Gas company wins small claims case against resident for unpaid gas and late fees.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the gas company's small claims request for debt collection against a resident. The resident failed to respond to the claim, and the court calculated the debt based on estimated consumption since the meter was removed. The judgment ordered payment of the principal debt, accrued interest, court costs, and a portion of the state's litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1 un 250.25, 250.27 panti: In a small claims procedure where the defendant fails to appear, the court may rule on the plaintiff's request based on the evidence and calculations presented, granting the debt and associated costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29 6145 13
Lietvedības Nr. C 2586-14/24
2014.gads
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 5.martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Ušakova
rakstveida procesā izskatīja AS „Latvijas Gāze” prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2013.gada 24.aprīlī AS „Latvijas Gāze” (turpmāk prasītāja) iesniegusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasības
pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk atbildētāja) par parāda piedziņu.
Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.
Gazificētajā objektā, /adrese/, izlietota dabasgāze, par ko nav veikta pilnīga samaksa.
1999.gada 11.februārī objektā tika uzstādīts gāzes skaitītājs. 2005.gada 16.februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums par
dabasgāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr. 73-35033 par dabasgāzes piegādi objektā. Līguma 2.1.2.punkts un
dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi paredz atbildētāja pienākumu veikt samaksu par dabasgāzes lietošanu 20 dienu laikā
pēc katra kārtējā mēneša beigām, kā arī nokavējuma procentu apmēru savlaicīgas neatmaksāšanas gadījumā.
2013.gada 1.februārī objektā tika veikta gāzes skaitītāja kontrole un tika konstatēts, ka gāzes skaitītājs ir pazudis un gāzvadi dzīvoklī
demontēti.
Patērētā dabasgāze objektā tika aprēķināta pēc izlīdzinātā patēriņa – 3m3 mēnesī. Periodā no 2006.gada 31.janvāra līdz 2013.gada
1.februārim par objektā izlietoto dabasgāzi bija jāveic samaksa Ls 100,93, abonēšanas maksa Ls 24,64. Atbildētāja minētajā
periodā ir veikusi samaksu Ls 9,24. Kopā nesamaksātais parāds par dabasgāzi ir Ls 116,33. Par paziņojuma nosūtīšanu atbildētājai
prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pasta izdevumus Ls 0,60 (2010.gada 5.jūlija Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības
lietotājiem 8.punkts).
Nokavējuma procenti Ls 89,93 aprēķināti par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.februārim, 0,15% no nokavētās
maksājuma kopsummas par katru kavējuma dienu (Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes
piegādes un lietošanas noteikumi”65.punkts).
2013.gada 14.martā atbildētājai nosūtīta pretenzija.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja parādu Ls 206,86, samaksātos tiesas izdevumus - valsts nodevu Ls 50 un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus Ls 3,30 un atzīt prasītājas tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt
no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus - 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1828.pantu un Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes
piegādes un lietošanas noteikumi” 46., 69. un 90.1.punktu.
[2] Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.
[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.
Atbildētāja, kuram 2013.gada 7.maijā nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu sniegšanai, izskaidrojot
atbildētājai viņas tiesības, savukārt 2013.gada 27.novembrī paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas
sprieduma pieejamības datumu, uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav
sniegusi, nav arī lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē. Atbildētājai nosūtītais tiesas dokuments – paziņojums par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā, atgriezts tiesā ar atzīmi – adresāts nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi
savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas
adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma
56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir
paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:
septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi [..] un no pasta tiek saņemtaizziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].
Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir
izpildījusi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma.
[4.1] Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā
valūta ir euro un visi norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas
uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos konvertē saskaņā ar
Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6 pantu,
spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan eiro.
[4.2] Prasītāja lūgusi piedzīt parādu 294,33 euro (206,86 lati) (galvenais parāds par izlietoto dabas gāzi sastāda 165,52 euro (116,33
lati), nokavējuma procenti 127,96 euro (89,93 lati) un izdevumi par atgādinājuma nosūtīšanu atbildētājai 0,85 euro (0,60 lati)).
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku
attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar
vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
N o 1999.gada 11.februāra Akta par gāzes iekārtu pieslēgšanas gāzes padevei redzams, ka /adrese/ uz iesnieguma pamata
uzstādīts gāzes skaitītājs.
2005.gada 16.februārī starp prasītāju kā piegādātāju un atbildētāju kā lietotāju noslēgts Līgums par dabasgāzes piegādi dzīvokļa
īpašniekam (īrniekam) Nr.73-35033 par dabasgāzes piegādi objektam /adrese/.
Līguma 1.punkts noteic, ka piegādātājs pārdod un piegādā dabasgāzi lietotājam, bet lietotājs saņem un samaksā par piegādāto
gāzi. Atbilstoši Līguma 2.1.2.punktam lietotājs apņēmās katru mēnesi veikt maksājumus par gāzi pēc gāzes piegādes brīdī spēkā
esošajiem tiesību aktiem un atbilstoši apstiprinātajai „Norēķinu kārtībai par dabasgāzi un abonēšanas maksu iedzīvotājiem”, kurā tiek
noteikts galīgais norēķinu termiņš un nokavējuma procentu apmērs.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētāja prasītājas piegādāto gāzi nebūtu saņēmusi.
Līguma 2.1.2.punkts noteic, ja tiek izbeigts līgums, lietotājs apņemas paziņot par to piegādājam desmit darbadienas iepriekš un pēc
gāzes lietošanas pārtraukšanas piecu darba dienu laikā norēķināties ar piegādātāju.
Pierādījumi tam, ka līgums tiesai nav iesniegti.
Civillikuma 1828.pants noteic, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora
atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc
pirkuma līguma noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 2033.panta noteikumiem pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”
84.punktam mājsaimniecības lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu līdz nākamā norēķinu perioda
divdesmitajam datumam.
No 2013.gada 1.februāra akta redzams, ka AS „Latvijas Gāze” darbinieks secinājis, ka objektā /adrese/ gāzes skaitītāju un gāzes
vadu dzīvoklī nav.
Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka dabasgāzes patēriņš objektā tika aprēķināts pēc izlīdzinātā patēriņa – 3m3 mēnesī, līdz
ar to laika periodā no 2006.gada 31.janvāra līdz 2013.gada 1.februārim parāds par dabasgāzi ir Ls 116,33.
2013.gada 14.martā prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju par parāda samaksu, kurā aicinājusi pēdējo nomaksāt parādu līdz
2013.gada 24.martam. Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja parādu nav samaksājusi.
No izziņas no bilances Nr.73-35033 (l.lpp.17) un parāda summas aprēķina (l.lpp.16) secināms, ka atbildētāja par izlietoto gāzi nav
norēķinājies pilnā apmērā un parāds par izlietoto dabasgāzi laika posmā no 2006.gada 31.janvāra līdz 2013.gada 1.februārim
objektā /adrese/ ir 294,34 euro (206,86 lati) ((aprēķināts par gāzi 100,93 Ls + abonēšanas maksa 24,64 Ls+ citi rēķini 90,53 Ls –
9,24 Ls (samaksāts)).
No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja lūdz tiesu piedzīt pamatparādu 165,52 euro (116,33 lati) apmērā par laika periodu no
2006.gada 31.janvāra līdz 2013.gada 1.februārim.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka atbildētāja ir parādā prasītājai. Atbildētāja parāda summu nav apstrīdējusi un
iebildumus nav iesniegusi. Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to tiesa
atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 165,52 euro (116,33 lati).
[4.3] Vienlaicīgi prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja 0,85 euro (0,60 lati), kas ir prasītājas izdevumi par atgādinājuma/brīdinājuma
nosūtīšanu atbildētājai.
2010.gada 5.jūlija „Norēķinu kārtība par dabasgāzi un abonēšanas maksu iedzīvotājiem” 8.punkts noteic, ja mājsaimniecības lietotājs
20 dienu laikā pēc norēķinu perioda nav samaksājis par dabasgāzi, sistēmas operators ir tiesīgas pārtraukt dabasgāzes padevi
saskaņā ar pušu vienošanos vai 1048.noteikumos paredzētajā kārtībā.
Ja mājsaimniecības lietotājs ir nokavējis maksājumu, sistēmas operators var nosūtīt mājsaimniecības lietotājam atgādinājumu un/vai
brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu un parāda piedziņu. Izdevumus, kas sistēmas operatoram rodas saistībā ar
vēstuļu nosūtīšanu mājsaimniecības lietotājam un parāda piedziņu, sedz mājsaimniecības lietotājs.
Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas 2013.gada 14.martā prasītājas sagatavota pretenzija par parāda nomaksu (l.lpp.15), kas
atbildētājai nosūtīta 2013.gada 14.martā. Pretenzijas otrajā pusē ir kvīts kopija par šīs pretenzijas nosūtīšanu atbildētājai.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par 0,85 euro (0,60 lati) piedziņu ir pamatota.
[4.4] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu par
katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no
nesamaksātās summas.
No prasības pieteikumam pievietotā nokavējumu procentu aprēķina (l.lpp. 19-20) secināms, ka prasītāja aprēķinājusi nokavējuma
procentus 127,96 euro (89,93 lati) apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.februārim.
Secinot, ka procentu aprēķinā norādītais periods ir no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.februārim, ņemot vērā, ka atbildētāja,
nenorēķinoties par patērēto dabasgāzi, ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas prasību par
nokavējuma procentu piedziņu prasībā norādītajā apmērā, t.i., 127,96 euro (89,93 lati) apmērā par laika periodu no 2010.gada
1.janvāra līdz 2013.gada 1.februārim.
[4.5] Ievērojot sprieduma [4.1] - [4.4] punktā nodibinātos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja prasītājas
labā piedzenams pamatparāds 165,52 euro (116,33 lati), izdevumi par atgādinājuma/ brīdinājuma nosūtīšanu 0,85 euro (0,60 lati),
kopā 166,38 euro (116,93 lati) un nokavējuma procentus 127,96 euro (89,93 lati), kopā 294,33 euro (206,86 lati).
[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda
prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt no Civillikuma 1765. panta seko, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,
ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda (166,38 euro (116,93
lati)) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[4.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus.
Tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punkts).
Apmierinot prasību un piedzenot no atbildētājas 294,33 euro (206,86 lati), no atbildētājas labu prasītajai piedzenama valsts nodeva
71,14 euro (50 lati) (saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, likuma redakcija uz valsts
nodevas maksāšanas brīdi – 15% no 294,33 euro (206,86 lati)), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (3,30 lati), kopā
75,84 euro (53,30 lati).
Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 5,93 euro (4,17 lati), ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai un
atbildētājai, paziņojuma par rakstveida procesu nosūtīšanu prasītājai un atbildētājai. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 euro (3,30 lati) apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 1,23 euro (0,87
lati) apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1 un 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
AS „Latvijas Gāze” prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, pamatparādu
166,38 euro (116,93 lati) un nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 13.jūnijam 127,96 euro
(89,93 lati), tiesas izdevumus 75,84 euro (53,30 lati), kopā 370,18 euro (260,16 lati) (trīs simti septiņdesmit euro un 18 euro
centi).
Noteikt AS „Latvijas Gāze” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas /pers. A/, personas
kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (166,38 euro (116,93 lati)) par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas,
kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,23 euro (0,87 lati) (viens euro
un 23 euro centi) apmērā par labu valstij, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija;
reģistrācijas Nr. 90001672316; konta Nr.LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr. C 29 6145 13, C 2586-14/24.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma
likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu dokumenti
nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 2.stāvā, 244.kabinetā.
Spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 5.marta,
Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Ušakova