Court dismissed bid request as procurement authority correctly rejected bid modification request.

Lietas arhīva Nr. A42-00361-24/13

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0214.A420179823.6.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024. gada 14. februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Silvija Kuškina, tiesnesis Edgars Biezais, tiesnese Daiga Lubāne,

piedaloties pieteicējas SIA ,,SPYKE” pārstāvim zvērinātam advokātam Kristapam Ābelem, Talsu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes

Talsu novada pašvaldības Iepirkumu komisijas pārstāvim /pers. A/ un Latvijas Republikas pusē pieaicinātā Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvei /pers.

B/,

tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,SPYKE”

pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2023. gada 15. jūnija lēmuma Nr. 4-1.2/23-103 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Talsu novada pašvaldība (turpmāk – pasūtītāja) izsludināja atklātu iepirkumu „Būvdarbi objektā ,,Skolas energoefektivitātes paaugstināšana un

pārbūve Kārļa Mīlenbaha ielā 28, Talsos” (Nr. TNP 2023/5 ERAF). Pieteicēja SIA „SPYKE” iesniedza piedāvājumu minētajā iepirkumā.

Ar pasūtītājas iepirkumu komisijas 2023. gada 9. maija lēmumu (protokols Nr. 8/5 ERAF) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirtas citam

pretendentam, bet pieteicējas piedāvājums noraidīts. Pieteicēja pasūtītājas lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā.

[2] Ar biroja 2023. gada 15. jūnija lēmumu Nr. 4-1.2/23-103 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pasūtītājai atļauts slēgt iepirkuma līgumu konkursā

un atstāts spēkā pasūtītājas iepirkumu komisijas lēmums par iepirkuma rezultātiem. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar konkursa nolikuma (turpmāk – Nolikums) 3.6. apakšpunktu pretendentam ir nepieciešama pieredze, kas iegūta iepriekšējo piecu

gadu laikā kā galvenajam būvdarbu veicējam, un pretendentam ir jābūt īstenojušam vismaz vienas publiskas būves jaunbūves, pārbūves, vai atjaunošanas

būvdarbus, kuros veikti būvdarbi vismaz 600 m2 platībā. Lietā nav strīda, ka pieteicējai šādas pieredzes nav. Saskaņā ar Nolikuma 3.8. apakšpunktu, ja

pašam pretendentam nav attiecīgās pieredzes, tam ir tiesības piesaistīt citu personu ar attiecīgo pieredzi. Pieteicēja šo iespēju izmantoja, piesaistot

apakšuzņēmumu SIA ,,PRO DEV”.

[2.2] Piesaistot citu personu, saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturto daļu pieteicējai ir jāpierāda, ka attiecīgā persona veiks

būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas. Pieteicēja šo kritēriju nav pierādījusi. Jau iepriekš tika norādīts, ka

saskaņā ar Nolikuma 3.6. apakšpunktu pretendentam ir nepieciešama pieredze galvenā būvdarbu veicēja amatā. 2014. gada 19. augusta Ministru

kabineta noteikumu Nr. 500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 2.15. apakšpunktā precizēts, ka galvenais būvdarbu veicējs ir būvdarbu veicējs, kas piesaista

citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus, un kura pienākums ir realizēt objektu dabā atbilstoši būvprojektam, proti, būvdarbu

galvenais veicējs ir tas, kurš nodrošina būvniecības līguma vadību un būvdarbu izpildes kontroli kopumā. Pieteicēja ir iesniegusi apliecinājumu, kurā

ietverta norāde, ka apakšuzņēmums SIA ,,PRO DEV” nodod pieteicējai pieredzi un atsevišķus speciālistus. No lietā esošajiem dokumentiem izriet, ka

apakšuzņēmums SIA ,,PRO DEV” veiks vairāk kā 50% no kopējiem būvdarbiem, taču būvdarbu vadītāja pienākumus uzņemsies pašas pieteicējas

darbinieks. Attiecīgi secināms, ka, tā kā SIA ,,PRO DEV” neuzņemsies galvenā būvdarbu veicēja pienākumus, tad pieteicēja nav izpildījusi nolikuma

3.6. apakšpunktā ietverto kritēriju.

[2.3] Papildus iepriekš minētajam norādāms, ka cilvēkresursu un uzņēmuma pieredzes nodošana nav viens un tas pats. Tas, ka pieteicējas rīcībā

tiek nodoti apakšuzņēmuma SIA ,,PRO DEV” darbinieki, kuri uzņēmumā pilda dažādus pienākumus, nenozīmē, ka pieteicējai tiek nodota uzņēmuma

pieredze (prasmju, zināšanu un citu resursu pielietošana pakalpojuma procesa sekmīgai organizēšanai) kopumā.

[2.4] Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestā daļa paredz, ka pasūtītājs var pretendentam pieprasīt papildus informāciju vai arī tās labošanu,

taču neparedz tiesības pieprasīt iesniegt jaunu (iepriekš neiesniegtu) informāciju. Ja pieteicējai tiktu ļauts iesniegt jaunu informāciju, tiktu pārkāpts

vienlīdzības princips attiecībā pret pārējiem pretendentiem, kuriem šādas iespējas nebija. Bez tam norādāms, ka pasūtītājai no pieteicējas iesniegtajiem

dokumentiem bija nepārprotami skaidrs, ka apakšuzņēmums SIA ,,PRO DEV” veiks tikai vispārējos būvdarbus, līdz ar to neradās vajadzība neko

precizēt.

[2.5] Tāpat pieteicēja nepamatoti uzskata, ka uz tās situāciju ir attiecināmas Senāta 2021. gada 27. augusta lēmuma lietā Nr. SKA-1251/2021

paustās atziņas. Pirmkārt, no pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem nav izsecināms, ka apakšuzņēmums SIA ,,PRO DEV” veiks kādus citus darbus,

izņemot vispārējos būvdarbus. Otrkārt, iepriekš pieminētājā Senāta lēmumā bija analizēta situācija, kur konkursa nolikumā bija noteikts, ka

pretendentam jābūt būvuzņēmēja pieredzei vismaz divu līdzvērtīgu ēku būvdarbu līguma savlaicīgā izpildei un konkrētajā lietā pretendentei bija attiecīgā

pieredze, ko savukārt nevar secināt par pieteicējas situāciju.

[3] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu un pieteikuma papildinājumus par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pieteikums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pasūtītājai bija pienākums izmantot Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestajā daļā regulēto instrumentu – pieprasīt papildus skaidrojumu.

Tas novērstu situāciju, kurā pieteicējas iesniegums tiek noraidīts tikai formālu prasību dēļ. Papildus tam norādāms, ka pretendenta piedāvājuma

izskaidrošana nav vērtējama kā tā grozīšana, bet tikai kā precizēšana.

[3.2] Pieteicēja, konstatējot, ka tai nav atbilstošas pieredzes, piesaistīja apakšuzņēmumu SIA ,,PRO DEV”, lai balstītos uz šī uzņēmuma

profesionālajām spējām. Apakšuzņēmums spēj nodrošināt nolikuma 3.6 apakšpunktā noteiktās prasības izpildi, un pieteicēja to ir pierādījusi, proti, ir

notikusi apakšuzņēmuma SIA ,,PRO DEV” uzņēmuma daļas pāreja uz pieteicēju saskaņā ar Komerclikuma 20. pantu – apakšuzņēmums ir ieguvis

prasīto pieredzi, veicot galvenos būvdarbus Jūrmalas valsts ģimnāzijas ēkas pārbūvei, kas attiecīgi kopā ar citiem resursiem ir nodota pieteicējai.

Apakšuzņēmums būvdarbos iesaistītos ne tikai formāli, bet faktiski veicot būvdarbus, sagatavojot un apstiprinot tāmes, kā arī piedaloties visu galvenā

būvdarbu veicēja pienākumu izpildē.

[3.3] Kopumā pasūtītāja ir formāli izvērtējusi pieteicējas iesniegto apliecinājumu par apakšuzņēmuma SIA ,,PRO DEV” iesaisti būvdarbu veikšanā

un tādēļ nonākusi pie nepareiza secinājuma. Ne pasūtītāja, ne birojs nav ņēmusi vērā, ka piedāvājuma 5. pielikumā apakšuzņēmēja speciālisti ir

apliecinājuši, ka ir sastādījuši un pārbaudījuši konkursa tāmes. Tas apliecina apakšuzņēmēja iesaistīšanos līguma vadībā, organizācijā, kontrolē un izpildē.

[4] Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Paskaidrojumos uzsvērts, ka pasūtītājai

nebija pamata prasīt Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestajā daļā minēto skaidrojumu, jo nolikuma prasības bija formulētas skaidri, kā arī

piedāvājuma dokumenti bija nepārprotami. Apliecinājums, ka pieredze galvenā būvdarbu veicēja statusā ir apakšuzņēmējam, neatbilst Nolikuma

3.6. punkta prasībām un mērķim pārliecināties, ka pretendentam ir veiksmīga pieredze līdzīga līguma izpildē. No pieteicējas sniegtās informācijas neizriet,

ka apakšuzņēmums SIA ,,PRO DEV” veiks galvenā būvdarbu veicēja pienākumus, līdz ar to pasūtītājas komisija pamatoti secināja, ka pieteicēja nav

izpildījusi nolikuma 3.6. apakšpunkta kritēriju.

[5] Birojs rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā

minētajiem argumentiem. Papildus tam birojs atkārtoti uzsvēra, ka cilvēkresursu un uzņēmuma pieredzes nodošana nav viens un tas pats. Konkrētajā

gadījumā tiek nodoti atsevišķi darbinieki un citi resursi, nevis ir notikusi uzņēmuma pāreja atbilstoši Komerclikumam.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai, piedāvājumā norādītajā veidā atsaucoties uz apakšuzņēmēja SIA ,,PRO DEV” pieredzi, ir atzīstama

Nolikuma (pieejams: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95862#) 3.6. apakšpunktā prasītā pieredze kā galvenajam būvdarbu

veicējam. Šī jautājuma ietvaros ir strīds arī par to, vai pasūtītājai bija jāizmanto Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestajā daļā paredzētā iespēja lūgt

pieteicējai papildu skaidrojumu par šo pieredzi.

[7] Nolikuma 3.6. apakšpunktā ietvertā prasība paredz, ka pretendents iepriekšējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir īstenojis

vismaz vienas publiskas būves jaunbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbus noteiktā platībā.

Publisko iepirkumu likuma 46. pants paredz, kā nosakāmas un apliecināmas prasības pretendentu tehniskajām un profesionālajām spējām, ja

pasūtītājs izvēlas tādas paredzēt. Panta ceturtā daļa noteic, ka piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir

nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka

tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā.

Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad,

ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.

Arī Nolikuma 3.8. apakšpunktā attiecībā uz pretendenta tiesībām balstīties uz citu personu profesionālām spējām norādīts, ka pretendents var

balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.

Tāpat šajā apakšpunktā norādīts, ka pretendents pierāda Komisijai, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai

vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu pretendenta rīcībā, norādot, kādi resursi pretendenta rīcībā tiks nodoti.

Pārsūdzētajā lēmumā, atsaucoties arī uz Senāta atziņām šajā jomā, birojs argumentējis, ka pieredzes nodošana ir pierādīta tikai tad, ja pierādījumi

apstiprina pieredzējušās personas vai tās attiecīgo resursu paredzamo iesaisti iepirkuma līguma izpildē, un konkrētajā gadījumā personai, uz kuras spējām

balstās pretendents, būtu jāveic arī būvdarbu līguma vadīšana, lai varētu konstatēt, ka tiek sasniegts Nolikuma 3.6. apakšpunkta prasības mērķis. No

pieteikuma izriet, ka pieteicēja piekrīt, ka konkrētajā gadījumā apakšuzņēmējam ir jāiesaistās līguma izpildē ar visiem saviem iespējamiem resursiem, tai

skaitā līguma vadības, uzraudzības, kontroles un citu funkciju īstenošanā, pretējā gadījumā nav iespējams nodot pieredzi.

Tādējādi lietā nav strīda par nepieciešamību konstatēt pieredzes faktisku nodošanu, iesaistoties galvenā būvdarbu veicēja pienākumu izpildē, līdz ar

to tiesa šajā jautājumā papildu apsvērumus nenorāda. Tāpat atzīmējams, ka nav strīda, ka pieteicējai pašai šādas pieredzes nav, bet SIA „PRO DEV” tā

ir pietiekama. Līdz ar to ir pārbaudāms vienīgi tas, vai piedāvājums uzrādīja apakšuzņēmēja pieredzes kā galvenajam būvdarbu veicējam faktisku

nodošanu pieteicējai un apakšuzņēmēja patiesu iesaisti galvenā būvdarbu veicēja pienākumu īstenošanā.

[8] Atbilstoši Nolikuma 3.9. apakšpunktam, ja tiek piesaistīts apakšuzņēmējs, piedāvājumam pievienojams Nolikuma 7. pielikums

(Apakšuzņēmēju saraksts) un, ja apakšuzņēmējs veiks darbus noteiktā vērtībā, arī 8. pielikums (Apakšuzņēmēja apliecinājums). No minētā kopsakarā ar

Nolikuma 3.8. apakšpunktā noteikto pienākumu apliecināt, ka, balstoties uz citas personas iespējām, pretendenta rīcībā būs nepieciešamie resursi, izriet,

ka šādā gadījumā jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pretendentam jāpierāda pieredzes izmantošana un tas darāms noteiktā veidā – iesniedzot minētajos

pielikumos prasīto informāciju.

Lietā nav strīda, ka no piedāvājuma ir bijis saprotams, ka pieteicēja pakalpojuma sniegšanā vēlas piesaistīt SIA „PRO DEV” (7. pielikumā

sniedzamās ziņas). Tādēļ aplūkojama tieši 8. pielikumā norādāmo ziņu pietiekamība un skaidrība, kā arī apsverams, vai šaubas varēja novērst citas

piedāvājumā norādītās ziņas. Ievērojot gan no Publisko iepirkumu likuma 46. panta, gan Nolikuma 3.8. apakšpunkta izrietošo prasību apliecināt

konkrētu pieredzes izmantošanu pakalpojuma sniegšanā, nav piešķirama nozīme pieteicējas tiesas sēdē paustajiem apsvērumiem, ka no apakšuzņēmēja

norādītās pieredzes konkrētā objektā iespējams „paņemt” dažādus pieredzes aspektus. Minētās normas paredzēja pamatot nevis iespēju izmantot cita

komersanta pieredzi, bet gan konkrētu plānu izmantot šo pieredzi relevantu uzdevumu veikšanā iepirkuma rezultātā sniedzamajā pakalpojumā.

[9] Pieteicēja argumentē, ka 8. pielikums ir viens no dokumentiem, no kura ir izsecināma nepieciešamās pieredzes nodošana.

No pieteicējas piedāvājumam pievienotā Apakšuzņēmēja apliecinājuma konstatējams, ka, ja ar pieteicēju tiek noslēgts iepirkuma līgums, SIA

„PRO DEV” apņemas:

a) veikt šādus darbus: vispārējie būvdarbi;

b) nodot pretendentam šādus resursus:

Būvniecības pieredzi: Jūrmalas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūves darbi Raiņa ielā 55, Jūrmalā;

Speciālistus: Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadītājs, Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot

ugunsdzēsības sistēmas, būvdarbu vadītājs, Elektroietaišu izbūves darbu vadītājs līdz 1 kV.

Otrs dokuments, no kura, pieteicējas ieskatā, ir konstatējama pieredzes nodošana, ir Nolikuma 5. pielikums (Pretendenta pieredzes saraksts). Šajā

dokumentā /pers. C/ apliecina, ka ir sastādījis tāmes atklāta konkursa „Būvdarbi objektā „Skolas energoefektivitātes paaugstināšana un pārbūve Kārļa

Mīlenbaha ielā 28, Talsos”” ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem, un /pers. D/ apliecina, ka ir pārbaudījis tāmes minētā konkursa ietvaros atbilstoši

normatīvajiem aktiem.

Izvērtējot minētos dokumentus, secināms, ka Apakšuzņēmēja apliecinājumā formāli norādīts uz būvniecības pieredzes nodošanu, tomēr saturiski šie

dokumenti neapliecina galvenā būvdarbu veicēja pienākumu uzņemšanos un līdz ar to neapliecina arī šādas pieredzes nodošanu.

[9.1] Aplūkojot Apakšuzņēmēja apliecinājumu kā Nolikuma pielikumā paredzētu veidlapu, tiesai nerodas šaubas, ka tā veidota tādējādi, lai tajā

tiktu norādīti visi darbi, kurus apakšuzņēmējs apņemas veikt, un visi resursi, kurus tas apņemas nodot. Arī no Nolikuma 3.8. apakšpunktā noteiktā

pienākuma iesniegt apliecinājumu par resursu nodošanu un izmantošanu, nerodas šaubas, ka piedāvājumam pievienotajos dokumentos jābūt pietiekamam

apliecinājumam par to, ka resursu (profesionālo spēju) nodošanas gadījumā attiecīgā persona faktiski veiks darbus, kuriem šīs spējas nepieciešamas.

Pieteicējas piedāvājumam pievienotajā Apakšuzņēmēja apliecinājumā norādīts uz vispārējo būvdarbu veikšanu un atsevišķu speciālistu nodošanu,

tomēr apstāklis, ka citu konkrētu darbu veikšana (tostarp pieteicējas minētā iesaistīšanās līguma vadībā, organizācijā, kontrolē un izpildē) nav norādīta,

pietiekami skaidri liecina, ka tāda nav paredzēta. Attiecīgi nerodas šaubas, ka šis dokuments neapliecina, ka SIA „PRO DEV” uzņemtos kādus galvenā

būvdarbu veicēja pienākumos ietilpstošus darbus.

Šo secinājumu neietekmē arī norāde par „būvniecības pieredzes” nodošanu, jo bez konkrētu darbu uzņemšanās šāda norāde ir deklaratīva. Proti,

pieredzi, kas ir nemateriāls personiska rakstura resurss un piemīt personai, kura pati veikusi praktisku darbību (sk. Senāta 2016. gada 21. jūnija

sprieduma lietā Nr. SKA-189/2016, A420310414, 9. punktu), nevar nodot ar apņemšanos vien. Tās nodošanai ir nepieciešama abu uzņēmumu

faktiska kopīga iesaiste darbu veikšanā, kam skaidri jāatklājas no pretendenta sniegtajām ziņām par plānoto sadarbību. Tiesa arī ņem vērā, ka

izskatāmajā gadījumā veidojas īpatnēja situācija, jo pieredze, kuru pieteicējai nodotu apakšuzņēmējs, ir pieredze kā galvenajam būvdarbu veicējam.

Šādas specifiskas pieredzes nodošanai būtu jāsecina, ka SIA „PRO DEV”, būdama apakšuzņēmējs, veiks tādus uzdevumus, kas ir galvenā būvdarbu

veicēja pienākumi. Tiesa piekrīt lietas dalībnieku tiesas sēdē paustajam, ka tiesību normas neierobežo arī šādas pieredzes nodošanu, tomēr, lai

neietekmētu piedāvājumā norādīto galvenā būvdarbu veicēja un apakšuzņēmēja lomu sadalījumu (proti, lai SIA „PRO DEV” faktiski nekļūtu par galveno

būvdarbu veicēju), būtu jākonstatē, ka šos galvenā būvdarbu veicēja pienākumus abi uzņēmumi veiks kopīgi. Līdz ar to šajā gadījumā precīzai veicamo

darbu sadalei un tās korektam atspoguļojumam piedāvājuma dokumentācijā atzīstama īpaši būtiska nozīme.

No Apakšuzņēmēja apliecinājumā norādītā nav konstatējams pieteikumā paustais pieņēmums, ka šī pieredzes nodošana ietver kādu noteiktu

funkciju veikšanu. Ņemot vērā Nolikumā ietverto prasību jau piedāvājumā skaidri norādīt pieredzes izmantošanu attiecīgos darbos, ir pamats secināt, ka

norādītajā objektā gūtā pieredze tiks izmantota tieši šajā apliecinājumā norādītajos vispārējos būvdarbos, kuru veikšanu apakšuzņēmējs uzņēmies, bet ne

attiecībā uz kādiem papildu darbiem.

Attiecīgi šis deklaratīvais ieraksts par pieredzes nodošanu nav vērtējams kā Nolikuma 3.8. apakšpunktā prasītais pieredzes izmantošanas

pierādījums. Papildus norādāms, ka pieteicējas minētā Komerclikuma 20. pantā paredzētā uzņēmuma pāreja ir ar apakšuzņēmēja darbību nesalīdzināms

tiesību institūts, kas raksturo uzņēmuma vai tā daļas nodošanu citai personai. Nav šaubu, ka nav notikusi SIA „PRO DEV” pāreja uz pieteicēju.

Savukārt, kā jau skaidrots, pieredzi Publisko iepirkumu likuma 46. panta izpratnē nav iespējams nodot ar uzņēmumu vienošanos, bet vienīgi praktiskā

sadarbībā, kam nav saistības ar uzņēmuma pārejas tiesību institūtu.

[9.2] Apstāklis, ka Pretendenta pieredzes sarakstā (Nolikuma 5. pielikumā) norādītie divi speciālisti, kas atbilstoši pieteicējas norādītajam ir

apakšuzņēmēja būvspeciālisti, piedalītos līguma pienākumu izpildē, nav pamats atšķirīgi vērtēt Apakšuzņēmēja apliecinājuma saturu. No Nolikuma

3.9. punkta pietiekami skaidri izriet, ka apakšuzņēmēja piesaistes gadījumā tā iesaistes apjomam pakalpojuma sniegšanā jābūt norādītam 7. un

8. pielikumā. Turklāt, pat ņemot vērā 5. pielikumā norādītās ziņas par speciālistiem, atzīstams, ka tās nesniedz nekādu informāciju par to, vai

apakšuzņēmējs tiktu iesaistīts galvenā būvdarbu veicēja pienākumu izpildē. Līdz ar to arī šis dokuments neapliecina apakšuzņēmēja nepieciešamo iesaisti

un nav lietderīgi to aplūkot detalizētāk.

[9.3] Apkopojot minēto, secināms, ka pasūtītāja un birojs pamatoti atzina, ka no piedāvājuma nav konstatējama apakšuzņēmēja faktiska

iesaistīšanās galvenā būvdarbu veicēja pienākumu izpildē, un tādēļ pieteicēja nav apliecinājusi savu atbilstību izvirzītajai pieredzes prasībai.

[10] Pieteicēja uzskata, ka pasūtītājai vajadzēja aicināt pieteicēju izskaidrot šo situāciju atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestajai

daļai, kā arī iebilst, ka bez papildu paskaidrojumu saņemšanas nav iespējams izdarīt secinājumus par to, vai paskaidrojumu prasīšanas gadījumā tiktu

grozīts sākotnējais piedāvājums.

Minētā norma noteic, ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs,

tas pieprasa, lai pretendents vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu,

nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem.

Šī norma ietverta likumā, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu

2004/18/EK (turpmāk – Direktīva) 56. panta 3. punktu, kas pieļauj lūgt precizēt vai pabeigt nepilnīgu informāciju, ciktāl šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā

ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus. Publisko iepirkumu likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) skaidrots,

ka pretendents nav tiesīgs papildināt tehnisko un finanšu piedāvājumu, taču ir tiesīgs papildināt kvalifikācijas dokumentus, ja tas ir nepieciešams, lai

izvērtētu pretendenta atbilstību izvirzītajām pretendentu atlases prasībām

(http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/7D0A717033CEF737C2257FF5004267AF?OpenDocument#d). Vienlaikus ņemams vērā,

ka vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma princips, kā arī pienākums nodrošināt pārskatāmību nepieļauj nekādas sarunas starp

līgumslēdzēju iestādi un kādu no pretendentiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kas nozīmē, ka principā

piedāvājums pēc tā iesniegšanas vairs nevar tikt grozīts (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 7. aprīļa spriedums lietā Partner Apelski

Dariusz, C-324/14, 62. punkts). Dati var tikt laboti vai papildināti, cita starpā tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē, vai lai novērstu

acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas (Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 10. oktobra spriedums lietā Manova, C-336/12, 32. punkts). Tādējādi

publisko iepirkumu principi kopumā nepieļauj iesniegta piedāvājuma grozīšanu, un apskatītā Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestā daļa, kas noteic

pasūtītāja tiesības pieprasīt informācijas izskaidrošanu, papildināšanu vai trūkstošo dokumentu iesniegšanu, vērtējama kā izņēmums no vispārīgās

kārtības, kas interpretējams šauri.

No minētā secināms, ka norma piemērojama vienīgi gadījumā, ja pretendenta sniegtā informācija ir neskaidra vai acīmredzami nepilnīga, kā arī nav

pieļaujams precizējums vai skaidrojums, kas pēc būtības grozītu piedāvājumu.

[11] Izskatāmajā lietā pieteicējas piedāvājumā norādītās ziņas ir skaidras un tajās nav acīmredzamu iztrūkumu. Pieteicēja ir iesniegusi Nolikuma

3.9. apakšpunktā prasītos pielikumus un 8. pielikumā ir norādīti darbi, kurus veiks apakšuzņēmējs, kā arī norādītās ziņas nav acīmredzamā pretrunā citām

piedāvājumā norādītajām ziņām. Līdz ar to pasūtītājai nebija pamata veikt šīs izņēmuma darbības un prasīt papildu skaidrojumu.

Pieteicēja arī nepamatoti iebilst, ka iestādes apsvērušas iespējamu piedāvājuma grozīšanu bez paskaidrojumu iegūšanas no pieteicējas. Ņemams

vērā, ka šāda paskaidrojuma prasīšanas gadījumā pretendents varētu izskaidrot vienīgi jau sniegtās ziņas par apakšuzņēmējam nododamajiem darbiem,

bet nevarētu skaidrot šo sadarbības ieceri ar kādiem jauniem faktiem vai veidā, kas nebūtu saderīgs ar Apakšuzņēmēja apliecinājumā norādītajām ziņām.

Arī biroja lēmumā piedāvājuma grozīšanas nepieļaujamības aspekts vērtēts tieši šādā veidā, papildus ņemot vērā pieteicējas pašas sniegto skaidrojumu

par plānoto pieteicējas un apakšuzņēmēja darbu sadalījumu. Veids, kādā pieteicēja pieteikumā skaidro apakšuzņēmēja iesaisti līguma izpildē attiecībā uz

būvdarbu vadīšanas jomu, ir būtiski atšķirīgs no dokumentos, tostarp Apakšuzņēmēja apliecinājumā tieši norādītā, ka attiecībā uz darbiem

apakšuzņēmējs apņemas veikt tikai vispārējos būvdarbus.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ne tikai nav konstatējami Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestās daļas piemērošanas priekšnoteikumi (acīmredzami

nepilnīga un precizējama informācija), bet ir saskatāma arī pieteicējas pašlaik piedāvātā precizējuma nepieļaujamība. Tādēļ birojs korekti nekonstatēja

pasūtītājas pienākumu prasīt skaidrojumu atbilstoši minētajai normai.

[12] Apkopojot minēto, atzīstams, ka pieteicējas piedāvājums bija skaidrs un neapliecināja apakšuzņēmēja pieredzes galveno būvdarbu veicēja

statusā izmantošanu, kā arī nepastāvēja papildu skaidrojuma prasīšanas priekšnoteikumi. Līdz ar to biroja lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet

pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 72. panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, tiesa

nolēma

noraidīt SIA ,,SPYKE” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2023. gada 15. jūnija lēmuma Nr. 4-1.2/23-103 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese Tiesnesis Tiesnese

S. Kuškina E. Biezais D. Lubāne