Court dismissed defendant's defense and awarded plaintiff full debt, interest, and costs in a small claims collection case.

Lietas Nr. C20166116

SPRIEDUM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2016.gada 30.septembrī

Liepājas tiesa

tiesnesis Iļja Grigorjevs

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 21.martā SIA “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Liepājas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ (turpmāk –

atbildētājs) par parāda un tiesas izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp atbildētāju un AS “Swedbank” (turpmāk - banka) 25.02.2008. tika noslēgts kredītlīnijas līgums (turpmāk -

līgums). Pēc līguma parakstīšanas banka kā kreditors piešķīra atbildētāja privātajam kontam kredītlīnijas limitu, atļaujot atbildētājam izmantot bankas naudas

līdzekļus līdz konkrētajam kredītlīnijas limitam, t.i. izsniedza aizdevumu līgumā noteiktā kredītlimita ietvaros.

Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājam noteiktajā datumā savā privātajā kontā bija jānodrošina nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs procentu par

kredītlīnijas summas lietošanu samaksai, kā arī reizi mēnesī jāieskaita savā privātajā kontā naudas līdzekļus līgumā noteiktajā apjomā.

Norādīts, ka saskaņā ar līguma noteikumiem, līguma nosacījumu pārkāpumu gadījumā pēc bankas pieprasījuma atbildētājam ir jāatmaksā kredītlīnijas

summa, procenti par kredīta lietošanu un visi blakus prasījumi. Banka savas saistības izpildīja pilnā apmērā, bet atbildētājs pārkāpa līguma nosacījumus un

pieļāva maksājumu kavējumu.

Atbildētājs nav vecis maksājumus saskaņā ar līguma nosacījumiem. Uz prasības iesniegšanas datumu neatmaksātais parāda atlikums ir 2091,71 EUR.

Prasītājai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus. Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laika periodu no

17.08.2010. līdz 22.04.2016. (par 2015 kavētām dienām) un sastāda 692,91 EUR. Aprēķinātie procenti par aizdevuma līdzekļu izmantošanu (maksa par

kredīta izmantošanu) sastāda 59,23 EUR.

Banka 2011.gada 30.septembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS “Swedbank” un atbildētāja starpā noslēgtā līguma.

Prasītāja nosūtīja atbildētājam bankas paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu prasītājai, kas uzskatāms par paziņojumu par

prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu un paziņojumu par parādsaistībām.

Prasītāja uz prasības iesniegšanas dienu aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā t.i. 0,01644% dienā par katru kavēto dienu,

no līguma izbeigšanas datuma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 2091,71 EUR apmērā, līgumiskos un likumiskos nokavējuma procentus 752,14 EUR apmērā. Piedzīt

no atbildētāja par labu prasītājai tiesas izdevumus par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu. Noteikt prasītājas tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu.

Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas

8.lapa).

[2] Atbildētājs paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniedzis, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Paziņojums par rakstveida procesu nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā 2016.gada 27.maijā uz deklarēto dzīves vietu un atgriezts kā

neizsniegs, jo ir beidzies glabāšanas laiks (lietas 64.-67.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet gadījumos,

kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē

saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā

norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma

izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā

no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā

pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā

adresē.

[4] Civilprocesa likuma 250.25 panta otrajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs

lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir

informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 60., 64. lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus pieteikumi vai

lūgumi nav saņemti. Šādos apstākļos lieta izskatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5.1.] No lietā esošā 2008.gada 25.februāra kredītlīnijas līguma Nr.08-028869-SA redzams, ka AS “Hansabanka” piešķīra atbildētājam kredītlimitu

1500,00 LVL apmērā (lietas 12.-13.lapa).

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Kredītlīnijas līguma 2.3.punktā noteikts, ka aizdevējs piešķir aizņēmēja kontam kredītlīnijas limitu tādā apmērā, kas nav lielāks par vēlamo kredītlīnijas

limitu, atļaujot aizņēmējam izmantot aizdevēja naudas līdzekļus līdz aizdevēja noteiktam kredītlīnijas limitam.

Savukārt kredītlīnijas līguma 2.6.punktā noteikts, ka līgums ir uzskatāms par izpildītu ar brīdi, kad aizņēmējs ir samaksājis aizdevējam visus pēdējam

pienākošos procentus, atmaksājis visu kredītlīnijas summu, kā arī samaksājis citus no līguma izrietošos aizdevēja blakus prasījumus, ja tādi radīsies.

Tādējādi atzīstams, ka 2008.gada 25.februārī noslēgtais kredītlīnijas līgums Nr.08-028869-SA ir uzskatāms par aizdevuma līgumu.

[5.2.] No lietā esošā kredīta izraksta izriet, ka atbildētājs viņam piešķirto kredītlimitu ir izmantojis, un 2010.gada 17.augustā fiksēts atbildētāja parāds

1470,06 EUR. Pēdējo maksājumu 10,00 LVL apmērā atbildētājs veicis 2010.gada 27.aprīlī (lietas 32.-41.lapa).

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras, bezskaidras un

elektroniskās naudas norēķinos. Savukārt Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic, ka, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto,

bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija Regulu (ES) Nr.870/2013 ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2866/98 attiecībā uz euro maiņas

kursu Latvijai un Eiropas Savienības Komisijas 1998.gada 31.decembra Regulas (EK) Nr. 2866/98 ir noteikts euro maiņas kurss attiecībā pret latu 1 EUR =

0,702804 LVL.

Atbilstoši minētajām tiesību normām tiesa konstatē, ka atbildētāja parāds, ko veido saņemtā un neatmaksātā aizdevuma summa ir 2091,71 EUR.

[5.3.] No prasības pieteikumam pievienotā 2011.gada 30.septembra cesijas līguma Nr. SWED-4 (turpmāk – cesijas līgums) redzams, ka banka ir

nodevusi prasītājai prasījuma tiesības, kas bankai radušas pret fiziskajām personām saskaņā ar cesijas līguma 1.pielikumā esošo sarakstu. No cesijas līguma

pielikuma Nr.1 redzams, ka banka nodevusi prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 19., 20., 31.lapa).

[5.4.] 2011.gada 18.oktobrī atbildētājam tika nosūtīts bankas paziņojums par prasījuma tiesību cesiju un prasītājas paziņojums par parādsaistībām, kuros

norādīts, ka atbildētāja parādsaistības pret banku ir nodotas prasītājai un ka atbildētāja parāds, kas izriet no līguma, ir 2624,46 LVL (lietas 15., 16.lapa).

2014.gada 21.janvārī atbildētājam tika nosūtīts bankas paziņojums par prasījuma tiesību cesiju un prasītājas paziņojums par parādsaistībām, kuros

norādīts, ka atbildētāja parādsaistības pret banku ir nodotas prasītājai un ka atbildētāja parāds, kas izriet no līguma, ir 4318,88 LVL (lietas 17., 18.lapa).

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa konstatē, ka prasītāja ir pierādījusi, ka tai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju, ka atbildētājs nav izpildījis savas no līguma izrietošās saistības, jo

nav atmaksājis viņam piešķirto aizdevumu 2091,71 EUR apmērā. Līdz ar to prasība daļā par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, jo

atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasību, iesniegtos aprēķinus nav apstrīdējis un nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka parāda summa ir samaksāta.

[7] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

[7.1.] No 2008.gada 25.februāra kredītlīnijas līguma Nr.08-028869-SA redzams, ka puses ir vienojušies, ka par kredītlīnijas summas izmantošanu

atbildētājs maksā 19% gadā par visu faktiskās kredītlīnijas summas izmantošanas laiku.

No lietā esošajiem kredīta izrakstiem redzams, ka laika posmā no 2008.gada 20.marta līdz 2010.gada 17.augustam banka ir aprēķinājusi procentu par

aizdevuma izmantošanu parādu 41,63 LVL jeb 59,23 EUR (lietas 51.-52., 54.lapa).

[7.2.] Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765. pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Par maksājumu kavējumu laika posmā no 2010.gada 17.augusta līdz 2016.gada 22.aprīlim prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus

692,91 EUR apmērā, tas ir 0,01644% no kavētās maksājuma kopsummas par katru kavējuma dienu.

[7.3.] Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus par procentu parāda samaksu, nav cēlusi iebildumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas

iesniegtos pierādījumus un procentu parāda aprēķinu.

Izvērtējot līgumisko procentu un likumisko nokavējuma procentu apmēru, tiesa atzīst, ka tas ir samērīgs un prasība šajā daļā ir apmierināma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 349,28 EUR (lietas 10.lapa), un ar Liepājas tiesas tiesneša 2016.gada 26.aprīļa lēmumu nolemts atmaksāt

prasītājai iemaksātās valsts nodevas daļu 0,79 EUR (lietas 2.lapa). Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas

izdevumi – valsts nodeva 348,49 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 11.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir 5,84 EUR. Tā kā prasītāja ir

samaksājusi minētos izdevumus 4,70 EUR apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 1,14 EUR apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[9] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas (2091,71 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas dokumenti

iesniedzami Liepājas tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nos pr ie da :

SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasību pret /pers. C/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs 40003717522, galveno parādu

2091,71 EUR (divi tūkstoši deviņdesmit viens euro 71 cents), līgumiskos procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu 59,23 EUR (piecdesmit deviņi euro

23 centi) par laika posmu no 2008.gada 20.marta līdz 2010.gada 17.augustam, likumiskos nokavējuma procentus 692,91 EUR (seši simti deviņdesmit divi

euro 91 cents) par laika posmu no 2010.gada 17.augusta līdz 2016.gada 22.aprīlim, valsts nodevu 348,49 EUR (trīs simti četrdesmit astoņi euro 49 centi), ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četrus euro 70 centus), nosakot, ka piespriestās naudas summas iemaksājamas SIA “Julianus Inkasso

Latvija” bankas kontā LV61HABA0551008868793 (AS Swedbank).

Atzīt SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs 40003717522, tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas (2091,71

EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk par minēto parāda summu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītos izdevumus 1,14 EUR (viens euro 14 centi), kas iemaksājami: Tiesu administrācijai, Mūkusalas iela 41b, Rīga, Konts LV51TREL2190458019000,

NMR 90001672316, saņēmējs: Valsts kase, Kods TRELLV22, iemaksas mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C20166116, kods 21499.

Noteikt atbildētājam /pers. C/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu iesniegšanai

Liepājas tiesā par sprieduma labprātīgu izpildi.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit

dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs