Court orders defendant to pay plaintiff's damages and legal costs for water damage caused by upstairs tenant's lack of insulation.

Lietas Nr. C32287314

Lietas arhīva Nr. C-1372-15/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 9.decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis

ar tiesas sēdes sekretāri S.Ādamsoni,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “B101” prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014. gada 18. augustā tiesā saņemta SIA “B101” (turpmāk – Prasītājs) prasība pret /pers. C/ (turpmāk – Atbildētājs) par zaudējumu

piedziņu, kurā prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 24.pantu, 127.pantu un Civillikuma 1770., 1771.,3779., 2128.pantiem Prasītājs

lūdz tiesu:

1) piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “B101”, reģistrācijas Nr. 50103350521 EUR 3744,37 (trīs tūkstoši

septiņi simti četrdesmit četrus eiro un 37 centus);

2) piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA "?101”, reģistrācijas Nr. 50103350521 tiesāšanās izdevumus to

faktiskajā apmērā.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītāja, reģistrācijas Nr. 50103350521, īpašumā atrodas 11738/29472 domājamās daļas no nekustamā

īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk tekstā- Nekustamais īpašums).

Saskaņā ar 2011.gada 13.janvāra līgumu par Nekustamā īpašuma dalītu lietošanu (reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs

B/) Prasītāja atsevišķā valdījumā un lietojumā atrodas vairāki dzīvokļi, t.sk. dzīvoklis Nr.2 un Nr.4. Dzīvoklis Nr.2 atrodas tieši zem dzīvokļa Nr.4.

No 1999.gada 10.februāra dzīvokli Nr.4. lieto /pers. C/, pamatojoties uz 1998.gada 10.februāra dzīvojamās telpas īres līgumu (turpmāk tekstā –

īres līgums).

Pēc tam. kad 2014.gada janvārī dzīvokli Nr.2 atbrīvoja tā īrniece /pers. D/, pieņemot dzīvokli Prasītājs konstatēja, ka dzīvokļa Nr.2 telpā Nr.6

griesti un sienas ir mitras, kā arī stipri bojātas. Minētais fakts fiksēts ar zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Kantmanes 2014.gada 31.janvārī sastādītu aktu

Nr. 00015/080/2013-AKT.

Pēc Prasītāja pieprasījuma 2014.gada 27.februārī sertificēts būvinženieris /pers. F/ veica dzīvokļa Nr.2 un Nr.4 apsekošanu un konstatēja, ka

Dzīvokļa Nr.2 appludināšana ir notikusi caur augstāk atrodošās dzīvokļa Nr.4 vannas istabas grīdas konstrukcijām. Tāpat eksperts konstatēja, ka virs

dzīvokļa Nr.2 telpas Nr.6 zonā stāvu augstāk, t.i. dzīvoklī Nr.4 atrodas santehniskās iekārtas – džakūzijas vanna un sauna, kurām nav pietiekamas

hidroizolācijas, kā rezultātā izveidojies dzīvokļa Nr.2 sienu un pārseguma konstrukciju pārmitrinājums, radot dzīvoklī Nr.2 virkni bojājumu.

Saskaņā ar īres līguma 5.6.punktu "uz visu dotā Līguma termiņu īrniekam ir tiesības veikt jebkādus telpu uzlabošanai nepieciešamos celtniecības un

remonta darbus, nekaitējot ēkai un citiem mājas īrniekiem. Telpu pārbūvi un pārplānošanu drīkst veikt tikai ar Izīrētāja rakstveida piekrišanu un ievērojot

LR būvniecības likumu un normas". Arī no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1.panta izriet, ka īrniekam ir pienākums saudzīgi izturēties ne tikai pret

izīrētajām telpām, bet pret visu māju, kurā atrodas izīrētās telpas, kopumā.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka „katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis".

Augstākās Tiesas Senāts ir noteicis, ka Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad. kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības

pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību. " (sk. LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 02.04.2008. spriedums lietā Nr.

SKC - 143).

Atbildētājs, kā persona, kuras lietošanā nodots dzīvoklis Nr.4, ir atbildīgs par tiem celtniecības un remonta darbiem, kurus viņš veic dzīvoklī Nr.4,

attiecīgi nesot par to atbildību. Šāda atbildība noteikta Civillikuma 2128.pantā, kas uzliek īrniekam pienākumu atbildēt izīrētajam par katru zaudējumu,

kas noticis viņa ļaunprātības vai neuzmanības dēļ.

Konkrētajā gadījumā Atbildētājs, izbūvējot džakūzijas vannu un saunu bez pietiekamas hidroizolācijas, lietojot šīs iekārtas un nenodrošinot, ka

ēkas konstrukcijas tiek pasargātas no mitruma iedarbības, bojāja Prasītājam piederošo Nekustamo īpašumu, radot Prasītājam materiālus zaudējumus.

Tādā stāvoklī kādā bija dzīvoklis Nr.2 2014.gada janvārī, tas faktiski bija dzīvošanai nederīgs, ja tajā steidzami netiktu veikti attiecīgi remonta darbi. No

minētā secināms, ka Atbildētāja rīcība ir cēlonis Prasītāja īpašumā radītajiem bojājumiem.

2014.gada 4.martā Atbildētājam tika nosūtīts rakstisks pieprasījums atlīdzināt Prasītājam nodarītos zaudējumus.

Uz minēto pieprasījumu 2014.gada 12.martā Atbildētājs sniedza īsu atbildi, norādot ka Atbildētājam ir noslēgts Fiziskās personas civiltiesiskās

apdrošināšanas līgums ar ERGO Insurance SE Latvijas filiāli un, ka jāvēršas pie minētā apdrošinātāja ar prasījumu par zaudējumu atlīdzību.

Taču Atbildētājs pats neveica nekādas darbības, lai novērstu Prasītājam radītos zaudējumus, kā arī nenodrošināja, lai šos zaudējumus segtu viņa

norādītais apdrošinātājs.

Civillikuma 1771.pants "Zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību,

bet otrajā uz nodrošinājumu. ”

Konkrētajā gadījumā Prasītājam zaudējumi jau ir radušies. Lai atjaunotu bojātās telpas, bija jāveic steidzami remonta darbi, tāpēc 2014.gada

28.maijā Prasītājs noslēdza līgumu Nr. 1/2014 ar SIA “JK Celtniecība” par griestu remonta darbiem Nekustamajā īpašumā esošajā dzīvoklī Nr.2.

Griestu remonta darbi tika veikti par kopējo summu EUR 3744,37 un šo summu Prasītājs vēlas piedzīt no Atbildētāja.

[3] 2014. gada 25. septembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. C/ rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst pilnīgi. Uzskata, ka

prasītāja nav pierādījusi, ka radušas zaudējumi tieši nodarīti atbildētāja vainas dēļ. Lūdza tiesu prasību noraidīt pilnībā.

[4] 2015. gada 31. jūlijā tiesā saņemts atbildētāja /pers. C/ pilnvarotās pārstāves /pers. B/ paziņojums, par to, ka atbildētājs ir miris.

[5] 2015. gada 3. augusta tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa 77. pantu tiesa nolēma aizstāt atbildētāju /pers. C/, personas kods /personas

kods/, ar atbildētāju /pers. B/, personas kods /personas kods/ (turpmāk – Atbildētāja).

[6] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasības pieteikumu un lūdza to apmierināt pilnā apmērā.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu Atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā ar ierakstītu

pasta sūtījumu uz Atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Atbildētāja nav paziņojusi tiesai par savas neierašanās iemesliem un nav lūgusi tiesas

iztiesāšanu atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez Atbildētājas piedalīšanās

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi prasītāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[8] Prasība celta par zaudējumu piedziņu.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Minētās tiesību normas izpratnē ar jēdzienu

„zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas.

Saskaņā ar Civillikuma 1771. pantu zaudējums var būt tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesības uz

atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1773. pantu zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs –

kad tas cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., lpp.209.).

Tādējādi, lai konstatētu to, ka kādai personai ir jāsedz konkrēti zaudējumi citai personai, ir jākonstatē visi trīs iepriekš minētie priekšnosacījumi.

Ar lietas materiāliem noskaidrots, proti, no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/izdrukas redzams, ka Prasītājas īpašumā ir

11738/29472 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, un saskaņā ar 2011.gada 13.janvāra līgumu par Nekustamā

īpašuma dalītu lietošanu Prasītāja atsevišķā valdījumā un lietojumā atrodas vairāki dzīvokļi, t.sk. dzīvoklis Nr.2 un Nr.4. Dzīvoklis Nr.2 atrodas tieši zem

dzīvokļa Nr.4 (lietas 6.-11.lapa). Par minēto faktu lietā nepastāv strīds.

Ar lietas materiāliem tāpat noskaidrots, ka no 1999.gada 10.februāra dzīvokli Nr.4. lietoja /pers. C/, pamatojoties uz 1998.gada 10.februāra

dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 12.-18.lapa).

Prasītājs ir norādījis, ka pēc tam, kad 2014.gada janvārī dzīvokli Nr.2, kas atrodas zem dzīvokļa Nr.4, atbrīvoja tās iepriekšējā īrniece, pieņemot

dzīvokli, Prasītājs konstatēja, ka dzīvokļa Nr.2 telpā Nr.6 griesti un sienas ir mitras, kā arī stipri bojātas. Minētais fakts ir fiksēts ar zvērinātas tiesu

izpildītājas Baibas Kantmanes 2014.gada 31.janvārī sastādītu aktu Nr. 00015/080/2013-AKT un tam pievienotām fotogrāfijām (lietas 18.-24.lapa).

Minēto faktu nav apstrīdējis ne Atbildētājs, ne Atbildētāja. Līdz ar to tiesas ieskatā atzīstams, ka Prasītājam ir radušies noteikti zaudējumi, dzīvokļa

Nr.2 sabojāšanas rezultātā.

Prasītājs ir norādījis, ka, lai atjaunotu bojātās telpas, bija jāveic steidzami remonta darbi, tāpēc 2014.gada 28.maijā Prasītājs noslēdza līgumu Nr.

1/2014 ar SIA “JK Celtniecība” par griestu remonta darbiem Nekustamajā īpašumā esošajā dzīvoklī Nr.2. Griestu remonta darbi tika veikti par kopējo

summu EUR 3744,37.

Tiesa konstatē, ka ar lietā esošo 2014. gada 28. maija Līgumu Nr.1/2014 starp Prasītāju un SIA “JK Celtniecība” (lietas 30.lapa), tāmi (lietas

31.lapa) un maksājumu uzdevumiem, ar kuriem Prasītājs ir apmaksājis SIA “JK Celtniecība” pakalpojumus (lietas 31.lapa), ir tikuši veikti griestu

remonta darbi dzīvoklī Nr.2 par kopējo summu EUR 3744,37, kas arī uzskatāmi par nodarītajiem zaudējumiem Prasītājam.

Ar lietā esošo 2014.gada 27.februāra sertificēta būvinženiera /pers. F/ Tehnisko atzinumu pēc dzīvokļa Nr.2 un Nr.4 apsekošanas konstatēts, ka

Dzīvokļa Nr.2 appludināšana ir notikusi caur augstāk atrodošās dzīvokļa Nr.4 vannas istabas grīdas konstrukcijām. Eksperts ir konstatējis, ka virs

dzīvokļa Nr.2 telpas Nr.6 zonā stāvu augstāk, t.i. dzīvoklī Nr.4 atrodas santehniskās iekārtas – džakūzijas vanna un sauna, kurām nav pietiekamas

hidroizolācijas, kā rezultātā izveidojies dzīvokļa Nr.2 sienu un pārseguma konstrukciju pārmitrinājums, radot dzīvoklī Nr.2 virkni bojājumu (lietas

36. lapa).

No Atbildētāja paskaidrojuma tiesai (lietas 38. lapa) konstatējams, ka Atbildētājs uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi, ka radušies zaudējumi tieši

nodarīti atbildētāja vainas dēļ. Vienlaikus tiesa konstatē, ka ne Atbildētājs, ne viņa tiesību pārņēmēja – Atbildētāja nav snieguši savus argumentus, kāpēc

tieši viņi nepiekrīt Prasītājas norādītajam, ka Dzīvokļa Nr.2 appludināšana ir notikusi caur augstāk atrodošās dzīvokļa Nr.4 vannas istabas grīdas

konstrukcijām, nav arī apstrīdējuši 2014.gada 27.februāra sertificēta būvinženiera /pers. F/ Tehnisko atzinumu.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Nešaubīgi, ka Atbildētājs, kā persona, kuras lietošanā nodots dzīvoklis Nr.4, ir atbildīgs par tiem celtniecības un remonta darbiem, kurus viņš veic

dzīvoklī Nr.4, attiecīgi nesot par to atbildību. Kā redzams no lietas materiāliem, Atbildētājs dzīvoklī Nr.4 saskaņā ar minēto sertificēta būvinženiera /pers.

F/ Tehnisko atzinumu ir izbūvējis džakūzi vannu un saunu bez pietiekamas hidroizolācijas un, lietojot šīs iekārtas, nav nodrošinājis, ka ēkas konstrukcijas

tiek pasargātas no mitruma iedarbības, tādējādi bojājot Prasītājam piederošo Nekustamo īpašumu un radot Prasītājam materiālus zaudējumus.

Atbildētājs nav ne apstrīdējis Tehnisko atzinumu, ne iesniedzis tiesā citus pierādījumus, no kuriem varētu secināt, ka zaudējumi ir radušies citu

iemeslu dēļ un Atbildētājs to radīšanā nav vainojams. No minētā secināms, ka Atbildētāja rīcība ir cēlonis Prasītāja īpašumā radītajiem bojājumiem.

Tādējādi tiesa konstatē cēlonisko sakaru starp Prasītāja norādīto zaudējumu faktu, zaudējumu cēloni un Atbildētāja rīcību.

Līdz ar ko tiesa uzskata, ka Atbildētājs, ne arī viņa tiesību pārņēmēja atbildētāja lietā – /pers. B/ – nav pietiekoši pamatojuši un pierādījuši, ka

Prasītāja prasība ir nepamatota.

Ne Atbildētājs, ne Atbildētāja nav arī apstrīdējuši Prasītāja iesniegto tam radīto zaudējumu aprēķinu. Līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka zaudējumu

apmērs, kas norādīts aprēķinā, nebūtu pareizs.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Līdz ar to no Atbildētājas par labu Prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR 384,51 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 4,70 apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā par labu valstij, kurus Prasītājs nav samaksājis, ceļot

prasību, EUR 10,13 apmērā.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma daļā par naudas summas piedziņu labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties Civilprocesa likuma 1. pantu, 8.pantu, 93.panta pirmo daļu, 97.pantu, 189.-193.pantu, 2041.pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “B101”, reģ.Nr. 50103350521, pamatparādu EUR 3744,37 (trīs tūkstoši

septiņi simti četrdesmit četri euro, 37 centi) apmērā un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR 384,51 (trīs simti astoņdesmit četri

euro, 51 cents) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četrus euro, 70 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 10,13 (desmit euro, 13 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, ar

PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs

LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija -

2015.gada 9.decembra spriedums civillietā Nr. C32287314 (lietvedības Nr.C32-1372-15/11).

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments nekavējoši iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas

nolēmuma piespiedu izpilde.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 23. decembra, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums faktiski sastādīts 2016. gada 7. janvārī.

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis