Court orders eviction and state fee recovery from tenant whose lease expired without renewal.

Lieta Nr. C69226922

ECLI:LV:KURT:2022:0607.C69226922.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2022. gada 7. jūnijā

Kurzemes rajona tiesas tiesnese I.Fišere,

izskatot rakstveida procesā Ventspilī, Katrīnas ielā 14, civillietu Nr. C69226922 SIA “VNK serviss” (reģistrācijas Nr. 41203017566) prasībā

pret /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par izlikšanu no telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas,

k o ns t a t ē ja

[1] Prasītājs SIA “VNK serviss” (turpmāk-prasītājs) 2022. gada 31. martā tiesā iesniedzis prasības pieteikumu pret /pers. A/

(turpmāk-atbildētājs), lūdzot izlikt atbildētāju no dzīvokļa /adrese A//adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam samaksāto valsts nodevu.

Prasība pamatota uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta pirmo un otro daļu, Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pantu, 17. panta pirmās daļas

8. punktu.

[1.1] 01.07.2018. atbildētājs ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.072/18 (turpmāk – Īres līgums), ar kuru atbildētājam izīrēts

dzīvoklis /adrese A/, uz laiku līdz 2021. gada 9. janvārim. Īres līguma termiņš ir beidzies un tas nav atkārtoti pagarināts, līdz ar to atbildētājam dzīvoklis ir

jāatbrīvo labprātīgi.

[1.2] Atbildētājam gan uz līgumā norādīto adresi, gan uz elektroniskā pasta adresi 10.01.2022. nosūtīts brīdinājums par izlikšanu no dzīvojamām

telpām tiesas ceļā, taču dzīvojamās telpas joprojām nav atbrīvotas.

[2] Atbildētājs lietā nav iesniedzis paskaidrojumus/iebildumus par prasību.

[3] Ar tiesas 2021. gada 3. maija lēmumu, pamatojoties uz Covid – 19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, kā arī ņemot vērā to, ka

atbildētājs savus paskaidrojumus/iebildumus lietā nav iesniedzis, lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

[4] Pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā uz

prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

[5] Lietā nav strīda, ka prasītājs, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 18.-27. lapa).

[6] Ar lietas materiāliem nodibināts, ka 01.06.2018. starp Ventspils novada pašvaldību un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums

072/18, ar kuru atbildētājam izīrēts dzīvoklis /adrese A/ uz laiku līdz 30.05.2019. (lietas 7.-10. lapa).

[6.1] 31.05.2019. puses noslēdza Vienošanās par dzīvojamās telpas īres līguma darbības termiņa pagarināšanu, ar kuru grozīts Īres līguma

3.1. punkts, nosakot, ka dzīvojamās telpas īres līgums tiek noslēgts uz laiku līdz 01.06.2020. (lietas 11. lapa), bet 10.09.2020. īres līgums pagarināts līdz

09.01.2021. (lietas 12. lapa).

[6.2] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka minētais dzīvoklis ir ticis nodots lietošanā atbildētājam līdz 09.01.2021. Nepastāv arī strīds par to, ka īres

līguma termiņš ir beidzies, tas nav pagarināts un atbildētājs saskaņā ar īres līguma 5.1.5.punktu īres līgumam izbeidzoties, desmit dienu laikā nav nodevis

izīrētajam īrētās telpas apdzīvošanai derīgā stāvoklī saskaņā ar dzīvojamās telpas nodošanas-pieņemšanas aktu (lietas 8. lapa). Īres līguma termiņš ir

beidzies un tas nav atkārtoti pagarināts, līdz ar to atbildētājam tas bija godprātīgi jāatbrīvo.

[6.3] Prasītājs 10.01.2022. nosūtījis atbildētājam brīdinājumu par izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu tiesas ceļā, norādot, ka

parāda summu uz 1.01.2022. ir 1060,44 EUR. (lietas 13.-16. lapa).

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

No lietas materiāliem redzams, ka puses tiesīgi noslēgušas līgumu, uzņemoties noteiktas saistības, nepastāv strīds par līguma nosacījumiem un par

to, ka prasītājs savas saistības, kas izriet no minētā līguma, godprātīgi izpildījis, t.i. atbildētājam ir dota iespēja netraucēti lietot viņa lietošanā nodoto

dzīvojamo telpu. Nepastāv arī strīds par to, ka īres līguma termiņš ir beidzies, tas nav atkārtoti pagarināts un atbildētājs savas līgumsaistības nav pildījis -

par dzīvokļa īri ilgstoši nav maksājis un dzīvokli nav atbrīvojis.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Strīdus tiesiskā attiecība starp pusēm radusies 01.06.2018, t.i., laikā, kad spēkā bija likums “Par dzīvojamo telpu īri”, atbilstoši kuram arī noslēgts

Dzīvojamās telpas īres līgums. Īres līguma termiņš arī izbeidzies līdz 01.05.2021., kad spēkā stājās jaunais Dzīvojamo telpu īres likums. Pie šādiem

apstākļiem tiesa atzīst, ka strīda izšķiršanai piemērojami likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumi.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

[9] Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. pantu dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī

nenorādot termiņu. Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo

telpu. Kā redzams no lietas materiāliem, tad puses dzīvojamās telpas īres līgumu bija noslēgušas uz noteiktu termiņu – līdz 09.01.2021. Lietā nav strīda

par to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi līguma termiņš ir beidzies, tas nav atjaunots vai pagarināts un ka atbildētājs, nepastāvot vairs spēkā esošam īres

līgumam, dzīvojamo telpu labprātīgi nav atbrīvojis, kas ir pamats prasībai par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas tiesas ceļā.

[10] Bez tam, analoģiski noteikumi paredzēti arī Dzīvojamo telpu īres likumā, kas stājās spēkā 01.05.2021., kura 6. pantā noteikts, ka dzīvojamās

telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Savukārt Dzīvojamo telpu īres likuma 17.panta pirmās

daļas 8. punkts noteic, ka īrnieka pienākums ir atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izņemot gadījumu, kad īrnieks

par šīs telpas turpmāku lietošanu noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa ir apmierinājusi īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu

izpildīšanas apturēšanu.

Pie šādiem apstākļiem celtā prasība ir apmierināma.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[11.1] Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa: “Civilprocesa likuma 195.pantā ietvertajai normai ir imperatīvs raksturs. Proti, tiesai minētās normas

izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu [..] ir pienākums, neatkarīgi no prasībā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājam tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus” (skat. Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75/2007).

[11.2] Tiesa uzskata, ka ir pamats atzīt arī SIA “VNK serviss” tiesības par laiku līdz tiesas nolēmuma pilnīgai izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus 6 % gadā no piedzītās summas, pamatojoties uz Civillikuma 1756. un 1765. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1763. panta 1. punktu

un Civilprocesa likuma 195. pantu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja piedzenami prasītāja samaksātā valsts nodeva 70,00 EUR (lietas 6. lapa),

savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,00 EUR.

Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

[13] Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta, Civillikuma 1587.panta, Civilprocesa likuma 97.un

193. panta, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Izlikt /pers. A/ (personas kods /personas kods/) no dzīvokļa /adrese A/, ar visām viņam piederošām mantām bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu SIA “VNK serviss” (reģistrācijas Nr.41203017566) tiesas izdevumus 70,00 EUR

(septiņdesmit euro).

Piedzītie naudas līdzekļi iemaksājami SIA “VNK serviss” AS “Swedbank” kontā Nr.LV98HABA0551031893405.

Atzīt SIA “VNK serviss” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) procentus gadā no piedzītās summas 70,00 EUR (septiņdesmit

euro), nosakot, ka to pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,00 EUR (vienpadsmit euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316,

Saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000,

Iemaksas mērķis: 21490 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (vārds, uzvārds/nosaukums lietas Nr.).

Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei noteikts 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā 20 (divdesmit) dienu laikā

no sprieduma pieejamības dienas, t.i., 2022. gada 7. jūnija.

Tiesnese I. Fišere