Court allows confiscation of drunk driving vehicle despite appeal, citing public safety over property rights.

Lietas arhīva Nr. KA02-0091-19/12

ECLI:LV:KUAT:2019:0514.11380006119.2.S

Lieta Nr.11380006119

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2019.gada 14.maijā

Kurzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Mertena

tiesneši I.Rozīte un D.Aktumanis

piedaloties

prokurorei I.Živai

aizstāvei K.Džeriņai

atklātā tiesas sēdē, pamatojoties uz Talsu rajona prokuratūras virsprokurora A.Bērziņa apelācijas protestu apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu, kurā ar Kurzemes

rajona tiesas 2019.gada 20.februāra spriedumu /pers. G/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu un sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu.

Aprakstošā daļa

Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 20.februāra spriedumu /pers. G/ atzīts par vainīgu un sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu ar piespiedu darbu uz

180 (viens simts astoņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Ar spriedumu atcelts ar 2019.gada 12.februāra lēmumu piemērotais arests /pers. G/ piederošam transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, atgriežot to īpašniekam.

Valsts labā no /pers. G/ piedzīti procesuālie izdevumi par evakuatora pakalpojumiem 87.43 euro, nosakot termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai 30 dienas

no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts, ka /pers. G/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības

atņemtas), būdams alkohola ietekmē un konkrēti:

2019.gada 8.februārī plkst.23.52 Rojas novada Rudē pa ceļu Talsi – Roja, pēc tam nogriežoties pa ceļu Rude – Jaunciems virzienā no Rudes uz Dārti, vadīja sev

piederošo automašīnu /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras atņemtas ar Kurzemes rajona

tiesas 2018.gada 13.novembra spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, būdams alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,36 un 2,48 promiles, kas

noteikts ar alkometru ALCOQUANT 6020 plus Nr. A408317, līdz viņu apturēja policijas darbinieki, kuri veica pārbaudi ar alkometru.

Šādas apsūdzētā /pers. G/ darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu.

Par pirmās instances spriedumu apelācijas protestu iesniedzis Talsu rajona prokuratūras virsprokurors A.Bērziņš. Virsprokurors uzskata, ka pirmās instances tiesas

spriedums ir nepamatots daļā par ar noziedzīgo nodarījumu saistītas mantas – apsūdzētajam /pers. G/ piederošā transportlīdzekļa TL marka/, ar valsts reģistrācijas numura

zīmi /reģistrācijas numurs/, atgriešanu apsūdzētajam, norādot, ka šajā daļā spriedums atceļams un /pers. G/ piederošā automašīna konfiscējama.

Virsprokurors vērš uzmanību, ka kriminālprocesā tika piemērots arests /pers. G/ piederošam transportlīdzeklim nolūkā nodrošināt mantas īpašo konfiskāciju saskaņā ar

Krimināllikuma 70.13 panta nosacījumiem. No krimināllietā pievienotā Kurzemes rajona tiesas sprieduma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.169052818 redzams, ka 2018.gada

13.novembrī /pers. G/ sodīts pēc Latvijas APK 149. 1 5 panta ceturtās daļas par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola

koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles, ar naudas sodu 1200 euro apmērā, administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Ar

krimināllietai pievienoto izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas pierādīts tas, ka apsūdzētais naudas sodu nav samaksājis un administratīvo arestu nav izcietis,

ko /pers. G/ apstiprinājis, būdams nopratināts kā aizdomās turētais. No krimināllietai pievienotās Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas redzams, ka apsūdzētais

vadījis transportlīdzekli laikā, kad transportlīdzekļa vadīšanas tiesības viņam atņemtas un transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. G/. Ar minēto transportlīdzekli apsūdzētais

alkohola ietekmē izdarījis Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pret satiksmes drošību.

Izvērtējot apsūdzētā rīcību – to, ka viņš vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras administratīvā pārkāpuma lietā tikušas atņemtas,

nepilnus trīs mēnešus pēc administratīvā soda piemērošanas ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, tādējādi parādot to, ka nav izpratis 2018.gada 13.novembrī viņam piemērotā

administratīvā soda jēgu, izdarot jaunu likumpārkāpumu ar lielāku sabiedriskās bīstamības pakāpi, ar savu rīcību radot bīstamību satiksmes drošībai, apdraudot personu

dzīvību un veselību, kā arī personu mantiskās intereses. Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. G/ trīs mēnešu laikā pēc soda piemērošanas, neizciešot administratīvo arestu un

nesamaksājot naudas sodu, izdarījis jaunu likumpārkāpumu, kas parāda apsūdzētā vienaldzīgo un nievājošo attieksmi pret likuma prasībām, kā arī izvērtējot to, ka apsūdzētais

dažas dienas pēc cita transportlīdzekļa vadīšanas alkohola ietekmē 2018.gada 25.oktobrī, par ko piemērots administratīvais sods, 2018.gada 31.okotbrī reģistrējis savā

īpašumā minēto automašīnu, ar kuru 2019.gada 8.februārī izdarījis noziedzīgu nodarījumu – braucis alkohola ietekmē bez tiesībām, virsprokurora ieskatā ir piemērojama

Krimināllikuma 70.13 panta ceturtajā daļā paredzētā ar noziedzīgo nodarījumu saistītās mantas – transportlīdzekļa /TL marka/ konfiskācija.

Virsprokurors uzskata, ka konkrētā gadījumā /pers. G/ pamattiesību ierobežojuma pamatā ir mērķis aizsargāt sabiedrības drošību transportlīdzekļu kustības un

ekspluatācijas sfērā un sabiedrības drošības intereses konkrētajā situācijā ir primāras pār /pers. G/ tiesībām uz īpašumu. Tādējādi tiesa ar noziedzīgo nodarījumu saistītās

mantas konfiskācijas jautājumu nepamatoti saistījusi un vērtējusi kontekstā ar apstākļiem, kas ņemami vērā pie soda noteikšanas – atbildību mīkstinošiem apstākļiem un soda

mērķi, norādot, ka soda mērķi var sasniegt, aprobežojoties ar piespiedu darbu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

Virsprokurors lūdz pirmās instances tiesas spriedumu daļā par aresta atcelšanu /pers. G/ piederošajai automašīnai un automašīnas atgriešanu atcelt, un saskaņā ar

Krimināllikuma 70.13 panta ceturto daļu un Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktu, /pers. G/ piederošā automašīna, kas nodota glabāšanai Nodrošinājuma

valsts aģentūrai un kurai ar valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona 2019.gada 11.februāra

lēmumu uzlikts arests, ir konfiscējama, nododot to Valsts ieņēmumu dienestam (lietas 63.-64.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu krimināllietu par [..] mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais [..] ir

iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās.

Uz apelācijas tiesas sēdi apsūdzētais /pers. G/ neieradās. 2019.gada 23.aprīlī Kurzemes apgabaltiesā saņemts apsūdzētā /pers. G/ iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu

bez viņa klātbūtnes, jo finansiālu apstākļu dēļ uz tiesas sēdi nevar ierasties (lietas 70.lapa).

Apelācijas instances tiesas sēdē Kurzemes tiesu apgabala prokuratūras prokurore I.Živa uzturēja iesniegto protestu pilnā apmērā, norādot, ka pirmās instances

tiesas spriedums daļā par īpašās mantas konfiskācijas nepiemērošanu atceļams, kā arī atceļams daļā par aresta atcelšanu transportlīdzeklim. Atbilstoši Krimināllikuma

70.13 panta ceturtajai daļai mantas īpašai konfiskācijai var pakļaut noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums

pret satiksmes drošību alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. No Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtās informācijas

konstatējams, ka transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ īpašnieks ir /pers. G/, kuram ir noteikts vadīšanas tiesību aizliegums. Ar

minēto transportlīdzekli /pers. G/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu, kas ir vērsts pret satiksmes drošību. Izlemjot jautājumu par

mantas īpašo konfiskāciju, pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi paša apsūdzētā /pers. G/ rīcību, ka bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras atņemtas, un

neilgā laikā posmā, t.i., nepilnus trīs mēnešus pēc administratīvā soda piemērošanas vadīja transportlīdzekli, tādējādi parādot, ka nav izpratis viņam piemērotā administratīvā

soda jēgu. Izdarot jaunu likumpārkāpumu, jau ar lielāku bīstamību, neizciešot administratīvo arestu un nesamaksājot sodu, izdarījis jau noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar

Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu. Šāda apsūdzētā rīcība parāda vienaldzīgo attieksmi pret likuma ievērošanu. Pirmās instances tiesa, nepiemērojot īpašo mantas

konfiskāciju, atsaukusies uz Satversmes tiesas atzinumu. Konkrētā situācijā pirmās instances tiesa kļūdaini secinājusi, ka primāri pār sabiedrības drošību ir apsūdzētā tiesības

uz īpašumu. Konkrētā gadījumā netiek aizskartas cita īpašumtiesības, /pers. G/ ir vienīgais transportlīdzekļa īpašnieks, nav reģistrēti citi lietotāji. Nepamatoti pirmās instances

tiesa atzinusi, ka īpašā mantas konfiskācija noteiktos apstākļos pielīdzināma sodam, kas ir nesamērīga izdarītajam noziedzīgam nodarījumam. Šādam tiesas secinājumam nevar

piekrist, jo saskaņā ar Krimināllikuma 70.10 pantu mantas īpašā konfiskācija ir mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kas nav kriminālsods. Vērš

uzmanību, ka tiesībzinātienieki U.Krastiņš un V.Liholaja pauduši atziņu, ka īpašā mantas konfiskācija nav kriminālsods, bet ir viens no piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.

Tādējādi pirmās instances tiesa mantas konfiskācijas jautājumu vērtējusi kontekstā ar apstākļiem, kas ņemami vērē pie soda noteikšanas. Prokurore uzskata, ka ir

konstatējams pamats apsūdzētajam /pers. G/ piederošā transportlīdzekļa konfiskācijai saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 pantu, jo apsūdzētais vadot sev piederošo

transportlīdzekli bez vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, izdarīja noziedzīgu nodarījumu, vērstu pret satiksmes drošību. Uzskata, ka konkrētais transportlīdzeklis

nav atstājams apsūdzētā īpašumā. Prokurore lūdz pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par aresta uzlikšanas atcelšanu /pers. G/ piederošajam transportlīdzeklim, šajā

daļā taisot jaunu spriedumu, nosakot, ka saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta ceturto daļu transportlīdzeklis konfiscējams.

Apsūdzētā/pers. G/ aizstāve Karīna Džeriņa apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka ar spriedumu apsūdzētais /pers. G/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc

Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu, nepiemērojot mantas īpašo konfiskāciju. Iepazīstoties ar iesniegto apelācijas protestu, uzskata, ka tas ir nepamatots un noraidāms.

Nevar piekrist apelācijas protestā norādītajam, ka spriedums ir nepamatots daļā par /pers. G/ piederošā transportlīdzekļa atgriešanu. Vērš tiesas uzmanību, ka Krimināllikuma

70.13 pants neuzliek tiesai obligātu pienākumu konfiscēt transportlīdzekli. Likumdevējs ir paredzējis, ka tiesa var lemt šo jautājumu par mantas īpašo konfiskāciju, ievērojot

konkrētās lietas apstākļus. Apsūdzētais savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir atzinis un izdarīto nožēlo, kas uzskatāms par atbildību mīkstinošo apstākli, ir izdarīts

mazāk smags noziegums. Apsūdzētais pirmās instances tiesā, sniedzot paskaidrojumus, lūdzis nepiemērot transportlīdzekļa konfiskāciju, norādot, ka dzīvo lauku teritorijā tālu

no pilsētas, strādā algotu darbu, kas ir lielā attālumā no savas dzīvesvietas, transportlīdzeklis nepieciešams citu ģimenes locekļu vajadzībām. Papildus aizstāve vērš tiesas

uzmanību, ka pirmās instances tiesā prokurore lūgusi nepiemērot mantas īpašo konfiskāciju. Pamatojoties uz norādīto, aizstāve lūdz pirmās instances tiesas spriedumu atstāt

negrozītu, bet apelācijas protestu noraidīt.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar apelācijas protestā norādītajiem motīviem, uzklausījusi aizstāves un prokurores viedokļus, iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, apelācijas

instances tiesa atzīst, ka Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 20.februāra spriedums atceļams daļā par rīcību ar /pers. G/ piederošo transportlīdzekli.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. G/ pamatoti atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēta mazāk smaga nozieguma izdarīšanā.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumus, lieta pirmās instances tiesā iztiesāta, neveicot pierādījumu pārbaudi. Attiecībā par noziedzīgā nodarījuma juridisko

kvalifikāciju un sodu spriedums netiek pārsūdzēts, un arī apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt ne kvalifikācijas pamatotību, ne noteiktā soda atbilstību

Krimināllikuma 35.panta un 46.panta prasībām.

Pirmās instances tiesas spriedumā konstatēts, ka ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores Valsts

amatpersona 2019.gada 11.februāra lēmumu uzlikts arests /pers. G/ piederošam transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ko

apstiprinājusi 2019.gada 12.februārī Kurzemes rajona tiesas tiesnese S.Eglīte.

Pirmās instances tiesa, atzīstot par vainīgu un sodot /pers. G/ pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, nolēma nepiemērot transportlīdzekļa /TL marka/, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, konfiskāciju.

Ar spriedumu atcelts ar 2019.gada 12.februāra lēmumu piemērotais arests /pers. G/ piederošam transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, atgriežot to īpašniekam.

Pirmās instances tiesa, lemjot jautājumu par transportlīdzekļa konfiskāciju, norādījusi, ka nozieguma izdarīšanas līdzekļa konfiskācija noteiktos apstākļos pielīdzināma

sodam un tiesas pienākums ir izvērtēt, vai transportlīdzekļa konfiskācija konkrētajos apstākļos panāks taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības vispārējām interesēm un personas

pamattiesību aizsardzību, vai šāda konfiskācija atbilst samērības principam un vienlīdzības principam citās līdzīgās krimināllietās, vai tai ir leģitīms mērķis un vai tā neaizskar

notiesātās personas ģimenes locekļu intereses.

Tiesa šādu lēmumu nepiemērot transportlīdzekļa konfiskāciju pamatojusi ar to, ka arestētā transportlīdzekļa konfiskācija konkrētajā gadījumā ir nesamērīga ar

apsūdzētā nodarīto noziedzīgo nodarījumu, tā sekām, viņa personību, atbildību mīkstinošiem apstākļiem un soda mērķi, ko konkrētajā gadījumā var sasniegt ar mazāk

apsūdzētā tiesību un likumīgo interešu ierobežojošiem līdzekļiem, aprobežojoties ar sodu piespiedu darbu veidā un papildsoda transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana

piemērošanu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka lietā netika konstatēti apstākļi, ka apsūdzētais varētu šo transportlīdzekli arī turpmāk izmantot noziedzīgai darbībai, vai jebkādā veidā

transportlīdzekļa konfiskācija būtu vērsta uz sabiedrības drošības aizsardzību.

Apelācijas instances tiesa šādus pirmās instances tiesas argumentus transportlīdzekļa konfiskācijas nepiemērošanai uzskata par nepamatotiem turpmāk minēto motīvu

dēļ.

Atbilstoši Krimināllikuma 70.10 pantā noteiktajam, mantas īpašā konfiskācija ir noziedzīgi iegūtas mantas vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, vai ar

noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, un mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods. Savukārt Krimināllikuma 70.13

panta pirmajā daļā noteikts, ka ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta ir tāda noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederoša manta, kas sakarā ar izdarīto noziedzīgo

nodarījumu nav atstājama personas īpašumā. Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 panta otrajai un ceturtajai daļai ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu konfiscē. Konfiskācijai

var pakļaut noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību alkohola, narkotisko, psihotropo,

toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

No minētajām tiesību normām secināms, ka likumdevējs nav imperatīvā formā noteicis tiesas pienākumu pakļaut konfiskācijai personai piederošu transportlīdzekli, bet

paredzējis konfiskācijas piemērošanas iespējamību. Tādējādi atstājot tiesas kompetencē izšķirt šo jautājumu.

No krimināllietā pievienotā Kurzemes rajona tiesas sprieduma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.169052818 konstatējams, ka 2018.gada 13.novembrī /pers. G/ sodīts

pēc Latvijas APK 149.15 panta ceturtās daļas par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles, ar

naudas sodu 1200 euro apmērā, administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem (lietas 38.lapa).

No krimināllietai pievienotās izdrukas no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas konstatējams, ka apsūdzētais naudas sodu nav samaksājis un administratīvo arestu

nav izcietis, ko /pers. G/ apstiprinājis, būdams nopratināts kā aizdomās turētais (lietas 17.-19., 22.lapa).

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtās informācijas konstatējams, ka transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ īpašnieks

ir /pers. G/, kuram ir noteikts vadīšanas tiesību aizliegums (lietas 35-36.lapa). Ar minēto transportlīdzekli /pers. G/ alkohola ietekmē izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā

daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību. Turklāt, vērā ņemama lietā konstatētā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 2,36 promiles un atkārtotā

mērījumā 2,48 promiles (lietas 4.lapa).

Līdz ar to ir konstatēts pamats jautājuma izlemšanai par apsūdzētajam piederošā transportlīdzekļa konfiskāciju saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 pantā noteikto.

Tiesībzinātnieki, komentējot Krimināllikuma 70.1 0 pantu, norāda, ka mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods, bet ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas

krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem (Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-

VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 297.lpp.).

Apelācijas instances tiesa norāda, ka mantas konfiskācija kā sods un mantas īpašā konfiskācija ir divi dažādi jēdzieni, kas jānošķir. Katram no šiem institūtiem ir savs

saturs, piemērošanas mērķis un priekšnoteikumi.

Atbilstoši Krimināllikuma 42.panta pirmajai daļai, mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā.

Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu tikai Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.

Savukārt mantas īpašā konfiskācija reglamentēta Krimināllikuma VIII2 nodaļā (2017.gada 22.jūnija likuma redakcijā, spēkā no 2017.gada 1.augusta).

Apelācijas instances tiesa pievienojas tiesību doktrīnā paustajam viedoklim, ka mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods, bet ir patstāvīgs krimināltiesību institūts,

kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.

Teiktais liecina par to, ka Krimināllikuma 42.pantā reglamentētās mantas konfiskācijas kā papildsoda noteikumi neattiecas uz mantas īpašo konfiskāciju. Atšķirībā no

kriminālsoda mantas īpašā konfiskācija netiek piemērota personai par viņas izdarīto konkrētu noziedzīgu nodarījumu, bet tomēr ir saistībā ar tās izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, un likumā paredzētajos gadījumos to var piemērot arī citām personām (sk. Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I – VIII2 nodaļa).

Otrais papildinātais izdevums. Tiesu namu aģentūra. 2018).

Tādējādi, izvērtējot mantas īpašās konfiskācijas piemērošanu, tiesa vadās no atšķirīgiem kritērijiem ne kā izvēloties soda veidu un mēru. Izlemjot jautājumu par

transportlīdzekļa konfiskāciju, jāizvērtē viss kriminālprocesā noskaidroto apstākļu kopums.

Apelācijas instances tiesas ieskatā, pirmās instances tiesa nepamatoti norādījusi, ka transportlīdzekļa konfiskācija noteiktos apstākļos pielīdzināma sodam, un

konkrētā gadījumā tā ir nesamērīga ar apsūdzētā nodarīto noziedzīgo nodarījumu, tā sekām, viņa personību, atbildību mīkstinošiem apstākļiem un soda mērķi. Vienlaikus

pirmās instances tiesa secinājusi, ka apsūdzētā darbību rezultātā smagas sekas nav iestājušās, tomēr apsūdzētais vadījis transportlīdzekli alkohola ietekmē, tādējādi

apdraudot citu satiksmes dalībnieku drošību.

Apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu apelācijas protestā ietverto argumentu, ka konkrētā gadījumā /pers. G/ pamattiesību ierobežojuma pamatā ir mērķis

aizsargāt sabiedrības drošību transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā un sabiedrības drošības intereses konkrētajā situācijā ir primāras pār /pers. G/ tiesībām uz

īpašumu. Tādējādi tiesa ar noziedzīgo nodarījumu saistītās mantas konfiskācijas jautājumu nepamatoti saistījusi un vērtējusi kontekstā ar apstākļiem, kas ņemami vērā pie

soda noteikšanas – atbildību mīkstinošiem apstākļiem un soda mērķi, norādot, ka soda mērķi var sasniegt, aprobežojoties ar piespiedu darbu un transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību atņemšanu.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumā sniegtos argumentus, apelācijas instances tiesa nekonstatē pamatu mantas īpašās konfiskācijas nepiemērošanai.

Izlemjot jautājumu par transportlīdzekļa konfiskāciju, atbilstoši Krimināllikuma 70.13pantā noteiktajam vērtējams apsūdzētā rīcības rezultātā radītais apdraudējums

satiksmes drošībai, vadot transportlīdzekli, ko pirmās instances tiesa ņēmusi vērā, nosakot apsūdzētajam piemērojamo sodu, nepamatoti atzīstot, ka konkrētā gadījumā

transportlīdzekļa konfiskācija ir nesamērīga ar apsūdzētā nodarīto noziedzīgo nodarījumu.

Izvērtējot minēto, apelācijas instances tiesa konstatē, ka apsūdzētajam piederošais transportlīdzeklis ir konfiscējams, ievērojot Krimināllikuma 70.10 un 70.13 pantā

noteiktās prasības attiecībā uz mantas īpašo konfiskāciju.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, apelācijas instances tiesa

n o s pr i e da

Atcelt Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 20.februāra spriedumu daļā par rīcību ar /pers. G/ piederošo transportlīdzekli /TL marka/, valsts numura zīme /reģistrācijas

numurs/.

Saglabāt arestu konfiscējamai /pers. G/ piederošai kustamai mantai – transportlīdzeklim /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, par to

paziņojot CSDD Liepājas nodaļai, un noteikt saglabāt to, līdz spriedums stājas spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.1 3 panta ceturto daļu, konfiscēt /pers. G/ piederošo transportlīdzekli TL marka/, valsts numura zīme reģistrācijas numurs/. Pēc

konfiskācijas īstenošanas piemēroto arestu mantai atcelt.

Pārējā daļā spriedumu negrozīt.

Nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos, sūdzību vai protestu

iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns tiesas nolēmums pieejams 2019.gada 28.maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Mertena

Tiesnese I.Rozīte

Tiesnesis D.Aktumanis