugi tajā laikā pie

galdiņa runājuši kaut ko par ventilatoru, kas bijis viņiem aiz muguras un smējušies. Tajā laikā pie spēļu automātiem sēdējis viens vīrietis un viena sieviete.

Tas vīrietis piegājis pie Pētera, viņi kaut ko runājuši, bet, ko tieši, nav dzirdējis. Tad uz kādu brīdi novērsis skatienu no draugiem, pircis alu un skaitījis

naudu. Nav redzējis kā sācies uzbrukums, bet, kad atkal apskatījies uz draugiem, viņam iestājies šoka stāvoklis, nav zinājis, ko darīt. Tajā brīdī redzējis,

ka Sāra bijusi guļus uz grīdas un tā sieviete, kas pirms tam sēdējusī pie spēļu automātiem, bijusi Sārai virsū, žņaugusi Sāru. Draugi aizstāvējuši Sāru,

grūduši malā to sievieti, un tad jau spēļu zāles darbiniece dzinusi viņa draugus ārā. Tad redzējis, ka vīrietis, kurš pirms tam no spēļu automātiem piegājis

pie Pētera, vienu reizi ar roku, viņaprāt, ar plaukstu iesitis Pēterim pa galvu, pa pakausi. Tajā brīdī Pēteris vēl sēdējis pie galdiņa. Pēc tam Pēteris

piecēlies un kopā ar pārējiem draugiem izgājis ārā no spēļu zāles, un viņš viens pats palicis pie bāra letes. Nav redzējis, ka tas vīrietis būtu iesitis Pēterim

vēl kādu reizi, kā arī, ka viņš būtu iesitis Edijam un pagrūdis Alisi, jo uz kādu brīdi bija novērsis skatu no draugiem. Kad viņa draugi izgājuši ārā no spēļu

zāles, tad vīrietis pienācis pie viņa un prasījis, ko viņš šeit darot. Atbildējis, ka atnācis atpūsties un iedzert alu. Viņš gribējis arī viņu izprovocēt uz

konfliktu, un tad viņš (/pers. J/) aizgājis prom. Ārā pie spēļu zāles saticis draugus. Visi kopā aizgājusī pie Edija. Tur pārrunājuši notikušo un tad, kāds no

viņiem zvanījis policijai. Draugi runājuši, ka konflikts izcēlies pārpratuma dēļ. Vīrietis, kurš iesitis Pēterim, pārpratis kaut ko par ventilatoru. Redzējis, ka

Edijam bijusi pārsista un uzpampusi acs. Tas vīrietis bija iesitis viņam pa aci. Alise tikusi pagūsta pret bāra leti. Visvairāk bija cietusi Sāra. Tā sieviete bija

viņu žņaugusi, pēc tam Sārai sāpējis kakls, viņa bija raustīta arī aiz matiem. Pēteris teicis, ka vīrietis viņam iesitis pa pakausi vairākas reizes, bet viņš

redzējis tikai vienu.

Iesnieguma protokoli (lietas 8., 13., 39.lp.) apstiprina, ka cietušie griezušies policijā par huligānisma faktu spēļu zālē “Aladins” naktī uz 2015.gada

17.augustu.

Eksperta atzinums Nr. 459 un izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (lietas 24.-25.lp.) apstiprina, ka /pers. E/ konstatēta diagnoze:

neiroze ar miega traucējumiem. Paciente griezusies pēc palīdzības 2015.gada 20.augustā ar sūdzībām par sāpēm pie matu saknēm pakauša rajonā, balss

piesmakumu. Naktīs nevar gulēt, rādās murgi, ka tiek žņaugta. Vizuāli uz kakla un matu sakņu vietās izmaiņas nav redzamas.

Videoierakstā no spēļu zāles “Aladins” redzami notikumi spēļu zālē 2015.gada 17.augustā. Videoierakstā redzamā informācija norādīta tā apskates

protokolā (lietas 27.-31.lp.).

Krimināllikuma 1.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes. Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Šī

panta piektajā daļā ir noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas

saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Minēto normu izpratnē izlemjot par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir jānosaka

konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, balstoties uz lietā esošo pierādījumu un noskaidroto faktu novērtējumu.

Izvērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatēja sekojošo.

Atbilstoši apsūdzētajiem izvirzītajām apsūdzībām huligāniskās darbības no objektīvās puses izpaudušās kā agresīva vēršanās pret nepazīstamām

personām publiskā vietā, izmantojot maznozīmīgu ieganstu, tādējādi rupji traucējot sabiedrisko kārtību un šo personu mieru, ignorējot vispārpieņemtās

uzvedības normas, paužot necieņu pret sabiedrību un bezkaunību, traucējot spēļu zāles darbu. Nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms.

Abiem apsūdzētajiem inkriminētas aktīvas darbības – /pers. B/ /pers. D/ sešas reizes iesitis ar roku pa galvu, /pers. F/ divas reizes ar dūri iesitis pa

vēderu un četras reizes pa seju, norāvis /pers. F/ kreklu, pagrūdis /pers. E/, un aiz matiem piecēlis viņu kājās, /pers. C/ grūstījusi /pers. E/, nogrūdusi uz

grīdas, plēsusi aiz matiem, žņaugusi.

Par apsūdzēto darbībām liecināja gan cietušie, gan notikuma aculiecinieki /pers. M/, /pers. I/ un /pers. J/. Abu apsūdzēto liecības attiecībā par

konflikta norisi kopumā atbilst minētajām liecībām. /pers. B/ neatzina tikai izdarīto sitienu skaitu, /pers. C/ neatzina /pers. E/ žņaugšanu un plēšanu aiz

matiem.

Izvērtējusi minētās liecības to savstarpējā sakarībā un kopsakarā ar videonovērošanas kameras ierakstā fiksēto notikumu gaitu, tiesa atzīst, ka visas

apsūdzētajiem inkriminētās darbības ir pierādītas.

Videonovērošanas kameras ierakstā ir skaidri redzamas /pers. C/ darbības pret /pers. E/ – cietušās satveršana, purināšana, nogrūšana, uzsēšanās

viņai virsū. Šāda veida darbības, kā arī /pers. C/ atrašanās virsū cietušajai loģiski var ietvert arī raušanu aiz matiem un žņaugšanu, un par to liecināja

aculiecinieki /pers. M/, /pers. I/ un /pers. J/. Eksperta atzinums un izraksts no medicīniskās kartes apstiprina, ka, griežoties pēc medicīniskās palīdzības 3

dienas pēc notikuma /pers. E/ sūdzējusies arī par sāpēm pie matu saknēm. Tiesai nav pamata apšaubīt cietušās liecības, jo tās apstiprina minētie

pierādījumi, turklāt lietā nav nekādu ziņu par tādiem apstākļiem, kas izskaidrotu cietušās motivāciju izdomāt nenotikušas fiziski sāpīgas darbības pret viņu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka visas /pers. C/ inkriminētās darbības ir pierādītas.

/pers. B/ darbības ierakstā ir redzamas daļēji – ir redzams, ka viņš pieiet pie /pers. D/, redzami sākotnēji izdarītie sitieni /pers. D/, /pers. F/

satveršana un atgrūšana, /pers. I/ pagrūšana, /pers. C/ atvilkšana no /pers. E/. Ierakstā fiksētā notikumu attīstība kopumā atbilst aculiecinieku un cietušo

liecībām.

Bāra darbiniece /pers. M/ liecināja, ka konflikta sākumā /pers. B/ vairākas reizes iesitis sēdošajam puisim (/pers. D/) pa galvu, par sešiem sitieniem

/pers. D/ pa galvu liecināja gan /pers. F/, kurš mēģinājis iejaukties, gan /pers. I/, kura turpat blakus centusies aizstāvēt /pers. E/. No ieraksta redzams, ka

fizisks konflikts sākas plkst. 02:10:47, kad /pers. B/ iesit /pers. D/, tūlīt pēc tam atgrūž /pers. F/, plkst. 02:11:10 /pers. B/ atvelk /pers. C/ no /pers. E/,

plkst. 02:11:24 /pers. D/ iziet no bāra, plkst. 02:11:27 /pers. B/ vēlreiz pieliecas pie galdiņa, kur atrodas /pers. F/.

Tādējādi tiešs fiziska konflikts ilga nepilnas 2 minūtes, un konkrētajā situācijā šajā laikā /pers. B/ objektīvi varēja izdarītu 6 sitienus /pers. D/, 6

sitienus /pers. F/, kā arī aiz matiem piecelt kājās /pers. E/. Turklāt ierakstā redzams, ka plkst. 02:11:16 /pers. E/ saķērusi galvu iziet no bāra, tas ir, tūlīt

pēc tam, kad /pers. B/ viņu piecēlis aiz matiem, un lietā nav ziņu par cita veida darbībām pret cietušo, kas radītu sāpes tieši galvas rajonā. /pers. J/

konfliktu redzējis tikai no brīža, kad /pers. E/ bijusi zemē un tas loģiski izskaidro, ka viņš varēja redzēt tikai vienu sitienu /pers. D/.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka visas /pers. B/ inkriminētās darbības ir pierādītas.

Tiesa atzīst, ka ar iepriekš minētajām darbībām apsūdzētie ir izrādījuši necieņu pret sabiedrību un bezkaunību, ignorējuši vispārpieņemtās uzvedības

normas un būtiski traucējuši cilvēku mieru un uzņēmējsabiedrības darbu. Līdz ar to šīs darbības atbilst Krimināllikuma 231.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma pazīmēm.

Kaut arī konflikts izcēlies nakts laikā izklaides vietā, kur tiek tirgots un lietots alkohols, un cietušais /pers. D/, ar kuru konflikts izcēlies, bijis stiprā

alkohola reibumā, apsūdzēto reakcija uz cietušo uzvedību bija acīmredzami nesamērīga. Veids, kādā abi apsūdzētie vērsās pret cietušajiem,

nepārprotami norāda uz atklātu un demonstratīvu savas personības un ambīciju nostādīšanu augstāk par vispārpieņemtajām uzvedības normām. Šāda

uzvedība sabiedriskā vietā ir apzināta, rupja un būtiska sabiedriskās kārtības traucēšana. Apsūdzēto rīcības novērtējumu neiespaido arī iereibušā cietušā

izteikumi, kurus bija iespējams uztvert arī kā neadekvātus vai provocējošus. Turklāt /pers. C/ nebija arī šķietama iemesla vērsties pret /pers. E/.

Negaidīta spontāna vardarbība vienlaikus pret vairākiem spēļu zāles apmeklētājiem neapšaubāmi traucēja šīs iestādes normālu darbu.

Videonovērošanas kameras ierakstā ir redzams, ka bez konfliktā iesaistītajām personām notikuma laikā un vietā atrodas vēl vairāki citi apmeklētāji,

turklāt vismaz viens no tiem cenšas nomierināt konfliktējošos, taču tas neizdodas. Šāda notikumu attīstība arī loģiski izskaidro zāles operatores /pers. M/

rīcību – apsardzes izsaukšanu. Viņa liecināja, ka trauksmes pogu nospiedusi brīdī, kad meitene bija iegrūsta koka režģī. Tas nepārprotami norāda uz to,

ka ar /pers. B/ darbībām traucēts spēļu zāles darbs. /pers. M/ neapstiprināja /pers. B/ liecību par to, ka viņš licis viņai spiest apsardzes pogu. Šāda

apsūdzētā liecība ir neloģiska un pretrunā lietā noskaidrotajiem apstākļiem – tā kā apsardzes izsaukšana vienmēr ir saistīta ar spēļu zāles normālas

darbības traucēšanu, būtu jāsecina, ka jauniešu piekaušana traucējuši apsūdzētā atpūtu, taču lietā noskaidrots, ka pēc konflikta tieši jaunieši aizgājuši,

pārtraucot savu atpūtu.

Apsūdzēto darbības un uzvedība kopumā izslēdz jebkādas šaubas par to, ka viņi abi apzinājušies, ka rupji traucē sabiedrisko mieru, un tādējādi

pauž necieņu pret sabiedrību – šajā gadījumā – spēļu zāles apmeklētājiem, un vēlējušies to darīt. Uzsākot cietušo piekaušanu, apsūdzētie faktiski pat

neapsvēra reāli pastāvošu iespēju pārpratumu par izteikumiem atrisināt mierīgi. Līdz ar to apsūdzētie ir rīkojušies ar tiešu nodomu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka apsūdzēto rīcība atbilst visām Krimināllikuma 231.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva pazīmēm, viņu vaina ir pierādīta pilnīgi un viņu darbības ir kvalificētas pareizi.

Sākotnēji apsūdzēto darbības tika kvalificētas pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, inkriminējot viņiem huligāniskās darbības personu grupā.

Tiesa atzīst, ka šāda apsūdzība nav pierādīta.

No /pers. B/ celtās apsūdzības izriet, ka viņš personu grupā ar /pers. C/ uzsācis konfliktu ar diviem spēļu zāles apmeklētājiem, no /pers. C/ celtās

apsūdzības izriet, ka viņa personu grupā ar /pers. B/ iesaistījusies konfliktā pēc tam, kad /pers. B/ bija izraisījis kautiņu. Tādējādi apsūdzētajiem

inkriminētas darbības personu grupā bez iepriekšējas vienošanās.

Krimināllikuma 19.pantā ir noteikts, ka par dalību (līdzizdarīšanu) uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu nodarījumu

kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir, grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīgā nodarījuma dalībnieks

(līdzizdarītājs).

No šī panta izriet, ka gan grupai pēc iepriekšējas vienošanās, gan grupai bez iepriekšējas vienošanās ir divas obligātas pazīmes:

vismaz divu personu kopīgas darbības, kas vērstas uz tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

abām personām apzinoties, ka noziedzīgais nodarījums tiek izdarīts kopīgi.

Līdz ar to, lai sauktu pie kriminālatbildības par personu grupā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ir jākonstatē abas minētās pazīmes, turklāt

nepieciešams, lai iesaistītās personas ne vien būtu informētas par otras darbībām, bet arī, lai šīs darbības būtu saskaņotas. Ja darbības nav kopīgas

un saskaņotas, katra persona atbild tikai par tās izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka /pers. C/ vērsusies pret /pers. E/, lai aizstāvētu /pers. B/, savukārt /pers. B/ novilcis /pers. C/ no cietušās,

tādējādi pārtraucot viņas darbības.

Kaut arī /pers. C/ apzinājusies, ka viņa kopā ar /pers. B/ iesaistās huligāniskās darbībās, lietā nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka viņu darbības

bijušas kopīgas vai kaut kādā mērā saskaņotas. /pers. C/ darbību pārtraukšana no /pers. B/ puses norāda uz pretējo – uz to, ka viņš nevēlas /pers. C/

iesaistīšanos.

Kopīga atpūta spēļu zālē vēl nenozīmē kopīgu un saskaņotu iesaistīšanos iepriekš neparedzētā konfliktā. /pers. C/ nepārprotami izteiktais motīvs

iesaistoties konfliktā – vēlēšanās nepieļaut viņas drauga aizskaršanu – vēl nedod pamatu uzskatīt, ka viņa savu rīcību saskaņojusi ar /pers. B/.

Lietā nav arī nekādu ziņu, kas norādītu uz to, ka /pers. B/, uzsākot konfliktu ar cietušajiem, būtu šādu savu rīcību kaut kādā veidā saskaņojis ar

/pers. C/, vai būtu apzinājies, ka huligāniskās darbības izdara kopīgi ar viņu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīt, ka huligānisko darbību izdarīšana personu grupā nav pierādīta, un līdz ar to abu apsūdzēto darbības pārkvalificējamas

pēc Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas.

Lietā nav arī pārliecinošu pierādījumu par to, ka huligānisko darbību laikā /pers. B/ un /pers. C/ būtu bijuši alkohola ietekmē. No konfliktā

iesaistītajām personām tikai /pers. F/, kurš pats bija lietojis alkoholu, liecināja, ka viņam izskatījies, ka apsūdzētie bija lietojuši alkoholu, taču nav redzējis,

ka viņi to dara. Zāles pārzines /pers. M/ liecības viennozīmīgi neapstiprina, ka apsūdzētie bija lietojuši alkoholu. Arī videoierakstā redzamās apsūdzēto

kustības un izturēšanās nepārprotami nenorāda uz alkohola ietekmi. Līdz ar to šis apstāklis izslēdzams no apsūdzētajiem inkriminētajām darbībām.

Izlemjot par sodu apsūdzētajiem tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros

valsts vārdā piespriež tiesa un soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija.

Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, nosakot soda mēru, ņem vērā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis

nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Izlemjot par sodu /pers. B/, tiesa ņem vērā sekojošo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais ir izdarījis mazāk smagu noziegumu, tīši rupji traucējot sabiedrisko mieru.

Vērtējot /pers.B/ personību tiesa ņem vērā to, ka viņš uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi bija 3 reizes krimināli sodīts, sodāmības dzēstas,

pēc šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas nosacīti notiesāts par nelikumīgu brīvības atņemšanu, kas izdarīta divas nedēļas pirms huligāniskajām darbībām

izskatāmajā lietā. Neprecējies, apgādībā divi nepilngadīgi bērni, strādājošs. Tiesas sēdē iesniegtais darba līgums apstiprina, ka /pers. B/ kopš 2016.gada

20.oktobra strādā SIA “Krauzers”.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.un 48.pantu /pers. B/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un motīvus kopsakarā ar lietā esošajām ziņām par apsūdzētā personību, tiesa secina, ka, situācijās, kad

iespējama interešu sadursme, apsūdzētā rīcības izvēlē dominē viņa personiskās tieksmes. Tādēļ, nolūkā sodīt apsūdzēto un atturēt viņu un citas personas

no līdzīgas rīcības, apsūdzētajam piespriežams Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais bargākais sods – brīvības atņemšana. Tiesa

uzskata, ka minētajā sankcijā paredzētie alternatīvie sodi neatbilst nodarījuma raksturam, smagumam un sekām.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka brīvības atņemšanas sodu ir iespējams noteikt nosacīti. Apsūdzētā dzīvesveids kopumā atbilst sabiedrībā

vispārpieņemtajam – viņam faktiski ir ģimene un pastāvīgs darbs. Vērtējot apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, tiesa neapšauba, ka viņš patiesi nožēlo

savu rīcību. Līdz ar to apsūdzētā izolācija nav nepieciešama un tiesa iegūst pārliecību, ka viņš, sodu neizciešot turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Tiesa

atzīst, ka apsūdzētā uzraudzība var pietiekoši viņu motivēt kontrolēt savu uzvedību.

Tā kā šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarījis pirms Talsu rajona tiesas 2016.gada 8.jūnija sprieduma taisīšanas krimināllietā Nr.

11380038215, galīgais sods viņam nosakāms piemērojot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumus, daļēji saskaitot.

Izlemjot par sodu /pers. C/, tiesa ņem vērā sekojošo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu, tīši rupji traucējot sabiedrisko mieru.

Vērtējot /pers.C/ personību tiesa ņem vērā to, ka viņa agrāk nav krimināli sodīta, pēdējā gada laikā nav piemēroti administratīvie sodi.

Neprecējusies, apgādībā divi nepilngadīgi bērni. Tiesas sēdē iesniegtais darba līgums apstiprina, ka /pers. C/ 2016.gada 20.septembra strādā SIA

“/nosaukums/”.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.un 48.pantu /pers. C/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Vērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu un motīvus kopsakarā ar lietā esošajām ziņām par apsūdzētās personību, tiesa secina, ka, apsūdzētā nav

pietiekoši vērtējusi savas rīcības sekas. Kaut arī nodarījumam ir gadījuma raksturs, veids, kādā apsūdzētā iesaistījusies konfliktā, norāda uz eventuālu

viņas personisko tieksmju dominēšanu pār sabiedrībā vispārpieņemtajām uzvedības normām. Tiesa atzīst, ka, nolūkā sodīt apsūdzēto un atturēt viņu un

citas personas no līdzīgas rīcības, apsūdzētajai piespriežams Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais bargākais sods – brīvības

atņemšana. Tiesa uzskata, ka minētajā sankcijā paredzētie alternatīvie sodi neatbilst nodarījuma raksturam, smagumam un sekām..

Vienlaikus tiesa atzīst, ka brīvības atņemšanas sodu ir iespējams noteikt nosacīti. Apsūdzētās dzīvesveids kopumā atbilst sabiedrībā

vispārpieņemtajam, un lietā nav ziņu par to, ka viņa varētu radīt pastāvīgu apdraudējumu sabiedrībai. Līdz ar to apsūdzētās izolācija nav nepieciešama un

tiesa iegūst pārliecību, ka viņš, sodu neizciešot turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Tiesa atzīst, ka apsūdzētās uzraudzība var pietiekoši viņu motivēt

kontrolēt savu uzvedību.

Juridisko palīdzību /pers. B/ tiesā sniedza zvērināta advokāte Ieva Ratniece, juridisko palīdzību /pers. C/ tiesā sniedza zvērināta advokāte Skaidrīte

Kozlovska. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi par aizstāvju sniegto

juridisko palīdzību piedzenami no apsūdzētajiem valsts labā.

Kaitējuma kompensācija lietā nav pieteikta.

Lietiskais pierādījums – CD ar videoierakstu no spēļu zāles “Aladins”, kas glabājas pie krimināllietas – pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanās

dienas, iznīcināms.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa

n o s p r i e d a

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 231.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodam daļēji pieskaitīt ar Talsu rajona tiesas 2016.gada 8.jūnija sprieduma krimināllietā Nr.

11380038215 noteikto sodu un galīgo sodu /pers. B/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 10 (desmit) mēnešiem un neizpildīt, ja pārbaudes laikā /pers. B/

neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts

probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Nosacīti notiesātā pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. B/ noteikt pienākumu desmit darbdienu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā Talsos, Raiņa ielā 12 a.

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 231.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem un neizpildīt, ja pārbaudes laikā /pers. C/

neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts

probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Nosacīti notiesātās pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. C/ noteikt pienākumu desmit darbdienu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā Talsos, Raiņa ielā 12 a.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes Ievas Ratnieces sniegto juridisko

palīdzību 325.34 EUR (trīssimt divdesmit piecus euro, 34 centus).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes Skaidrītes Kozlovskas sniegto

juridisko palīdzību 305.34 EUR (trīssimt piecus euro, 34 centus).

Noteikt termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai 30 dienas no spriedums spēkā stāšanās dienas.

Procesuālie izdevumi iemaksājami Valsts kasē, reģ. Nr. 90000050138, kontā Nr. LV68TREL1060001239300, BIC kods: TRELLV22,

maksājuma uzdevumā norādot datus lietas identificēšanai.

Lietisko pierādījumu – CD ar videoierakstu no spēļu zāles “ALADINS”, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā iznīcināt.

Pilna sprieduma pieejamības datums: 2016.gada 27.decembris.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Talsu rajona tiesā.

Tiesnesis A.Feldmanis