Court allows partial enforcement of management fees where tenant accepted and paid the disputed amount previously.

Lietas Nr. C20228513

Lietas arhīva Nr. CA-0109-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2014.gada 7.maijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja A.KLAIŠE

un tiesneses B.ĶEIRE un Z.ZAICEVA

ar sekretāri L.GLAZŪNU

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. C/ par apsaimniekošanas un

pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu sakarā ar SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas

2014.gada 20.janvāra spriedumu.

Tiesas sēdē tiesas kolēģija

konstatēja

2013.gada 1.martā SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību Liepājas tiesā pret /pers. C/

(turpmāk - atbildētāja) par apsaimniekošanas un pakalpojumu parāda Ls 1725,71 un tiesāšanās izdevumu Ls 234,03 un Ls 3,30

piedziņu.

Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. un 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.un 13.pantu, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, Civillikuma 1432., 1587., 1759., 1760.pantu.

2013.gada 12.decembrī prasītāja iesniegusi pieteikumu par pieauguma pievienošanu, lūdzot piedzīt no atbildētājas

pamatparādu Ls 2078,80 un likumiskos procentus Ls 200,57 par laiku no 2006.gada 1.februāra līdz 2013.gada 30.novembrim.

Ar Liepājas tiesas 2014.gada 20.janvāra aizmugurisku spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētājas par

labu prasītājai par laiku līdz 2013.gada novembrim ieskaitot: dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu parādu 581,39 EUR,

izmaksas par apkures pakalpojumu 1458,80 EUR, izmaksas par ūdens pakalpojumu 431,37 EUR, izmaksas par atkritumu izvešanas

pakalpojumu 179,41 EUR, izmaksas par siltummezgla elektrību 10,86 EUR, likumiskos sešus procentus gadā no simta par laiku līdz

2013.gada novembrim ieskaitot 269,93 EUR un tiesāšanās izdevumus 337,69 EUR.

Prasība noraidīta daļā par apsaimniekošanas maksas 296,04 EUR piedziņu par laiku līdz 2013.gada novembrim ieskaitot un

par likumisko procentu 24,46 EUR par laiku līdz 2013.gada novembrim ieskaitot piedziņu.

No atbildētājas par labu valstij piedzīta valsts nodeva 18,68 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,34 EUR.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka atbildētāja ir /adrese/, Liepājā, īpašniece. 2006.gada 5.aprīlī starp pusēm noslēgts

Dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk- līgums), 5.2.punktā vienojoties par ikmēneša

apsaimniekošanas maksu - Ls 0,24 jeb 0,34 EUR par vienu dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru un nosakot, ka maksa

par pamatpakalpojumiem uzskaitāma atsevišķi saskaņā ar noteiktajiem tarifiem.

Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantu, norādījusi, ka prasītāja atbildētājai nepamatoti aprēķinājusi apsaimniekošanas

maksu Ls 0,30 jeb 0,43 EUR apmērā par kvadrātmetru, jo apsaimniekošanas maksa nav grozīta saskaņā ar līguma 6.1.punktu,

pusēm vienojoties rakstveidā, likumā noteiktā kārtībā vai ar tiesas spriedumu. Tiesas ieskatā nepamatots ir prasītājas pārstāvja

arguments, ka apsaimniekošanas maksu aprēķinājusi, pielīdzinot to īres maksai, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu

regulatora noteikto un domes lēmumu par īres maksas noteikšanu Ls 0,30 par kvadrātmetru. Regulators ar lēmumu nav tiesīgs grozīt

privātu līgumu starp divām pusēm.

Tiesa, atsaucoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, norādījusi, ka līguma noteikums, kuru puses nav savstarpēji

apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību pušu tiesībās un pienākumos par sliktu

patērētājai – atbildētājai. Tiesa atzinusi, ka noraidāma prasība par paaugstinātās apsaimniekošanas maksas starpību Ls 208,06

(1041,12-833,04=208,06) jeb 296,04 EUR, jo puses nav rakstveidā vienojoties grozījušas līguma noteikumus.

Tiesa atsaucoties uz Civillikuma 1756.pantu, atzinusi, ka pamatoti piedzenami likumiskie 6 % gadā par aprēķināto parādu,

izņemot par nepamatoti aprēķināto apsaimniekošanas maksas starpību Ls 17,19 jeb 24,46 EUR.

Apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2014.gada 20.janvāra aizmugurisko spriedumu iesniegusi prasītāja, norādot, ka

spriedums tiek pārsūdzēts prasības noraidītajā daļā par apsaimniekošanas maksu Ls 208,06 jeb 296,04 EUR un likumiskajiem

procentiem Ls 17,19 jeb 24,46 EUR .

Apelatore nepiekrīt pirmās instances tiesas spriedumam šādu apsvērumu dēļ:

1) tiesa nav motivējusi spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktajam. Motīvu daļā nav norādīti

normatīvie akti, pēc kuriem tiesa vadījusies, nav dots konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējums, uz ko pamatoti secinājumi par

prasības pamatotību vai nepamatotību;

2) tiesa nav ņēmusi vērā, ka attiecībā uz strīdus periodu apsaimniekošanas maksu noteica dzīvojamās mājas apsaimniekotājs

atbilstoši MK noteiktajai dzīvokļa īres maksai (1997.gada 13.maija MK noteikumi Nr.176) un katram dzīvokļa īpašniekam

apsaimniekošanas uzņēmums aprēķināja šo maksu proporcionāli dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai

(2005.gada 26.februāra MK noteikumi Nr.135). Saskaņā ar 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1014 apsaimniekošanas

maksa strīdus periodā bija aprēķināma Ls 0,30, nosakot, ka šāda kārtība ir spēkā līdz dzīvokļu īpašnieki, izvēloties pieņemamāko

apsaimniekošanas formu, pārņem īpašumu savā apsaimniekošanā vai nodod šīs tiesības citam apsaimniekotājam, slēdzot

civiltiesiska rakstura līgumu. Konkrētajā gadījumā dzīvokļu īpašnieku biedrība nav izveidota, mājas apsaimniekošanu veic prasītāja,

pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Liepājas pilsētas pašvaldību;

3) prasītāja bija tiesīga noteikt dzīvojamai mājai /adrese/ apsaimniekošanas maksu, neņemot vērā līguma nosacījumus,

pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas privatizāciju“ 50.panta otro daļu (redakcijā uz 2008.gada

1.janvāri).

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis neieradās, rakstveida iesniegumā lūdzis skatīt apelācijas sūdzību bez viņa klātbūtnes, norādot,

ka apelācijas sūdzību uztur un lūdz piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas maksu 296,04 EUR, likumiskos procentus 24,46 EUR

un samaksāto valsts nodevu 71,14 EUR. Norāda, ka atbildētāja paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi, pretenzijas par aprēķiniem nav

iesniegtas.

Atbildētāja tiesas sēdē neieradās tiesai nezināmu apstākļu dēļ, par tiesas sēdi atbildētājai paziņots, nosūtot tiesas pavēsti

ierakstītā sūtījumā.

Tiesas kolēģija nolēma, atzīt atbildētājas neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu un saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.pantu izskatīt lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes, jo Civilprocesa likuma 209.un 210.pantā noteiktie apstākļi lietas izskatīšanas

atlikšanai.

Civillietu tiesas kolēģija iepazīstoties ar rakstveida pierādījumiem, uzskata, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un prasība

sprieduma pārsūdzētajā daļā pilnībā apmierināma.

Liepājas tiesas 2014.gada 20.janvāra aizmuguriskais spriedums prasības apmierinātajā daļā stājies likumīgā spēkā

2014.gada 25.februārī.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu- /adrese/,

Liepājā (lietas 18.lapa).

2006.gada 5.aprīlī starp SIA /Nosaukums A/ (tās tiesību pārņēmēja – prasītāja) un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas

kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 20.-23.lapa).

Prasībā norādīts, ka līdz 2013.gada novembrim atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies ar apsaimniekotāju, ir

apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu maksas parāds.

Atbildētāja par Liepājas tiesas aizmugurisko spriedumu pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu nav iesniegusi, tādēļ tiesas

kolēģijai ir pamats uzskatīt, ka atbildētāja pret prasības summu nav iebildusi.

Liepājas tiesa spriedumā atzinusi, ka saskaņā ar noslēgto apsaimniekošanas līgumu atbildētājai bija jāmaksā

apsaimniekošanas maksa Ls 0,24 (lietas 22.lapa) par vienu dzīvokļa īpašuma kvadrātmetru, nevis kā lūgts prasībā Ls 0,30 par ko

prasītāja iesniegusi apelācijas sūdzību nepiekrītot sprieduma argumentiem.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2008.gada

27.martam) otro daļu līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona

pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa īpašniekam maksu par dzīvojamās telpas uzturēšanu un apsaimniekošanu

nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta otro daļu Ministru kabinets 2005.gada

22.februārī izdeva noteikumus Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”

(spēkā līdz 2008.gada 27.martam), tādējādi dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu katram dzīvokļa īpašniekam aprēķina

proporcionāli dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai saskaņā ar pārvaldnieka sastādīto izdevumu tāmi kalendāra

gadam. Noteikumu 4.punkta otrais teikums paredzēja, ka maksas apmēru veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi un

normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi. Savukārt šo noteikumu 6.punktā norādīta formula, pēc kuras aprēķināmi

apsaimniekošanas izdevumi un uzskaitītas konkrētas pozīcijas, kuras veido apsaimniekošanas izdevumus.

Dzīvojamai mājai /adrese/ apsaimniekošanas maksa Ls 0,30 par kvadrātmetru dzīvojamās platības noteikti no 2007.gada

1.jūnija.

Ar 2008.gada 21.februāra likumu izdarīti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likuma

50.panta ceturtā daļa noteic, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā

pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto daļu Ministru kabinets 2008.gada

9.decembrī izdeva noteikumus Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”,

kuru 3.punktā norādīta formula, kas izmantojama, aprēķinot dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus.

Tiesas kolēģija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka atbildētāja vispār nav iebildusi pret noteikto apsaimniekošanas maksu, to

akceptējusi un vairākus mēnešus līdz 2007.gada 1.decembrim (lietas 33.lapa) veikusi maksājumus, tiesai nav pamata uzskatīt, ka

apsaimniekošanas maksas apmērs noteikts nepamatoti.

Bez tam saskaņā ar Civillikuma 1432.pantu- kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar

visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs savu piekrišanu ierobežot.

Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka atbildētāja piekritusi prasītājas noteiktajai apsaimniekošanas maksai.

Ne konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, ne ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona

nav pārņēmusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un iebildumi pret noteikto apsaimniekošanas maksu nav celti.

Tiesas kolēģija atzīst, ka Liepājas tiesa spriedumā nepamatoti noraidījusi prasību daļā, neņemot vērā konkrētos lietas faktiskos

apstākļus un faktu, ka atbildētāja noteikto apsaimniekošanas maksu nav apstrīdējusi un veikusi maksājumus.

Pie šādiem apstākļiem no atbildētājas par labu prasītājai par laiku no 2007.gada 1.decembra līdz 2013.gada 30.novembrim

piedzenama apsaimniekošanas maksa 296,04 EUR un saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu likumiskie procenti 24,46 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva

71,14 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas par labu valstij piedzenami 3,10 EUR par tiesas pavēstu

piegādāšanu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 430., 432. un 434.pantiem tiesas kolēģija

nosprieda

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, par laiku līdz 2013.gada novembrim apsaimniekošanas maksu 296,04 EUR (divi simti deviņdesmit seši euro

un 4 centi), likumiskos procentus 24,46 EUR (divdesmit četri euro un 46 centi), nomaksāto valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit

viens euro un 14 centi) un par labu valstij par tiesas pavēstu piegādāšanu 3,10 EUR (trīs euro un 10 centi).

Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā un iemaksājot 284,57 EUR drošības naudu.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 21.maijā.

Priekšsēdētāja /pers. A/

Tiesneses Z.ZAICEVA

B.ĶEIRE