Court dismisses appeal against traffic fine for parking in prohibited zone, upholding police decision.

Lieta Nr.1A770062

Lietvedības Nr.1A/25/2

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2026.gada 27.janvārī

Tiesa šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

izskatīja rakstveida procesā, Rīgā, Abrenes ielā 8, /Persona A/ sūdzību par Tukuma novada pašvaldības poli

priekšnieka p.i. E.Redko 2025.gada 30.jūnija lēmumu Nr.PAM/25-47.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 24.maijā Tukuma novada pašvaldības policijas jaunākais inspektors sastādīja lēmumu par

piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu Nr.900167713, kurā norādīts, ka 2025.

24.maijā, plkst.13.17, transportlīdzeklis SEAT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika novi

stāvēšanai Kandavā, Sabiles ielas un Tirgus laukuma krustojumā, neievērojot Ceļu satiksmes noteik

121.6.apakšpunktā noteiktās prasības. Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 162.panta pirmo daļ

Ceļu satiksmes likuma 57.panta piektās daļas 8.punktu, transportlīdzekļa īpašniekam piemērots naudas sods ast

naudas soda vienības jeb EUR 40 apmērā.

Ar Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieka p.i. E.Redko 2025.gada 30.jūnija lēmumu Nr.PAM

47Tukuma novada pašvaldības policijas jaunākā inspektora 2025.gada 24.maija lēmums Nr.900167713 at

negrozīts, bet /Persona A/ sūdzība noraidīta.

[2] 2025.gada 30.jūlijā tiesā saņemta /Persona A/ sūdzība, par iepriekš minēto Tukuma novada pašvald

policijas priekšnieka p.i. E.Redko 2025.gada 30.jūnija lēmumu Nr.PAM/25-47, kurā norādīts, ka minēto lēm

pārsūdz pilnā apjomā. Norāda, ka Iestādes lēmumā norādīts tikai tas, ka konkrētajā gadījumā, krustojumā izvi

301.ceļa zīme, kas liedz iebraukt Tirgus laukumā, autovadītājam nedod tiesības uzskatīt, ka šī vieta vairs

krustojums. Savukārt sūdzības iesniedzējs uzskata, ka savu transportlīdzekli bija novietojis nevis krustojumā, bet

galvenā ceļa strupceļā, jo ceļa posms bija norobežots ar barjerām un ceļa zīmi Nr.301 - iebraukt aizliegts.

[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 31.jūlijā Tukuma no

pašvaldības policijai un /Persona A/nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu, izskaidrojot Administratīvās atbild

likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesn

citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2026.gada 6.janvārim, vienlaikus paziņots, ka l

izskatīšana paredzēta rakstveida procesā 2026.gada 27.janvārī.

Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 31.jūlija lēmumā noteiktajam termiņam - 2026.gada 6.janvā

ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts, lūgumi nav iesniegti, papildus paskaidrojumi

saņemti.

[4] Sūdzības iesniedzējs nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā. Tiesa nesaskata nepieciešamību lietu izs

mutvārdu procesā pēc savas iniciatīvas, līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /Persona A/ sūdzība ir noraidāma

Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieka p.i. E.Redko 2025.gada 30.jūnija lēmums Nr.PAM/25-47 atstā

negrozīts, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5.1] Administratīvās atbildības likuma 5.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums ir personas pretties

vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos pared

administratīvā atbildība.

Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesn

kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

[5.2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana

notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus,

tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka savu transportlīdzekli bija novietojis nevis krustojumā, bet gan galvenā

strupceļā, jo ceļa posms bija norobežots ar barjerām un ceļa zīmi Nr.301 - iebraukt aizliegts.

[5.3] 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk

satiksmes noteikumi) 121.6.apakšpunkts noteic, ka ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts ci

apstāties un stāvēt aizliegts krustojumā un tuvāk par 5 m no tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānc

trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpu

minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degv

uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.). Minēto noteikumu 2.20.apakšpunktā noteikts, ka krustojums ir vieta,

krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409. ceļa z

Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu.

Ceļu satiksmes likuma 57.panta piektās daļas 8.punkts noteic, ka par stāvēšanu krustojumā vai tuvāk

pieciem metriem no tā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņu naudas soda vienību apmērā.

[5.4] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, un pamatojotie

kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 57.panta piektās daļas 8.pu

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administr

pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesnied

sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiski

tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

[6] Administratīvās atbildības likuma 90.panta trešā daļa paredz, ka bez papildu procesuālo darbību veikš

par pierādījumu uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiks

amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.

[6.1] Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir nor

Tukuma novada pašvaldības policijas jaunākā inspektora 2025.gada 24.maija lēmumā par soda piemērošanu

apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu Nr.900167713.

[6.2] Tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā /Persona A/sastādītajā lēmumā Nr.900167713 par soda piemēro

par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu ir norādīti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, proti, sūdz

iesniedzēja veiktās konkrētās darbības, tas ir, ka 2025.gada 24.maijā, plkst.13.17, transportlīdzeklis SEAT, v

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika novietots stāvēšanai Kandavā, Sabiles ielas un Tirgus lauk

krustojumā, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 121.6.apakšpunktā noteiktās prasības.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 2.panta 1.punktā noteiktajam, šī likuma mērķis ir noteikt ceļu satiksmes n

un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un vese

vidi, kā arī fiziskām un juridiskām personām piederošu mantu. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktā note

ka ceļu satiksmes dalībniekam jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiks

dalībnieku pienākumus [..], tajā skaitā jāievēro ceļa zīmes un ceļa apzīmējumu prasības.

Sūdzības iesniedzējam kā transportlīdzekļa vadītājam vajadzēja zināt un viņš varēja zināt, ka, pārkāpjot

satiksmes noteikumu prasības, iestāsies likumā noteiktās sekas, proti, tiks fiksēts pārkāpums.

[7] Tiesa nekonstatē, ka fiksējot administratīvo pārkāpumu, kā arī sastādot lēmumu Nr.900167713 par

piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, policijas darbinieki būtu pārkāpuši

pienākumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tāpat arī tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pam

apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas fiksēt administratīvo pārkāpumu, viņu kompetences ietvaro

Lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) paši par sevi nav uzskatām

absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem par notikumiem

risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu

policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādī

(sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunktu, 2005.g

9.decembra sprieduma lietā 666-05/5 15.1.apakšpunktu).

[7.1] Tāpat tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumu tam, ka pašvaldības policijas darbinieks būtu bijis ieinter

nepamatoti sastādīt sūdzības iesniedzējam lēmumu Nr.900167713 par soda piemērošanu par apstāšanās

stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī pieņemt lēmumu par pārkāpumu, kas patiesībā nav noticis.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei

amatpersonai, tātad, šajā gadījumā arī pašvaldības policijas darbiniekiem, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas,

savu interešu.

[7.2] Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka nav pamata atzīt pašvaldības policijas darbinieka rīcību

negodprātīgu un 2025.gada 24.maija lēmumā par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteik

pārkāpumu Nr.900167713 minētās ziņas par nepatiesām un tās apšaubīt.

[8] Tiesa atzīst, ka personas nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Tiesai ir jāinterp

šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt

pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[8.1] Izskatāmajā lietā administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, vērtējot visus lietā esošos pierādīj

kopumā, tie ir pietiekami, pieļaujami un ticami, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka /Persona A/ izd

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Ceļu satiksmes likuma 57.panta piektās daļas 8.punktā. Izvērtējot l

materiāliem pievienotās fotogrāfijas kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem nepārprotami secināms

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis bija novi

stāvēšanai pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības, t.i., sūdzības iesniedzēja transportlīdzekli bija noviet

stāvēšanai krustojumā.

[8.2] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka transportlīdzeklis tika novietots galvenā ceļa strupceļā, jo lēm

norādītais ceļa posms bija norobežots ar barjerām un ceļa zīmi Nr.301 - iebraukt aizliegts, tiesa norāda, ka no l

pievienotajiem fotoattēliem vizuāli redzams, ka konkrētā vieta atbilst visām krustojuma pazīmēm. Savukārt sūd

norādītais apstāklis, ka Kandavā, Tirgus laukums īslaicīgi bija norobežots ar barjerām uz kurām izvietotas 301.

zīmes - iebraukt aizliegts, tādejādi vizuāli to uztvēris kā strupceļu nevis Sabiles ielas un Tirgus laukuma krustoju

Kandavā, nevar kalpot par iemeslu, lai uzskatītu, ka konkrētajā vietā nav piemērojami noteikumi attiecīb

stāvēšanas ierobežojumiem brauktuvju krustošanās vietā. Tirgus laukumā, Kandavā, īslaicīgi izvietotās barjera

301. ceļa zīmēm - iebraukt aizliegts, automātiski neatceļ Ceļu satiksmes noteikumu 121.6.apakšpunktā pared

aizliegumu novietot transportlīdzekli stāvēšanai krustojumā. Ceļu satiksmes noteikumu 121.6.punktā norā

prasību mērķis ir droša ceļu satiksmes norise brauktuvju krustošanās vietā, līdz ar to, transportlīdzekļa novieto

krustojumā varēja traucēt citiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošu pārvietošanos.

[9] Tiesa, izvērtējot sūdzības iesniedzējaa argumentus un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, kons

ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 19.pantā noteikto pienākumu – pildīt Ceļu satiks

likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībn

pienākumus, kā arī ievērot ceļa zīmju prasības.

Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēš

konkrētā vietā, vadītājam vispirms ir jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebku

transportlīdzekļa vadītājam, novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, neatkarīgi no savas rīcības motīviem

pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā.

[10] Tiesa atzīst, ka iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem to kopum

savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja darbībās konstatējams Ceļu satiksmes likuma 57.p

piektās daļas 8.punkta pārkāpums. Savukārt sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, kas arī tika izvē

iestādes lēmumā, vērtē kā sniegtus nolūkā iesniedzējam izvairīties no administratīvās atbildības un soda.

[11] Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pārsūd

lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par sūdzības iesniedzēja norādīto apst

izvērtējumu, kā arī pārsūdzētajā lēmumā norādīto motivāciju par administratīvā soda piemērošanas pamatotību u

apmēru, kas atbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem principiem par administratīvā soda piemēroš

Sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kuri nav tikuši vērtēti pārsūdzētajā lēmumā.

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk

citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltu Tukuma novada pašvaldības poli

priekšnieka p.i. E.Redko 2025.gada 30.jūnija lēmumu Nr.PAM/25-47, ar kuru atstāts negrozīts Tukuma no

pašvaldības policijas jaunākā inspektora 2025.gada 24.maija lēmums par soda piemērošanu par apstāšanās

stāvēšanas noteikumu pārkāpumu Nr.900167713.

[12] Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2025.gada 30.jū

institūcijas lēmumu par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Ceļu satiks

likuma 57.panta piektās daļas 8.punktā, un tādēļ atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās d

regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 198.pantu, 226.pantu, 227.panta pirmās daļas 1.pun

228.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/, personas kods /Personas kods /, sūdzību.

Atstāt negrozītu Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieka p.i. E.Redko 2025.gada 30.jūnija lēm

Nr.PAM/25-47.

Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas die

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams e-l

portālā vai tiesas kancelejā 2026.gada 27.janvārī.

Tiesnese K.Maike

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu