Court dismisses administrative penalty due to procedural flaws and lack of violation composition in the decision.

Lietas Nr. 112036615

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2016. gada 5. janvārī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J. Baufale

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Ludzas novada pašvaldības administratīvās komisijas 2015. gada 26. oktobra lēmumu Nr. D24-

79/15 administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesa

k o ns t a t ē ja

[1] Ar Ludzas novada pašvaldības administratīvās komisijas 2015. gada 26. oktobra lēmumu Nr. D24-79/15 administratīvā pārkāpuma lietā

/pers. A/ tika administratīvi sodīts ar naudas sods 35 euro apmērā par Ludzas novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 11 “Ludzas novada teritorijas

kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” pārkāpšanu.

[2] Par norādīto lēmumu sūdzību iesniedza /pers. A/, norādot, ka lēmums ir prettiesisks un atceļams, uzliktais administratīvais sods ir

nesamērīgs.

Iestāde savā lēmumā nav ņēmusi vērā /pers. A/ iesniegtos paskaidrojumus un tikai daļēji atsaukusies uz tiem lēmumā, norādot, ka

paskaidrojumus iestāde esot saņēmusi. Iestāde nav novērtējusi pierādījumus uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā,

pēc likuma un tiesiskās atziņas.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta trīspadsmito daļu, jo fototabula

tika izstrādāta, pieļaujot procesuālos pārkāpumus, un nevar tikt izmantota kā pierādīšanas līdzeklis, kā arī izstrādāta pieļaujot būtiskus pārkāpumus.

2015. gada 25. septembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. LN 000155 teksts, tajā skaitā rokraksts nav saprotams. Protokolam nav

pievienoti pierādījumi tam, ka aug Sibīrijas latvāņi, un nav saprotams, kur ir ieauguši koki un krūmi, vai tie ir jaunstādi un teritorija tiek labiekārtota.

Protokolā pārkāpuma būtībā nav saprotamas un nepareizi tiek norādītas atsauces uz Ludzas novada pašvaldības vēstuļu sastādīšanu un nosūtīšanu -

kādas prettiesiskas darbības sūdzības iesniedzējs veicis, lai šīs darbības tiktu fiksētas protokolā.

Protokolā nav pareizi norādīta protokola sastādīšanas vieta. Ir norādīts, ka protokols ir sastādīts Ludzā, Ludzas novadā. Nav pierādījumu kur

tika sastādīts protokols, ar ko tiek pārkāpta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248. panta pirmā daļa. Protokolam nav precīzi atzīmēts, vai

protokolam ir vai nav pievienoti pielikumi.

2015. gada 25. septembra fototabulā ir atzīmēts, ka notikuma datums un laiks ir 2015. gada 25. septembris, pulksten 15.08. Fototabula ir

redzami divi uzņēmumi (attēli). Šie uzņēmumi nav numurēti vai kāda cita veidā saprotami un nepārprotami arhivēti tā, lai uz tiem varētu atsaukties, neradot

šaubas. No fototabulas nevar konstatēt, ka zāle ir garāka par 20 cm, ka jaunstādi nav dekoratīvais īpašuma elements. Sakarā ar to, ka vienā no

fotogrāfijām ir redzama atzīme “25.09.2015. 15:07”, ir pieņemams, ka tā tika veikta 2015. gada 25. septembrī, plkst. 15.07, līdz ar to nav vērā ņemama

kā pierādījums, jo fototabulā norādītais notikuma datums un laiks ir 2015. gada 25. septembris, plkst. 15.08. No fotogrāfijas, kas atrodas zem teksta

“Skats uz nesakopto teritoriju [..]”, ir redzams, ka tika nofotografēta zāle, nav redzami koki, žogs. Nav ziņu, ka lineāls ir verificēts, sertificēts un tam ir

pareizi norādīti visi attālumi. Nevar saprast lietu izmēru dabā un salīdzināt tos ar reāliem izmēriem. No mērinstrumenta nevar izsecināt zāles garumu.

Redzams, ka ir zāle, taču nav redzams, ka mērinstruments (lineāls) nebūtu ievietots bedrē, padziļinājumā un zāle tiktu mērīta no augstākā punkta, nevis

atrodot, izrokot bedri un ievietojot tur neverificētu mērinstrumentu (lineālu), kura galus nevar redzēt. No fotogrāfijas nav redzams, ka lineāls nesāktos ar

10 cm vai 5 cm.

No fototabulas izriet, ka fotoattēli tika uzņemti ar digitālo fotokameru “Nikon COOLPIX AW100”, no kā ir secināms, ka fotoattēli ir digitālā

(elektroniskā) veidā, tātad atrodas uz pārnēsājamās ierīces vai atmiņas glabāšanas ierīces, līdz ar to tās ir viegli viltot, mainīt fotoattēlu būtību jau uz

fotoattēla oriģināla. Arī nav norādīts fotoattēlu izmērs, apjoms (svars), formāts. No fototabulas ir redzams, ka fotoattēli ir samazināti, tātad pats fotoattēla

oriģināls ir bojāts un izkropļots un to nevar ņemt vērā kā pierādījumu administratīvajam pārkāpumam. Nav saprotams kādā veidā tika iegūti tieši šie

fotoattēli. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj nemanot mainīt fotoattēlu oriģinālu. Nav pievienoti pierādījumi par to, kādā veidā tiek glabāti šie fotoattēli.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 256. panta trešo daļu par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā

amatpersona sastāda protokolu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokols netika sastādīts. Secināms, ka fototabulu nevar ņemt vērā kā

pierādījumu, jo tā nav izstrādāta un noformēta likumā noteiktajā kārtībā.

Iestāde ir pārkāpusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.pantu, proti, nav ziņu, vai digitālā fotokamera “Nikon COOLPIX

AW100” ir sertificēta, verificēta, kalibrēta un iekļauta Latvijas Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā. Nav ziņu, vai amatpersona, kura sastādīja protokolu un

fototabulu ir izgājusi apmācības kā izmantot, rīkoties, kalibrēt minēto digitālo fotokameru un ir saņēmusi par to sertifikātu. Bet gan ir ziņas, ka

amatpersona to ir noteikusi uz aci ar mērinstrumentam līdzīgu priekšmetu. Fototabulā tiek norādīta /pers. C/ - studente, nav saprotami iemesli

amatpersonai norādīt studentus. Liecinieki netiek norādīti.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta pirmo, otro, trīspadsmito un piecpadsmito daļu, sūdzības iesniedzējs

norāda, ka fototabula nav pierādījums, nav procesuāli pareizi noformēta, pārkāpuma vieta nav procesuāli pareizi apskatīta, nav pareizi fiksēts

administratīvā pārkāpuma protokols, nav fiksēts zāles garums, nav fiksēts pats pārkāpums. Nav pierādījumu par koku, stādu augšanu. Administratīvā

pārkāpuma vietas apskate netika veikta. Nav pierādījumu pārkāpuma izdarīšanai vai esamībai.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka SIA “Ludzas apsaimniekotājs” uzkopa teritoriju septembrī un jūlijā, kopā divas reizes trīs mēnešu laikā, zāles

garums nebija 20 cm, bet gan mazāks. Iestāde, pieņemot lēmumu, nemotivējot soda apmēru, ir nolēmusi sodīt ar naudas sodu 35 euro apmērā, nevis

izteikt brīdinājumu. /pers. A/ uzskata, ka sods ir pārāk bargs un nav samērīgs. Iestāde nav izvērtējusi soda apmēru. Iestāde nenorāda pierādījumus kā

tieši pēc iestādes viedokļa zāle, kas ir nopļauta, un jaunstādi liecina par nesakoptu, neuzturētu teritoriju.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 7., 10. pantu, jo iestādei ir jādarbojas normatīvajos aktos

noteiktajās pilnvaru apjomos un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši tās jēgai un mērķiem, rīcībai ir jāatbilst tiesību normām. Taču ar administratīvā

pārkāpuma protokola izrietošām kļūdām, iestādes lēmuma kļūdām nepilnībām, tiek pārkāptas sūdzības iesniedzēja tiesības. Nevar paļauties, ka iestādes

rīcība ir tiesiska un konsekventa. Protokolā tiek pielaistas nesaprotamas, apzinātas kļūdas, iestāde lēmumā tās neanalizē, nenorāda, paskaidrojumus

neņem vērā.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239., 243., 248., 256., 279., 280., 288., 289. pantu, sūdzības iesniedzējs lūdza

tiesu atcelt Ludzas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2015. gada 26. oktobra lēmumu Nr. D 24-79/15.

[3] Tiesas noteiktajā laikā administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki nav iesnieguši paskaidrojumus vai lūgumus.

[4] Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams, un lietvedība ir izbeidzama.

[4.1] Sūdzības iesniedzēja argumenti par protokola sastādīšanas nepilnībām nav pamatoti, jo administratīvā pārkāpuma protokola Nr. 00155

saturs atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248. panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām. Proti, protokolā par administratīvo

pārkāpumu norādīts protokola sastādīšanas laiks un vieta, protokola sastādītāja vārds, uzvārds, institūcija, kuru viņš pārstāv, amats; ziņas par pārkāpēja

personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu;

protokolu parakstīja persona, kas to sastādījusi.

[4.2] Nav pamatots arī sūdzībā norādītais apgalvojums, ka iestāde savā lēmumā nav ņēmusi vērā /pers. A/ iesniegtos paskaidrojumus. Lēmumā

ir atsauce uz /pers. A/ rakstveida paskaidrojumiem, kā arī norādīts, ka komisijas ieskatā /pers. A/ paskaidrojumā norādītie trūkumi nedod pamatu

lietvedības izbeigšanai.

[4.3] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka fototabula tika izstrādāta, pieļaujot procesuālos pārkāpumus un nevar tikt izmantota kā pierādīšanas

līdzeklis.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos normatīvajos aktos nav noteiktas speciālās prasības administratīvā pārkāpuma protokolā

norādīto pārkāpumu konstatēšanai, tajā skaitā nav noteiktas speciālās prasības mērinstrumentiem, fotografēšanai, fototabulu sastādīšanai, fotogrāfiju

glabāšanai. Sūdzības iesniedzēja pieņēmumi par administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušās amatpersonas iespējamo prettiesisko rīcību nav

pamatoti un nav pierādīti.

[4.4] Tiesa piekrīt sūdzības iesniedzēja argumentam, ka, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, tika pārkāptas Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 256.1 panta trešās daļas prasības, kas nosaka, ka par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona

sastāda protokolu.

Izskatāmajā gadījumā tika veikta administratīvā pārkāpuma vietas apskate, kuras gaitā tika izmantoti tehniskie līdzekļi. Tomēr procesuālā

kārtībā netika ievērota, jo administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokols netika sastādīts.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 249. panta trīspadsmito daļu ziņas faktiem, kas atspoguļoti

fototabulā, ir atzīstamas par ierobežoti pieļaujamām. Tomēr, ņemot vērā, ka to ticamību apstiprina arī administratīvā pārkāpuma protokolā ietvertās ziņas,

norādītā fototabula var tikt izmantota pierādīšanā.

[4.5] Kaut gan sūdzībā norādītie argumenti pārsvarā nav pamatoti, tomēr pārsūdzētais lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama šādu motīvu dēļ.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama

(ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Tātad, administratīvās atbildības vienīgais pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāva esamība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274. pantā noteikts institūcijas (amatpersonas) sastādītā lēmuma saturs. Saskaņā ar šī panta otrās

daļas 6.punktu, lēmumā jānorāda faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums. Tiesisko apstākļu skaidrojums norādīts iekavās - pierādījumi, uz kuriem

pamatoti secinājumi, un argumenti, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti. Faktisko apstākļu konstatējums ir izdarītā administratīvā pārkāpuma apraksts.

Pārsūdzētais lēmums satur norādi, ka ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, norādīti /pers. A/ paskaidrojumu saturs, lietā esošo

pierādījumu uzskaitījumu, neatklājot lēmumā to būtību un nenorādot, kādus apstākļus tie pierāda, citēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti

un Ludzas novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 11 “Ludzas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” punkti. Bez iegūto

pierādījumu vērtējuma pārsūdzētajā lēmumā tiek secināts: “Ir izdarīts administratīvais pārkāpums, un tas atbilst Ludzas novada pašvaldības saistošo

noteikumu Nr.11 ,,Ludzas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 18. punktam. Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.11 18. punktu,

par izvairīšanos no pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.2

pantu. Par pārējo saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - līdz 350 euro, juridiskajām

personām - līdz 1400 euro. (Ludzas novada domes 26.09.2013. saistošo noteikumu Nr.21 redakcijā)”.

Pārsūdzētais lēmums nesatur ne faktisko apstākļu konstatējumu, ne pierādījumu, uz kuriem pamatoti administratīvās komisijas secinājumi,

analīzi. Tādēļ administratīvās komisijas lēmumu nevar atzīt par pamatotu un likumīgu.

[4.6] Sakarā ar to, ka lēmumā nav norādīts administratīvā pārkāpuma apraksts, ir secināms, ka nav konstatēts administratīvā pārkāpuma

sastāvs.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet

iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Pie šādiem apstākļiem lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, bet pārsūdzētais lēmums ir atceļams.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12, 289.13 pantu, tiesa

no s pri e da

Atcelt Ludzas novada pašvaldības administratīvās komisijas 2015. gada 26. oktobra lēmumu Nr. D24-79/15.

Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Ludzas novada pašvaldības saistošo noteikumu

pārkāpšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils

tiesā.

Tiesnese J. Baufale