Court fully allows small claims debt recovery for unpaid property management and utility services against a private individual.

Lietas arhīva Nr. C-0319-17/2

ECLI:LV:KURT:2017:0926.C29337017.1.S

Lieta Nr. C29337017

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2017.gada 26.septembrī

Kuldīgas rajona tiesa,

tiesnese Liena Jansone,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē j a

prasītāja cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemto

pakalpojumu parādu 302,26 EUR, likumiskos procentus 62,79 EUR, nomaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī lūdz atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītā parāda

pamatsummas. Prasība pamatota uz Civillikuma 3., 701., 705., 707., 1402., 1651., 1587.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo

daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja), ar 2000.gada 4.aprīļa Pilnvarojuma līgumu Nr.128 Par

nekustamā īpašuma apsaimniekošanu nodota Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA „Pļavnieku nami” pārvaldīšanā. 2004.gada 2.novembrī

Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA „Pļavnieku nami”, pamatojoties uz 2004.gada 19.oktobra Rīgas domes lēmumu Nr.3557, tika

reorganizēta par Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami”. 2010.gada 29.decembrī Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” tika reorganizēta, saplūšanas

ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un reģistrēta komercreģistrā par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Līdz ar to prasītāja ir atzīstama par

Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA „Pļavnieku nami” un Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” saistību pārņēmēju.

Ar 2011.gada 20.aprīļa Papildvienošanos Nr.DI-11-258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem tika

pagarināts 2000.gada 4.aprīļa Pilnvarojuma līguma Nr.128 Par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu termiņš, līdz Rīgas pilsētas pašvaldība ar 2011.gada

5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī Dzīvojamo māju nodeva prasītājas pārvaldīšanā. Pašlaik prasītāja Dzīvojamo māju

pārvalda, pamatojoties uz 08.07.2016. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī.

31.05.2005. zemesgrāmatā nostiprinātas /pers. B/, personas kods /personas kods/, dzīvokļa īpašuma /adrese/(turpmāk - Dzīvoklis), īpašuma

tiesības.

/pers. B/, pamatojoties uz 1999.gada 30.septembra Apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, 2001.gada 29.maijā ar prasītāju noslēdza

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Ar līguma 1.punktu prasītāja apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas

kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt /pers. B/ apņēmās maksāt prasītājai ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto

izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst /pers. B/ Dzīvokļa lielumam, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Līguma 4.1.1.apakšpunktā

noteikts, ka /pers. B/ maksājumus apņemas veikt laicīgi un pilnā apjomā.

/pers. B/ 2011.gada 21.septembrī ir mirusi.

2011.gada 24.novembra laikraksta „Latvijas Vēstnesis” izdevumā Nr.185 (4583) zvērināta notāre A.Elksne publicējusi sludinājumu par /pers. B/

mantojuma atklāšanos.

Pamatojoties uz 2013.gada 27.jūnija mantojuma apliecību (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), 2013.gada 4.jūlijā zemesgrāmatā nostiprinātas

atbildētāja Dzīvokļa īpašuma tiesības.

Atbildētājs ar /pers. B/ mantojuma pieņemšanu un iegūšanu ir pārņēmis visas /pers. B/ tiesības un saistības, tai skaitā parādsaistības pret prasītāju

par Dzīvokli, kas bija izveidojušās līdz /pers. B/ nāvei un ir uzskatāms par Dzīvokļa īpašnieku kopš /pers. B/ nāves dienas, t.i., kopš 2011.gada

21.septembra.

Atbildētājam Dzīvokļa īpašuma tiesības bija līdz 2013.gada 2.oktobrim, jo 2013.gada 3.oktobrī Dzīvokļa īpašuma tiesības koroborētas citai

personai.

Individuālu Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar prasītāju atbildētājs nebija noslēdzis, taču prasītāja norāda, ka atbildētāja pienākums

norēķināties ar prasītāju izriet no likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļā, likuma „Par dzīvokļa īpašumu”

(spēkā līdz 31.12.2010.) 12.pantā un Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.pantā noteiktajiem dzīvokļa īpašnieka pienākumiem.

Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu aprēķināta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa pa dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa

lietošanu, aprēķināta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītāja esot veikusi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājusies ar pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājam sniegtajiem

pakalpojumiem, bet atbildētājs pilnā apmērā nenorēķinājās ar prasītāju.

Atbildētāja parāda summa (piedzenamā summa) ir 365,05 EUR, kas sastāv no pamatparāda 302,26 EUR, kas aprēķināts par periodu

2009.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 2.oktobrim un likumiskajiem nokavējuma procentiem 62,79 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no

2013.gada 10.marta līdz 2017.gada 13.janvārim.

Pēdējais rēķins atbildētājam tika izrakstīts 2013.gada 13.novembrī ar Nr.17259713/13111. Atbildētājs, kā arī jaunais dzīvokļa īpašnieks,

prasītājai nebija darījuši zināmu faktu par dzīvokļa īpašnieku maiņu, tāpēc 2013.gada 13.novembra un 2013.gada 14.oktobra rēķinos norādītā kārtējā

rēķina summa ir lielāka, nekā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja, jo, uzzinot par Dzīvokļa īpašnieku maiņu, prasītāja veikusi nepieciešamo rēķinu

korekciju - 2013.gada 13.novembra rēķina summa no 40,22 EUR koriģēta uz 13,65 EUR, bet 2013.gada 14.oktobra rēķina summa no 39 EUR

koriģēta uz 14,15 EUR. Rēķins par izmantotajiem pakalpojumiem noteiktā mēnesī tiek izrakstīts nākamajā mēnesī, jo ātrāk nav iespējams noteikt

maksājamo summu. Prasītāja lūdz piedzīt parādu par pakalpojumiem, kas atbildētājam sniegti līdz 2013.gada 2.oktobrim, jo 2013.gada 3.oktobrī

Dzīvokļa īpašuma tiesības koroborētas citai personai.

Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumu par prasību nav iesniedzis, kā arī nav lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā,

uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos

izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 un 250.26 panta nosacījumiem tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka

sprieduma norakstu varēs saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2017.gada 26.septembrī, un 2017.gada 27.martā nosūtījusi pusēm par to paziņojumu

(lietas 63.-66.lapa).

Novērtējot lietā esošos dokumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļu īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.pantu visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt šī paša likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz (..) izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas

obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī (..) atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda

atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. [..] Dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums [..] segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā

likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); [..] pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus [..]. Savukārt

saskaņā ar šī paša likuma 13.pantu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz

uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā

arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā. ​

Zemesgrāmatas apliecība (lietas 35.lapa) apliecina, ka /pers. B/ 2005.gada 31.maijā ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu –

dzīvokli, kas atrodas /adrese/ (turpmāk – Dzīvoklis).

Sludinājums 2011.gada 24.novembra izdevumā Nr.185 (4583) laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (lietas 39.-42.lapa), kā arī ieraksts zemesgrāmatā

par atbildētāja īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu - Dzīvokli, kas iegūtas mantojot pēc likuma /pers. B/ atstāto mantojumu (lietas 35.lapa) apliecina,

ka /pers. B/ ir mirusi /miršanas datums/un atbildētājs ir pieņēmis /pers. B/ atstāto mantojumu. Atbildētāja īpašuma tiesības uz Dzīvokli zemesgrāmatā ir

reģistrētas 2013.gada 27.jūnijā.

Saskaņā ar Civillikuma 382.pantu mantojums ir kopība, kurā ietilpst (..) kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un

saistības, kas mirušam (..) piederējušas viņa patiesās nāves laikā [..].

Atbilstoši Civillikuma 701. panta un 705.panta noteikumiem, ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī

visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1034.pantu ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesība pāriet uz viņa

mantiniekiem.

Kā norādīts juridiskajā literatūrā, mantojuma pāreja nepielaiž iespēju, ka pēc mantojuma atklāšanās līdz iegūšanai būtu periods, kura laikā

mantojumam nav īpašnieka, tāpēc mantojuma pieņemšanai (tāpat kā atraidīšanai) ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu un mantojums

skaitās par mantinieka īpašumu jau ar mantojuma atstājēja nāvi (Civillikuma komentāri: Mantojuma tiesības. Sastādījuši R.Krauze un Z.Gencs.-R.:

Mans īpašums, 1997, 259.lpp).

Tādējādi atbilstoši citētajām tiesību normām, uz atbildētāju ir pārgājušas visas mantojuma atstājējas saistības, tostarp, no likuma „Par dzīvokļu

īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma izrietošie pienākumi segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem.

Līdz ar to, ievērojot apstākli, ka atbildētāja īpašuma tiesība uz Dzīvokli ir izbeigusies 2013.gada 3.oktobrī (lietas 35.lapa) ir atzīstams atbildētāja kā

mantinieka no likuma izrietošs pienākums pildīt saistības, kuras radušās līdz mantojuma atstājējas nāves dienai, kā arī pildīt savas kā dzīvokļa īpašnieka

saistības, kuras izveidojušās pēc mantojuma atstājējas nāves laika posmā līdz 2013.gada 3.oktobrim.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai [..].

2000.gada 4.aprīļa līgums Nr.128 (lietas 14.-17.lapa) apliecina, ka Rīgas pašvaldība un Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA „Pļavnieku

nami” ir vienojušās, ka Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA „Pļavnieku nami” pārvalda un apsaimnieko pašvaldības īpašumā un valdījumā

esošās dzīvojamās mājas, tostarp dzīvojamo māju, kas atrodas /adrese/. 2004.gada 19.oktobra Rīgas domes lēmums (lietas 18.lapa) apliecina, ka Rīgas

pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA „Pļavnieku nami” ir reorganizēta, pārveidojot to par Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” .

Savukārt Uzņēmumu reģistra 2016.gada 11.augusta izziņa (lietas 13.lapa) apliecina, ka 2010.gada 29.decembrī ir reģistrēta vairāku

kapitālsabiedrību, tostarp Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” reorganizācija tās apvienojot, apvienošanas rezultātā izveidojot SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”.

Līdz ar to atbilstoši Komerclikuma 335.panta ceturtajai un piektajai daļai, saskaņā ar kurām apvienošanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz

pastāvēt bez likvidācijas procesa un pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai, prasītāja ir atzīstama par Rīgas

pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA „Pļavnieku nami” un Rīgas pašvaldības SIA ”Pļavnieku nami” saistību un tiesību pārņēmēju.

Bez tam 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī (lietas 21.-34.lapa) un 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgums Nr.RD-16-418-lī (lietas 29.-34.lapa, turpmāk - Līgums) apliecina, ka Rīgas pašvaldība un prasītāja ir vienojušās, ka prasītāja līdz

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai veic privatizēto dzīvojamo

māju, tostarp dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/, pārvaldīšanu.

Savukārt saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītājam

vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja (..) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto

pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar Līguma 2.2.1.4.punktu prasītājai ir noteikts pienākums nodrošināt dzīvojamo māju ar tās uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem,

un atbilstoši Līguma 2.2.3.2.2. un 2.6.1.punktam, saņemt maksājumus un veikt norēķinus par dzīvojamā mājā saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī celt

tiesā prasības par parādu piedziņu.

Līdz ar to ir atzīstamas uz likuma pamata esošās prasītājas prasījuma tiesības pret atbildētāju par laika periodā no 2000.gada 4.aprīļa līdz

2013.gada 2.oktobrim Dzīvoklim sniegto komunālo pakalpojumu maksas un pārvaldīšanas maksas samaksu.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav veicis likumā „Par dzīvokļu īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, lai

gan viņam ir nodrošināta dzīvojamās mājas apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus.

Parāda aprēķins (lietas 47.-50.lapa) apliecina, ka atbildētājs kā /pers. B/ atstātā mantojuma mantinieks un kā Dzīvokļa īpašnieks nav pilnā apmērā

norēķinājies ar prasītāju par Dzīvoklim nodrošinātajiem komunālajiem pakalpojumiem un prasītājas sniegtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem par laika

periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 3.oktobrim, kā rezultātā ir izveidojies parāds par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem 302,26 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem . Savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Parāda summas aprēķins (lietas 47.-50.lapa), likumisko procentu aprēķins (lietas 51.lapa) apliecina, ka atbildētājam, neveicot apsaimniekošanas

maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem ikmēneša maksājumus par laika posmu no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 3.oktobrim pilnā

apmērā, prasītāja par laika periodu no 2013.gada 10.marta līdz 2017.gada 13.janvārim ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 62,79 EUR.

Tiesa, ņemot vērā konstatēto apsaimniekošanas maksas un maksas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem maksājumu nokavējumu no

atbildētāja puses, likumisko nokavējuma procentu aprēķinu atzīst par pamatotu, un, nekonstatējot kļūdas aprēķinos, par piedzenamu no atbildētāja.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis jebkādus

pierādījumus par to, ka prasībā norādītie maksājumi ir samaksāti lielākā apmērā, nekā norāda prasītāja. Atbildētājs nav cēlis arī iebildumus par prasītājas

piestādītajiem rēķiniem par īpašumu apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka, ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju,

prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja parādu par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika

periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 3.oktobrim 302,26 EUR un likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu no

2013.gada 10.marta līdz 2017.gada 13.janvārim 62,79 EUR.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus [..], proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva – 71,14 EUR, ar prasības pieteikuma noraksta un

tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi – 4,70 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus – 6 % gadā no neatmaksātās

parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 56., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, apsaimniekošanas

un komunālo pakalpojumu parādu par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 3.oktobrim 302,26 EUR (trīs simti divi euro un 26 centi),

likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 10.marta līdz 2017.gada 13.janvārim 62,79 EUR (sešdesmit divi euro un 79 centi) un

tiesas izdevumus 75,84 EUR (septiņdesmit pieci euro un 84 centi).

Samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontā LV63 RIKO0002013197596, kas atvērts AS

„DNB banka”.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku

līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, procentus –

6 % apmērā gadā no piedzītās un neatmaksātās parāda pamatsummas – 302,26 EUR.

Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteikto, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 26.septembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese L.Jansone