Court dismissed appeal against disciplinary fine but terminated proceedings regarding job reinstatement request.

NORAKSTS Lieta Nr.A420444811 A-01482-12/42

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2012.gada 24.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Šļakota,

piedaloties pieteicējam P.S. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Fianšu ministrijas pārstāvim A.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc P.S. pieteikuma par Finanšu ministrijas 2011.gada 10.janvāra lēmuma Nr.3 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu iestādei novērst administratīvā akta izpildes sekas – nodrošināt pieteicēju ar darbu Finanšu ministrijas sistēmā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) 2009.gada 23.decembra lēmumu Nr.5620-p VID /darbavieta/ (turpmāk – /darbavieta/) /amats/ P.S. (turpmāk arī – pieteicējs) piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta. Sods piemērots par disciplinārpārkāpuma, kas kvalificēts pēc Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk – Disciplināratbildības likums) 36.panta trešās daļas, izdarīšanu. Proti, par amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu nolūkā īstenot personiskās intereses. Konstatēts, ka pieteicējs kopīgi ar muitas amatpersonu V.C. apzināti nepienācīgi veica muitas kontroles un muitošanas darbības E.Č. mutiski deklarētajām precēm (četriem cigarešu blokiem „Maksim”), t.i., neatmuitoja E.Č. piederošos trīs cigarešu blokus, bet atmuitoja tikai vienu cigarešu bloku, un, īstenojot personiskās intereses, pārējos divus cigarešu blokus piesavinājās. Nepiekrītot lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[2] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Finanšu ministrija ar 2011.gada 10.janvāra lēmumu Nr.3 (turpmāk – Lēmums) disciplinārpārkāpumu kvalificēja kā Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu un nolēma, ka atbilstošākais disciplinārsods pieteicējam ir mēnešalgas samazināšana uz četriem mēnešiem, ieturot 20 % no mēnešalgas. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] 2009.gada 25.augustā plkst. 12.42 caur /muitas kontroles punkts/ Latvijas Republikas valsts robežu no /Valsts/ ar kājām šķērsoja E.Č., kurš pārvietoja četrus blokus jeb 800 cigarešu „Maksim” ar /Valsts/ akcīzes markām.

Minētajā laikā /muitas kontroles punkts/ savus darba pienākumus pildīja pieteicējs P.S. un muitas uzraugs V.C. E.Č. muitas darbiniekus informējis par četru cigarešu bloku esību un vēlmi pārvietot tos pāri Latvijas Republikas robežai. Muitas darbinieki P.S. un V.C. informējuši E.Č. par nepieciešamību deklarēt cigaretes, nosaukuši aptuveno muitas maksājuma summu, pēc tam saruna risinājusies par to, cik naudas E.Č. ir un cik daudz cigarešu viņš var atmuitot. Sarunas gaitā muitas darbinieki E.Č. 1.lappuse no 9 maldinājuši par administratīvā protokola sastādīšanu, pēc tam par iespējamo administratīvo atbildību un arī perspektīvā iespējamo kriminālatbildību.

E.Č. devās meklēt naudu, kā rezultātā atmuitots viens bloks cigarešu, viens viņam atdots kā likumīgi pārvietots, bet divi bloki palikuši uz plauktiņa. Muitas amatpersonas nekādus dokumentus par šo divu cigarešu bloku izņemšanu nav sastādījušas. Šos faktus apstiprina E.Č. 2009.gada 20.oktobrī sniegtie paskaidrojumi Dienesta disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam un 2009.gada 25.augusta liecības kriminālprocesā, telefona sarunu atšifrējumi. [2.2] Pieteicēja pārkāpums izpaudās šādās darbībās:

1) pieteicējs maldināja E.Č. par iespējamo administratīvo un kriminālatbildību, ja viņš nesamaksās par cigarešu atmuitošanu. Atbildības pamats konkrētajā gadījumā nepastāvēja, jo E.Č. nebija pārvietojis pāri robežai cigaretes, slēpjot tās no muitas amatpersonām. Pieteicējs nav informējis E.Č. par iespēju pagarināt preču muitošanai atvēlēto termiņu;

2) pieteicējs E.Č. ļāva pārvest pāri robežai divus cigarešu blokus, bet pārējos divus cigarešu blokus paturēja, nesastādot mantas izņemšanas protokolu. Proti, pieteicējs nekādā veidā nenoformēja tālākās darbības ar diviem cigarešu blokiem, kā to paredz Eiropas Savienības regulas gadījumā, ja preces nevar atlaist. [2.3] Pieteicēja pārkāpums ir kvalificējams atbilstoši Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajai daļai kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana. Pieteicējs ir pārkāpis:

1) Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu;

2) Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra instrukcijas Nr.1 „Ierēdņa uzvedības principi” 2. un 8.punktu; 3) /muitas kontroles punkts/ darba tehnoloģijas (2009.gada 14.janvārī apstiprinājis VID /iestāde/ direktora vietnieks, Muitas pārvaldes priekšnieks) (turpmāk – Darba tehnoloģija) 6.1.2.apakšpunktu, kā arī 2.1.1., 2.1.2. un 5.2.apakšpunktu; 4) /muitas kontroles punkts/ /amats/ amata apraksta (2008.gada 25.martā apstiprināts VID /iestāde/) 5.2., 5.7. un 5.13.apakšpunktus. [2.4] Disciplinārlietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka pieteicējs būtu piesavinājies divus cigarešu blokus, tādējādi īstenojot personīgās intereses. Minēto apstiprina arī Muitas lietu prokuratūras virsprokurores D.K. 2010.gada 27.oktobra lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. Tādēļ disciplinārpārkāpums nebija kvalificējams atbilstoši Disciplināratbildības likuma 36.panta trešajai daļai.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu iestādei novērst administratīvā akta izpildes sekas – nodrošināt pieteicēju ar darbu Finanšu ministrijas sistēmā. Pieteikumā norādīti šādi argumenti. [3.1] Pieteicējam 2009.gada 27.augustā kriminālprocesa ietvaros tika piemērots papildus drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt /muitas kontroles punkts/ /amats/ līdz kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai. Ar VID /iestāde/ direktores 2009.gada 3.septembra rīkojumu pieteicējs tika atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas /muitas kontroles punkts/ /amats/. Līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim pieteicējs neveica darbu iestādē, tādēļ nav loģiski pimērot viņam tādu disciplinārsodu, kas saistīts ar ieturējumiem no darba algas. Iestāde nav lēmusi par pieteicēja atjaunošanu darbā. 2.lappuse no 9 [3.2] Nav pamatots secinājums par to, ka pieteicējs ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Pieteicējs nav maldinājis nevienu personu par atbildību, jo arī bez jebkādas likumu skaidrošanas ikvienai personai ir jāzina kārtība, kāda pastāv muitas teritorijā sakarā ar preču pārvietošanu pāri robežai. Turklāt, administratīvā un kriminālatbildība arī ir paredzēta par muitošanai pakļauto preču nedeklarēšanu vai šādu preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai. Veicot darba pienākumus, pieteicējs nebija pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kas būtu par pamatu piemērot viņam disciplinārsodu. Nav pierādījumu, ka pieteicējs nebūtu izpildījis kādu rīkojumu, viņš nav veicis nekādas nelikumīgas darbības ar finanšu līdzekļiem.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Finanšu ministrija neatzina pieteikumu, norādot šādus papildus argumentus. Nepamatots ir pieteicēja apgalvojums, ka viņš nav maldinājis E.Č. par iespējamo administratīvo atbildību un kriminālatbildību. E.Č. nebija veicis kontrabandu, bet bija vērsies pie P.S. ar jautājumiem par iespējamo cigarešu deklarēšanu. P.S. bija pienākums izskaidrot, ka atbilstoši Komisijas Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumu Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 250.panta 1.punktā noteiktajam, ja muitas dienesti preces neļauj atlaist, pamatojoties uz kādu no iemesliem, kas uzskaitīti Kodeksa 75.panta a) apakšpunkta otrajā vai trešajā ievilkumā, tad tie deklarētājam atvēl termiņu, kurā stāvokli ar precēm noregulēt. Tāpat P.S. bija pienākums izskaidrot, ka atbilstoši Padomes Regulas Nr.2913/92 75.panta a) apakšpunkta trešajā rindkopā (ievilkumā) noteiktajam precēm, kuras nevar atlaist, ja noteiktajā termiņā nav izdarīti maksājumi, vai nav dots nodrošinājums attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, jāizdara nepieciešamie pasākumi, ieskaitot konfiskāciju un pārdošanu. Papildus E.Č. maldināšanai, pieteicējs nebija sastādījis nekādu dokumentu, kas apliecinātu divu cigarešu bloku izņemšanu no E.Č., lai varētu piemērot minētās regulas prasības par abu cigarešu bloku konfiskāciju, ko arī apliecina Muitas lietu prokuratūra ar 2010.gada 27.oktobra lēmumu par kriminālprocesa Nr.15830107909 izbeigšanu. Lēmumā norādīts, ka kriminālprocesa ietvaros ir iegūti pilnīgi pierādījumi tam, ka P.S. nepienācīgi veica muitas kontroles un muitošanas darbības ar E.Č. mutiski deklarētajām precēm. Līdz ar to pieteicēja pienākumu nekvalitatīvā pildīšana, par ko atbildība ir paredzēta Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā daļā, izpaudās kā dokumenta nenoformēšana, kas apliecinātu divu cigarešu bloku izņemšanu un personas maldināšana par iespējamo kriminālatbildību un administratīvo atbildību.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs rakstveidā atteicās no pieteikuma daļā par atjaunošanu amatā, jo ar iestādes 2011.gada 15.maija lēmumu viņš amatā tika atjaunots. Uzturēja pieteikumu daļā par Lēmuma atcelšanu. Paskaidroja, ka ap pusdienlaiku kontroles telpā ienāca E.Č. un vēl kādi trīs cilvēki. V.C. veica pārbaudi, pieteicējs paralēli strādāja ar dokumentiem. E.Č. pieteicējam nepaskaidroja, ka viņam ir četri cigarešu bloki. Pieteicējam priekšā uz letes tika nolikti divi cigarešu bloki. E.Č. mēģināja uz letes atstāt naudu dažādās valūtās ar mērķi, lai tiek palaists ar cigarešu blokiem prom, jo viņam jāsteidzoties un nekādus dokumentus viņam nevajagot. Pieteicējs E.Č. norādīja, lai iet meklēt naudu, jo ārvalstu valūtu atmuitošanai nepieņem. Divi cigarešu bloki palika uz letes, bet visas E.Č. mantas un soma bija pie viņa koridorā. E.Č. aizgājis pēc 3.lappuse no 9 naudas. Par to, ka E.Č. bija četri cigarešu bloki, pieteicējs nav zinājis. Kad E.Č. atgriezās, viņš nolika pieteicējam priekšā naudu un pateica, ka viņam nevajag nekādus papīrus. Viss tika noformēts, viens cigarešu bloks viņam pienācās pēc likuma, bet par otru tika samaksāts. Tad E.Č. sāka staigāt un traucēt darbu, par ko viņam tika aizrādīts. Vakara beigās, kad muitas darbinieki beiguši maiņu, ieradās četras ekipāžas, apmēram 12 cilvēki, un notika kratīšana. Pie skaidras naudas deklarēšanas vagona telpas atrodas apsaimniekotāja ugunsdzēšanas smilšu kaste, kas neietilpst ne tehnoloģiskā shēmā, ne pieteicēja uzraudzības zonā. Pieteicējs bijis klāt kratīšanā un redzējis, kā atver skapi (smilšu kasti) un izņem divus cigarešu blokus. No skapja roktura pirkstu nospiedumi netika noņemti. Tikai uz viena cigarešu bloka tika atrasti pieteicēja pirkstu nospiedumi, vairs ne uz viena bloka nevienas personas pirkstu nospiedumi netika atrasti. Ja pieteicējs būtu ņēmis cigarešu blokus, tad pirkstu nospiedumiem vajadzēja būt uz diviem cigarešu blokiem. Nav pierādīts, ka pirkstu nospiedumi atrasti tieši uz tiem blokiem, kurus E.Č. it kā atstājis. Par atbildību E.Č. ir skaidrojis tādēļ, ka E.Č. sākumā vispār negribējis preci atmuitot.

[6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu tā uzturētajā daļā neatzina pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikuma daļā par administratīvā akta izpildes seku novēršanu tiesvedība ir izbeidzama, bet pārējā daļā pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

[8] Disciplināratbildības likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu. Disciplināratbildības likuma VI nodaļas 36.panta „Amata pienākumu nepildīšana” pirmā daļa noteic, ka par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, tajā skaitā tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts noteic, ka ierēdņa pamatpienākumi ir ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus; apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus. Ministru kabineta 2011.gada 9.janvāra instrukcijas Nr.1 „Ierēdņa uzvedības principi” 2. un 8.punkts noteic, ka ierēdnis uzvedas tā, lai tiktu vairota sabiedrības uzticība valsts pārvaldei.

Ierēdnis izmanto visas normatīvajos aktos noteiktās tiesības sabiedrības interešu aizsardzībai. /muitas kontroles punkts/ /amats/ amata apraksta (apstiprināts VID /iestāde/ 2008.gada 25.martā) (lietas 45.-46.lapas) 5.2., 5.7. un 4.lappuse no 9 5.13.apakšpunktos noteikts, ka amata pienākumos ietilpst vadīt un kontrolēt /muitas kontroles punkts/ ikdienas operatīvo darba procesu, darba vietu apraksta un tehnoloģiskā procesa ievērošanu maiņas laikā; nodrošināt un kontrolēt preču pirmsmuitošanas darbības piemērošanu, preču muitošanu, muitas dokumentu noformēšanu un muitas administrēto maksājumu iekasēšanu; organizēt un veikt pasākumus muitas noteikumu pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un profilaksei saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai.

Darba tehnoloģijas (lietas 48.-51.lapa) 6.1.2.apakšpunktā noteikts, ka /amats/ organizē, nodrošina un kontrolē muitas maiņas darbu /muitas kontroles punkts/, atbilstoši /muitas kontroles punkts/ darba tehnoloģiskajai shēmai, darba vietas aprakstam un citu normatīvo aktu prasībām. Darba tehnoloģijas 2.1.1. un 2.1.2.punkts noteic, ka /muitas kontroles punkts/ galvenajos darba uzdevumos ietilpst nodrošināt Latvijas Republikas valsts robežu šķērsojošo personu, transportlīdzekļu un preču kontroli atbilstoši Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem; atļaut personu, transportlīdzekļu un preču pārvietošanu pāri valtsts robežai, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, kā arī ir pabeigtas muitas kontroles operācijas.

Darba tehnoloģijas 5.2.punktā noteikts, ka muita kontrolē pāri valsts robežai pārvietojamās kravas, preces, personīgo bagāžu, transporta līdzekļus un to dokumentāciju, veic pasākumus, lai nodrošinātu kravu fizisko kontroli, sekmē objektīvu muitas statistikas datu veidošanu, noteiktā kārtībā veic pasākumus pret muitas noteikumu pārkāpumiem, sniedz informāciju un konsultācijas savas kompetences ietvaros juridiskām un fiziskām personām muitas jautājumos, kā arī muitas maksājumu iekasēšanu un citas darbības, kas paredzētas Eiropas Savienības muitas kodeksā un citos normatīvajos aktos.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma normas neparedz saukšanu pie administratīvās vai kriminālās atbildības, ja ievedot preces Latvijas Republikas teritorijā persona uzreiz nevar samaksāt muitas maksājumus par ievestajām un uzrādītajām precēm. Atbilstoši Komisijas Regulas (EEK) Nr.2454/93 (1993.gada 2.jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 250.panta 1.punktā noteiktajam, ja muitas dienesti preces neļauj atlaist pamatojoties uz kādu no iemesliem, kas uzskaitīti Kodeksa 75.panta

a) apakšpunkta otrajā vai trešajā ievilkumā, tad tie deklarētājam atvēl termiņu, kurā stāvokli ar precēm noregulēt. Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 75.panta a) apakšpunktam nepieciešamie pasākumi, ieskaitot konfiskāciju un pārdošanu, ir jāizdara ar precēm, kuras nevar atlaist, jo noteiktajā termiņā nav izdarīti maksājumi, vai nav dots nodrošinājums attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, vai atkarībā no konkrētā gadījuma. Tātad, atbilstoši minētajām normām un amata aprakstam /muitas kontroles punkts/ amatpersona (/amats/) izdara disciplinārpārkāpumu, ja savas kompetences ietvaros sniedz fiziskai personai tādu informāciju vai konsultācijas, kas maldina par preču pārvietošanas pāri valsts robežai kārtību, tostarp, par iespējamo atbildību (amata pienākumu nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana). Tāpat minētā amatpersona izdara disciplinārpārkāpumu, ja tā neveic darbības, kas paredzētas Eiropas Savienības muitas kodeksā un citos normatīvajos aktos, tostarp, neveic nepieciešamos pasākumus termiņa atvēlēšanai muitas maksājumu veikšanai par tādām precēm, par kurām nav izdarīti muitas maksājumi, kā arī iespējamās 5.lappuse no 9 konfiskācijas nodrošināšanai likumā paredzētajā kārtībā (amata pienākumu nepildīšana).

[9] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus. [9.1] Saskaņā ar ierakstu VID /iestāde/ /muitas kontroles punkts/ /numurs/ maiņas reģistrācijas un darba uzdevumu žurnālā (lietas 57.-58.lapa) pieteicējs 2009.gada 25.augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 veica dienesta pienākumus /muitas kontroles punkts/ 1. un 3.darba vietā. [9.2] Saskaņā ar E.Č. 2009.gada 25.augustā un 26.augustā sniegtajām liecībām (lietas 70.-74.lapa), E.Č. ir piekritis sadarboties ar VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, lai palīdzētu veikt operatīvo eksperimentu /muitas kontroles punkts/.

E.Č. bija dotas instrukcijas, kā rīkoties, šķērsojot Latvijas Republikas un /Valsts/ robežu ievedot vai ienesot Latvijas Republikā preces no /Valsts/. Viņam bija jāienes vairāk preču nekā ir atļauts, un tika dots norādījums, ka viņš nedrīkst provocēt muitas darbiniekus uz pretlikumīgu rīcību. 2009.gada 25.augustā ap plkst.11.00 E.Č. šķērsoja Latvijas Republikas robežu un caur /muitas kontroles punkts/ iegāja /Valsts/. Robežu šķērsojis kājām. Pārtikas preču tirdzniecības vietā E.Č. iegādājās četrus blokus cigarešu „Maksim”.

Uz visām paciņām ir uzlīmētas /Valsts/ akcīzes markas, uz kurām ir vienāds sērijas Nr.340816 un katras akcīzes markas unikālais numurs sākas ar 6655. Numurus uz akcīzes markām E.Č. atceras, jo pierakstīja tos savā mobilajā telefonā. Ap plkst.12.42 E.Č. ienāca /muitas kontroles punkts/ no /Valsts/. Viņu pārbaudīja robežsargs. Robežsargam E.Č. uzrādīja četrus blokus cigarešu, citu preču viņam nebija. Cigarešu blokus viņš nesa melnā sporta somā. Robežsargs pateica, ka E.Č. jāiet uz muitu un pavadīja līdz muitas telpu durvīm.

Muitas telpās atradās divi muitas darbinieki, kā vēlāk noskaidrots – ar /dienesta pakāpe/ uzplečiem P.S., muitnieks gara auguma, brillēs un īsiem gaišiem matiem – V.C. Sarunu ar E.Č. uzsāka muitas darbinieks P.S., kuram E.Č. pateicis, ka viņam ir četri cigarešu bloki. P.S. sāka uz kalkulatora rēķināt muitas maksājumu summu un teica, ka jāatmuito četri cigarešu bloki pretējā gadījumā būs jāmaksā sods un jāstāda protokols. P.S. aprēķināja 54 latus (precīzi E.Č. neatceras). E.Č. atbildēja, ka viņam nav tik daudz naudas.

Abi muitas darbinieki teica, lai viņš meklējot naudu. E.Č. atbildēja, ka viņam nav pie kā iet un prasīt naudu. Pēc tam abi muitas darbinieki viņam teica, ja ir kredītkarte, lai brauc izņemt naudu. Nauda esot jāsameklē, lai nebūtu jāraksta protokols. Tad muitas darbinieks V.C. pienāca un izņēma E.Č. no somas četrus cigarešu blokus, vienu bloku atlika atpakaļ somā. Pārējie trīs cigarešu bloki palika stāvot uz plaukta, kas atdala muitas telpās apmeklētājus un muitas darbiniekus. Muitas darbinieks P.S. pārrēķināja muitas maksājumu, jo muita bija jāmaksā tikai par trim cigarešu blokiem, jo vienu bloku drīkst ievest Latvijas Republikā (200 cigaretes) bez muitas maksājumiem.

E.Č. parādīja V.C., cik viņam ir palikusi nauda. Kabatā E.Č. atradās viena banknote ar nominālu 100 /valūta/, divas banknotes ar nominālu 5 USD un viena banknote ar nominālu 5 Ls. V.C. aprēķināja, cik naudas latos E.Č. ir. Tad V.C. teica, ka E.Č. pietiek naudas, lai atmuitotu vienu bloku cigarešu. Tad muitnieki sāka savā starpā sarunāties par to, ka šeit nav tirgus un, ka viņi nāk E.Č. pretī. P.S. pateica E.Č., lai viņš iet mainīt naudu, ka vajadzēs atmuitot tikai vienu cigarešu bloku, un lika E.Č. muitas telpās atstāt somu un pasi.

E.Č. aizgāja uz automašīnu Audi 100 Avant ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un paņēma Ls 15. Muitas maksājums par vienu cigarešu bloku E.Č. tika sarēķināts Ls 13,28. Atgriežoties muitas telpās, E.Č. atdeva naudu muitas darbiniekam P.S. Muitas darbinieks sāka aizpildīt kvīti par fizisko personu mutiski deklarētām precēm Nr.004182. Sarunas laikā E.Č. 6.lappuse no 9 vairākkārt teica, ka viņam tie cigarešu bloki ir vajadzīgi, uz ko abi muitas darbinieki viņam atbildēja, ka jau tā viņam nākot pretī. Pēc kvīts saņemšanas V.C. padeva E.Č. vienu no cigarešu blokiem.

Pārējie divi cigarešu bloki palika stāvot uz plaukta. Muitas darbinieki E.Č. nesastādīja protokolu vai kādu mantas izņemšanas protokolu. Izejot no muitas telpām E.Č. pa braucamo joslu izgāja āra no /muitas kontroles punkts/. No muitas darbinieku sarunām ar E.Č. viņš sapratis, ka par pateicību, ka muitas darbinieki atļāva viņam atmuitot vienu cigarešu bloku un nesastādīja protokolu, pārējos divus cigarešu blokus E.Č. nevarēs ņemt un tie paliks pie muitas darbiniekiem. E.Č. negribēja atstāt divus cigarešu blokus muitniekiem.

Viņam neviens neprasīja, lai viņš tos atstāj. [9.3] 2009.gada 7.oktobra paskaidrojumā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai (lietas 30.lapa) pieteicējs norāda, ka maiņas laikā pie E.Č. tika atrasti 2 bloki cigarešu. Visas ar likumu un instrukcijām noteiktās muitas kontroles darbības tika veiktas – tika iekasēts muitas maksājums un izrakstīta muitas maksājuma kvīts, prece atdota. [9.4] 2009.gada 25.augustā aizpildīta kvīts par fizisko personu mutiski deklarētām precēm Nr.004182, deklarētājs E.Č., deklarējamā prece – cigaretes „Maksim”, precēm noteikta nodokļu maksājuma summa Ls 13,22 (lietas 55.lapa). [9.5] 2009.gada 25.augustā sastādīts apskates protokols (apskate veikta no plkst.20.00 līdz 20.50), kurā norādīts, ka VID /iestāde/ /muitas kontroles punkts/ /numurs/ pie muitas virsuzrauga koka vagoniņa pie aizmugurējās sienas piestiprinātā skapī ar uzrakstu „Smiltis” uz smiltīm konstatēti divi „Maksim” markas cigarešu bloki.

Uz cigarešu paciņām ir /Valsts/ akcīzes uzlīmes, sērija 340816, akcīzes numurs sākas ar 6655 (lietas 77.lapa). Apskates protokolam pievienoti foto attēli (lietas 78.-82.lapas). [9.6] 2009.gada 25.augustā izņemtajiem cigarešu blokiem tika veikta daktiloskopiskā ekspertīze. Saskaņā ar 2009.gada 8.decembra eksperta atzinumu (lietas 85.-86.lapas) divas roku pirkstu pēdas uz ekspertīzei iesniegtā cigarešu bloka ir atstājis P.S. [9.7] No audio ieraksta atšifrējuma (ietverts 2010.gada 9.marta ekspertu atzinumā par kompleksās fonoskopiskās ekspertīzes veikšanu) (lietas 87.- 98.lapas) konstatējams, ka E.Č. bija četri cigarešu bloki un pieteicējs P.S. par to zināja.

Uz to norāda muitas darbinieku lietotās frāzes, kuros pieminēti „četri bloki”, kā arī norādes uz maksājamo summu Ls 52,88, jeb noapaļojot Ls 53, kas atbilst aprēķinātajai summai par četriem cigarešu blokiem (Ls 13,22 x 4). No sarunu atšifrējuma konstatējams, ka E.Č. viens cigarešu bloks tika atdots, viens – atmuitots, bet divi cigarešu bloki tika izņemti. Preces izņemšanu apstiprinošs dokuments sastādīts netika. Pieteicējs vairākas reizes sarunā E.Č. sniedza informāciju par administratīvā protokola sastādīšanu.

E.Č. nav informēts par iespēju pagarināt preču muitošanai atvēlēto termiņu un par Padomes Regulas Nr.2913/92 75.panta a) apakšpunktā noteikto, ka ar precēm, kuras nevar atlaist, ja noteiktā termiņā nav izdarīti maksājumi, vai nav dots nodrošinājums attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, jāizdara nepieciešamie pasākumi, ieskaitot konfiskāciju un pārdošanu. [9.8] 2010.gada 27.oktobra lēmumā par kriminālprocesa Nr.15830107909 izbeigšanu (lietas 102.-107.lapas) ir secināts, ka kriminālprocesā ir iegūti pilnīgi pierādījumi, ka pieteicējs ir izdarījis disciplinārpārkāpumu – nepienācīgi veica muitas kontroles un muitošanas darbības E.Č. mutiski deklarētajām precēm – četriem cigarešu blokiem.

7.lappuse no 9 [10] Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka ar tiem ir pierādīts, ka pieteicējs nav noformējis izņemšanas dokumentu par diviem E.Č. deklarētajiem cigarešu blokiem, par kuriem netika veikti muitas maksājumi. Tāpat pieteicējs ir maldinājis E.Č. par iespējamo administratīvo un atkārtotības gadījumā

– kriminālo atbildību par viņa darbībām – preču deklarēšanu un muitas maksājumu neveikšanu, lai gan par šādām darbībām administratīvā vai kriminālā atbildība nav paredzēta. Par minētajiem faktiem liecina pierādījumi to kopumā, it īpaši E.Č. liecības un audio ieraksta atšifrējumi. Tiesa nepiešķir ticamību pieteicēja paskaidrojumiem, ka E.Č. bija uzrādījis tikai divus, bet nevis četrus, cigarešu blokus. Šādā gadījumā nav izskaidrojamas no audio ierakstiem konstatējamās sarunās lietotās frāzes, kas norāda tieši uz četru cigarešu bloku esību un sākotnēji aprēķināto muitas maksājumu summu tieši par četriem cigarešu blokiem. Visi lietā esošie pierādījumi, izņemot paša pieteicēja paskaidrojumus, nenonāk pretrunā ar konstatējumu, ka muitas darbiniekiem bija jāveic darbības tieši ar četriem, bet nevis diviem, E.Č. deklarētajiem cigarešu blokiem. Iestāde pamatoti pieteicēja rīcību kvalificējusi kā Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[11] Lēmums par pieteicēja disciplināro sodīšanu ir satura izvēles administratīvais akts un, apsverot tā izdošanu, atbildētājai bija jāizvērtē tā satura lietderība. Konkrētajā lietā pieteicējam piemērots Disciplināratbildības likuma 11.panta 2.punktā paredzētais disciplinārsods – mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam. Piemērotais disciplinārsods ir otrs vieglākais no paredzētajiem disciplinārsodiem. Kā norādīts tiesību teorijā, disciplināratbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem. Proti, ierēdņa kā amatpersonas disciplināratbildība nozīmē atbildību par savu rīcību valsts un sabiedrības priekšā. Savukārt, soda mērķis ir panākt vainīgās personas labošanos, kā arī panākt, lai citas personas neizdarītu pārkāpumus. Proti, sodam ir ne vien sodošs, bet arī preventīvs – audzinošs mērķis. Ievērojot to, ka iestāde pamatoti pieteicēja rīcību ir kvalificējusi kā disciplinārpārkāpumu, to, ka pieteicējam ir piemērots viens no vieglākajiem disciplinārsodiem, kā arī novērtējot izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, tiesa atzīst, ka iestāde ir izdarījusi lietderības apsvērumus un piemērotais sods ir samērīgs. Izvērtējot iepriekš norādīto, tiesa secina, ka Lēmums ir atzīstams par tiesisku, savukārt pieteicēja pieteikums šajā daļā nav pamatots un ir noraidāms.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma. Tā kā pieteicējs ir atteicies no pieteikuma daļā par administratīvā akta izpildes seku novēršanu – nodrošināšanu ar darbu Finanšu ministrijas sistēmā – tiesvedība šajā daļā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.- 291.pantu, 282.panta 4.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

8.lappuse no 9 izbeigt tiesvedību P.S. pieteikuma daļā par administratīvā akta izpildes seku novēršanu – pieteicēja nodrošināšanu ar darbu Finanšu ministrijas sistēmā. Pārējā daļā – par Finanšu ministrijas 2011.gada 10.janvāra lēmuma Nr.3 atcelšanu – P.S. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) M.Šļakota

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Šļakota Rēzeknē, 2012.gada 24.aprīlī

9.lappuse no 9