Legislator Case Law & Legislation
C33309015 / C-3090-15 AI generated

Court increases child support for absent father based on updated minimum living standards and procedural service rules.

Case Number C33309015 / C-3090-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted the plaintiff's request to increase child support payments due to the respondent's absence from Latvia and the rise in minimum living standards. The respondent, living in Scotland, failed to appear in court, necessitating service by publication under the Civil Procedure Law. Consequently, the court ordered increased monthly payments and state fees to be paid by the respondent to the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 59. pants; Civilprocesa likuma 250.21. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93., 96. panta 5. daļa, 97., 190., 193., 204.1., 250.25., 250.27. panti: When a respondent is absent from the country, service by publication is valid, and child support amounts must be adjusted according to current minimum living standards.

Keywords

AI generated
child support increase service by publication minimum living standards absent respondent civil procedure law

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 59. panta 1. daļa 5. punkts
Civilprocesa likuma 250.21. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 8. panta
Civilprocesa likuma 34. panta
Civilprocesa likuma 35. panta
Civilprocesa likuma 39. panta 1. daļa 5. punkts
Civilprocesa likuma 42. panta
Civilprocesa likuma 43. panta
Civilprocesa likuma 93. panta
Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa
Civilprocesa likuma 97. panta
Civilprocesa likuma 190. panta
Civilprocesa likuma 193. panta
Civilprocesa likuma 204.1. panta
Civilprocesa likuma 250.25. panta

Cited Case Law

AI generated
C33302311
[1.3] Norādījusi, ka Rīgas rajona tiesa 2011.gada 4.jūlijā ar spriedumu lietā Nr.C33302311, piedzina no atbildētāja /pers.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C33309015

Lietas arhīva Nr.C-3090-15/18

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 31.augustā

Rīgas rajona tiesas tiesnese Vineta Mazure rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu

apmēra palielināšanu, un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2015.gada 22.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra

palielināšanu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka no 2000.gada līdz 2008.gadam prasītāja dzīvoja kopā ar atbildētāju /pers. B/, nereģistrētā laulībā, kuras

laikā dzimuši divi bērni – /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/.

Atbildētājs jau vairāk kā gadu dzīvo ārpus Latvijas – Skotijā. Bērnu uzturam nesniedz nekādu materiālu atbalstu.

[1.2] Atsaukusies un citējusi Civillikuma 1781.pantu, pamatojoties uz kuru, atbildētājam /pers. B/ ir pienākums uzturēt bērnus.

[1.3] Norādījusi, ka Rīgas rajona tiesa 2011.gada 4.jūlijā ar spriedumu lietā Nr.C33302311, piedzina no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai

/pers. A/ uzturlīdzekļus nepilngadīgo dēlu /pers. D/ un /pers. E/ uzturam Ls 40,00 apmērā katram bērnam līdz pilngadības sasniegšanai

Tā, kā atbildētājam nav nekādu oficiālu ienākumu, tad minēto summu, kas sastāda 56,92 euro katram bērnam, atbildētāja saņem no Uzturlīdzekļu

garantijas fonda.

[1.6] Atsaukusies un norādījusi, ka ņemot vērā 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumus Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam”, ir nepieciešams ar tiesas spriedumu palielināt uzturlīdzekļu apmēru.

[1.7] Tā kā, atbildētājs faktiski nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā, bet jau vairāk kā gadu atrodas Skotijā, tad pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 59.pantu, ir nepieciešams uz tiesas sēdi viņu aicināt ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

[1.8] Pamatojoties uz 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, lūdz

piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgo dēlu /pers. D/,

personas kods /personas kods/ un /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

[2] 2015.gada 22.maijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu, atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietu ierakstītā sūtījumā

nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma

nosūtīšanas dienas (lietas 20.lapa).

[2.1] 2015.gada 27.jūnijā minētais sūtījums atgriezts tiesā ar pasta darbinieku atzīmi par to, ka adresāts nav norādītajā adresē, atstāts aicinājums

(lietas 22.lapa).

[2.2] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājs /pers. B/ savu dzīvesvietu deklarējis /adrese/ (lietas

27.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[2.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.4] Ņemot vērā minēto, par nepamatotu atzīstams prasītājas lūgums par atbildētāja informēšanu par lietas izskatīšanu ar publikāciju oficiālajā

izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, jo kā jau iepriekš konstatēts, atbildētājam /pers. B/ ir deklarētā dzīves vieta Latvijā - /adrese/. Līdz ar to, tiesa nekonstatē

Civilprocesa likuma 59.pantā noteikto pamatu atbildētāja aicināšanai uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

[2.5] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu

tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.8] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2015.gada 29.jūlijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs saņemt

2015.gada 31.augustā (lietas 26.lapa).

[2.9] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz

pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Rūpes par bērnu nozīmē bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošinot

garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

[4.1] No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs /pers. B/ ir /pers. E/, dzimuša 2004.gada 19.jūlijā un /pers. D/, dzimuša 2003.gada 26.jūnijā

tēvs, bet prasītāja /pers. A/ ir /pers. E/, dzimuša 2004.gada 19.jūlijā un /pers. D/, dzimuša 2003.gada 26.jūnijā, māte, ko apstiprina lietas materiāliem

pievienotās dzimšanas apliecību LV AC 0095848 un LV AC 0095847 kopijas (lietas 5.- 6.lapa).

[4.2] Ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 4.jūlija spriedumu civillietā C33302311, no /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzīti uzturlīdzekļi nepilngadīgo

bērnu /pers. E/, dzimuša 2004.gada 19.jūlijā un /pers. D/, dzimuša 2003.gada 26.jūnijā, uzturam katru mēnesi Ls 40,00 apmērā katram bērnam līdz

bērnu pilngadības sasniegšanai (lietas 7.-8.lapa).

[4.3] Prasītāja/pers. A/ cēlus prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu palielināšanu nepilngadīgo dēlu /pers. E/ un /pers. D/ uzturam.

[4.4] Lietā nepastāv strīds par to, ka bērni dzīvo kopā ar prasītāju, kura īsteno bērnu aprūpi un uzraudzību.

[4.5] Civillikuma 178.pants noteic, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

[4.6] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa noteic, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa

mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Katra vecāka pienākums ir dot bērnam minimālo uzturlīdzekļu apjomu neatkarīgi

no viņa mantiskā stāvokļa.

Arī 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 2.punkts noteic, ka galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo

dzīves apstākļu nodrošināšanu gulstas uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu.

[4.7] Tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums uzturēt savus bērnus ir absolūts, līdz ar ko viņam ir jāpiedalās bērnu uzturēšanā. Tiesa atzīst par

vispārzināmu faktu, kas nav jāpierāda, to, ka bērnu ikdienas aprūpei ir nepieciešami līdzekļi dzīvokļa un komunālo maksājumu, pārtikas, apģērba,

higiēnas preču, izglītojošo materiālu un kultūras pasākumu apmaksai.

[4.8] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam (sk. 2013.gada

15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”).

[4.9] Prasītāja bērnu uzturam lūgusi piedzīt minimālos uzturlīdzekļus, kas noteikti 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37

„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kur 2.1. un 2.2.punkts noteic minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi

no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam. Saskaņā ar šiem noteikumiem katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt

savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus - no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas.

Saskaņā ar 2014.gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.734 par grozījumiem 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumos

Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, 2.punktu, minimālā mēneša

darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro.

[4.10] Pamatojoties uz minēto, no 2015.gada 1.janvāra Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu summa bērniem no piedzimšanas līdz 7

gadu vecumam ir 90 euro mēnesī, bet pēc 7 gadu vecuma –108 euro mēnesī katram bērnam.

[4.11] Tiesa secina, ka tā kā prasītāja lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus valstī noteiktā minimālajā apmērā – 108 euro, nav nepieciešams izvērtēt pušu

mantisko stāvokli, jo katra vecāka pienākums katru mēnesi nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus noteikts 2013.gada 15.janvāra Ministru

kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

[4.12] Tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. B/ neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt saviem dēliem

/pers. E/ un /pers. D/ uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

[4.13] Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūru prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam tie piedzenami no brīža, kad

celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā (sk. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-556).

Tiesa, atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestajai daļai, ņem vērā judikatūru - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada

29.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-556, un secina, prasītāja pamatoti norādījusi, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas dienas.

Ņemot vērā iepriekšminēto tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, t.i. 2015.gada 22.aprīļa, līdz

bērnu pilngadības sasniegšanai.

[4.14] Līdz ar to tiesa, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, pušu mantisko stāvokli nevērtē, un atzīst, ka piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs

palielināms, un no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. A/ piedzenami uzturlīdzekļi sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu – 2015.gada

22.aprīli, dēla /pers. E/ uzturam valstī noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, atbilstoši viņa pašreizējam vecumam (11 gadi 1 mēnesis), proti, 108

euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā un dēla /pers. D/ uzturam valstī noteikto minimālo

bērna uzturlīdzekļu apmērā, atbilstoši viņa pašreizējam vecumam (12 gadi un 2 mēneši), proti, 108 euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru

kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.

[4.15] Tiesa atzīst, ka pēc Rīgas rajona tiesas 2011.gada 4.jūlija sprieduma civillietā Nr. C33302311 /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu, izdotais izpildu raksts izpildāms līdz 2015.gada 21.aprīlim (ieskaitot), ieskaitot šā sprieduma izpildē visas summas, kas ir

samaksātas pēc minētā izpildu raksta.

[5] Prasītāja prasības pieteikumā nav lūgusi noteikt sprieduma nekavējošu izpildi. Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka

pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāms spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Ņemot vērā to, ka prasītāja šādu lūgumu nav pieteikusi, tiesa uzskata par nepamatotu sprieduma nekavējošu izpildi.

[6] Vienlaicīgi tiesa izskaidro, ka Civilprocesa likuma 203.panta ceturtā daļa paredz, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no

atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi (uzturlīdzekļi), mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga,

iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

[7] Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu

piedziņu. Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ja prasītājs bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piespriežami no

atbildētājas valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

[7.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma

par vienu gadu. Maksājumu kopsumma par vienu gadu konkrētajā lietā ir 2592 euro (108 euro x 12 mēneši + 108 euro x 12 mēneši).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu valsts nodeva no 2135 euro līdz 7114 euro, — 320,10 euro

plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro, ir 338,42 euro (320,10 + 4% no 458 (2592 – 2134) = 18,32 = 320,10 +18,32 =

338,42). Tādējādi no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 338,42 euro.

[7.3] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķina (lietas 2.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu ir 5,98 euro, kas piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Palielināt ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 4.jūlija sprieduma civillietā C33302311, noteikto uzturlīdzekļu apmēru, un piedzīt no /pers. B/, personas

kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. E/, dzimuša 2004.gada 19.jūlijā uzturēšanai 108

euro (viens simts astoņi euro) apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā un dēla /pers. D/, dzimuša

2003.gada 26.jūnijā uzturēšanai 108 euro (viens simts astoņi euro) apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā

uzturlīdzekļu apmērā, sākot ar 2015.gada 22.aprīli, līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.

Noteikt, ka pēc Rīgas rajona tiesas 2011.gada 4.jūlija sprieduma civillietā Nr. C33302311 /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu, izdotais izpildu raksts izpildāms līdz 2015.gada 21.aprīlim (ieskaitot), ieskaitot šā sprieduma izpildē visas summas, kas ir

samaksātas pēc minētā izpildu raksta.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 338,42 euro (trīs simti trīsdesmit astoņi euro un 42 centi)

apmērā, nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,98 euro (pieci euro un 98 centi)

apmērā, nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma

labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure