Legislator Case Law & Legislation
A420570012 / A42-00458-14 AI generated

Court partially allowed tax audit appeal, overturning VAT, social security, and income tax penalties due to lack of evidence.

Case Number A420570012 / A42-00458-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga partially dismissed the State Revenue Service's decision against SIA ADG Serviss regarding tax audits. The court found that the tax authority failed to prove the employment of eleven unidentified workers and the timing of construction services, rendering specific social security and income tax penalties unsupported. Consequently, the court revoked the disputed portions of the tax assessment while upholding the remaining tax liabilities.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums; Administratīvā procesa likuma 126. panta 1. daļa; The court must revoke tax penalties when the administrative body fails to substantiate the factual basis for the alleged tax evasion or underpayment with sufficient evidence.

Keywords

AI generated
tax audit procedure social security contributions income tax penalties burden of proof administrative review unidentified employees VAT audit findings

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 126. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 246. panta
Administratīvā procesa likums 247. panta
Administratīvā procesa likums 248. panta
Administratīvā procesa likums 249. panta
Administratīvā procesa likums 250. panta
Administratīvā procesa likums 251. panta
Administratīvā procesa likums 253. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 289. panta
Administratīvā procesa likums 290. panta
Administratīvā procesa likums 291. panta
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420570012

Lietas arhīva Nr. A42-00458-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 8.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O. Priedītis,

piedaloties pieteicējas SIA „ADG Serviss” pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Paulai Hvesko,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „ADG Serviss” pieteikuma par

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 2.oktobra lēmuma Nr.22.4.6/78499 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2011.gada 2.septembra

līdz 2012.gada 14.maijam SIA „ADG Serviss” veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN)

auditu par 2009.gada oktobri – 2010.gada decembri, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) un

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) auditu par 2010.gada janvāri –

2011.gada martu, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2010.gadu.

Pēc pārbaudes ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās

nodokļu inspektores 2012.gada 14.maija lēmumu Nr.23.9/475 SIA „ADG Serviss” papildus tika

aprēķināts PVN Ls 9267,97, soda nauda Ls 2780,4, nokavējuma nauda Ls 2826,95, VSAOI Ls 1310,32,

soda nauda Ls 3930,96, nokavējuma nauda Ls 319,72, IIN soda nauda Ls 3960, samazināts budžetā

maksājamais PVN par 2179,74, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 6702,66 un saistībā ar

to aprēķināta soda nauda Ls 2010,8 apmērā, kā arī palielināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls

89,74. Vienlaikus ar minēto lēmumu samazināti iepriekšējo taksācijas periodu nesegtie zaudējumi par Ls

2520.

Nepiekrītot lēmumam, SIA „ADG Serviss” to apstrīdēja VID ģenerāldirektorei.

[2] Ar VID ģenerāldirektores 2012.gada 2.oktobra lēmumu Nr.22.4.6/78499 nolemts atstāt negrozītu VID

Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores

2012.gada 14.maija lēmumu Nr.23.9/475 daļā par SIA „ADG Serviss” papildu nomaksai budžetā

aprēķināto PVN Ls 9 267,97, soda naudu Ls 2 780,4, nokavējuma naudu Ls 2 826,95, VSAOI Ls

1 310,32, soda naudu Ls 3 930,96, nokavējuma naudu Ls 319,72, IIN soda naudu Ls 3 960, samazināto no

budžeta atmaksājamo PVN Ls 6 702,66, par to aprēķināto soda naudu Ls 2 010,8, kā arī samazināto

budžetā maksājamo PVN Ls 89,74. Daļā par SIA „ADG Serviss” palielināto no budžeta atmaksājamo

PVN Ls 89,74 un samazināto no budžeta atmaksājamo PVN Ls 2 090 lēmums ir atcelts. Lēmums

pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] 2009.gada oktobra – decembra PVN deklarācijās uzrādītajā priekšnodoklī SIA „ADG Serviss” ir

iekļāvusi Ls 9 633,82 atbilstoši vairākiem SIA „Chilli Promotion” vārdā noformētiem rēķiniem, kuros kā

darījuma apraksts norādīts „Reklāmas, mārketinga pakalpojumi (par Vāciju)”.

SIA „ADG Serviss” nav iesniegusi auditam dokumentus par reklāmas būtību un objektiem, par pasūtīto

darbu izpildi.

Kā pamatu minētajiem rēķiniem SIA „ADG Serviss” iesniegusi 2009.gada 6.maija reklāmas pakalpojumu

līgumu Nr. 0509-1, kas noslēgts starp SIA „ADG Serviss” (pasūtītājs) un SIA „Chilli Promotion”

(izpildītājs). No SIA „ADG Serviss” puses līgumu parakstīja /pers. D/ un no SIA „Chilli Promotion”

puses – /pers. E/.

Līgumā noteikts, ka pasūtītājs pasūta reklāmas un marketinga pakalpojumus Vācijā, tajā skaitā juridiskos

un tulkošanas pakalpojumus, savukārt izpildītājs apņemas iesniegt pasūtītājam reklāmu par summu, ne

mazāku par Ls 100 mēnesī, kā arī līgumā noteikts, ka grozījumi un papildinājumi iesniegtajai reklāmai

tiek iesniegti termiņos, kuri norādīti līguma pielikumā Nr. 3.

Līguma pielikumā Nr.1 ir norādīti pakalpojumu izcenojumi, bet nav norādīta informācija par darbu

izpildes termiņiem. Izrakstītajos rēķinos nav atsauce uz noslēgto līgumu Nr.0509-1, turklāt rēķinos

norādītais pakalpojumu apraksts nav identificējams ar pakalpojumiem, kuru izcenojumi norādīti līguma

pielikumā Nr.1.

Lai gan SIA „ADG Serviss” /Amats/ /pers. D/ savos paskaidrojumos norādīja, ka uzņēmums apmaksāja

SIA „Chilli Promotion” rēķinus par reklāmas pakalpojumiem klientu piesaistei Vācijā, taču auditam nav

iesniegti dokumenti, kas apliecinātu, ka 2009.gadā SIA „ADG Serviss” veikusi darījumus ar Vācijas

uzņēmējiem.

Izvērtējot iegūto informāciju, VID secināja, ka nevar gūt apstiprinājumu, ka SIA „Chilli Promotion”

vārdā noformētajos rēķinos norādītie pakalpojumi ir reāli saņemti.

[2.2] 2010.gada 13.jūlijā SIA „ADG Serviss” izrakstīja SIA „Aluminium Building Technologies” rēķinu

Nr.l3072010-1 (darījuma vērtība Ls 8 712,45, PVN Ls 1 829,61), kurā kā darījuma apraksts norādīts „Par

reklāmas un mārketinga pakalpojumiem (Humboldt, Berlīne)”. SIA „ADG Serviss” auditam nav

iesniegusi dokumentus par pakalpojumu būtību, to objektiem, par pakalpojumu izpildi.

SIA „ADG Serviss” /Amats/ /pers. D/ savos paskaidrojumos par minēto darījumu norādīja, ka rēķinam ir

kompensējošs saturs, jo SIA „ADG Serviss” apmaksāja SIA „Chilli Promotion” reklāmas pakalpojumus

klientu piesaistei Vācijā, līdz ar to izmaksas tika sadalītas.

Tā kā auditā netika iegūti apliecinājumi, ka SIA „ADG Serviss” reāli ir saņēmusi SIA „Chilli Promotion”

vārdā noformētajos rēķinos norādītos pakalpojumus, VID secināja, ka SIA „ADG Serviss” nevarēja

realizēt faktiski nesaņemtos pakalpojumus.

Turklāt SIA „ADG Serviss” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks (no 2009.gada 31.marta) /pers. D/

vienlaikus (no 2009.gada 17.februāra līdz 2012.gada 5.aprīlim) bija SIA „Aluminium Building

Technologies” /Amats/, savukārt SIA „Chilli Promotion” /Amats/ (no 2004.gada 15.decembra līdz

2010.gada 28.aprīlim) /pers. E/ vienlaikus (no 2009.gada 17.februāra līdz 2010.gada 2.augustam) bija SIA

„Aluminium Building Technologies” /Amats/.

VID secināja, ka minētās personas ir saistītas personas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta

18.punkta „g” apakšpunkta izpratnē, kuras veikušas saskaņotu darbību, kas vērsta uz nodokļu

samazināšanu.

[2.3] SIA „ADG Serviss” 2010.gada jūlija – septembra PVN deklarācijās norādītajā priekšnodoklī ir

iekļāvusi Ls 3 390,72, kā arī 2010.gada izdevumos – Ls 16 146,28 saskaņā ar SIA „AZ 73” vārdā

noformētajām pavadzīmēm par preču (montāžas putas, kokskaidu palodzes, akmens vate un citi

celtniecības materiāli) piegādi. Minētās pavadzīmes no SIA „AZ 73” puses parakstīja /pers. H/

(/Amats/no 2010.gada 2.jūlija līdz 2011.gada 8.jūlijam), kurš ir miris 2011.gada 8.jūlijā.

VID rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA „AZ 73” reģistrētais pamatdarbības veids ir pārējā darbība

veselības aizsardzības jomā un citur neklasificēts pasažieru sauszemes transports. Struktūrvienības nav

reģistrētas. No 2010.gada 1.jūnija, sabiedrība nav deklarējusi nevienu darba ņēmēju. 2010.gada

2.novembrī sabiedrība izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar PVN deklarāciju

neiesniegšanu.

No 2009.gada 1.decembra līdz 2010.gada jūnijam SIA „AZ 73” netika deklarējusi saimnieciskas darbības

veikšanu, iesniedzot PVN deklarācijas ar tajās norādīto darījumu vērtību Ls 0. Savukārt PVN deklarāciju

par 2010.gada 3.ceturksni SIA „AZ 73” ir iesniegusi bez pielikumiem, tādējādi neuzrādot darījumus ne ar

vienu darījuma partneri, t.sk. ar SIA „ADG Serviss”.

Tāpat pavadzīmēs norādītā numerācija liecina par to, ka trīs mēnešu laikā dokumenti ir noformēti tikai ar

vienu darījuma partneri, kas nav raksturīgs normālai saimnieciskajai darbībai. Visās pavadzīmēs kā preču

izsniegšanas vieta norādīta /adrese/, kurai nav saistības ar SIA „AZ 73” vai SIA „ADG Serviss”

saimnieciskās darbības vietu (nav sabiedrību juridiskā vai struktūrvienības adrese). Pavadzīmēs ir

norādīta arī transporta izmantošana, bet SIA „AZ 73” īpašumā vai turējumā nav reģistrēti transporta

līdzekļi.

Saskaņā ar pavadzīmēs norādīto SIA „AZ 73” preci piegādāja, bet SIA „ADG Serviss” saņēma attiecīgi

2010.gada 18.jūlijā un 2010.gada 19.septembrī, kas bija brīvdiena (svētdiena). No SIA „ADG Serviss”

auditam iesniegtajām darba laika uzskaites tabelēm par 2010.gada jūliju un 2010.gada septembri visiem

darbiniekiem (arī /Amats/ /pers. D/) norādītajos datumos bija brīvdiena. Līdz ar to pavadzīmēs minētā

informācija ir nepatiesa.

Ievērojot iepriekšminēto nav gūts apstiprinājums SIA „ADG Serviss” darījumu ar SIA „AZ 73”

faktiskajai esamībai.

[2.4] SIA „ADG Serviss” 2009.gada decembra PVN deklarācijā norādītajā priekšnodoklī ir iekļāvusi Ls

4 685,96, kā attaisnojuma dokumentu norādot SIA „Aluminium Building Technologies” 2009. gada

15.decembra faktūrrēķinu Nr.15122009-1 un 18.decembra faktūrrēķinu Nr. 18122009-1 (kopējā darījumu

vērtība Ls 22 314,1 un PVN Ls 4 685,96), bet minētie rēķini netika iesniegti pārbaudei.

Līdz ar to auditā netika atzīts SIA „ADG Serviss” 2009.gada decembra PVN deklarācijā uzrādītais

priekšnodoklis Ls 4 685,96 apmērā, jo nav iesniegts nodokļa rēķins un nevar konstatēt, vai priekšnodokļa

atskaitījumi veikti ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

[2.5] Auditā konstatēts, ka SIA „ADG Serviss” periodā no 2010.gada 1.marta līdz 30.aprīlim Vācijas

uzņēmumam HUMBOLDT LLC & Co KG sniedza celtniecības pakalpojumus, par ko liecina 2010.gada

1.martā noslēgtais līgums, SIA „ADG Serviss” izrakstītie rēķini (invoice): 19.marta Nr.19032010-1

(darījuma vērtība euro 17 550), 12.aprīļa Nr. 12042010-1 (darījuma vērtība euro 17 550), 5.maija

Nr.05052010-1 (darījuma vērtība euro 23 400). Minēto faktu apstiprina arī Vācijas nodokļu

administrācijas sniegta informācija.

Uz VID pieprasījumiem SIA „ADG Serviss” amatpersona 2011.gada 11.novembrī un 2012.gada 11.aprīlī

sniedza informāciju, ka pakalpojumu sniegšanai Vācijā bija piesaistīti vienpadsmit darbinieki. Tā kā

2010.gada martā – aprīlī SIA „ADG Serviss” deklarējusi tikai divus darba ņēmējus – /pers. D/ un /pers.

L/, tad auditā secināts, ka celtniecības darbu izpildes nodrošināšanai minētajā periodā sabiedrība ir

nodarbinājusi vienpadsmit fiziskās personas, kuras nav iespējams identificēt, kā arī nav iespējams noteikt

šīm personām faktiski izmaksāto atlīdzību.

Līdz ar to pārbaudē, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumu Nr.791

„Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktu, tika noteikts

papildus ar VSAOI apliekamais objekts 2010.gada martā – aprīlī (aprēķināta darba samaksa

neidentificējamām personām) Ls 3960 apmērā.

[3] 2012.gada 5.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „ADG Serviss” (turpmāk –

pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicēja sadarbībā ar SIA „Aluminium Building Technologies” vienojās par darbības

paplašināšanu un pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu Vācijas Republikā. Tā kā pieteicēja bija

specializējusies celtniecības darbu veikšanā, savukārt SIA „Aluminium Building Technologies” –

alumīnija logu konstrukciju uzstādīšanā, tad sabiedrības vienojās par kopēju sadarbību reklāmas un

mārketinga pasākumu veikšanā ar kopēju mērķi atrast pasūtījumus Vācijā. Saskaņā ar vienošanos

pieteicēja apņēmās atrast sadarbības partneri klientu piesaistei, reklāmas un mārketinga pakalpojumiem

gan celtniecības darbu veikšanai, gan specializēto alumīnija konstrukciju uzstādīšanai, bet SIA

„Aluminium Building Technologies” uzņēmās pēc pieteicējas piestādītajiem rēķiniem apmaksāt daļu no

šiem pakalpojumiem.

Starp pieteicēju un SIA „Chilli Promotion” tika noslēgts reklāmas pakalpojumu līgums. Noslēgtā līguma

ietvaros SIA „Chilli Promotion” sniedza klientu meklēšanas un piesaistes pakalpojumus Vācijā, kas

ietvēra arī tirgus izpēti, saraksti, tikšanās un pārrunas ar potenciālajiem partneriem, sadarbības noteikumu

apspriešanu, juridisko palīdzību u.c.

SIA „Chilli Promotion” darbību rezultātā pieteicēja 2010.gada 1.martā noslēdza līgumu ar Vācijas

Republikas uzņēmumu HUMBOLDT LLC&Co KG. Par sniegtajiem pakalpojumiem pieteicēja veica

norēķinu ar SIA „Chilli Promotion” atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem pēc pakalpojuma

saņemšanas, noformējot atbilstošus nodokļa attaisnojuma rēķinus. Faktu, ka reklāmas un mārketinga

pakalpojumu pieteicēja ir saņēmusi apliecina noslēgtais līgums ar Vācijas Republikas uzņēmumu

HUMBOLDT LLC&Co KG.

Nav strīda par to, ka SIA „Chilli Promotion” pakalpojumu sniegšanas brīdi bija reģistrēta kā PVN

maksātājs. SIA „Chilli Promotion” piestādītie nodokļu rēķini ir noformēti atbilstoši likuma prasībām un

tie ir identificējami ar konkrēto līgumu, jo 2009.gadā pieteicējai bija noslēgts tikai viens līgums par

reklāmas un mārketinga pakalpojumiem Vācijā.

[3.2] Tā kā daļa no šiem SIA „Chilli Promotion” pakalpojumiem tika sniegti SIA „Aluminium Building

Technologies” interesēs, jo SIA „Aluminium Building Technologies” arī guva ienākumus no Vācijas

uzņēmuma HUMBOLDT LLC&Co K.G, tad saskaņā ar iepriekš noslēgto vienošanos, pieteicēja par

pakalpojumiem šī klienta piesaistei 2010.gada 13.jūlijā piestādīja SIA „Aluminium Building

Technologies” rēķinu par summu LVL 8712,45 norādot konkrētu pakalpojuma veidu, tādējādi pārdodot

no SIA „Chilli Promotion” saņemto pakalpojumu.

[3.3] Fakts, ka pieteicēja, SIA „Chilli Promotion” un SIA „Aluminium Building Technologies”

amatpersonas ir savstarpēji pazīstamas, kā arī VID nepamatotie secinājumi, ka nav gūts apstiprinājums,

ka SIA „Chilli Promotion” izrakstītajos rēķinos norādītie pakalpojumi reāli ir saņemti, nav pietiekams

pamatojums, lai konstatētu saskaņotas darbības, kas vērstas uz nodokļu samazināšanu.

[3.4] Likums neliedz preču izsniegšanu veikt vietā, kas nav darījumu dalībnieku juridiskās adreses, tāpat

arī nav aizliegta saimnieciskās darbības veikšana, izmantojot vienu sadarbības partneri, un preču

pieņemšana svētdienās.

SIA „AZ 73” piegādāja pieteicējai pakalpojumu izpildei nepieciešamos būvniecības palīgmateriālus, kuri

vēlāk tika izmantoti pieteicējas pakalpojumu sniegšanā un VID varēja pēc pieteicējas grāmatvedības

dokumentiem to pārbaudīt un izsekot šo darījumu norisei. Palīgmateriālu piegādei nebija nepieciešami

īpaši transporta līdzekli vai darbaspēka resursi, jo šie materiāli nav apjomīgi. Normālā saimnieciskā

darbībā bieži izveidojas situācijas, ka prece ir jāpieņem brīvdienās, jo jau nākamajā darba dienā tai ir

jābūt objektā, lai izmantotu būvniecībā. Tādējādi uzņēmuma amatpersonas ir spiestas veikt savus

pienākumus arī brīvdienās, lai nodrošinātu uzņēmuma saimnieciskās darbības nepārtrauktību. Tā kā preču

saņemšana neprasa ilgu laiku, tad nav loģiski un saprātīgi prasīt, lai šo darījumu atzīšanai, pāris minūtes,

ko aizņem preču pieņemšana, tiktu uzskaitītas darba laika tabelē.

No SIA „AZ 73” saņemtie preču rēķini satur patiesu informāciju, ir noformēti atbilstoši visām prasībām

un tie ir atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, uz kuru pamata tiek veikti ieraksti

grāmatvedības reģistros. Darījumu noslēgšanas brīdī SIA „AZ 73” VID bija reģistrēta kā PVN maksātājs

un rēķinus ir parakstījusi tās amatpersona. Ar dokumentiem ir pierādīts, ka SIA „AZ 73” pakalpojumi

sniegti pieteicējas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

[3.5] Neatzīstot pieteicējas tiesības uz priekšnodokli pēc

2009.gada decembra PVN deklarācijas par SIA „Aluminium Building Technologies”

2009.gada 15.decembra faktūrrēķinu Nr.15122009-1 un 2009.gada 18.decembra faktūrrēķinu Nr.

18122009-1 VID ir norādījis, ka auditam nav uzrādīti minētie rēķini.

Minētie rēķini ir pievienoti SIA „ADG Serviss” grāmatvedības dokumentiem un audita laikā VID noteikti

tika uzrādīti.

[3.6] Pēc līguma noslēgšanas ar Vācijas uzņēmumu HUMBOLDT LLC&Co K.G pieteicēja veica

pasākumus, lai nodrošinātu pakalpojuma izpildi, t.sk., meklēja darbiniekus, iepirka materiālus, slēdza

vienošanās par to piegādēm. Būvniecības darbi objektā tika uzsākti tikai 2010.gada 3.maijā, un no šī brīža

objektā nodarbinātie darbinieki faktiski uzsāka darbu veikšanu un viņiem tika aprēķināta un izmaksāta

darba alga, veicot visus ar to saistītos maksājumus.

Visi projektā iesaistītie 11 darbinieki ar darba uzsākšanas brīdi tika piereģistrēti VID, un par tiem

pieteicēja sāka veikt nodokļu maksājumus. Audita laikā visi šie darbinieki tika identificēti un daži no tiem

sniedza VID paskaidrojumus, kuros apstiprināja šos faktus.

Tā kā HUMBOLDT LLC&Co K.G apmaksāja avansa rēķinus un rēķinus par sagatavošanas darbiem

2010.gada martā – aprīlī, tad VID nepamatoti secināja, ka visi projektā vēlāk iesaistītie darbinieki tika

nodarbināti šajā laikā, kas neatbilst patiesībai.

[4] Rakstveida paskaidrojumā VID pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz pārsūdzētajā Lēmumā minētajiem

argumentiem. Papildus paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] SIA „Chilli Promotion” vārdā noformētajos rēķinos norādītais pakalpojumu formulējums ir pārāk

plašs un nekonkrēts, neļaujot konstatēt pakalpojumu būtību. Tāpat minētajos rēķinos nav norādīts

pakalpojumu sniegšanas laiks un vieta un tos nevar identificēt ar 2009.gada 6.maija līgumā Nr.0509-1

norādīto līguma priekšmetu, turklāt rēķinos nav atsauce uz līgumu.

Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka faktu, ka reklāmas un mārketinga pakalpojumus viņa ir saņēmusi apliecina

noslēgtais līgums ar Vācijas Republikas uzņēmumu HUMBOLDT LLC&Co K.G.

[4.2] Tāpat kritiski ir vērtējami pieteicējas pieteikuma pielikumā pievienotie SIA „Aluminium Building

Technologies” faktūrrēķini Nr.15122009-1 un Nr.18122009-1, jo uz minēto rēķinu neesamību audita lietā

tika norādīts jau audita pārskatā, bet pieteicēja 2012.gada 19.jūnija sūdzībā VID ģenerāldirektoram

nenorādīja argumentus par attiecīgo rēķinu neesamību.

[5] Tiesas sēdēs pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz norādītajiem argumentiem.

Papildus paskaidroja turpmāk minēto.

[5.1] SIA „Chilli Promotion” sniedza reklāmas pakalpojumus un ne tikai reklāmas, bet arī mārketinga

pakalpojumus. Viņi veica arī tirgus izpētes pakalpojumus un saskaņoja darījuma līgumu, to apliecina

papildus iesniegtā elektroniskā sarakste. Ir norādītas arī konkrētas personas, kas veica visas šīs darbības.

Nav pamatots VID uzskats, ka šāds darījums netika izpildīts un ir fiktīvs. Darījuma ar SIA „Chilli

Promotion” rezultātā tika noslēgts līgums ne tikai ar HUMBOLD LLC&Co KG, bet arī kā

apakšuzņēmējam veicot darbus ar SIA „Aluminium Building Technologies”.

[5.2] Iesniedzot papildus pierādījumus, pieteicēja pievienoja arī dokumentus, kas apliecina, ka adresē, kur

tika piegādāti materiāli no SIA „AZ 73”, pieteicēja nomā ne tikai biroja telpas, bet arī noliktavas telpu,

kurā tika uzglabāti šie materiāli. Ir iesniegts nomas līgums par telpu nomu. Ir pierādījumi par to, ka šāda

nomas maksa ir samaksāta, visi materiāli ir izmantoti objektos, kas tajā laikā tika veikti pēc līgumiem ar

pasūtītājiem. Lietā ir iesniegti arī pierādījumu līgumi ar šiem pasūtītājiem, pierādījumi par ieņēmumiem,

kas tika gūti no šo darbu izpildes.

[5.3] Šobrīd apstrīdētie SIA „Aluminium Building Technologies” rēķini ir iesniegti. Līdz ar to nav nekāda

pamata šos darījumus neatzīt.

[5.4] Darbinieki, kas strādāja HUMBOLD LLC&Co KG uzsāka darbu maijā, to apstiprināja liecinieki un

tas izriet arī no pieteicējas elektroniskās sarakstes šī uzņēmuma pārstāvi.

[6] VID pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai

norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[7] Lietā izšķirams jautājums, vai Dienests pamatoti liedza pieteicējai veikt priekšnodokļa atskaitījumus

no budžetā maksājamās nodokļa summas, pamatojoties uz SIA „Chilli Promotion”, SIA „AZ 73” un

SIA „Aluminium Building Technologies” izrakstītajiem rēķiniem.

[8] Priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta „a”

apakšpunktu ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā

pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās

saimnieciskās darbības nodrošināšanai (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada

1.janvārim). Savukārt atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktam Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā

priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām

saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli

apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā konsekventi konstatēts, ka atbilstoši norādītajai tiesību normai

priekšnodokli var atskaitīt tikai par faktiski notikušiem darījumiem (sk., piemēram, Augstākās tiesas

2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 7.punktu). Tātad, lai atzītu nodokļu maksātāja

atskaitīšanas tiesības, primāri nepieciešams konstatēt darījuma faktisko esību.

Vienlaikus, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu

apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben ar tajā sniegtajām atsaucēm uz iepriekšējiem

Tiesas nolēmumiem, kā arī 2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.C-643/11 un 2013.gada 18.marta

rīkojumu lietā C-563/11), secināms, ka, lai nodokļu maksātājam liegtu tiesības veikt priekšnodokļa

atskaitījumu no budžetā maksājamās nodokļa summas, nav pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko

neesību starp nodokļu maksātāju un tā sadarbības partneriem. Ir nepieciešams konstatēt arī to, ka nodokļu

maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir iesaistīts ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos

darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Nodokļa maksātājs, kurš zināja

vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli

saistītā darbībā, ir krāpšanās dalībnieks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos

gadījumos atskaitīšanas tiesību izmantošana ir atsakāma (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada

6.jūlija sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C-440/04 Axel Kittel 59.punktu).

Pamatojoties uz minētajām atziņām, arī Augstākās tiesas nolēmumos norādīts, ka iestāde nevar liegt

atskaitīt priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka

darījums faktiski nav noticis, tai ir jāpierāda, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka

minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā (sk. Augstākās tiesas

2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 10.punktu).

Turklāt, attīstot tiesu praksi priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Augstākā tiesa atzinusi, ka priekšnodokļa

tiesības ir liedzamas, ja ir konstatējams viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav

noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies

darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi

informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra

sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013 12.punktu).

Ņemot vērā iepriekš norādīto, kā arī ievērojot, ka Dienests liedzis pieteicējai veikt priekšnodokļa

atskaitījumus, tiesa turpmāk pārbaudīs, vai pieteicējas darījumos ar SIA „Chilli Promotion”, SIA „AZ 73”

un SIA „Aluminium Building Technologies” ir konstatējams kāds no minētajiem nosacījumiem.

[9] Pieteicēja 2009.gada oktobra – decembra PVN deklarācijās uzrādītajā priekšnodoklī ir iekļāvusi Ls

9 633,82 atbilstoši sešiem SIA „Chilli Promotion” vārdā noformētiem rēķiniem. Dienests audita

veikšanas un Lēmuma pieņemšanas laikā ir nonācis pie secinājuma, ka pieteicēja faktiski nav saņēmusi

pakalpojumus no SIA „Chilli Promotion”. Tiesa, vērtējot Dienesta lēmuma liegt pieteicējai priekšnodokļa

atskaitījuma tiesības saistībā ar šiem darījumiem pamatotību, norāda sekojošo.

[9.1] SIA „Chilli Promotion” izrakstītajos rēķinos kā sniegtais pakalpojums norādīts – reklāmas,

mārketinga pakalpojumi (par Vāciju). Atbilstoši pieteicējas Dienestā un tiesā sniegtajiem

paskaidrojumiem, šie izrakstītie rēķini ir saistāmi ar 2009.gada 6.maija reklāmas pakalpojumu līgumu Nr.

0509-1, kas noslēgts starp pieteicēju kā pasūtītāju un SIA „Chilli Promotion” kā izpildītāju.

Lietā nav strīda, ka procesa laikā Dienestā pieteicēja neiesniedza nekāda cita veida dokumentus

(pieņemšanas – nodošanas aktus, sarakste, izstrādātie materiāli, u.c.), kas ļautu pārbaudīt un pārliecināties

par saņemto pakalpojumu. Savukārt jau tiesvedības laikā, izpildot tiesas doto uzdevumu, pieteicēja

iesniedza pieņemšanas nodošanas aktus (bez numura, datēti ar 2009.gada 14.oktobri, 28.oktobri,

29.oktobri, 4.novembri, 30.novembri un 14.decembri), kuros dota atsauce uz 2009.gada 6.maija reklāmas

pakalpojumu līgumu Nr. 0509-1, kā arī norādīts sniegtā pakalpojuma apraksts. Tāpat papildus iesniegtas

e-pasta sarakstes vēstuļu kopijas un to tulkojums.

[9.2] Izvērtējot rēķinos iekļauto informāciju, tiesa par pamatotu atzīst Dienesta izdarīto secinājumu, ka

tajos iekļautā informācija nesniedz nekāda veida ieskatu par saņemtā pakalpojuma būtību, veidu

izpildījumu un apjomu. Tiesas ieskatā arī iesniegtie pieņemšanas- nodošanas akti nesatur tādu

informāciju, kas ļautu pārliecināties par pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu. Proti, pieņemšanas-

nodošanas aktos ir uzskaitīti sniegto pakalpojumu veidi – klienta darbības profila definēšana, klienta

sadarbības partnera profila definēšana, aģentēšanas pakalpojumu piesaiste, sadarbības partneru loka

apzināšana, „telesales” pakalpojumi, sadarbības piedāvājuma stratēģijas izstrāde, piedāvājuma

pārdošanas un mārketinga stratēģijas izstrāde, pārdošanas taktiskā koncepcija, sadarbības piedāvājuma

izstrāde un sadarbības piedāvājuma izsūtīšana, tirdzniecības misijas organizēšana pie potenciālajiem

sadarbības partneriem, tulkošanas un pārrunu vadīšanas pakalpojumi, līguma un sadarbības modeļa

izstrāde. Tiesai nerodas šaubas, ka norādīto pakalpojumu saņemšana nav iespējama bez noteikta veida

izstrādātu materiālu vai atskaišu radīšanas un vēlākas to pieņemšanas. Neskatoties uz plaši aprakstīto

pakalpojumu loku, pieteicēja tiesai nav iesniegusi nevienu dokumentu vai cita veida pierādījumu uz

jebkāda veida datu nesēja, kas ļautu pārliecināties par pakalpojuma saņemšanu. Nav iesniegtas nekāda

veida atskaites par apzinātajiem potenciālajiem sadarbības partneriem, izstrādātās stratēģijas, profili,

taktikas vai koncepcijas. Nav ziņu vai pierādījumu par tirdzniecības misijām (notikuma vieta, sadarbības

partneris, ceļa vai mītnes izdevumi, u.c.), kuras būtu organizējusi SIA „Chilli Promotion”. Nav ziņu par

to, ko sevī ietver tāds pakalpojums kā „telesales”, kā arī iesniegtas kādas atskaites par šādu darbību

veikšanu.

[9.3] Tiesas ieskatā arī iesniegtā elektroniskā pasta sarakste nekādā veidā neliecina par pieņemšanas –

nodošanas aktos aprakstīto pakalpojumu saņemšanu. Šī sarakste, pirmkārt, pārsvarā gadījumos ir veikta

starp /pers. R/ (/pers. R/) un SIA „Aluminium Building Technologies”. Ievērojot to apstākli, ka arī starp

HUMBOLD LLC&Co KG un SIA „Aluminium Building Technologies” pastāvēja darījuma attiecības (uz

to paskaidrojumos norādīja gan pieteicējas pārstāve, gan liecināja liecinieks /pers. E/), tad nav rodama

norāde uz šīs sarakstes attiecināmību uz pieteicēju. Tāpat iesniegtā fragmentārā sarakste starp /pers. R/ un

pieteicēju – SIA „ADG Serviss”, kas jau attiecināma uz vēlākā laikā veiktajiem būvdarbiem, nesatur

nekāda veida ziņas par pieņemšanas-nodošanas aktos uzskaitītajiem pakalpojumiem vai SIA „Chilli

Promotion” darbībām pieteicējas labā un uzdevumā mārketinga un reklāmas jomā.

Tiesai iesniegtas arī vairākas e-pasta vēstules, kas nosūtītas /pers. R/ no e-pasta /elektroniskā pasta adrese/

Tomēr izvērtējot šīs sarakstes saturu un veikšanas laiku, tiesa konstatē, ka jau 2009.gada oktobrī tiek

risināti jautājumi ar strādnieku darba kvalitāti, iespēju nosūtīt citus strādniekus (tātad jau veiktiem

darbiem), jau piegādātiem un vēl piegādājamiem logiem. Tāpat tiek apspriesti jautājumi par līguma

noslēgšanu 2009.gada 5.oktobrī. Ievērojot to, ka līgums starp pieteicēju un HUMBOLD LLC&Co KG

noslēgts tikai 2010.gada 1.martā un līgumā paredzētie darbi uzsākti 2010.gada maijā, bet līgums starp

SIA „Aluminium Building Technologies” un HUMBOLD LLC&Co KG noslēgts 2009.gada 6.oktobrī, tad

nav pamata šo saziņu attiecināt uz pieteicēju un tās noslēgto līgumu. Ir arī konstatējams, ka 2009.gada

5.oktobra sarakstē tiek pieminēta arī persona vārdā /pers. D vārds/. Var izdarīt secinājumu, ka domāts

ir /pers. D/, pieteicējas /Amats/, kuru /pers. E/ raksturo kā peronu, kurai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze

logu un durvju pārdošanā un uzstādīšanā. Tomēr šāda ziņa, tiesas ieskatā nav uzskatāma par mērķtiecīgu

un iepriekš izstrādātu reklāmas vai mārketinga pasākumu. Drīzāk pretēji – no ziņas rodas iespaids, ka tā ir

pirmā reize, kad šāda persona tiek pieminēta. Līdz ar to arī šī sarakste nekādā veidā nenorāda uz SIA

„Chilli Promotion” darbībām pieteicējas labā un uzdevumā mārketinga un reklāmas jomā.

[9.4] Tiesas sēdē 2014.gada 4.februārī kā liecinieks tika nopratināts /pers. E/. Liecinieks apstiprināja, ka ir

sniedzis pakalpojumus pieteicējai SIA „Chilli Promotion” vārdā. Aprakstīja uzņēmējdarbības vidi Latvijā,

sadarbības partneru meklēšanas pasākumus, sākotnējo ieceri izveidot interneta mājaslapu, bet vēlākā laikā

pārorentējoties uz klientu piesaisti. Norādīja, ka aktīvi sazinājies ar HUMBOLD LLC&Co KG un /pers.

R/, apmeklēti un atrasti citi klienti un piegādātāji.

Tiesa, izvērtējot liecinieka liecības, nekonstatē, ka ar tām būtu atspēkoti iepriekš norādītie secinājumi par

jebkādu pārbaudāmu pierādījumu esamību saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem. Būtiski ir ņemt vērā,

ka /pers. E/ ir darbojies gan kā SIA „Chilli Promotion”, gan kā SIA „Aluminium Building Technologies”

pārstāvis. Līdz ar to, lai nošķirtu tās darbības, kuras ir veiktas tieši pieteicējas labā vai uzdevumā, būtu

nepieciešams gūt pierādījumus par SIA „Chilli Promotion” sastādītajos pieņemšanas-nodošanas aktos

norādīto pakalpojumu sniegšanu. Tiesas vērtējumā liecinieks šādas liecības nesniedza.

[9.5] Tiesas ieskatā nav pamata atstāt bez ievērības arī to apstākli, ka /pers. D/ bija gan pieteicējas, gan

SIA „Aluminium Building Technologies” /Amats/. Līdz ar to sadarbības partneru loks vai kontakti, kas

bija pieejami SIA „Aluminium Building Technologies”, bija pieejami arī pieteicējai – SIA „ADG

Serviss”, un nebija nepieciešams šādu klientu atrašanai un piesaistei izmantot trešās personas

pakalpojumus.

Apkopojot tiesas veikto izvērtējumu, atzīstams, ka nav iespējams konstatēt SIA „Chilli Promotion”

rēķinos un pieņemšanas-nodošanas aktos uzskaitīto pakalpojuma faktisku saņemšanu. Tiesa neuzskata par

ticamu, ka komerctiesiskā apgrozībā kāds komersants būtu ar mieru samaksāt par pakalpojumu tik

ievērojamu summu – vairāk kā 55 000 Ls, nesaņemot pretī pārbaudāmu un izvērtējamu darbu (materiālu).

Ja šāds pakalpojums un tā sniegšanas laikā radītais produkts (atskaites, izstrādātās stratēģijas, profili,

taktikas vai koncepcijas, ar pakalpojuma sniegšanu saistītie izdevumi) būtu pastāvējis, tad nebūtu šķēršļu

to iesniegt izvērtēšanai tiesai. Tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti liedza pieteicējai priekšnodokļa

atskaitījuma tiesības saistībā ar SIA „Chilli Promotion” izrakstītajiem rēķiniem, jo darījums nemaz nav

noticis.

[10] Dienests neatzina pieteicējas 2010.gada jūlija PVN deklarācijā uzrādīto darījumu ar

SIA „Aluminium Building Technologies” Ls 8712,45 apmērā.

Tiesa konstatē, ka 2010.gada 13.jūlijā pieteicēja izrakstīja SIA „Aluminium Building Technologies”

rēķinu Nr.l3072010-1 (darījuma vērtība Ls 8 712,45, PVN Ls 1 829,61). Lietā nav strīda, ka šis rēķins

izrakstīt saistībā ar to, ka SIA „Aluminium Building Technologies” it kā guvis labumu (noslēgts līgums

par piegāžu un darbu veikšanu ar HUMBOLD LLC&Co KG) no reklāmas un mārketinga pakalpojumiem,

kurus pieteicējai sniegusi SIA „Chilli Promotion”. Lai kompensētu pieteicējas izdevumus par šo

pakalpojumu apmaksu, izrakstīts rēķinu Nr.l3072010-1, ar kuru tālāk pārdoti šie pakalpojumi.

Ievērojot tiesas izdarītos secinājumus sprieduma 7.punktā – pieteicēja šādus pakalpojumus nav faktiski

saņēmusi, nav iespējama šādu nesaņemtu pakalpojumu tālākā pārdošana. Tiesa neuzskata par

nepieciešamu atkārot jau norādīto motivāciju. Līdz ar to atzīstams, ka Dienests pamatoti neatzina

pieteicējas 2010.gada jūlija PVN deklarācijā uzrādīto darījumu ar SIA „Aluminium Building

Technologies” Ls 8712,45 apmērā.

[11] SIA „ADG Serviss” 2010.gada jūlija – septembra PVN deklarācijās, saskaņā ar SIA „AZ 73” vārdā

izrakstītajām preču pavadzīmēm, priekšnodoklī ir iekļāvusi Ls 3 390,72. Dienests ir nonācis pie

secinājuma, ka darījumi ar SIA „AZ 73” nav notikuši. Tiesa, vērtējot Dienesta lēmuma liegt pieteicējai

priekšnodokļa atskaitījuma tiesības saistībā ar šiem darījumiem pamatotību, norāda sekojošo.

[11.1] Saskaņā ar preču pavadzīmēs norādīto pieticēja no SIA „AZ 73” iegādājusies montāžas putas,

kokskaidu palodzes, akmens vati, mitrumizturīgo reģipsi, PVC pašlīmējošās šproses, PVC rokturus, u.c.

celtniecības materiālus. Cita starpā iegādāta PVC konstrukcija pēc specifikācijas Nr.20/07-3, PVC

konstrukcija pēc specifikācijas Nr.15/09-2, durvju aizvērējs Geze 4000. Tāpat SIA „AZ 73” nodrošinājusi

transporta pakalpojumus. Minētās pavadzīmes no SIA „AZ 73” puses parakstīja /pers. H/ (/Amats/ no

2010.gada 2.jūlija līdz 2011.gada 8.jūlijam), kurš ir miris 2011.gada 8.jūlijā.

[11.2] Lietā nav strīda, ka rēķini ir noformēti atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.pantam un likuma

„Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 5.1daļai. Rēķinu izrakstīšanas laikā SIA „AZ 73” bija

reģistrēta kā PVN maksātājs (izslēgta 2010.gada 2.novembrī).

Tomēr nodokļa rēķina esība arī tad, ja nodokļa rēķins ir noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām,

nenozīmē, ka nodokļu administrācijai automātiski būtu jāatzīst nodokļu maksātāja tiesības uz

priekšnodokļa atskaitījumiem. Tā kā ikviens nodokļa rēķins ietekmē nodokļa aprēķināšanu un budžetā

iemaksājamā nodokļa apmēru, tad ikviens nodokļa rēķins ir pakļauts nodokļu administrācijas pārbaudei

un kontrolei, jo nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pārbaude un kontrole ir viens no galvenajiem

nodokļu administrācijas pienākumiem (likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 18.panta pirmās daļas

2.punkts). Citiem vārdiem, lai nodokļu administrācija varētu pārbaudīt, vai nodokļu maksātājs ir pareizi

aprēķinājis un iemaksājis valsts budžetā nodokļu maksājumus, nodokļu administrācijai ir jāpārbauda arī

nodokļa rēķins. Turklāt nodokļu administrācijai ir jāpārbauda ne tikai tas, vai nodokļa rēķins atbilst

formālām likuma prasībām jeb vai satur visus normatīvajos aktos paredzētos rekvizītus, bet arī tas, vai

nodokļa rēķinā norādītā informācija ir patiesa. Tas cita starpā izriet no likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 23.panta četrpadsmitās daļas, atbilstoši kurai nodokļu administrācija nosaka nodokļa

maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko

saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Tātad atbilstoši minētajai tiesību normai ir nepieciešams

izvērtēt arī darījuma ekonomisko būtību.

[11.3] Novērtējusi lietā iegūto pierādījumu kopumu, tiesa, tāpat kā Dienests, atzīst, ka pieteicējai

vajadzēja zināt par to, ka tā iesaistās nodokļu samazināšanas plānā. Šādu secinājumu tiesa pamato ar

turpmāko.

Lietā nav konstatējama reāla SIA „AZ 73” saimnieciskā darbība, par ko liecina Dienesta noskaidrotais par

darbaspēka un materiāltehniskā nodrošinājuma neesība. Uzņēmums ir iesniedzis PVN deklarācijas par

2010.gada jūliju-septembri, kurās nav uzrādījis nevienu darījuma partneri. Dienests ir veicis izvērtējumu

un konstatējis, ka SIA „AZ 73” no 2009.gada 1.decembra līdz 2010.gada 10.jūnijam iesniedzis tukšas ar

„0” vērtību PVN deklarācijas. Līdz ar to nav iespējams konstatēt darījumu esamību ar pieteicēju, kā arī

noskaidrot pavadzīmēs norādīto preču izcelsmi. Šādos apstākļos, kā pareizi norādījis Dienests, nav

iespējams identificēt faktisko pakalpojumu sniedzēju.

Tiesas ieskatā nav pamata atstāt bez ievērības šo darījumu faktiskos apstākļus. Proti – pieteicēja ir

iegādājusies no SIA „AZ 73” tādas preces, kuru pārvietošanai bija nepieciešams kravas transports, kā arī

nepieciešami mehānismi vai darbaspēks to izkraušanai. Uzskatāmi tas redzams saistībā ar 2010.gada

29.jūlija pavadzīmē Nr.5 norādīto preču sortimentu – 45 mīkstās akmens vates, 45 cietās akmens vates

iepakojumu un 123 mitrumizturīgā reģispša, piegādi. Ievērojot sadzīvē gūtos novērojumus par akmens

vates iepakojumu izmēru un savaru, tiesai nerodas šaubas, ka 90 iepakojumu pārvadāšana bez kravas

transporta, kā arī izraušana bez darbaspēka vai tehnikas palīdzības nav iespējama. Šāds secinājums ir

attiecināms arī uz 123 mitrumizturīgā reģipša vienībām. Līdz ar to pieteicējai būtu jāvar paskaidrot to,

kādā veidā norisinājās šo preču piegāde.

Būtiski, tiesas ieskatā, ir arī tas, ka pieteicēja no SIA „AZ 73” ir iegādājusies tādas preces kā PVC

konstrukcija pēc specifikācijas Nr.20/07-3, PVC konstrukcija pēc specifikācijas Nr.15/09-2. Atsauce uz

specifikācijas esamību norāda uz iepriekšēju pasūtīšanas procesu un saskaņotu darbību. Līdz ar to

pieteicējai būtu jāspēj sniegt izsmeļošus paskaidrojumus par to, kādā veidā tika atrasts šis piegādātājs,

tieši kādēļ izvēlēts, kā pieteicēja pārliecinājās, ka SIA „AZ 73” spēs piegādāt kvalitatīvu izstrādājumu.

Visas lietas izskatīšanas laikā, neskatoties uz skaidri norādītajām Dienesta iebildēm, pieteicēja tā arī nav

sniegusi nekāda veida paskaidrojumus par šo darījumu faktisko norisi. Pie šādiem apstākļiem tiesai

nerodas šaubas, ka pieteicēja apzinājās to, ka SIA „AZ 73” nav patiesais preču piegādātājs. Bez vērības

nav pamata atstāt arī to apstākli, ka teju visas pieteicējai trīs mēnešu laikā izsniegtās pavadzīmes ir ar

secīgiem kārtas numuriem, kas nav raksturīgi reālu uzņēmējdarbību veicošam uzņēmumam. No minētā

redzams, ka pieteicēja, atskaitot priekšnodokli, faktiski nav veikusi nekādas darbības, lai pārliecinātos par

savu darījumu partneri, līdz ar to pieteicējas rīcība nav vērtējama kā godprātīga un rūpīga saimnieka

rīcība.

Tiesa piekrīt pieteicējai, ka pieteicēja nevar uzņemties atbildību par saviem darījumu partneriem un vēl jo

vairāk par to tālākajiem darījumu partneriem, kas konsekventi atzīts gan Augstākās tiesas, gan arī Eiropas

Savienības Tiesas praksē. Tomēr šajā sakarā nepieciešams norādīt, ka pieteicēja izskatāmajā lietā nav

saukta pie atbildības par to, ka tās darījumu partneri vai to tālākie darījumu partneri neievēro nodokļu

maksātāju disciplīnu, bet gan par to, ka pieteicēja veikusi nepamatotus priekšnodokļa atskaitījumus

apstākļos, kad nav iestājušies visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punkta priekšnosacījumi, proti, pakalpojums nav saņemts no rēķinos norādītā uzņēmuma un pieteicējai

par to vajadzēja zināt. Pastāvot šādam apstākļu kopumam, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti liedza

pieteicējai priekšnodokļa atskaitījuma tiesības saistībā ar SIA „AZ 73” izrakstītajiem nodokļu rēķiniem.

[12] Dienests pieteicējai liedza veikt priekšnodokļa atskaitījumus saistībā ar 2009.gada decembra PVN

deklarācijā norādītajiem darījumiem ar SIA „Aluminium Building Technologies”. Vērtējot, vai Dienests

Lēmums šajā daļā ir pamatots, tiesa norāda sekojošo.

[12.1] Pieteicēja priekšnodoklī ir iekļāvusi Ls 4 685,96, kā attaisnojuma dokumentus norādot 2009. gada

15.decembra rēķinu Nr.15122009-1 un 18.decembra rēķinu Nr.18122009-1. Dienests priekšnodokļa

atskaitījuma tiesības liedza tādēļ, ka šie rēķini netika iesniegti pārbaudei un nevar konstatēt, vai

priekšnodokļa atskaitījumi veikti ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

[12.2] Lietā ir konstatējams, ka pieteicēja savā apstrīdēšanas iesniegumā iestādei nenorādīja nekāda veida

pretargumentāciju un apsvērumus saistībā ar Audita pārskatā Nr.23.9-526 norādīto par šādu attaisnojuma

dokumentu neesamību. Tāpat pieteicēja Dienestā šos rēķinus neiesniedza. Līdz ar to tiesai būtu pamats

atzīt par pamatotu Lēmuma norādīto pamatojumu attiecībā uz darījumu dokumentu neiesniegšanu,

pieteicējas kā nodokļu maksātāja pienākumu saglabāt un iesniegt šos dokumentus nodokļu

administrācijai.

Tomēr lietas izskatīšanas laikā – iesniedzot pieteikumu tiesā, pieteicēja tam vienlaikus ir pievienojusi arī

norādītos iztrūkstošos rēķinus. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 250.panta otrajai daļai tiesa vērtē

tikai to pamatojumu, kas iekļauts administratīvajā aktā. Tātad tiesa saskaņā ar šo tiesību normu var tikai

pārbaudīt, vai administratīvā akta pamatojums ir pareizs un tiesisks, kā arī vai pamatojumā ietvertā

argumentācija ir saprotama. Tā kā Lēmumā iekļautais Dienesta pamatojums priekšnodokļa atskaitīšanas

tiesību liegšanai ir saistīts tikai ar attaisnojuma dokumentu neesamību, tad secināms, ka, iesniedzot šos

dokumentus, pieteicēja Dienesta iebildes ir atspēkojusi, bet tiesa nevar iestāties Dienesta vietā un

patstāvīgi radīt jaunu pamatojumu Dienesta izdarītajiem secinājumiem. Turklāt šajā situācijā ir ņemams

vērā, ka pieteicēja šos attaisnojuma dokumentus iesniedza jau pašā tiesvedības procesa sākumā, bet

Dienests ne rakstveida paskaidrojumos ne tiesas sēdē nekāda veida papildus argumentāciju neizvirzīja.

[12.3] Izvērtējot pieteicējas iesniegtos rēķinus, tiesa secina, ka tie noformēti atbilstoši likuma „Par

grāmatvedību” 7.pantam un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 5. 1daļai. Rēķinu

izrakstīšanas laikā SIA „Aluminium Building Technologies” bija reģistrēta kā PVN maksātājs (izslēgta

2011.gada 28.septembrī).

Izvērtējot rēķinos norādītos darījumus pēc to ekonomiskās būtības, tiesa konstatē, ka tie izrakstīti par tāda

veida preču atsavināšanu – alumīnija profili, kas tiešā veidā ir saistīti ar pieteicējas veikto

uzņēmējdarbību. Preces ir nogādātas uz adresi, kurā pieteicēja, atbilstoši 2008.gada 25.augusta nomas

līguma papildinājumiem (lietas II.sējuma 18.lapa) nomāja noliktavu 123 m2 platībā.

Vērtējot darījumā iesaistītās puses, tiesa konstatē, ka SIA „Aluminium Building Technologies” ir

uzņēmums, kas jau pirms pieteicējas bija noslēdzis preču pārdošanas un montāžas līgumu ar HUMBOLD

LLC&Co. Ievērojot to, ka saistībā ar pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem HUMBOLD LLC&Co nav

apšaubīta būvdarbu vai remontdarbu veikšana Vācijā, tad iespējams secināt, ka SIA „Aluminium

Building Technologies” bija faktiski pastāvošs un funkcionējošs uzņēmums, kas varēja pieteicējai šādas

preces piegādāt. Pie šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē pamatu liegt pieteicējai priekšnodokļa

atskaitījumus Ls 4 685,96 apmērā atbilstoši SIA „Aluminium Building Technologies” 2009.gada

15.decembra rēķinam Nr.15122009-1 un 18.decembra rēķinam Nr.18122009-1. Līdz ar to pārsūdzētais

Lēmums šajā daļā ir atceļams, kā arī atceļams daļā, ar kuru pieteicējai par šiem darījumiem aprēķināta

soda nauda un nokavējuma nauda.

[13] Dienests par 11 neidentificētu un neuzrādītu darba ņēmēju nodarbināšanu 2010.gada marta un aprīļa

mēnešos papildus nomaksai budžetā pieteicējai aprēķināja VSAOI Ls 1310,32, nokavējuma naudu Ls

319,72 un soda naudu Ls 3930,96 apmērā. Tāpat saistībā ar šo neidentificēto fizisko personu

nodarbināšanu papildus aprēķināta IIN soda nauda Ls 3960 apmērā. Vērtējot Dienesta Lēmuma

pamatotību šajā daļā, tiesa norāda sekojošo.

[13.1] Dienests pie secinājuma, ka pieteicēja 2010.gada marta un aprīļa mēnešos ir nodarbinājusi 11

neidentificētas personas, nonācis pēc noslēgtā līguma ar pasūtītāju - Vācijas uzņēmums HUMBOLDT

LLC & Co KG, izvērtēšanas un fakta konstatācijas, ka pieteicēja 2010.gada 19.martā, 12.aprīlī un 5.maijā

saņēma samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

[13.2] Lietā nav strīda, ka pieteicēja ar 2010.gada 1.martā ar HUMBOLDT LLC & Co KG noslēdza

līgumu par celtniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī izrakstīja rēķinus Nr.19032010-1, Nr. 12042010-1

un Nr.05052010-1.

Tomēr tiesai nav pamata neņemt vērā pieteicējas paskaidrojumus par pakalpojuma norisi. Proti, pieteicēja

savos paskaidrojumos norāda, ka celtniecības darbi Vācijā uzsākti tikai 2010.gada 3.maijā. Kā

pierādījumu tam pieteicēja iesniedza e-pasta saraksti.

Atbilstoši sarakstei 2010.gada 11.martā starp pasūtītāja (HUMBOLDT LLC & Co KG) pārstāvi /pers. R/

un /pers. E/, kurš sarakstē pārstāv pieteicējas intereses, notiek vēstuļu apmaiņa par to, ka tiek veikta

darbinieku atlase, kā arī uzdots jautājums par to, kad strādnieki varēs doties uz Berlīni, lai uzsāktu darbus.

2010.gada 26.marta sarakstē pieteicējas puse e-pasta vēstulē norāda, ka ir pagājis jau gandrīz mēnesis

(pieņemams, ka kopš līguma noslēgšanas, tiesas piebilde), tomēr apmešanas darbi Berlīnē vēl nav

sākušies. Tāpat šajā vēstulē tiek uzdots jautājums par pieteicējas izrakstītā rēķina pirmās priekšapmaksas

veikšanu. 2010.gada 2.aprīļa atbildes vēstulē, kuras subjekts norādīts kā „Pirmais maksājums Latvijas

ADG serviss”, tiek izteikta atvainošanās par kavēšanos un norādīts uz priekšapmaksas veikšanu. Tāpat

norādīts, ka darbus vēl nevar uzsākt, jo objekts nav gatavs. Pasūtītāja puse norāda, ka paziņos, kad būs

iespējams uzsākt darbus.

2010.gada 14.aprīļa vēstulē /pers. R/ norāda, ka pievienots apliecinājums par otrās priekšapmaksas

veikšanu, kā arī norādīts, ka diemžēl darbi ir aizkavējušies un objekts vēl nav pilnībā gatavs, lai pieteicēja

varētu uzsākt darbu. Tiek norādīts, ka darbu varēs sākt ne ātrāk kā maija sākumā.

Tiesas vērtējumā šī sarakste dod ticamu ieskatu tajā, kā norisinājusies sarakste un viedokļu apmaiņa un

apstiprina pieteicējas norādīto par darbu uzsākšanu 2010.gada maijā.

[13.3] Dienests lietā ir atzinis, ka nodarbinātas ir tieši 11 personas. Kā saprotams, tad šāds nodarbināto

skaits noteikts atbilstoši pieteicējas valdes locekļa sniegtajiem paskaidrojumiem. Tomēr, izvērtējot /pers.

D/ 2011.gada 11.novembra paskaidrojumu un salīdzinot audita pārskatā iekļauto tā atreferējumu, tiesa

konstatē nepilnības. Proti, audita pārskatā norādīts, ka /pers. D/ paskaidrojumos norādījis, ka celtniecības

pakalpojumu sniegšanā periodā no 2010.gada 1.marta līdz 30.aprīlim nodarbināti 11 darbinieki. Savukārt

pārbaudot paskaidrojumu, tiesa konstatē, ka tajā (XXI.punkts) ir uzdots vispārīgs jautājums par to, cik

darbinieki bija piesaistīti pakalpojuma sniegšanā, nekādā veidā atsevišķi neizceļot vai nenodalot laika

periodu no 2010.gada 1.marta līdz 30.aprīlim. Ievērojot to, ka pakalpojumu sniegšanu un darbu veikšanu

pieteicēja vienmēr it atzinusi, tad secināms, ka Dienests pieteicējas pārstāvim ir piedēvējis tādus

paskaidrojumus, kādus tas nav sniedzis.

[13.4] Vērtējot to, ka Dienests ir noteicis tieši 11 darbinieku nodarbināšanu un to, ka šāds skaits noteikts

pēc pieteicējas pārstāvja paskaidrojumiem, tiesai nav saprotama Dienesta motivācija necenšoties

noskaidrot šo darbinieku identitāti. Ja Dienests par pilnīgi ticamiem atzīst paskaidrojumus par

nodarbināto personu skaitu, tad būtu jānorāda pamatojums, kādēļ par ticamu nebūtu atzīstama pieteicējas

sniegtā informācija (darba laika uzskaites tabulu veidā) par nodarbināto personu identitāti.

Tiesa uzskatīja par iespējamu izsaukt kā lieciniekus un nopratināt daļu no norādītajām nodarbinātajām

personām.

Tiesas sēdē 2014.gada 22.jūlijā liecinieks /pers. AC/ liecināja, ka agrāk bijis SIA „ADG Serviss”

darbinieks. 2010.gadā veicis būvniecības darbus Vācijā. Darbu uzsācis maija beigās, darba līgums tika

sastādīts 2-3 nedēļas iepriekš.

Liecinieks/pers. AD/ liecināja, ka bijis SIA „ADG Serviss” darbinieks. Vācijā strādājis maija mēnesī.

Līgums noslēgts maija sākumā, iespējams 3.maijā.

Liecinieks/pers. AE/ liecināja, ka bijis SIA „ADG Serviss” darbinieks, strādājis vienā objektā Berlīnē.

Līgumu ar SIA „ADG Serviss” noslēdzis 2010.gadā, bet precīzu laiku neatceras. Varētu būt, ka vasarā –

jūnijā. Martā, aprīlī SIA „ADG Serviss” nav strādājis.

Liecinieks/pers. AF/ liecināja, ka bijis SIA „ADG Serviss” darbinieks. 2010.gada maijā, no maija līdz

augusta beigām strādājis vienā objektā Vācijā, Berlīnē. Darbā uz Vāciju devies maija vidū. Aprīlī un

Martā strādājis Rīgā. Par darbu pieteicēja viņam nav samaksājusi.

Liecinieks/pers. AG/ liecināja, ka bijis SIA „ADG Serviss” darbinieks. Līgumu noslēdzis 2010.gadā, bet

precīzi kad nezin. Varētu būt, ka maijā. Strādāt Vācijā, ieradies maija vidū. Par darbu viņam nav

samaksāts.

Tiesa, ievērojot to, ka darbu veikšana ir saistīta ar vienu un to pašu objektu, vienu un to pašu laika posmu,

kā arī to, ka ir nopratināta gandrīz puse no darbinātajām personām, uzskatīja, ka ir iespējams pabeigt

lietas izskatīšanu bez pārējo norādīto darbinieku kā liecinieku atkārtotu izsaukšanu.

Vērtējot liecinieku liecības to kopsakarībā, tiesai neradās šaubas par to patiesumu un to, ka tās nav

iepriekš saskaņotas. Tiesa, vērtējot liecību patiesumu, nozīmi piešķir arī tam, ka šīm personām nav

saglabājusies saikne ar pieteicēju – vairs nav tās nodarbinātās personas, turklāt vairāki liecinieki norādīja

uz to, ka pieteicēja nav veikusi ar viņiem norēķinu par veiktajiem darbiem. Tātad nav konstatējams kāds

iemesls, lai liecinieki sniegtu nepatiesas, pieteicējai labvēlīgākas liecības.

[13.5] Vērtējot kopsakarībā liecinieku liecības, iesniegto e-pasta saraksti, pieteicējas iesniegtās darba

laika uzskaites tabulas un pieteicējas paskaidrojumus, tiesa nonāk pie secinājuma, ka lietā ir pierādīts tas,

ka pakalpojumi (celtniecības darbi) saistībā ar 2010.gada 1.martā starp pieteicēju un HUMBOLDT LLC &

Co KG noslēgto līgumu ir veikti laika posmā no 2010.gada marta. Tiesa negūst apstiprinājumu tam, ka

pieteicēja 2010.gada martā un aprīlī būtu nodarbinājusi 11 neidentificētus darba ņēmējus. Līdz ar to

Lēmums daļā par pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināto VSAOI Ls 1310,32, nokavējuma

naudu Ls 319,72 un soda naudu Ls 3930,96 apmērā, kā arī IIN soda nauda Ls 3960 apmērā, ir nepamatots

un atceļams.

Papildus minētajam no pārsūdzētā Lēmuma konstatējams, ka Dienests, ievērojot pieteicējai papildus

nomaksai budžetā aprēķinātās VSAOI, ir veicis arī korekcijas uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā,

palielinot pieteicējas ražošanas izmaksas, ko tiesa atzīst par nepamatotu. Secīgi tiesa atzīst, ka Dienesta

veikto korekciju rezultātā nepamatoti ir samazinājis pieteicējas deklarētos 2008.gada zaudējumus.

[14] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļēji

apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tā kā

pieteikums tiek daļā apmierināts, no atbildētājas, kas šajā lietā ir Latvijas Republika, par labu pieteicējai

ir piespriežama tās samaksātā valsts nodeva par pieteikumu par lietas ierosināšanu 28,46 euro (20 latu)

apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251. pantu, 253.panta pirmo

daļu, 289. – 291. pantu,

nosprieda:

daļēji apmierināt SIA „ADG Serviss” pieteikumu.

Atcelt ar izdošanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 2.oktobra lēmumu

Nr.22.4.6/78499 daļā, ar kuru pieteicējai samazināts priekšnodoklis Ls 4 685,96 apmērā atbilstoši SIA

„Aluminium Building Technologies” 2009.gada 15.decembra rēķinam Nr.15122009-1 un 18.decembra

rēķinam Nr.18122009-1, un atbilstošajā daļā aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu.

Atcelt ar izdošanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 2.oktobra lēmumu

Nr.22.4.6/78499 daļā par SIA „ADG Serviss” papildus nomaksai budžetā aprēķināto VSAOI Ls 1310,32,

nokavējuma naudu Ls 319,72 un soda naudu Ls 3930,96 apmērā, kā arī IIN soda naudu Ls 3960 apmērā.

Pārējā daļā SIA „ADG Serviss” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada

2.oktobra lēmuma Nr.22.4.6/78499 atcelšanu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „ADG Serviss” valsts

nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesi O.

s (parakst Priedīti

s) s