Court dismissed appeal against property tax assessment, upholding council's calculation of land tax after land division.

Lietas Nr. A420192115

Lietas arhīva Nr. A42-01921-15/27

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 15.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese A.Pūcīte,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Sējas novada domes priekšsēdētāja

2014.gada 9.jūnija lēmuma Nr.01-12.2/357 (Sējas novada domes 2014.gada 10.februāra un 19.marta maksāšanas paziņojumi par nekustamā īpašuma

nodokli 2014.gadam Nr.14-1687 un Nr.14-3135) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ ar Sējas novada domes (turpmāk – Dome) 2014.gada 10.februāra un 19.marta maksāšanas paziņojumiem Nr.14-1687 un Nr.14-

3135 (lietas 10.un 13.lapa) (turpmāk – Maksāšanas paziņojumi) paziņots nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) 2014.gadam par

nekustamajiem īpašumiem /Nosaukums A/ un ,,/Nosaukums C/, Sējas novadā.

[2] Pieteicējs vērsās Domē ar 2014.gada 27.maija iesniegumu (lietas 14.lapa), lūdzot pārskatīt ar Maksāšanas paziņojumiem 2014.gadam

noteikto NĪN.

[3] Ar Domes priekšsēdētāja 2014.gada 9.jūnija lēmumu Nr.01-12.2/357 (lietas 54.lapa) (turpmāk – Lēmums) pieteicējam atteikts pārskatīt

2014.gadam noteikto NĪN.

Lēmumā norādīts, ka, pārbaudot pieteicējam aprēķināto NĪN, kļūdas aprēķinā nav konstatētas.

[4] Pieteicējs iesniedza tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu (lietas 6. – 9.lapa), kā arī papildinājumus pie pieteikuma (lietas 207. –

208.lapa), norādot, ka no nekustamā īpašuma /Nosaukums C/, Sējas novadā tika atdalīta zeme, izveidojot jaunu nekustamā īpašuma vienību –

/Nosaukums A/, Sējas novadā. Pieteicējs norāda, ka saistībā ar minēto nekustamā īpašuma sadalīšanu nav lūdzis Domi mainīt nekustamo īpašumu

lietošanas mērķi, kura dēļ viņam 2014.gadā pieaudzis aprēķinātais NĪN.

[5] Dome rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu (lietas 125. – 129.lapa) norāda, ka uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu,

pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas

izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pieteicēja argumentus, Domes paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, atzīst,

ka pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

[8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par Maksāšanas paziņojumiem, proti, pieteicēja ieskatā viņam nepareizi ir aprēķināts NĪN.

[9] Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir

visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Tiesa, pārbaudot Zemesgrāmatā (publisks reģistrs) esošo informāciju, konstatē, ka pieteicēja īpašumā atrodas ½ domājamās daļas no nekustamā

īpašuma /Nosaukums A/ (zeme) adresē Murjāņos, Sējas novadā ar kadastra Nr./numurs A/un ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /Nosaukums

C/ (zeme un ēka) adresē Sējas novadā ar kadastra Nr./numurs B/(sastāv no diviem zemes gabaliem ar kadastra Nr./numurs B/un Nr./numurs/) un

Nr./numurs/(turpmāk abi kopā – Nekustamie īpašumi).

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un

juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir

nekustamais īpašums.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta otrā daļa noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona,

kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz

Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tā kā pieteicējs ir Nekustamo īpašumu ½ domājamās daļas īpašnieks, tad pieteicēja pienākums, atbilstoši likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmajai daļai, ir maksāt NĪN.

[10] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta pirmā prim daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus.

Savukārt atbilstoši minētā likuma 3.pantam (uz ko atsaucas Dome Maksāšanas paziņojumos) nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir 1,5

procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības (1.punkta „a” apakšpunkts) un dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas

dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas

veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības

veikšanai ir 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro, vērtības (2.punkta „a” apakšpunkts).

Kā izriet no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošās informācijas, tad nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ kopplatība ir

6000m2 un atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai (lietas 221.lapa) minētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2014.gadā bija

20933euro, savukārt nekustamā īpašumā /Nosaukums C/ ietilpstošās zemes kopplatība ir 4, 6ha (sastāv no diviem zemes gabaliem, attiecīgi 1, 4ha un

2, 83ha) un kadastrālā vērtība 2014.gadā bija attiecīgi 4507 euro un 58091 euro, bet vienstāvu koka dzīvojamās ēkas platība ir 101,30 m2 un

kadastrālā vērtība 2014.gadā bija 5007 euro (lietas 221.lapa).

Tiesa, pārbaudot Maksāšanas paziņojumus, konstatē, kā Dome tajos ir iekļāvusi iepriekš norādītās vērtības, tādējādi secināms, ka Dome ir

izmatojusi pareizas skaitliskās vērtības NĪN aprēķināšanai.

Savukārt, pārbaudot veiktā aprēķina pareizību, tiesa nekonstatē, ka Dome būtu pieļāvusi aprēķina kļūdas, proti:

1. ( 20933euro : 2) x 1,5% = 10466,5 euro x 1,5% = 156,9975 euro =157 euro NĪN par zemi nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/;

2. ( 58091 euro : 2) x 1,5% = ( 29045,5 euro x 1,5%) = 435,6825 euro =435,68 euro NĪN par zemes gabalu ar kadastra

Nr./numurs/nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/;

3. ( 4507 euro : 2) x 1,5% = ( 2253,5 euro x 1,5%) = 33,8025 euro = 33,8 euro, bet, piemērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

pārejas noteikumu 22.punktu, NĪN noteikts mazāks, proti, 14,96 euro NĪN par zemes gabalu ar kadastra Nr. /numurs/ nekustamajā īpašumā

/Nosaukums C/;

4. ( 5007 euro : 2) x 0,2 % = 2503,5 euro x 0, 2% = 5,007 euro = 5, 01euro NĪN par vienstāvu koka dzīvojamo māju nekustamajā īpašumā

/Nosaukums C/.

[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku, bet pieteicēja pieteikumu par noraidāmu.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmo daļu par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par trešās personas ar

patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtās daļas pirmais teikums noteic, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis

pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā.

Tiesa konstatē, ka ar tiesneses 2015.gada 11.marta lēmumu pieteicējs tika daļēji atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu

tiesā, samazinot valsts nodevas apmēru līdz 10 euro (lietas 71. – 72.lapa). Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 10euro apmērā (lietas 77.lapa).

Līdz to pieteicējam ir uzliekams pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu 18,46 euro.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtās daļas trešo teikumu, ja pieteicējs triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas

apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei.

Tādējādi pieteicējam ir uzliekams pienākums triju mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās iesniegt tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu

dokumentu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona

tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Sējas novada domes priekšsēdētāja 2014.gada 9.jūnija lēmuma Nr.01-12.2/357 (Sējas novada domes

2014.gada 10.februāra un 19.marta maksāšanas paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli 2014.gadam Nr.14-1687 un Nr.14-3135) atcelšanu.

Uzlikt par pienākumu /pers. C/ triju mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās atmaksāt valstij valsts nodevu 18,46 euro.

Uzlikt par pienākumu /pers. C/ triju mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās iesniegt tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Pūcīte