Court dismissed appeal against tax relief reduction due to new regulation capping annual relief at 10,000 euros.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420192320

AA43-0272-21/3

ECLI:LV:ADAT:2021:0324.A420192320.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021. gada 24. martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sandra Gintere,

tiesneses Kristīne Kalvāne un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A S „Reģionālā investīciju banka”

pieteikumu par Rīgas domes 2020. gada 27. aprīļa lēmuma Nr.RD-20-930-nd atcelšanu, sakarā ar AS „Reģionālā investīciju

banka” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 21. septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2020. gada 28. janvāra maksāšanas

paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2020. gadam Nr.PIPN-20-274571-mp/PIP-20-267876-AL/5-7 (turpmāk –

maksāšanas paziņojums) pieteicējai AS „Reģionālā investīciju banka” paziņots aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis

tostarp par nekustamā īpašuma /adrese A/ sastāvā ietilpstošo biroja ēku, kadastra apzīmējums /numurs A/, (turpmāk –

biroja ēka) un par dzīvokļa īpašuma /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/, sastāvā ietilpstošo dzīvokli un tam piekrītošajām

koplietošanas telpām (turpmāk – dzīvoklis). Pamatojoties uz Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošo noteikumu

Nr.198 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.198)

4.15. apakšpunktu, pieteicējai piešķirti nodokļa atvieglojumi 50 % apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.

Ar Pārvaldes 2020. gada 28. februāra lēmumu Nr.PIP-20-7665-nd/5-7/20-267876-AL (turpmāk – sākotnējais lēmums)

atcelti pieteicējai piešķirtie nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi par 2020. gada februāri – decembri par biroja ēku,

papildus aprēķinot nodokli 16 057,09 euro, un par dzīvokli, papildus aprēķinot nodokli 279,33 euro.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošajiem noteikumiem Nr.111 „Nekustamā

īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.111), kas stājās spēkā

2020. gada 30. janvārī, pieteicēja joprojām atbilst kritērijiem atvieglojumu piešķiršanai. Tomēr atbilstoši šo noteikumu

3.15. apakšpunktam nodokļa atvieglojumi piešķirami 25 % apmērā no aprēķinātās nodokļa summas. Turklāt atbilstoši

minēto noteikumu 11. punktam piešķirto atvieglojumu apmērs taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro. Tas nozīmē,

ka pieteicējai piešķirtie nodokļa atvieglojumi par 2020. gada februāri – decembri nedrīkst pārsniegt 9166,67 euro un ar

maksāšanas paziņojumu pieteicējai nepamatoti piešķirti nodokļa atvieglojumi 16 336,42 euro apmērā.

[2] Izskatot sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu, Rīgas dome ar 2020. gada 27. aprīļa lēmumu Nr.RD-20-930-

nd (turpmāk – Lēmums) grozīja sākotnējo lēmumu, nosakot, ka atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.111 tabulas

3.15. apakšpunkta un 11. punkta nosacījumiem pieteicējai papildus aprēķināms nodoklis par 2020. gada februāri –

decembri par biroja ēku 16 057,09 euro un par dzīvokli 279,33 euro. Lēmums cita starp pamatots šādi.

[2.1] Maksāšanas paziņojums izdots, pamatojoties uz Saistošajiem noteikumiem Nr.198, kas zaudēja spēku 2020. gada

30. janvārī. Sākotnējais lēmums pieņemts, pamatojoties uz Saistošajiem noteikumiem Nr.111, kas stājās spēkā 2020. gada

30. janvārī un ir piemērojami tūlītēji. Tas, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” un Saistošo noteikumu Nr.198

normas tiešā tekstā nenoteic nodokļu administrācijas rīcību tiesiskā regulējuma maiņas gadījumā, nenozīmē, ka tā var

atturēties no attiecīgajā situācijā nepieciešama un adekvāta lēmuma pieņemšanas. Pārvalde nevar ignorēt likumdevēja

noteiktās imperatīvās tiesību normas, kas paredz konkrēta satura lēmuma pieņemšanu, ja ir stājies spēkā Saistošo

noteikumu Nr.111 11. punkta regulējums. Atstājot spēkā saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.198 4.15. apakšpunktu

piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tiktu pārkāptas obligātās tiesību normas.

[2.2] Pieteicējai varēja rasties paļāvība, ka Saistošo noteikumu Nr.198 4.15. apakšpunkts netiks grozīts un ka tādējādi

nebūs šķēršļu saņemt nodokļa atvieglojumus sākotnējā apmērā par visu 2020. gadu. Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka

šī pieteicējas paļāvība ir aizsardzības vērta. Nodokļu administrācijai ir pienākums aprēķināt nodokļu maksājumus atbilstoši

spēkā esošajām tiesību normām.

[2.3] Tā kā pieteicēja 2020. gada 30. janvārī ir veikusi aprēķinātā nodokļa samaksu, tad līdz sākotnējā lēmuma

pieņemšanai maksāšanas paziņojums ir izpildīts un secīgi uzskatāms par spēku zaudējušu.

Pārvalde kļūdaini norādījusi, ka nepamatoti piešķirtie nodokļa atvieglojumi par 2020.gada 11 mēnešiem ir atceļami.

Pārvalde nepamatoti atsaukusies uz Saistošo noteikumu Nr.111 14. punktu, tomēr tas nemaina sākotnējā lēmuma būtību un

radītās tiesiskās sekas.

Pamatojoties cita starp uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta otro daļu, sākotnējais lēmums ir grozāms,

izsakot to citā redakcijā un izdodot satura ziņā citādu administratīvo aktu. Grozījumi neietekmē ar sākotnējo lēmumu

paziņotās nekustamā īpašuma nodokļa papildus aprēķinātās summas un maksāšanas termiņus, kā arī aprēķina tiesisko

pamatojumu.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk

minētie apsvērumi.

[3.1] Pieteicēja izpildīja Saistošo noteikumu Nr.198 prasības nodokļa atvieglojumu piešķiršanai, un saskaņā ar Saistošo

noteikumu Nr.198 4.15. apakšpunktu pieteicējai tika piešķirti nodokļa atvieglojumi par biroja ēku un dzīvokli par visu

taksācijas gadu. Tā kā atvieglojumu piešķiršanas brīdī saistošie noteikumi bija spēkā un to normas netika pārkāptas, dome

bez tiesiska pamata piemēroja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta otro daļu.

[3.2] Neesot Administratīvā procesa likumā noteiktam pamatam un pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, ar Lēmumu

atcelts izpildīts labvēlīgs administratīvais akts – maksāšanas paziņojums. Persona var paļauties, ka iegūtās tiesības un

likumiskās intereses tai vēlāk netiks atņemtas.

[3.3] Saistošie noteikumi Nr.111 paredz: lai saņemtu atvieglojumus saskaņā ar to tabulas 3.15. apakšpunktu, persona

elektroniski iesniedz Pārvaldē noteiktas formas pieteikumu līdz pirmstaksācijas gada 1. oktobrim. Nosacījumu nav

iespējams izpildīt, jo noteikumi stājās spēkā tikai 2020. gada 30. janvārī. Apšaubāms Lēmumā norādītais, ka Rīgas domes

Vienotās informācijas sistēmā (RDVIS) uz 2020. gada 1. janvāri bija veikta atzīme par biroja ēkas un dzīvokļa atbilstību

Noteikumu Nr.111 3.15. apakšpunktam, jo noteikumi tajā brīdī nebija stājušies spēkā.

[3.4] Domei nav tiesību grozīt maksāšanas paziņojumu, ja taksācijas gada vidū tiek grozīts atvieglojumu apmērs, kuru

turklāt grozījusi pati dome. Domei nebūtu tiesību grozīt maksāšanas paziņojumu arī tad, ja taksācijas gada vidū likumdevējs

būtu noteicis jaunu nodokļa likmi un/vai nekustamā īpašuma kadastra vērtību. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi

saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.111 3.15. apakšpunktu pieteicējai par 2020. gadu nebūtu jāpiemēro, ja pieteicējai uz

spēku zaudējušo Saistošo noteikumu Nr.198 pamata jau būtu piešķirts nodokļa atvieglojums.

[3.5] Pieteicēja neapstrīd domes tiesības grozīt tiesisko regulējumu, taču iebilst pret to, ka jaunais regulējums tiek

attiecināts uz nodokļa maksājumiem, kas ar administratīvo aktu noteikti pirms šā regulējuma spēkā stāšanās. Labas

pārvaldības prakse paredz, ka maksājamais nodokļa apmērs uzņēmumam ir zināms vismaz iepriekšējā gadā, jo tiešie

nodokļi tiek iekļauti ikviena uzņēmuma budžetā katram nākamajam gadam. Saistošie noteikumi Nr.111 stājās spēkā

nākamajā dienā pēc publicēšanas.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 21. septembra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts, motivējot

šādi.

[4.1] Lietā nav strīda par to, ka par biroja ēku un dzīvokli pieteicējai ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī

nav strīda par domes veiktā nodokļa matemātiskā aprēķina pareizību. Lietā ir strīds par tiesību normu piemērošanas

kārtību, proti, vai dome bija tiesīga grozīt iepriekš piemēroto nodokļa atvieglojumu apmēru 2020. gadam, samazinot to

saskaņā ar tiesību aktu, kas stājās spēkā pēc tam, kad pieteicējai jau bija piešķirti nodokļa atvieglojumi un aprēķināts

nodoklis 2020. gadam, tādējādi papildus aprēķinot nodokli minētajam laika periodam.

[4.2] Saistošo noteikumu Nr.198 (spēkā līdz 2020. gada 29. janvārim) 4.15. apakšpunkts noteica, ka atvieglojumus

50 % no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas piešķir personai par ēkām, kas atzītas par

valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem. Atbilstoši noteikumu 23. punktam personām, kuras

minētas šo saistošo noteikumu 4.15. apakšpunktā, atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu, ja pastāv atbilstība

atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

Pamatojoties uz šīm tiesību normām pieteicējai aprēķināts nodoklis 2020. gadam par biroja ēku un dzīvokli, piemēroti

atvieglojumi 50 % apmērā par visu 2020. gadu. Aprēķinātais nodoklis pieteicējai paziņots ar 2020. gada 28. janvāra

maksāšanas paziņojumu. Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta 1. 1 daļai maksāšanas paziņojums par

nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts.

Lietā nav strīda par to, ka maksāšanas paziņojums tā pieņemšanas brīdī izdots saskaņā ar spēkā esošajām tiesību

normām un bija tiesisks, pieteicēja administratīvo aktu ir izpildījusi, pilnībā samaksājot aprēķināto nodokli.

[4.3] 2020. gada 30. janvārī stājās spēkā Saistošie noteikumi Nr.111.

Saskaņā ar šo noteikumu 3.15. apakšpunktu atvieglojumus 25 % apmērā no taksācijas gadam aprēķinātās nodokļa

summas par nekustamo īpašumu piešķir personai par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja

sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes

norādījumiem. Savukārt minēto noteikumu 19. punkts paredz, ka RDVIS atzīmi, kas ir izdarīta uz 2019. gada 31. decembri,

par šo noteikumu 3.15. apakšpunktā minēto personu atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem 2020. gadam, ņem

vērā, piemērojot atvieglojumus par 2020. gadu. Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.111 11. punktu piešķirto atvieglojumu

apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām,

taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro.

Rīgas dome saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.111 aprēķināja papildus maksājamo nodokli par biroja ēku un

dzīvokli 2020. gadam, ņemot vērā piešķiramo nodokļa atvieglojumu apmēra starpību salīdzinājumā ar Saistošajiem

noteikumiem Nr.198 un maksimāli pieļaujamo nodokļa atvieglojumu apmēru.

Pieteicēja uzskata, ka, tā kā nekustamā īpašuma nodoklis par biroja ēku un dzīvokli 2020. gadam, piemērojot

Saistošajos noteikumos Nr.198 noteikto nodokļa atvieglojumu apmēru, tika aprēķināts pirms Saistošo noteikumu Nr.111

stāšanās spēkā, tad domei nebija tiesiska pamata papildus aprēķināt maksājamo nodokli 2020. gadam, piemērojot

Saistošajos noteikumos Nr.111 noteikto jauno kārtību atvieglojumu piešķiršanai.

[4.4] Tiesa norādīja, ka attiecībā uz publiskās tiesības regulējošām normām darbojas princips, ka tās piemērojamas no

to stāšanās spēkā.

Tiesa atsaucās uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2006. gada 16. maija

sprieduma Nr.SKA-168/2006 16. punktā atzīto, ka, ievērojot intertemporālo tiesību normu piemērojamību administratīvajā

procesā, publiskajās tiesībās jaunā tiesību norma parasti ir piemērojama tiem apstākļiem, kas radušies pirms, bet turpinās

pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās, proti, jaunajai tiesību normai ir tūlītējs spēks.

Tomēr šis princips nav absolūts. Normatīvajam aktam vai tā daļai var būt atpakaļejošs spēks, ja tas īpaši paredzēts

likumā (Senāta 2012. gada 27. septembra sprieduma Nr.SKA-202/2012 17. un 18. punkts, 2009. gada 29. oktobra

sprieduma Nr.SKA-358/2009 8. punkts, 2006. gada 16. maija spriedums lietā SKA-168/2006). Tādējādi gadījumos,

kad likumdevējs nav devis skaidru risinājumu jautājumam, kura norma attiecīgajam gadījumam jāpiemēro, iestādei ir jāievēro

vispārējais princips par tiesību normas piemērojamību publiskajās tiesībās, proti, jāpieņem, ka šai tiesību normai ir tūlītējs

spēks. Savukārt iestādei, piemērojot tiesību normu, jānoskaidro, vai likumdevējs nav noteicis izņēmuma gadījumus no

vispārējā principa, proti, vai likumdevējs nav devis skaidru risinājumu attiecīgajai situācijai, paredzot pārejas noteikumus.

Saistošajos noteikumos Nr.111 nav paredzēts izņēmums gadījumiem, kad nodoklis privātpersonai jau ir aprēķināts,

piemērojot atvieglojumus 2020. gadam atbilstoši Saistošajiem noteikumiem Nr.198.

Tiesa norādīja, ka ne tiesa, ne iestāde nevar atteikties piemērot tiesību normu, kas ir spēkā un kuras piemērošanas

priekšnosacījumi ir iestājušies.

Tiesa secināja, ka Saistošie noteikumi Nr.111 ir piemērojami no to stāšanās spēkā arī attiecībā uz jau izveidotām

tiesiskajām attiecībām. Pieteicējai aprēķinātais nodoklis par biroja ēku un dzīvokli 2020. gadam ir pārskatāms atbilstoši

jaunajai kārtībai, ko noteic šie noteikumi.

[4.5] Pieteicēja argumentē, ka paļāvās, ka tiesiski aprēķinātais nodoklis 2020. gadam par biroja ēku un dzīvokli, netiks

pārrēķināts.

Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras tā ir

ieguvusi, tai vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību

(Satversmes tiesas 2012. gada 25. janvāra sprieduma lietā Nr.2011-08-01 10. punkts ). Tā galvenais uzdevums ir

aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu

tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.2006-04-01 21. punkts).

Taču tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu (Satversmes tiesas

2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr.2010-21-01 19. punkts). Tiesiskās paļāvības princips cita starp noteic arī

to, ka personas reiz iegūtās tiesības nevar pastāvēt neierobežoti ilgi, proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā

tiesiskā situācija nekad nemainīsies (Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr.2004-03-01

9.3. punkts). Likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālajai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā,

izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot

stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai (S en ā ta 2019. gada 10. maija sprieduma Nr.SKA-52/2019

(A420148815) 7. punkts).

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta otro daļu nodokļu administrācija papildus aprēķina

nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru

kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā

pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

Lietā nav strīda, ka sākotnēji pieteicējai nekustamā īpašuma nodoklis 2020. gadam aprēķināts tiesiski, piemērojot

Saistošos noteikumus Nr.198. Tomēr, ņemot vērā, ka Saistošajiem noteikumiem Nr.111 ir tūlītējs spēks un attiecināms jau

uz izveidotām attiecībām, jau iepriekš noregulēto attiecību neatbilstība spēkā esošajam regulējumam ir atzīstama par tādu,

kas pārkāpj aktuālo tiesību normu regulējumu.

Senāts 2020. gada 13. februāra sprieduma Nr.SKA-158/2020 (A420159017) 6. punktā norādīja, ka likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 23. panta otrajā daļā lietotā vārdiskā izteiksme „ir pārkāpti” ir tulkojama kā pieļauta neatbilstība

tiesību normās regulētājam, nosakot sākotnējo nodokļa apmēru vai nenosakot nodokli vispār. Tādēļ iestāde ir tiesīga labot

iepriekš radušos nepareizību nodokļu samaksā un noteikt nodokļu maksātāja pienākumu samaksāt nodokli par iepriekšējo

periodu. Līdz ar to minētais regulējums nodrošina, ka valsts nezaudē tos nodokļu maksājumus, kuri konkrētā gadījumā kā

likumā paredzēti objektīvi ir maksājami. Vienlaikus normā paredzētais trīs gadu termiņš kalpo noteiktībai un skaidrībai

nodokļa maksātāja interesēs, tādējādi valstij deklarējot, cik tālu nodokļu tiesiskās attiecības par iepriekšēju periodu var tikt

koriģētas pat tad, ja nodokļa samaksas nepareizība bijusi (sal. Senāta 2018. gada 3. jūlija sprieduma Nr.SKA-109/2018

7. punkts). Tāpēc, zinot tiesību normā paredzēto nodokļa maksājuma apmēra precizēšanas kārtību, nodokļa maksātājam

nav pamata atsaukties uz tiesiskās paļāvības pārkāpumu, lai nemaksātu nodokli, ja vien lietā tiešām nav konstatējami kādi

īpaši apstākļi jeb netipisks gadījums, kad būtu pieļaujams atkāpties no likumdevēja tieši noteiktā (sal. Satversmes tiesas

2007. gada 28. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2006-41-01 15. punkts).

Tiesa nekonstatēja kādu īpašu apstākļu vai netipisku gadījumu esību, kas varētu būt par iemeslu, lai atkāptos no likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 23. panta otrajā daļā un Saistošajos noteikumos Nr.111 noteiktā. Tādējādi lietā attiecībā uz

pieteicēju nav konstatējams tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

Turklāt, neskatoties uz to, ka atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.111 3.15. apakšpunktam nodokļa atvieglojumi

konkrētajā apmērā (25 %) piešķirami par visu taksācijas gadu, dome jauno regulējumu piemērojusi tikai ar 2020. gada

februāri, proti, par 2020. gada janvāri piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 50 % apmērā, kā tas bija

paredzēts Noteikumu Nr.198 23. punktā.

[5] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 21. septembra spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību,

norādot turpmāk minētos apsvērumus.

[5.1] Maksāšanas paziņojums tika izdots saskaņā ar tobrīd spēkā esošām tiesību normām un bija tiesisks. Tiesa

nekonstatēja, ka pastāv kāds no Administratīvā procesa likuma 85. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem maksāšanas

paziņojuma atcelšanai. Tāpat tiesa nepamatoti un pretēji pašas atzītajam piemēroja likuma „Par nodokļiem un nodevām”

23. panta otro daļu, lai gan maksāšanas paziņojuma izdošanas brīdī pašvaldības saistošie noteikumi nebija pārkāpti.

[5.2] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.1 panta pirmās daļas 4. punktā paredzēts, ka, nosakot nekustamā

īpašuma nodokļa likmi, pašvaldībai cita starp jāievēro prognozējamības un stabilitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa

likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam. Šā panta otrā daļa gan paredz, ka minētie principi nav

jāievēro, nosakot nodokļa atvieglojumus. Tomēr pieteicējas gadījumā nodoklis ir palielināts par 25 %, un tas ir pielīdzināms

pēkšņai palielinātas nodokļa likmes noteikšanai.

[5.3] Saistošajiem noteikumiem Nr.111 ir tūlītējs spēks. Taču tūlītējais spēks ir attiecināms uz pasākumu kompleksu,

kas personai jāveic 2020. gadā (pirmstaksācijas periods), lai saņemtu nodokļa atvieglojumus 2021. gadā (taksācijas

periods). Noteikumi nevar noteikt 2019. gadā veicamās darbības nodokļa atvieglojumu saņemšanai 2020. gadā, jo

2019. gadā tie nemaz nebija spēkā. Nav pieļaujams, ka vienu un to pašu procesu pirmstaksācijas gadā regulē vieni saistošie

noteikumi, taksācijas gadā – citi.

[6] Rīgas dome rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka pārsūdzētais spriedums ir likumīgs un faktiskajiem apstākļiem

atbilstošs.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[8] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. pants reglamentē nodokļa likmi, taksācijas periodu un nodokļa

aprēķināšanu. Atbilstoši šā panta pirmajai daļai nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 % no nekustamā

īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada

1. novembrim. Panta otrā daļa noteic, ka nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.1 pants noteic nodokļa likmju un nodokļa atvieglojumu noteikšanas

principus pašvaldību saistošajos noteikumos – objektīva grupējuma princips, efektivitātes princips, atbildīgas budžeta

plānošanas princips un prognozējamības un stabilitātes princips (pirmā daļa); var tikt ņemti vērā – uzņēmējdarbības atbalsta

princips un teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips (otrā daļa). Savukārt šā panta trešā un ceturtā daļa

noteic, kādi principi pašvaldībai jāņem vērā, paredzot nodokļa atvieglojumus – objektīva grupējuma princips, efektivitātes

princips, atbildīgas budžeta plānošanas princips, sociālās atbildības princips, kā arī tiesības piemērot uzņēmējdarbības

atbalsta principu un teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. pants paredz, ka atvieglojumus nosaka nodoklim, kurš aprēķināts

saskaņā ar šā likuma 3. panta prasībām (pirmā daļa). Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti

atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā

„Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā” (trešā daļa).

Likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas gadam

paziņo nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotai personai līdz tā paša gada 15. februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu

viņam vai viņa pilnvarotai personai pēc norādītās adreses.

No minētajām normām izriet, ka likums noteic nodokļa likmes no 0,2 līdz 3 % no nekustamā īpašuma kadastrālās

vērtības, bet pašvaldību kompetencē ir pieņemt saistošos noteikumus, kuros noteiktas konkrētas nekustamā īpašuma

nodokļa likmes un nodokļa atvieglojumi.

[9] Apgabaltiesa konstatē, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā noteic Rīgas

domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr.148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”, kas ir spēkā no 2016. gada

1. janvāra. Minēto noteikumu 3. punkts nosauc ar nodokli apliekamos objektus, kuriem piemēro nekustamā īpašuma

nodokļa likmes – 0,2 % no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro, 0,4 % no kadastrālās vērtības daļas, kas

pārsniedz 57 000 euro, bet nepārsniedz 107 000 euro, un 0,6 % no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 euro;

4. punkts – izņēmuma gadījumus, kad piemēro nodokļa likmi 1,5 % apmērā; bet 7. punkts paredz, ka pārējiem objektiem

tiek piemērotas likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktās likmes.

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas nosacījumus atsevišķām nodokļa maksātāju

kategorijām par Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām līdz 2020. gada

29. janvārim reglamentēja Saistošie noteikumi Nr.198, bet no 2020.gada 30. janvāra tos noteic Saistošie noteikumi Nr.111.

Izskatāmajā gadījumā pastāv strīds par pašvaldības noteikto nodokļa atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājam

2020. gadā situācijā, kad pašvaldība pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas stājās spēkā nevis taksācijas gada sākumā

– 1. janvārī, bet 30. janvārī.

[10] Saistošo noteikumu Nr.111 3.15. apakšpunkts paredz, ka personai par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo

kultūras pieminekli, ja sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši Nacionālās kultūras

mantojuma pārvaldes norādījumiem, piešķir nodokļa atvieglojumus 25 % apmērā no taksācijas gadam aprēķinātās nodokļa

summas. Savukārt Saistošo noteikumu Nr.198 4.15. apakšpunkts par šādiem objektiem personai paredzēja atvieglojumu 50

% apmērā.

Secināms, ka ar Saistošo noteikumu Nr.111 spēkā stāšanos tika samazināts nodokļa atvieglojumu apmērs par

konkrētiem ar nodokli apliekamiem objektiem. Šo noteikumu 11. punkts papildus noteica, ka 2020. gadā piešķirto

atvieglojumu apmērs vienai juridiskajai personai taksācijas gadā nevar pārsniegt 10 000 euro.

[11] Izvērtējusi Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa,

pārbaudot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atsaucās uz Satversmes tiesas un Senāta atziņām lietās, kas skar

nodokļu nomaksu, pareizi secināja, ka Rīgas domes veiktā nodokļa apmēra pārskatīšana attiecībā uz pieteicējai

piemērojamiem nodokļa atvieglojumiem ir tiesību normām atbilstoša un Lēmums ir tiesisks un pamatots.

Tā kā tiesas sniegtā argumentācija spriedumā ir pareiza un pilnībā pietiekama, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas spriedumā veiktajam lietas apstākļu

konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

[12] Atbildot uz pieteicējas apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa papildus norāda turpmāko.

Nav pamatots pieteicējas arguments, ka Rīgas dome nepamatoti atcēla maksāšanas paziņojumu. Maksāšanas

paziņojums netika atcelts. Ar Lēmumu grozīts pieteicējai noteikto nodokļa atvieglojumu apmērs.

Saistošo noteikumu Nr.111 noslēguma jautājumu sadaļā paredzēts, ka informācija, kas ir Pārvaldes rīcībā par personas

un nekustamā īpašuma atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, atkārtoti nav jāiesniedz (17. punkts); Rīgas

domes Vienotās informācijas sistēmas atzīmi, kas ir izdarīta uz 2019. gada 31. decembri, par saistošo noteikumu 3.11.,

3.15., 3.16. un 3.18. apakšpunktā minēto personu atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem 2020. gadam, ņem

vērā, piemērojot atvieglojumus par 2020. gadu (19. punkts).

Tādējādi pašvaldība atvieglojumu par 2020. gadu (faktiski, no 2020. gada 1. februāra) piešķiršanai ņēma vērā

informāciju, ko nodokļu maksātāji iesniedza kārtībā, kāda bija paredzēta Saistošajos noteikumos Nr.198. Proti, ja persona

bija izpildījusi priekšnosacījumus nodokļa atvieglojumu piešķiršanai par 2020. gadu saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem

Nr.198, uzskatāms, ka šī persona izpildījusi arī Saistošajos noteikumos Nr.111 izvirzītos priekšnosacījumus nodokļa

atvieglojumu piešķiršanai.

Secīgi – nodokļu maksātājiem nebija jāiesniedz jauni vai citi dokumenti nodokļu atvieglojumu piemērošanai noteikumos

minētajos gadījumos. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas arguments, ka Saistošie noteikumi Nr.111 nevar noteikt

2019. gadā veicamās darbības nodokļa atvieglojumu saņemšanai 2020. gadā, jo 2019. gadā tie nemaz nebija spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245. pantu, 304. panta pirmo daļu, 307. un 309. pantu, 329. panta

pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt akciju sabiedrības „Reģionālā investīciju banka” pieteikumu par Rīgas domes 2020. gada 27. aprīļa lēmuma

Nr.RD-20-930-nd atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S. Gintere

Tiesneses K. Kalvāne

L. Vīnkalna