Court dismisses appeal in administrative penalty case for driving under influence, upholding first-instance conviction and sentence.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the defendant's appeal against a first-instance conviction for driving while under the influence of psychoactive substances. The defendant argued procedural errors regarding the initiation of proceedings and claimed innocence, but the court found the evidence from police reports and toxicology tests sufficient to prove guilt. The court ruled that the defendant implicitly admitted guilt by denying specific drug use while acknowledging the presence of substances, and no new evidence justified overturning the original administrative penalty.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pants; 289.22 pants; 289.12 pants 2. punkts: The court of appeal must reject an appeal if the first-instance judgment is based on sufficient evidence and the appellant fails to present new facts or proof to overturn the conviction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128031514
Lietas arhīva Nr. 104AA-0187-15/25
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 26.februārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese I.Brimerberga,
tiesneses I.Amoliņa, A.Nicmane
rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 21.oktobra spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2014.gada 9.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk tekstā – arī VP
RRR KPP) Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas vecākā inspektore sastādījusi
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 063787 (turpmāk tekstā – arī Protokols) par to, ka 2014.gada 14.februārī
plkst.12.30, /pers. B/ vadīja transportlīdzekli Mazda ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ Rīgā pa Silikātu ielu virzienā
no Gaigales ielas puses Lielās ielas virzienā, atrodoties psihotropo vielu iespaidā. Protokols sastādīts pamatojoties uz
medicīniskās pārbaudes protokolu un VP RRP KPP jaunākā inspektora M.Alika ziņojumu.
Protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk
tekstā – Latvijas APK) 149.15panta piektajā daļā.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 21.oktobra spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu Latvijas APK
149. panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 (desmit)
diennaktīm, naudas sodu EUR 1200 (viens tūkstotis divi simti euro), atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu no /pers. B/, par labu Valsts policijai piedzīti izdevumi EUR 171,31
(viens simts septiņdesmit viens euro un 31 cents) par veikto medicīnisko pārbaudi.
Pirmās instances tiesa atzinusi, ka /pers. B/ vaina minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar
Protokolā fiksētajām ziņām, policijas darbinieka M.Alika ziņojumu, administratīvās aizturēšanas protokolu,
transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi, medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.987 un
ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.1560.
Attiecībā uz /pers. B/ norādēm, ka pirms pārkāpuma izdarīšanas dienas viņš bija lietojis medikamentus “Lexotanil”,
tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošo “Lexotanil” zāļu aprastu, kā arī noklausoties ekspertes viedokli, konstatējusi, ka, lai
a r ī /pers. B/ bijusi šo medikamentu recepte, psihotropās vielas, kas konstatētas viņa urīnā, nevarēja rasties no šo
medikamentu lietošanas, līdz ar to, vērtējot administratīvā pārkāpuma sastāva esamību, tiesa šo apstākli atzinusi par
nebūtisku.
Attiecībā uz /pers. B/ aizstāvja argumentiem par to, ka atzinumā konstatētas tikai psihotropo vielu
“zīmes”, tiesa norādījusi, ka, lai kvalificētu pārkāpumu pēc Latvijas APK 149.15panta piektās daļas, ir
pietiekams speciālista atzinums par konstatētu narkotisko vielu ietekmi jeb iespaidu.
/pers. B/ atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi. Arī apstākļus, kuru dēļ
/pers. B/ nebūtu iespējams piemērot administratīvo arestu, vai tā izpilde būtu atliekama, tiesa nav
konstatējusi.
Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ (turpmāk tekstā – arī sūdzības iesniedzēja) iesniedzis apelācijas
sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt.
Sūdzības iesniedzēja ieskatā pirmās instances tiesas spriedums ir pieņemts nelikumīgi un neatbilstoši lietas
faktiskajiem apstākļiem.
Sūdzības iesniedzēja ieskatā viņš 2014.gada 14.februārī ticis apturēts bez iemesla un nepamatoti nogādāts
medicīniskās pārbaudes veikšanai. Viņam veikta apskate, noņemtas analīzes, pēc kā ar savu automašīnu devies mājās,
tātad, pie viņa klīniskās apskates nekādas atkāpes vai iespēja atrasties narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, netika
konstatēta.
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.987 sastādīts neatbilstoši Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk tekstā arī MK
noteikumi Nr.916) 7.punkta prasībām, jo ārste /pers. I/, jau pēc analīžu veikšanas, protokolā ar roku veikusi teksta
papildinājumus un protokolā norādītais, ka viņš atradies psihotropo vielu iespaidā, neatbilst patiesībai.
Sūdzības iesniedzējs arī atsaucies uz Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā
nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaids”
(turpmāk tekstā – arī MK noteikumi Nr.15) 15. un 21.punktu, norādot, ka Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.987 nav
norādes uz /pers. I/sertifikātu, kā arī ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu veikusi tiesu eksperte /pers. H/ bez atbilstoša
sertifikāta.
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka pie analīžu ņemšanas, konteineri ar asiņu un urīna paraugiem netika hermētiski
noslēgti, ka viņš nav redzējis, ka uz etiķetēm, atbilstoši MK noteikumi Nr.15, būtu kas uzrakstīts.
Sūdzības iesniedzējs arī norādījis, ka viņa analīzēs konstatētais preparāts “klozapīns” ir neiroleptiķis,
antipsihotiskais līdzeklis un nav pieskaitāms ne narkotikām, ne psihotropiem līdzekļiem vai citām apreibinošām vielām, ka
apzināti nekādas narkotiskas, psihotropās vai citas apreibinošas vielas nav lietojis, lietojis zāles pēc ārsta nozīmējuma.
Turpinājumā sūdzības iesniedzējs norādījis, ka lietas izskatīšanas gaitā pārkāpti Latvijas APK 238. 1panta pirmās
daļas, 289.3panta trešās daļas nosacījumi.
Sūdzības iesniedzēja ieskatā, tā kā tiesas sēdē nepiedalījās iestādes pārstāvis, tad no tā izriet, ka iestāde atteikusies
no viņam izteiktajām apsūdzībām un tiesai lieta bija jāizbeidz.
Sūdzības iesniedzējs arī norādījis, ka Protokola sastādīšanas un viņa aizturēšanas brīdī, tika pārkāpti Latvijas APK
260.panta trešās daļas nosacījumi, jo viņam netika nodrošināts tulks.
Noslēgumā sūdzības iesniedzējs norādījis, ka tiesa spriedumā nav norādījusi ne uz vienu faktu, kas liecinātu, ka viņš
būtu lietojis kādas aizliegtas vielas lai apreibinātos.
Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un pamatojoties uz Latvijas APK 289. 20panta pirmās daļas nosacījumiem,
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija (turpmāk tekstā – arī Tiesu kolēģija) secina, ka apelācijas sūdzības
iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta nosacījumiem, apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir
izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē,
nebija objektīvi konstatējams.
M o t ī v u d a ļ a
Tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir likumīgs, pamatots un tas atstājams negrozīts, bet
apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta un 289.22panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa
divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši
minētās nodaļas prasībām.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas
iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesu kolēģija, izvērtējot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 21.oktobra sprieduma motivāciju, atzīst,
ka pirmās instances tiesa ir pareizi un vispusīgi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, līdz ar to, Tiesu kolēģija,
saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajam pamatojumam
un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.
Tiesu kolēģija konstatē, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumā ir vērtēti visi lietā esošie pierādījumi
kopumā, pirmās instances tiesa ir devusi savus secinājumus par to pieļaujamību, ticamību un attiecināmību, kas ir
pietiekami, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka /pers. B/ ir izdarījis Latvijas APK 149. 15panta piektajā daļā paredzēto
administratīvo pārkāpumu.
Sūdzības iesniedzējs savā apelācijas sūdzībā norādījis, ka ārste /pers. I/, pēc analīžu veikšanas, protokolā ar roku
veikusi teksta papildinājumus, līdz ar to, Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.987 nav sastādīts atbilstoši MK noteikumu
Nr.916 7.punkta prasībām.
Tiesu kolēģija norāda, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 29.punktu, sūdzības iesniedzējs Medicīniskās pārbaudes
protokolā Nr.987 ar parakstu apstiprinājis ne jau to, ka iepazīstināts ar minētā protokola saturu, bet, ka tieši viņam veikta
narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšana, turklāt, /pers. B/ tika informēts, ka ar
medicīniskās pārbaudes rezultātiem varēs iepazīties pēc 10 dienām Rīgā, Gaujas ielā 15. Kā redzams no Medicīniskās
pārbaudes protokola Nr.987, protokola 32.punktu (laboratorisko izmeklējumu rezultāti) un 33.punktu (atzinums), kā ar
34.punktu (pārbaužu veidi un cena), ārste /pers. I/ aizpildījusi un parakstījusi pēc analīžu rezultātu saņemšanas, respektīvi,
atbilstoši MK noteikumu Nr.15 26.punkta prasībām, kas nosaka, ka pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis
medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu [..], līdz ar to, apgalvojums, ka
ārste /pers. I/, jau pēc protokola sastādīšanas, tekstā veikusi neatrunātus papildinājumus, kā rezultātā Medicīniskās
pārbaudes protokols Nr.987 nav sastādīts atbilstoši MK noteikumu Nr.916 7.punkta prasībām, ir nepamatots.
Tas, ka pēc analīžu noņemšanas, sūdzības iesniedzējs nav redzējis, ka konteineri ar asiņu un urīna paraugiem tiek
hermētiski noslēgti un uz etiķetēm, atbilstoši MK noteikumi Nr.15, veikti uzraksti, Tiesu kolēģijas ieskatā, nenorāda, ka
bioloģiskās vides paraugi sūdzības iesniedzējam būtu noņemti neatbilstoši MK noteikumiem Nr.15, turklāt, sūdzības
iesniedzējs nav apstrīdējis medicīniskās pārbaudes rezultātus.
Sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz MK noteikumiem Nr.15, norādījis, ka Medicīniskās pārbaudes protokolā
Nr.987 nav norādes uz /pers. I/ sertifikātu, kā arī ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu veikusi tiesu eksperte /pers. H/ bez
atbilstoša sertifikāta.
Tiesu kolēģija šādu sūdzības viedokli uzskata par nepamatotu un nekorektu.
Tiesu kolēģija vērš uzmanību, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 15.punktu, medicīnisko pārbaudi veic
sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas: 15.1. apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi
alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai kādā no
šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, kurā iespējams veikt izmeklējumus; 15.2.
normatīvajos aktos par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgu
ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu.
Saskaņā ar šo pašu noteikumu 21.punktu, lai bioloģiskajā vidē kvalitatīvi noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās
vielas, sertificēti tiesu eksperti veic ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas
metodes.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 1.pielikumu, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā –
VSIA) "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" ir norādīta kā ārstniecības iestāde, kurās veic medicīnisko
pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida
konstatēšanai.
Tā kā narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšana sūdzības iesniedzējam tika
veikta VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Tiesu kolēģijai nav pamata apšaubīt sertificētas tiesu
ekspertes /pers. H/ un ārstes narkoloģes /pers. I/ profesionalitāti.
Sūdzības iesniedzēja viedokli, ka Protokola sastādīšanas un viņa aizturēšanas brīdī, tika pārkāpti Latvijas APK
260.panta trešās daļas nosacījumi, jo viņam netika nodrošināts tulks, Tiesu kolēģija uzskata par nekorektu, jo kā izriet no
Protokolā fiksētā, tad sūdzības iesniedzējs ar savu parakstu apliecinājis, ka viņam saprotamā valodā ir izskaidroti Latvijas
APK 260.pantā noteiktie pie administratīvās atbildības sauktās personas pienākumi un tiesības. To, ka viņš neprot valodu,
kurā notiek lietvedība, ka viņam nepieciešami tulka pakalpojumi, sūdzības iesniedzējs ne Protokolā, ne 2014.gada 28.marta
paskaidrojumā, ne arī 2014.gada 6.jūnija papildus sniegtajā paskaidrojumā, nav norādījis.
Tiesu kolēģija konstatē, ka sūdzības iesniedzējs savā apelācijas sūdzībā savdabīgi interpretējis lietas izbeigšanas
iemeslus.
Sūdzības iesniedzēja ieskatā, tā kā pirmās instances tiesas sēdē nav piedalījies iestādes pārstāvis, tad secināms, ka
iestāde atteikusies no viņam izteiktajām apsūdzībām un tiesai lieta bija jāizbeidz.
Tiesu kolēģija šādu sūdzības iesniedzēja viedokli uzskata par nepamatotu.
Tiesu kolēģija norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 239.pantu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā
nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:
1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;
11) ja persona izdarījusi darbību, kas gan atbilst šajā kodeksā paredzēta administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm,
taču tā izdarīta, rīkojoties kompetentas institūcijas uzdevumā, lai novērstu vai atklātu likumpārkāpumu;
2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;
3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;
4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;
5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;
6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;
7) ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;
8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas
(amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas
izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;
9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi;
10) ja nav cietušās personas pieteikuma par šā kodeksa 167.2pantā paredzētā maznozīmīgā miesas bojājuma
nodarīšanu.
Tā kā iestāde nebija lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, pirmās instances tiesa pamatoti lietu izskatījusi bez iestādes
pārstāvja klātbūtnes un iestādes pārstāvja neierašanās uz tiesas sēdi pati par sevi nevar būt par iemeslu administratīvās
lietvedības izbeigšanai.
Tiesu kolēģija uzskata par nepamatotu sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībā izteikto viedokli, ka lietas izskatīšanas
gaitā pieļauts Latvijas APK 238. 1panta pirmās daļas pārkāpums, jo kā redzams no lietas materiāliem, lēmums par
administratīvās lietvedības uzsākšanu rezolūcijas veidā pieņemts uzreiz pēc Medicīniskās pārbaudes protokola Nr.987 un
tā pielikuma saņemšanas, par ko arī paziņots sūdzības iesniedzējam, līdz ar to, lēmums par administratīvās lietvedības
uzsākšanu pieņemts atbilstoši Latvijas APK 238.1panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai.
Tiesu kolēģija uzskata par nepamatotu sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībā izteikto viedokli, ka pirmās
instances tiesas tiesnese pieļāvusi Latvijas APK 289.3panta trešās daļas pārkāpumu, jo nav pieņēmusi
lēmumu par lietas ierosināšanu un pieņemšanu savā lietvedībā.
Tiesu kolēģija norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu, rajona (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā
kodeksa [..]149.15panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā [..] paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatot šajā pantā minēto kategoriju lietas, lēmums par lietas pieņemšanu un lietvedības ierosināšanu administratīvā
pārkāpuma lietā, netiek pieņemts. Latvijas APK 289.3panta trešā daļa, uz kuru kļūdaini atsaucies sūdzības
iesniedzējs, attiecas uz iestādes jau pieņemta lēmuma pārsūdzēšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā.
Tiesu kolēģija atzīst, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka policijas darbinieki viņu apturējuši bez iemesla, ka viņa
atrašanās psihotropo vielu iespaidā neatbilst patiesībai, nevar būt par pamatu tam, lai apšaubītu Protokolā, Medicīniskās
pārbaudes protokolā Nr.987 un Ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanas rezultātos Nr.1560 norādīto faktu patiesumu un
liecinieka – policijas darbinieka M.Alika sniegtās liecības, jo tas netiek atspēkots ar pārējiem lietas materiāliem. Turklāt,
savā apelācijas sūdzībā norādot, ka apzināti nekādas narkotiskas, psihotropās vai citas apreibinošas vielas nav lietojis,
lietojis zāles pēc ārsta nozīmējuma, ka tiesa spriedumā nav norādījusi ne uz vienu faktu, kas liecinātu, ka viņš būtu lietojis
kādas aizliegtas vielas lai apreibinātos, sūdzības iesniedzējs, kaut netieši, tomēr savu vainu ir atzinis.
Tiesu kolēģija vērš uzmanību uz to, ka sūdzības iesniedzējs netiek saukts pie administratīvās atbildības par
narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu, bet par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo,
toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
Tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim, ka sūdzības iesniedzējam piemērojams minimālais
Latvijas APK 149.15panta piektās daļas sankcijā noteiktais sods.
Tiesu kolēģija arī pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka lietā nav konstatējami Latvijas
APK 31.panta otrajā daļā minētie priekšnoteikumi, kas izslēdz administratīvā aresta piemērošanu.
Tiesu kolēģija secina, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz
faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu likumīga sprieduma atcelšanai.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas
1.punktu, Krimināltiesu kolēģija
n o s p r i e d a
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 21.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet iesniegto apelācijas
sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese I.Brimerberga
Tiesneses I.Amoliņa
A.Nicmane