Court dismisses appeal against official body's order to repay illegal income from conflicting public office roles.

Lietas Nr. A420521213

Lietas arhīva Nr. A42-02114-14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2014.gada 25.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvei zvērinātai advokātei Sarmītei Jakovickai,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 4.jūnijā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 29.oktobra lēmuma Nr.1/7785 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 29.novembrī Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā saņemts /pers. A/ (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums

par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk arī Birojs) 2013.gada 29.oktobra lēmuma Nr.1/7785 (turpmāk arī

Lēmums) atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2013.gada 6.decembra lēmumupieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No administratīvās lietas materiāliem konstatējams, ka ar Biroja Lēmumu pieteicējam ir uzdots atlīdzināt valstij nodarītos

zaudējumus 834,73 Ls apmērā, kas gūti, pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta

piektajā daļā valsts amatpersonai noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas

ierobežojumus, savienojot SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” padomes locekļa, kurš pārstāv

pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, valsts amatpersonas amatu ar aizliegtu izpilddirektora amatu SIA „Latvijas futbola

federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/”.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt, norādot turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Ar Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas vietnieka 2013.gada 21.marta lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/19 pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – LAPK) 166.30 panta un sodīts ar naudas sodu Ls 200 apmērā, kuru ir samaksājis. Pieteicējs vērš uzmanību, ka savā

paskaidrojumā bija norādījis, ka atalgojumu 4050,78 Ls par laika periodu no 2010.gada 21.jūlija līdz 2012.gada 30.septembrim bija

saņēmis kā darba algu par izpilddirektora pienākumu pildīšanu SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums

A/” un nekādu atalgojumu par /Nosaukums B/ novada pašvaldības padomes locekļa pienākumu pildīšanu minētajā sabiedrībā nebija

saņēmis un arī nekad nav piedalījies lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar /Nosaukums B/ novada pašvaldību.

[3.2] Lēmumā norādīts, ka Birojs pārbaudes gaitā nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka pieteicējs, savienojot sabiedrības padomes

locekļa, kurš pārstāv pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, amatu ar aizliegtu izpilddirektora amatu konkrētajā sabiedrībā, būtu

nonācis interešu konflikta situācijā. Pārbaudes gaitā arī netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka pieteicējam sabiedrības padomes

locekļa, kurš pārstāv pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, amata savienošana ar aizliegtu izpilddirektora amatu, būtu kaitējusi

valsts amatpersonu pienākumu veikšanai, kā arī minētā amatu savienošana nav radījusi smagas sekas un nav nodarīts būtisks

kaitējums valstij.

[3.3] Pieņemot Lēmumu par viņa darba algas atmaksu valstij, nav izvērtēts apstāklis, ka darba samaksu pieteicējs ir saņēmis kā SIA

„Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” izpilddirektors, nevis padomes loceklis. Pieteicējs norāda, ka

darba alga ir viņa vienīgais iztikas avots un atmaksājot to, sanāks, ka laika periodā no 2012.gada 9.oktobra līdz 2013.gada

30.martam pieteicējs ir ticis nodarbināts bez darba samaksas. Pieteicējs uzsver, ka no Lēmuma ir konstatējams, ka viņš nav atradies

interešu konflikta situācijā, nav guvis ienākumus vai kādus mantiskus labumus no šīs situācijas un saņēmis tikai samaksu par darbu,

ko veicis saskaņā ar noslēgto darba līgumu.

[4] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2014.gada 13.janvārī saņemts Biroja rakstveida paskaidrojums (lietas 26. –

29.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai Birojs norāda, ka nepiekrīt pieteicēja argumentiem sekojošu apsvērumu dēļ.

[4.1] Pieteicējs ar /Nosaukums B/ novada domes 2010.gada 21.aprīļa lēmumu Nr.152 (protokols Nr.4 17#) pilnvarots pārstāvēt

/Nosaukums B/ novada domes intereses SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” padomes sastāvā

un saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 18.punktu ir valsts

amatpersona, kurai saistoši arī minētā likuma 7.panta piektajā daļā noteiktie speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas

ierobežojumi.

[4.2] Saskaņā ar SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” sniegto informāciju (2012.gada 5.oktobra

vēstule Nr.1-07/16) pieteicējs no 2009.gada 5.maija līdz 2010.gada 5.janvārim ieņēma ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārziņa

amatu SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/”, bet no 2010.gada 6.janvāra ieņem izpilddirektora

amatu minētajā kapitālsabiedrībā.

Savukārt saskaņā ar Latvijas Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju (2012.gada 5.novembra vēstule Nr.7-3-160246) SIA „Latvijas

futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” 32,95% kapitāla daļas pieder /Nosaukums B/ novada pašvaldībai, bet

67,05% kapitāla daļas – biedrībai „Latvijas futbola federācija”.

Ņemot vērā, ka SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” kapitāla daļas pieder pašvaldībai un

biedrībai, tā nav uzskatāma par valsts vai pašvaldības institūciju likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

1.panta 8.punkta izpratnē.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka pieteicēja izpilddirektora amats SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs

/Nosaukums A/” nav saistīts ar pašvaldības interešu pārstāvēšanu SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs

/Nosaukums A/” un to, ka minētā kapitālsabiedrība nav valsts vai pašvaldības institūcija, pieteicējam saskaņā ar likuma „Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektajā daļā noteikto bija aizliegts savienot savu valsts amatpersonas

amatu SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” ar izpilddirektora amatu minētajā kapitālsabiedrībā.

[4.3] Vienlaikus Birojs paskaidro, ka pienākums vērtēt, vai valsts amatpersonas amata savienošana ar citu amatu rada vai nerada

interešu konfliktu un vai nekaitē tiešo valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanai, ir vērtējams tikai tajos gadījumos, kad valsts

amatpersonas amata savienošana ar citu amatu ir atļauta, kā tas izriet no likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 8.1 panta, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu savienošana nav radījusi

interešu konfliktu. Līdz ar to pieteicēja prasības pieteikumā norādītais, ka Birojs minētajā gadījumā nav konstatējis interešu konfliktu

un nav vērtējis, vai attiecīgo amatu savienošana nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu izpildē, ir nepamatots un nav vērā

ņemams.

[4.4] 2013.gada 21.martā pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.28 un 166.30 panta par amatu savienošanas

izpildes kārtības neievērošanu un valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu un

sodīts ar naudas sodu 200 Ls apmērā. Gan LAPK 166.28 panta, gan 166.30 panta sankcijā ir noteikts, ka par attiecīgajos pantos

noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem valsts amatpersonai ir uzliekams naudas sods no 50 līdz 250 Ls. Minēto sankciju

ietvaros pieteicējam ir piemērots naudas sods 200 Ls apmērā. Līdz ar to uzskatāms, ka Birojs, vērtējot pieteicēja izdarītā

administratīvā pārkāpuma smagumu, ir atzinis, ka minētājā gadījumā pieteicējs, savienojot savu valsts amatpersonas amatu ar

aizliegtu amatu un saņemot atalgojumu par tā izpildi, ir nodarījis kaitējumu sabiedrības interesēm. Turklāt jāņem vērā, ka pieteicējs kā

SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” padomes loceklis pārstāv /Nosaukums B/ novada domes

intereses minētajā kapitālsabiedrībā un to ka viņš vienlaikus ir /Nosaukums B/ novada domes deputāts, kuru amatā ir ievēlējuši

attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, tādējādi uzticoties viņa godprātīgajai darbībai un turpmākajā darbībā sagaidot, ka pieteicējs

rīkosies atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

[4.5] Pieteicējs savu padomes locekļa amatu SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” ar aizliegtu

amatu savienoja no 2010.gada 21.aprīļa līdz 2013.gada 30.martam. Savukārt Birojs Lēmumā pieteicējam lūdz atlīdzināt valstij

nodarīto kaitējumu 834,73 Ls apmērā par laika periodu no 2012.gada 9.oktobra, kad /Nosaukums B/ novada dome iesniedza

grozījumus Valsts ieņēmumu dienestā, nosakot, ka padomes locekļa amats SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs

/Nosaukums A/” ir valsts amatpersonas amats, līdz 2013.gada 30.martam, proti, par to laika periodu, kad pieteicējam bija zināms, ka

viņš ieņem valsts amatpersonas amatu, kura savienošana ar citu amatu ir aizliegta.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 17.janvāra lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par Lēmuma darbības

apturēšanu (lietas 61. – 64.lapa), savukārt ar Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 18.marta lēmumu Administratīvās rajona

tiesas 2014.gada 17.janvāra lēmums ir atcelts, bet Lēmuma darbība apturēta (lietas 84. – 87.lapa).

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Biroja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikumsir noraidāms.

[8] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka pieteicējs laika posmā no 2010.gada 21.aprīļa līdz 2013.gada 30.martam savienojis SIA

„Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centra /Nosaukums A/” padomes locekļa, kurš pārstāv pašvaldības intereses

kapitālsabiedrībā, valsts amatpersonas amatu ar izpilddirektora amatu šajā kapitālsabiedrībā, gūstot kā SIA „Latvijas futbola

federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” izpilddirektors ienākumus 6046,20 Ls apmērā. Lietā nav strīda arī par to, ka ar

2013.gada 21.marta lēmumu Nr.870/1-24/19 Birojs, atzīstot, ka iepriekš minēto amatu savienošana ir Likuma 7.panta piektās daļas

4.punktā noteikto amatu savienošanas un 9.panta pirmajā daļā noteikto ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpums, saucis

pieteicēju pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.28 un 166.30 pantiem un uzlicis viņam naudas sodu 200 Ls apmērā (lietas 43.

– 46.lapa). Lietā nav strīda arī par to, ka pieteicējs šo lēmumu nav apstrīdējis (tas ir stājies spēkā) un samaksājis uzlikto naudas sodu.

Lietā strīds ir par to, vai Birojs pamatoti un tiesību normām atbilstoši uzlicis par pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij viņa laika

posmā no 2012.gada 9.oktobra līdz 2013.gada 30.martam SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/”

izpilddirektora amatā gūtos ienākumus 834,73 Ls apmērā.

[9] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) 30.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka

par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir

pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus,

vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot

ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams

mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

Savukārt Likuma 30.panta 2.1 daļa noteic, ka šā panta otrā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama,

saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu

savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko

labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus

nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.

No minētajām tiesību normām ir secināms vispārējais nosacījums, ka ienākumi un mantiskie labumi, ko amatpersona guvusi,

pārkāpjot Likumā noteiktos ierobežojumus, ir piekritīgi valstij kā atlīdzinājums par valsts pārvaldības kārtībai nodarīto kaitējumu. Tādēļ

valsts amatpersonas pienākums ir atlīdzināt šo nodarīto kaitējumu, atmaksājot prettiesiski gūtos ienākumus vai mantiskos labumus.

Tomēr likumdevējs no šī vispārējā nosacījuma ir noteicis divus izņēmumus, kad valsts amatpersonai prettiesiski gūtos ienākumus vai

mantiskos labumus valstij nav jāatlīdzina vai jāatlīdzina daļēji. Šie izņēmumi ir: 1) nav jāatlīdzina, ja amatu savienošana ir pieļaujama,

saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu

savienošana nav radījusi interešu konfliktu; 2) nav jāatlīdzina vai jāatlīdzina daļēji, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos

labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.

[10] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka pieteicēja gadījumā neizpildās pirmais no izņēmumiem, kad viņš būtu atbrīvojams no

prettiesiski gūto ienākumu atlīdzināšanas, jo pieteicējs valsts amatpersonas amatu savienojis ar amatu, kuru nebija pieļaujams

savienot pat saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju. Līdz ar to Birojs pamatoti vērtēja, vai pieteicēja gadījumā nav

konstatējams otrais likumdevēja noteiktais izņēmums, kad prettiesiski gūtos ienākumus nav jāatlīdzina vai jāatlīdzina daļēji.

Šajā vērtēšanas procesā Birojs konstatējis, ka laika posmā no 2010.gada 21.aprīļa līdz 2013.gada 30.martam pieteicējs prettiesiski

guvis ienākumus 6046,20 Ls apmērā, tomēr atlīdzināt par pienākumu uzlicis tikai daļu no šīs summas, proti, Ls 834,73 jeb 13,8 % no

prettiesiski gūtajiem ienākumiem. Tātad pieteicēja gadījumā Birojs nav piemērojis vispārējo nosacījumu, bet, vērtējot pienākuma

atmaksāt ienākumus samērīgumu ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai, otro no

izņēmumiem.

Kā pamatojumu tieši šādai valstij atmaksājamai summai, Birojs norādījis uz Valsts ieņēmumu dienestā 2012.gada 9.oktobrī

iesniegtajiem /Nosaukums B/ novada domes grozījumiem valsts amatpersonu sarakstā, kuros padomes locekļa amats SIA „Latvijas

futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” ir noteikts kā valsts amatpersonas amats (lietas 48.lapa). Birojs

secinājis, ka pieteicējam, kurš vienlaikus ir arī /Nosaukums B/ novada domes deputāts, no 2012.gada 9.oktobra bija zināms, ka viņš

ieņem valsts amatpersonas amatu, kura savienošana ar citu amatu ir aizliegta, tomēr turpināja tos savienot un prettiesiski gūt

ienākumus līdz 2013.gada 30.martam.

[11] Novērtējot Lēmumā ietverto pamatojumu, tai skaitā to, ka pieteicējs ir valsts amatpersona jau no 1997.gada 3.marta un viņam ir

jāzina valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, turklāt Likums ir spēkā no 2002.gada 10.maija, to, ka pieteicējs par

Likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu iepriekš jau divas reizes (2010.gada 11.jūnijā un 2011.gada 22.jūnijā)

saukts pie administratīvās atbildības, to, ka pieteicējam no 2012.gada 9.oktobra bija zināms, ka viņš ieņem valsts amatpersonas

amatu, kura savienošana ar citu amatu ir aizliegta, tomēr turpināja tos savienot un prettiesiski gūt ienākumus, kā arī to, ka pieteicējam

atmaksājamais kaitējums ir tikai 13,8 % no kopējiem prettiesiski gūtajiem ienākumiem, tiesa nekonstatē nesamērību starp atmaksai

noteiktā atlīdzinājuma apmēru un administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.

[12] Attiecībā par pieteicēja norādi, ka Lēmumā nav izvērtēts apstāklis, ka darba samaksu viņš saņēmis kā SIA „Latvijas futbola

federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/” izpilddirektors, nevis padomes loceklis, tiesa norāda sekojošo.

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku

vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu

darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai (Likuma 2.pants).

Lai sasniegtu šo mērķi, likumdevējs cita starp Likuma 7.panta piektajā daļā ir noteicis kapitālsabiedrības padomju locekļu, kuri

pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, amata savienošanas nosacījumus, imperatīvi uzskaitot tos

amatus, kurus tie ir tiesīgi savienot ar valsts amatpersonas amatu. Tātad ar citiem šeit neminētiem amatiem minētie

kapitālsabiedrības padomju locekļi savienot nav tiesīgi un šāda savienošana ir atzīstama par prettiesisku. Līdz ar to par prettiesiski

gūtajiem ienākumiem ir atzīstami nevis valsts amatpersonas amatā, kurā persona atrodas tiesiski, gūtie ienākumi, bet ienākumi, kas

gūti citā amatā, kas prettiesiski savienots ar valsts amatpersonas amatu.

Konkrētajā gadījumā pieteicējs prettiesiski savienojis SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/”

padomes locekļa (valsts amatpersonas) amatu ar izpilddirektora amatu šajā kapitālsabiedrībā. Līdz ar to par prettiesiski gūtajiem

ienākumiem Dienests pamatoti atzinis ienākumus, kurus pieteicējs guvis kā SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs

/Nosaukums A/” izpilddirektors, jo šādus ienākumus viņš tiesiski gūt nedrīkstēja.

[13] Attiecībā par pieteicēja minēto, ka viņš par savu pārkāpumu jau samaksājis administratīvo sodu, līdz ar to faktiski tiekot sodīts

otrreiz, tiesa norāda, ka saskaņā ar Likuma 30.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā noteikto prettiesiski gūto ienākumu atlīdzināšana

nav sods, bet gan atlīdzinājums par valsts pārvaldības kārtībai nodarīto kaitējumu. Turklāt šis atlīdzinājums nosakāms neatkarīgi no tā,

vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības (sal. sk.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.septembra sprieduma lietā SKA-311/2011 9.punktu) . Līdz ar to

pieteicēja gadījumā tiesa nekonstatē dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa pārkāpumu.

Vienlaicīgi tiesa arī nekonstatē Satversmes 107.panta pārkāpumu, jo pieteicējam nav liegtas tiesības saņemt veiktajam darbam

atbilstošu samaksu, bet gan uzlikts par pienākumu atlīdzināt valsts pārvaldības kārtībai nodarīto kaitējumu, kas nodarīts tieši ar viņa

rīcību, prettiesiski savienojot valsts amatpersonas amatu ar SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs /Nosaukums A/”

izpilddirektora amatu.

[14] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa Biroja Lēmumu atzīst par pamatotu un tiesību normām atbilstošu, bet pieteicēja pieteikumu

pilnībā noraida.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 29.oktobra lēmuma Nr.1/7785 atcelšanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2014.gada 25.jūnijā.

Tiesnesis G.Ploriņš