Court dismisses late compensation claim as inadmissible due to expired appeal period and final administrative decisions.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the applicant's appeal against the regional council's refusal to pay additional compensation for lost movable property. The applicant argued that the original compensation was too low and sought a new calculation based on later market prices, but the lower court found the request time-barred. The court upheld this decision, ruling that the applicant's late filing constituted a belated challenge to final, unappealable administrative acts rather than a new claim for reconsideration.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 87. panta 1. daļa; 282. panta 9. punkts: A late application challenging a final administrative act is inadmissible as it fails to meet the statutory grounds for reopening proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lieta Nr.A420477713
SKA-1250/2015
L Ē M U M S
Rīgā 2015.gada 18.septembrī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese V.Krūmiņa
tiesnese V.Kakste
tiesnese R.Vīduša
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 8.jūlija lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējai /pers. A/ ar Talsu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1989.gada 16.novembra lēmumu Nr.443, Talsu rajona Tautas
deputātu padomes valdes 1994.gada 21.aprīļa lēmumu Nr.33/8 un Talsu rajona padomes 1994.gada 20.jūlija lēmumu Nr.5/2 tika aprēķināta
kompensācija Ls 672 par pieteicējas tēvam nepamatoti atsavināto kustamo mantu saskaņā Latvijas PSR Ministru Padomes 1989.gada 29.augusta
lēmumu Nr.190 (kas izteikts jaunā redakcijā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 26.maija lēmumu Nr.191) „Nolikums par kārtību,
kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu”
(turpmāk – Nolikums). Minētie lēmumi netika pārsūdzēti.
Uzskatot, ka piešķirtā kompensācija ir par mazu, jo pieteicēja, iepazīstoties ar citas administratīvās lietas Nr.A42479708 spriedumu,
secinājusi, ka kompensācijas summai bija jābūt lielākai, pieteicēja 2013.gada 15.maijā iesniedza iesniegumu Talsu novada domē, lūdzot
izmaksāt viņai papildu kompensāciju par atsavināto kustamo mantu.
Talsu novada dome ar 2013.gada 29.augusta lēmumu Nr.531 (protokols Nr.22, 10.punkts) atteica izmaksāt pieteicējai papildu
kompensāciju, norādot, ka kompensācija jau piešķirta ar iepriekš minētajiem lēmumiem un mantas vērtība saskaņā ar Nolikuma 4.1., 5.1.
un 5.2.apakšpunktu tika noteikta uz pieteikuma iesniegšanas brīdi 1994.gadā, līdz ar to pieteicējas norādītais spriedums, kur
kompensācijas izmaksa vērtēta uz 2008.gadu, nav salīdzināms ar šo lietu.
[2] Pieteicēja vērsās tiesā par Talsu novada domes 2013.gada 29.augusta lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu pašvaldībai
pieņemt lēmumu par papildu kompensācijas izmaksu.
[3] Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 8.jūlija lēmumu izbeidza tiesvedību lietā, pamatojoties uz turpmāk minēto.
[3.1] Pieteicēja vēlas labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, jo viņu neapmierina ar 1989. un 1994.gada lēmumiem piešķirtais
kompensācijas apmērs par kustamo mantu.
Ar Ministru kabineta 1994.gada 22.marta noteikumiem Nr.71 (prot.Nr.16, 7§) izdarīti grozījumi Nolikumā, paredzot, ka strīdus par
mantas atdošanu, tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī strīdus par pilsoņiem atdodamās mantas vai izmaksātās kompensācijas sadalīšanu
izšķir tiesa (8.punkts). Pieteicēja atbilstoši šai tiesību normai nevērsās tiesā par 1989. un 1994.gada lēmumiem, tie ir kļuvuši neapstrīdami
un ir izpildīti.
[3.2] Pieteicēja ar pieteikumu tiesā vērsusies 2013.gadā, tas ir, vairāk kā pēc trīs gadiem no iepriekš norādīto 1989. un 1994.gada
lēmumu spēkā stāšanās. Minētais atbilstoši Administratīvā procesa likuma 282.panta 9.punktam ir pamats izbeigt tiesvedību. Trīs gadu
termiņš, kas noteikts minētajā tiesību normā un 191.panta 9.punktā (atteikšanās pieņemt pieteikumu) nav atjaunojams (sk. Augstākās
tiesas 2010.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-26/2010 12.punktu).
Pieteicēja nepamatoti norāda, ka 2013.gadā tiesā iesniegtais pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu ir iesniegts
saistībā ar Talsu novada domes 2013.gada 29.augusta lēmumu, nevis iepriekš izmaksāto kompensāciju. Talsu novada dome ir atteikusies
izmaksāt kompensāciju, jo šāda kompensācija pieteicējai vienreiz jau tikusi izmaksāta ar 1989. un 1994.gada lēmumiem, kurus pieteicēja
nav pārsūdzējusi tiesā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to Talsu novada dome nav vērtējusi jaunu prasījumu, bet gan norādījusi, ka konkrētais
jautājums jau ir atrisināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pieteicēja kompensāciju saņēmusi, līdz ar to tas arī nav uzskatāms par
jauna administratīvā procesa uzsākšanu.
Ievērojot minēto, tiesvedība ir izbeidzama.
[4] Par apgabaltiesas lēmumu pieteicēja iesniegusi blakus sūdzību, pamatojoties uz turpmāk minēto.
[4.1] Tiesa nepamatoti piemēroja Administratīvā procesa likuma 282.panta 9.punktu, jo šī norma neattiecas uz pieteikumiem par
adresātam vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.
[4.2] Tiesai vajadzēja piemērot Administratīvā procesa likuma 87.panta pirmo daļu par procesa uzsākšanu no jauna. Norma
aprobežojas tikai ar apstākļu uzskaitījumu procesa uzsākšanai, bet ne ar termiņu, kādā šāds pieteikums iesniedzams. Tāpēc tiesa
nepamatoti secinājusi, ka pieteicējai, vēršoties iestādē vairāk kā trīs gadus pēc 1989. un 1994.gada lēmumu spēkā stāšanās, nav
iespējams prasīt to pārskatīšanu (uzlabošanu), kā arī nav iespējams pārskatīt mantas vērtību.
Tiesa arī nepamatoti atsaucās uz Augstākās tiesas spriedumu lietā Nr.SKA-26/2010.
Motīvu daļa
[5] Tāda lēmuma, ar kuru aktīvi ir ticis ietekmēts personas tiesiskais stāvoklis, pārskatīšana ir pieļaujama, pamatojoties uz
Administratīvā procesa likuma 87.pantā minētajiem apstākļiem. Ar 1989. un 1994.gada lēmumiem ir ticis aktīvi ietekmēts pieteicējas
tiesiskais stāvoklis, izmainot pieteicējai piemītošo tiesību apjomu – piešķirta kompensācija par tēvam piederējušo kustamo mantu. Līdz ar
to vispārīgi šādu lēmumu pārskatīšanai, pieteicējas vārdiem, uzlabošanai ir piemērojama minētā tiesību norma, kas paredz gadījumus,
kādos administratīvais process ir uzsākams no jauna uz personas iesnieguma pamata un pieņemams jauns administratīvais akts.
Tomēr ne jebkurš personas iesniegums, kas iesniegts pēc administratīvā akta kļūšanas par neapstrīdamu, tiek pielīdzināts lūgumam
uzsākt procesu no jauna minētās normas izpratnē. Personas iesniegums pielīdzināms šādam lūgumam, ja tajā norādītie apstākļi atbilst
kādam no šajā pantā minētajiem apstākļiem (sal. Augstākās tiesas 2007.gada 5.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-304/2007 10.punkts).
Tas nozīmē, ka pieteicējas 2013.gada iesniegums Talsu novada domei būtu vērtējams kā iesniegts 87.panta kārtībā, ja tajā norādītie
apstākļi atbilstu kaut vienam no panta pirmajā daļa minētajiem apstākļiem: 1) ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma
pieņemšanai; 2) lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu; 3) Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai cita starptautiska vai pārnacionāla tiesa šajā
lietā ir pieņēmusi nolēmumu, no kura izriet, ka administratīvais process jāuzsāk no jauna; 4) adresātam kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas
nebija tā rīcībā līdz sākotnējā administratīvā akta izdošanai un kas varētu būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.
Pieteicēja iesniegumā norādījusi, ka citā administratīvajā lietā personai aprēķināts lielāks kompensācijas apmērs par kustamo mantu (lielāka cena
par lopiem u.tml.), tāpēc Talsu novada dome 1989. un 1994.gadā nepareizi aprēķinājusi pieteicējai piešķiramo kompensācijas apmēru. Minētais
apstāklis neatbilst nevienam no 87.panta pirmajā daļā minētajiem pamatiem procesa uzsākšanai no jauna, jo tā nav ne lietas faktisko, ne
tiesisko apstākļu maiņa, ne jauni pierādījumi, ne Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai cita starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā.
Līdz ar to pieteicējas iesniegums nav atzīstams par iesniegtu minētā panta kārtībā un apgabaltiesai pretēji pieteicējas uzskatam nebija
jāpiemēro likuma 87.pants.
Augstākā tiesa vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka atbilstoši Nolikuma 4. un 5.punktam mantas vērtība tiek noteikta atbilstoši
mantas vērtībai pieteikuma par kompensācijas izmaksu izskatīšanas brīdī, tas ir, atbilstoši tai vērtībai, kāda bija laikā, kad pieteicēja
iesniedza iesniegumus un tika pieņemti 1989. un 1994.gada lēmumi. Tādējādi pieteicējai jebkurā gadījumā nav pamata atsaukties uz pašvaldības
aprēķiniem kompensācijas piešķiršanai citā (vēlākā) laika posmā administratīvajā lietā Nr.A42479708.
[6] Ja pēc administratīvā akta spēkā stāšanās adresāts, uzskatot, ka šis administratīvais akts nav bijis tiesisks, vēršas iestādē ar lūgumu atcelt
sākotnējo administratīvo aktu un piešķirt labvēlīgāku regulējumu, bet nenorāda kādu no Administratīvā procesa likuma 87.pantā minētajiem apstākļiem,
pēc būtības šāds personas iesniegums ir vērtējams kā apstrīdēšanas iesniegums, kurš iesniegts pēc administratīvā akta apstrīdēšanas termiņa. Šādā
gadījumā iestāde var atbildēt uz personas iesniegumu, norādot, ka sākotnējais administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams (sal. Augstākās
tiesas 2009.gada 27.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-207/2009 6.punkts). Talsu novada dome 2013.gada 29.augusta lēmumā ir norādījusi uz
1989. un 1994.gada lēmumiem, secinot, ka kompensācija ir piešķirta, atbilstoši Nolikuma 4. un 5.punktam aprēķināta uz iesnieguma
iesniegšanas brīdi un pieteicēja nav izmantojusi tiesības lēmumus pārsūdzēt tiesā. Tādējādi iestāde nav vēlreiz izskatījusi lietu pēc būtības,
bet norādījusi uz lēmumiem, kas kļuvuši neapstrīdami.
Tā kā pieteicējas iesniegums pašvaldībai nav atzīstams par iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, bet
apstrīdēšanas iesniegums, kuram nokavēts termiņš, tad, pēc tam vēršoties tiesā ar lūgumu piešķirt lielāku kompensāciju nekā 1989. un
1994.gada lēmumos, uzskatāms, ka pieteikums ir iesniegts par minētajiem lēmumiem. Līdz ar to tiesa pamatoti secināja, ka pieteikuma
iesniegšana vairāk nekā trīs gadus pēc minēto administratīvo aktu spēkā stāšanās, ir pamats izbeigt tiesvedību lietā. Tāpēc nepamatots ir
pieteicējas blakus sūdzībā norādītais arguments, ka tiesa nepamatoti piemērojusi Administratīvā procesa likuma 282.panta 9.punktu un
nepamatoti atsaukusies uz Augstākās tiesas praksi.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departaments
n o l ē m a
Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 8.jūlija lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese V.Krūmiņa
Tiesnese V.Kakste
Tiesnese R.Vīduša