Legislator Case Law & Legislation
C09021915 / C-0331-15 AI generated

Court dismissed complaint against bailiff for partial salary adjustment due to ongoing debt dispute.

Case Number C09021915 / C-0331-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the complainant's complaint regarding the bailiff's refusal to adjust the enforcement salary until the debt amount was finalized. The bailiff correctly withheld the salary adjustment because a dispute over the exact debt sum existed at the time of the complaint. Consequently, the court ordered the bailiff to calculate and pay the salary based on the final confirmed debt of 5,129.45 EUR.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 632. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 632. panta 2. daļa: A bailiff may refuse to adjust enforcement expenses when a substantive dispute regarding the debt amount exists, but must adjust them once the court definitively determines the correct sum.

Keywords

AI generated
enforcement expenses bailiff salary adjustment debt dispute civil procedure law partial dismissal state official liability enforcement proceedings

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 632. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 632. panta 2. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C09021915/331/2

LĒMUMS

2015.gada 30.jūnijā

Balvu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja J.Kamiševa

ar tiesas sēdes sekretāri I. Trofimovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers. C/ sūdzību par Latgales apgabaltiesas 16. iecirkņa zvērināta tiesu

izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcību,

konstatēja

2015.gada 13.februārī /pers. C/ (turpmāk tekstā- sūdzības iesniedzējs) iesniedzis Balvu rajona tiesā

sūdzību par Latgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ (turpmāk tekstā- tiesu

izpildītājs) rīcību.

Sūdzībā norādīts, ka 2013.gada 23.augustā /pers. E/ (turpmāk tekstā-uzturlīdzekļu piedzinēja)

vērsās pie tiesu izpildītāja ar pieteikumu par piedziņas darbības uzsākšanu pret sūdzības iesniedzēju,

lūdzot piedzīt uzturlīdzekļu parādu par 2003.gada 8 mēnešiem, 2004.-2012.gadu un par 2013.gada 8

mēnešiem, kopā Ls 4370. Tiesu izpildītājs uzsāka uzturlīdzekļu parāda Ls 4370 piedziņu no sūdzības

iesniedzēja uzturlīdzekļu piedzinējas labā, kā arī amata atlīdzības Ls 859,54 piedziņu, nosūtot rīkojumu

sūdzības iesniedzēja darba devējam- sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas ūdens”.

2014.gada 21.oktobrī sūdzības iesniedzējs iesniedza tiesu izpildītājam iesniegumu, norādot uz

kļūdām piedzenamās summas aprēķinā. 2015.gada 3.februārī sūdzības iesniedzējs saņēma tiesu izpildītāja

2015.gada 23.janvāra atbildi, kurā sūdzības iesniedzēja iesniegumā izteiktie iebildumi pret piedzenamās

summas aprēķinu ir ņemti vērā tikai daļēji.

Sūdzības iesniedzējs savu sūdzību pamato, norādot, ka pilnībā ir veicis uzturlīdzekļu samaksu par

2003. un 2004. gadu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka minēto apliecina Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004.gada 2.septembrī un 2004.gada 30.jūlijā

attiecīgi apstiprinātie izlīgumi, no kuriem redzams, ka minētajos datumos sūdzības iesniedzējam bija

pienākums samaksāt uzturlīdzekļu parādu par laiku no 2004.gada marta līdz 2004.gada augustam Ls 210.

Tomēr, tiesu izpildītājs ir atzinis sūdzības iesniedzēja veiktos maksājumus par 2003. un 2004. gadu tikai

daļēji, proti, par Ls 455. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda rīcība nav pamatota, jo minēto izlīgumu

3.1. apakšpunkts skaidri apliecina uzturlīdzekļu samaksu līdz 2004.gada februārim (ieskaitot), bet par

pārējo 2004.gada periodu sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis attiecīgus maksājuma dokumentus.

Iesniegumā sūdzības iesniedzējs tiesu izpildītājam norādīja, ka sūdzības iesniedzēja māte /pers. F/,

pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja izdotu pilnvaru, uzturlīdzekļu piedzinējai veica sekojošus

maksājumus: 2004.gada 6.martā- Ls 105 (uzturlīdzekļi par 2004.gada oktobri- decembri), 2004.gada

29.jūlijā- Ls 210 (par 2004.gada martu- augustu), 2004.gada 13.septembrī- Ls 3500, 2004.gada

28.septembrī- Ls 35 (par 2004.gada septembri), 2004.gada 28.oktobrī- Ls 35 (par 2004.gada oktobri),

2004.gada 3.decembrī- Ls 35 (par 2004.gada novembri) un 2005.gada 3.janvārī- Ls 35 (par 2004.gada

decembri).

No tiesu izpildītāja 2015.gada 23.janvāra atbildes redzams, ka šie maksājumi ir atzīti un tiks veikts

pārrēķins, izņemot 2004.gada 13.septembra maksājumu un 2004.gada 28.oktobra maksājumu. 2004.gada

28.oktobra maksājumu tiesu izpildītājs nav atzinis, jo to nav apstiprinājusi uzturlīdzekļu piedzinēja.

Tomēr šāda rīcība nav pamatota, jo minēto maksājumu apliecina maksājuma dokuments, turklāt tiesu

izpildītājam bija jāņem vērā fakts, ka uzturlīdzekļu piedzinēja sākotnēji tiesu izpildītājam sniedza

nepatiesu informāciju, norādot lielāku uzturlīdzekļu parādu, nekā tas ir faktiski.

Pamatojoties uz Civillikuma 1895.pantu un Civilprocesa likuma 546.panta pirmo un otro daļu,

sūdzības iesniedzējs norāda, ka uzturlīdzekļu piedzinēja sastādīja pieteikumu par piedziņas darbības

uzsākšanu pret viņu 2003.gada 23.augustā, tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā uzturlīdzekļu piedziņa par

laika periodu līdz 2003.gada 23.augustam nav iespējama, jo iestājies noilgums. Tiesu izpildītājs minēto

nav vērtējis un prettiesiski veica uzturlīdzekļu parāda piedziņu no sūdzības iesniedzēja par laiku līdz

2003.gada augustam.

Tā kā uzturlīdzekļu samaksu par 2003. un 2004. gadu sūdzības iesniedzējs ir veicis pilnībā, uz

2013.gada 23.augustu uzturlīdzekļu apmērs bija aprēķināms par laika periodu no 2005.gada 12.janvāra

līdz 2013.gada 12.augustam, tas ir, par astoņiem gadiem un septiņiem mēnešiem, kas veido 103 mēneši x

Ls 35 = Ls 3605, jeb 5129,45 EUR.

Tā kā uzturlīdzekļu parāds 2013.gada augustā veidoja Ls 3605, tiesu izpildītāja amata atlīdzība

saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumiem Nr. 451 „Noteikumi par zvērinātu tiesu

izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 3. un 5. punktu nosakāma (atbilstoši redakcijai, kas bija spēkā

2013.gada augustā): Ls 120 + Ls 450 + 10 % no (Ls 3605–Ls 3000) = Ls 630,50, jeb 897,12 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 51., 53., 632.pantu, sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt par

prettiesisku tiesu izpildītāja rīcību un uzdot tiesu izpildītājam veikt pārrēķinu, atzīstot, ka 2013.gada

23.augustā sūdzības iesniedzēja uzturlīdzekļu parāds bija 5129,45 EUR un tiesu izpildītāja amata

atlīdzība nosakāma 897,12 EUR, kā arī piedzīt no tiesu izpildītāja tiesāšanās izdevumus.

Ar Balvu rajona tiesas tiesneša A.Garā 2015.gada 24.marta lēmumu tika noraidīta /pers. C/ sūdzība

par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 16 zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu

par prettiesisku, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu parāda piedziņu no /pers. C/ /pers.E/ labā uz

2013.gada 23.augustu; zvērinātam tiesu izpildītājam /Valsts amatpersona/ uzdots veikt pārrēķinu

izpildu lietā Nr. 892/2013, atzīstot, ka 2013.gada 23.augustā /pers. C/ uzturlīdzekļu maksājumu parāds

sastādīja 5129,45 EUR.

Par minēto tiesas lēmumu sūdzības iesniedzējs 2015.gada 8.aprīlī iesniedza blakus sūdzību, kurā

lūgts atcelt Balvu rajona tiesas 2015.gada 24.marta lēmumu daļā, kurā ir noraidīta sūdzība par zvērināta

tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu par prettiesisku, kā arī noraidīts prasījums par

tiesāšanās izdevumu piedziņu no zvērināta tiesu izpildītāja, kā arī lūgts atzīt par prettiesisku zvērināta

tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcību, atzīt, ka tiesu izpildītāja amata atlīdzība nosakāma 897,12

EUR un piedzīt no zvērināta tiesu izpildītāja tiesāšanās izdevumus.

Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 15.maija lēmumu Balvu rajona tiesas

2015.gada 24.marta lēmums atcelts daļā, ar kuru noraidīta /pers. C/ sūdzība par zvērinātas tiesu

izpildītājas /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu par prettiesisku un jautājums nodots jaunai izskatīšanai

Balvu rajona tiesai.

Ievērojot Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 15.maija lēmumu, /pers. C/

sūdzība tiek skatīta daļā par zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ darbības tiesiskumu jautājumā

par amata atlīdzības pārrēķināšanu, atzīstot, ka piedzinēja ir lūgusi piedzīt parāda daļu, kas jau bija

samaksāts.

2015.gada 16.jūnijā tiesā saņemti zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ papildinājumi

paskaidrojumiem par /pers. C/ sūdzību, no kuriem izriet, ka ar Balvu rajona tiesas 2015.gada 24.marta

lēmumu lietā Nr.C09021915, pusēm atzīstot, apstiprināts, ka /pers. C/ uzturlīdzekļu maksājumu parāds

/pers. E/ labā uz 2013.gada 23.augustu sastādīja 5129,45 EUR. Savā sūdzībā /pers. C/ norādījis, ka pie

šāda parāda tiesu izpildītāja amata atlīdzība nosakāma 897,12 EUR. Ja parāds sastāda 5129,45 EUR, tad

attiecīgi amata atlīdzība zvērinātam tiesu izpildītājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 566., 568.pantu un

2012.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.451 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja

amata atlīdzības taksēm” sastādīs: par amata darbībām, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic izpildu lietā

par piedziņu, amata atlīdzība tiek noteikt, summējot šo noteikumu 3., 4. un 5.punktā minētās amata

atlīdzības takses. 3.punkts noteic, ka katra izpildu lietā par parāda piedziņu maksājama atlīdzība šādā

apmērā: amata atlīdzība (fiksētā summa) 170,74 EUR (piedzenamās summas apmērs 4270 – 14229) (šī

atlīdzība ZTI pienākas vispirms no piedzītās summas), nepieciešamie izdevumi (Civilprocesa likuma

566.pants) – izdevumi, kas saistīti ar dokumentu piegādāšanu 2,43 EUR; 5.punkts noteic, ka papildus šo

noteikumu 3. un 4.punktā minētajai amata atlīdzībai un izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem

izdevumiem, tiesu izpildītājs saņem amata atlīdzību procentos no atgūtās summas šādā apmērā (reāli šī

atlīdzība tiesu izpildītājam pienākas tikai tajā gadījumā, kad parāds faktiski ir piedzīts pilnīgi vai daļēji un

tiek pārskaitīts piedzinējam), 5.2.punkts no 4270 līdz 14229 EUR – 640,35 EUR plus 10 % no faktiski

atgūtās summas, kas pārsniedz 4269 EUR, no parāda 5129,45 EUR – 640,35 EUR plus 10% (860,45)

86,05 EUR, kopā 726,40 EUR, 12.punkts noteic, ja ZTI ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā ar

pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šajos noteikumos noteiktajai ZTI amata

atlīdzības taksei papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis. Amata atlīdzība zvērinātam tiesu

izpildītājam kopā sastādīs 899,57 EUR, PVN 21 % - 188,91 EUR, valsts nodeva 2,85 EUR, kopā 1091,33

EUR. Paskaidrojumos /Valsts amatpersona/ norāda, ka piedziņas procesā šī summa var mainīties, ja

piedziņa tiek vērsta uz parādniekam piederošo kustamo, vai nekustamo īpašumu, un rodas papildus

sprieduma izpildes izdevumi, kas uzskaitīti Civilprocesa likuma 566.pantā. 2015.gada 23.janvārī

zvērināta tiesu izpildītāja sniegtajā atbildē /pers. C/, tiesu izpildītājs norādīja, ka uzturlīdzekļu parāds pēc

saskaņošanas ar /pers. E/ uz 2013.gada 23.augustu sastādīja Ls 3915,00 pēc 01.01.2014. – 5570,54 EUR

un, ka parādnieka darba vietai tiks nosūtīts rīkojums, kurā precizēta uzturlīdzekļu parāda summa un līdz

ar to tiktu veikts sprieduma izpildes izdevumu pārrēķins, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu

Nr.451 5.2.punktu, amata atlīdzība procentuāli samazinātos, ja samazinās piedzenamās summas apmērs.

Paskaidrojumos norādīts, ka rīkojums darba vietai netika nosūtīts , jo parādnieks telefoniski informēja

tiesu izpildītāju par to, ka ir atbrīvojies no darba SIA “Rīgas ūdens” ar 2015.gada 23.janvāri. 2015.gada

13.februārī no SIA “Rīgas ūdens” tika saņemts paziņojums, ka ieturējumi no sūdzības iesniedzēja tiek

pārtraukti 2015.gada 23.janvārī, sakarā ar darbinieka atbrīvošanu no darba tiesiskajām attiecībām un, ka

pēdējais pārskaitījums tiks veikts 2015.gada 11.februārī. 2015.gada 2.martā tiesu izpildītājs saņēma tiesas

pavēsti, ka 2015.gada 10.martā tiks skatīta /pers. C/ sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām. Tā kā strīds

starp pusēm bija par uzturlīdzekļu parāda apmēru uz 2013.gada 23.augustu (no kura tieši atkarīgi

sprieduma izpildes izdevumi), tad tiesu izpildītājs uz to brīdi neveica sprieduma izpildes izdevumu

pārrēķinu, jo izpildu lietā nebija nepieciešamības sastādīt procesuālo dokumentu, kurā būtu jānorāda

parāds un līdz ar to piedzenami sprieduma izpildes izdevumi, tāpēc tika nolemts sagaidīt sūdzības

izskatīšanu tiesā un pēc tam pieņemt lēmumu, kurā būtu norādīts parāds un sprieduma izpildes izdevumi,

paziņojot par to pusēm.

Uz tiesas sēdi 2015.gada 16.jūnijā sūdzības iesniedzējs un viņa pilnvarotā pārstāve- zvērināta

advokāte Inese Nikuļceva nav ieradušies. 2015.gada 5.jūnijā tiesā saņemts Ineses Nikuļcevas lūgums par

lietas izskatīšanu bez viņas un sūdzības iesniedzēja klātbūtnes, norādīts, ka /pers. C/ sūdzība par

zvērinātas tiesu izpildītājas /Valsts amatpersona/ rīcību tiek uzturēta uz sūdzībā ietvertā pamatojuma.

Uz tiesas sēdi 2015.gada 16.jūnijā zvērināts tiesu izpildītājs /Valsts amatpersona/ nav ieradies,

2015.gada 16.jūnijā tiesā saņemts /Valsts amatpersona/ iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez viņas

klātbūtnes.

Uz tiesas sēdi 2015.gada 16.jūnijā piedzinēja /pers. E/ nav ieradusies, 2015.gada 15.jūnijā tiesā

saņemts /pers. E/ lūgums skatīt lietu bez viņas klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 632.panta otrajā daļā noteikts, ka lietas dalībnieku neierašanās nav šķērslis

sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām izskatīšanai. Tādējādi, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez

sūdzības iesniedzēja, viņa pilnvarotās pārstāves, piedzinējas un zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts

amatpersona/ piedalīšanās tiesas sēdē.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 83.panta otro daļu, uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju

amata darbībām rajona tiesa veic procesuālajā kārtībā. Izskatot sūdzību, saskaņā ar Civilprocesa likuma

632.pantu, rajona tiesai ir pienākums pārbaudīt procesuālo darbību izpildi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549.panta pirmo daļu, tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc

piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju

padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

Tiesu izpildītāju likuma 45.panta pirmā daļa nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas

iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un

metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata

darbības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.panta pirmo daļu, tiesu izpildītāja darbības sprieduma

izpildīšanā, vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības, piedzinējs, vai parādnieks var pārsūdzēt rajona

(pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas desmit dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas

dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par

to zināms.

Lietā nepastāv strīds par to, ka Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 16 zvērināta tiesu izpildītāja

/Valsts amatpersona/ lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr. 892/2013, kas ievesta, pamatojoties uz Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2003.gada 10.septembrī izsniegto izpildu rakstu Nr. C-725/03-2 par

uzturlīdzekļu Ls 35 ik mēnesi piedziņu no /pers.C/par labu /pers. R/ dēla /pers. S/ uzturam un 2013.gada

23.augustā saņemtā uzturlīdzekļu piedzinējas pieteikumu par piedziņas darbības uzsākšanu pret sūdzības

iesniedzēju, lūdzot piedzīt uzturlīdzekļu parādu par 2003.gada 8 mēnešiem, 2004.-2012.gadu un par 2013

gada 8 mēnešiem, kopā Ls 4370 (lietas 13-14.lapa).

Tiesu izpildītājs uzsāka uzturlīdzekļu parāda Ls 4370 piedziņu no sūdzības iesniedzēja

uzturlīdzekļu piedzinējas labā, kā arī amata atlīdzības Ls 859,54 piedziņu. 2013.gada 1.septembrī

sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts 2013.gada 31.augusta Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

Nr.4210, kurā norādīts, ka uzturlīdzekļu pamatsumma Ls 4370,00 un izpildes izdevumi Ls 859,54

jāiemaksā ne vēlāk, kā līdz 2013.gada 12.septembrim (lietas 67., 68.lapa). 2013.gada 29.oktobrī SIA

“Rīgas ūdens” tika nosūtīts 2013.gada 28.oktobra rīkojums par piedziņas vēršanu uz darba samaksu un tai

pielīdzinātajiem maksājumiem (lietas 15.lapa).

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja 2014.gada 21.oktobra iesniegumu par uzturlīdzekļu parāda

piedziņu atbilstoši reālajai situācijai (lietas 16.-17.lapa), tiesu izpildītājs 2014.gada 24.novembrī lūdza

piedzinēju sniegt informāciju, vai sūdzības iesniedzēja veiktie uzturlīdzekļu maksājumi par 2003.gadu un

2004.gadu attiecināmi uz tiesas nolēmuma izpildi pēc 2003.gada 10.septembrī izsniegtā Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesas izpildu raksta lietā Nr.C725/03-2, kas iesniegts izpildei 2013.gada 29.augustā.

norādot uzturlīdzekļu parādu Ls 4370,00 (6217,94 EUR) (lietas 18.-19. lapa).

No lietas materiāliem ir redzams, ka saņemot piedzinējas skaidrojumu par sūdzības iesniedzēja

veiktajiem maksājumiem (lietas 81.lapa), tiesu izpildītājs 2015.gada 23.janvārī sniedza atbildi sūdzības

iesniedzējam uz viņa 2014.gada 21.oktobra iesniegumu, kurā norādīja, ka sūdzības iesniedzēja

uzturlīdzekļu parāds uz 2013.gada 23.augustu sastādīja Ls 3915,00 jeb 5570,54 EUR (lietas 20.-21.lapa).

Tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, turpinot to, veic virkni darbību, kuras

reglamentētas Civilprocesa likuma E daļā “Tiesas sprieduma izpilde”. Tiesas sprieduma izpilde nesastāv

no vienas darbības, tāpat arī vairumā gadījumu piedzinēja mērķis (sprieduma izpilde) netiek sasniegts ar

vienu darbību, (piemēram, nosūtot paziņojumu izpildīt spriedumu labprātīgi), bet gan pārsvarā sastāv no

vairāku secīgu darbību kopuma, kuras veic tiesu izpildītājs mērķa sasniegšanai.

Tā kā savā 2014.gada 21.oktobra iesniegumā sūdzības iesniedzējs nebija izteicis lūgumu veikt tiesu

izpildītāja atlīdzības pārrēķinu, 2015.gada 23.janvāra atbildē amata atlīdzība, atbilstoši samazinātā

uzturlīdzekļu parāda apmēram netika norādīta, bet minētais apstāklis nevar tikt uzskatīts par tiesu

izpildītājas prettiesisku rīcību, ņemot vērā to apstākli, ka zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības, veicot

sprieduma izpildi, uztverams kā viens vesels pakalpojums. Tādējādi, tiesa uzskata, ka pēc mērķa un jēgas

sprieduma izpildes procesā veiktās zvērināta tiesu izpildītāja darbības nav uzveramas atrauti no visa

sprieduma izpildes procesa, bet katra veiktā amata darbība veido vienu kopēju pakalpojumu, par kuru tiek

sagatavots atlīdzības aprēķins. Atzīstot sprieduma izpildi par vienu kopīgu pakalpojumu, likumsakarīgi,

ka atlīdzības aprēķins netiek veikts pēc katras atbildes nosūtīšanas, jo pēc būtības 2015.gada 23.janvāra

tiesu izpildītāja vēstule ir atzīstama par atbildi uz iesniegumu, nevis par procesuālo dokumentu izpildu

darbības veikšanai. Bez tam, savā atbildē sūdzības iesniedzējam tiesu izpildītājs norādījis, ka sūdzības

iesniedzēja darba vietai tiks nosūtīts rīkojums ar precizēto uzturlīdzekļu parāda summu. No tiesu

izpildītāja papildinājumiem paskaidrojumiem par sūdzības iesniedzējas sūdzību izriet, ka rīkojums darba

vietai netika nosūtīts, jo parādnieks telefoniski informēja tiesu izpildītāju par to, ka ir atbrīvojies no darba

SIA “Rīgas ūdens” ar 2015.gada 23.janvāri. 2015.gada 13.februārī no SIA “Rīgas ūdens” tika saņemts

paziņojums, ka ieturējumi no sūdzības iesniedzēja tiek pārtraukti 2015.gada 23.janvārī, sakarā ar

darbinieka atbrīvošanu no darba tiesiskajām attiecībām un, ka pēdējais pārskaitījums tiks veikts

2015.gada 11.februārī. Tiesai nav pamata apšaubīt tiesu izpildītāja sniegto informāciju, jo lietas

materiāliem ir pievienots Lēmums par bezdarbnieka statusa piešķiršanu /pers. C/ ar 2015.gada 2.februāri

(lietas 146.lapa).

Ņemot vērā to, ka 2015.gada 13.februārī /pers. C/ iesniedza izskatāmo sūdzību, no kuras izriet, ka

uz sūdzības iesniegšanas datumu vēl joprojām pastāvējis strīds par uzturlīdzekļu parāda apmēru uz

2013.gada 23.augustu, tiesa atzīst par pamatotu /Valsts amatpersona/ norādi, ka izpildu lietā nebija

nepieciešamības sastādīt procesuālo dokumentu, kurā būtu jānorāda parāds un līdz ar to, piedzenami

sprieduma izpildes izdevumi, līdz ar to, tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājs pamatoti neveica sprieduma

izpildes izdevumu pārrēķinu līdz strīda izšķiršanai, jo tikai izskatot sūdzību 2015.gada 24.marta tiesas

sēdē tika noskaidrots, ka uzturlīdzekļu parāds uz 2013.gada 23.augustu sastādījis Ls 3605 jeb 5129,45

EUR.

Izejot no visiem izklāstītajiem apstākļiem, izvērtējusi sūdzībā norādītos argumentus un pārbaudījusi

sūdzībai pievienotos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka sūdzība daļā par zvērināta tiesu

izpildītāja /Valsts amatpersona/ darbības tiesiskumu jautājumā par amata atlīdzības pārrēķināšanu,

atzīstot, ka piedzinēja ir lūgusi piedzīt parādu, kas jau bija samaksāts, nav pamatota un ir noraidāma, un

zvērināts tiesu izpildītājs ir rīkojies saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, taču, ņemot vērā visus

sūdzības izskatīšanas gaitā noskaidrotos apstākļus, tiesu izpildītajam uzdodams veikt tiesu izpildītāja

amata atlīdzības pārrēķinu, atbilstoši tam parāda lielumam, kurš galīgi konstatēts izskatot tiesā šo

sūdzību, tas ir, atbilstoši 5129,45 EUR.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. panta noteikumiem, tiesa

nolēma

noraidīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 16

zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu par prettiesisku, pieņemot lēmumu par

uzturlīdzekļu parāda piedziņu no /pers. C/ /pers.E/ labā uz 2013.gada 23.augustu.

Uzdot zvērinātam tiesu izpildītājam /Valsts amatpersona/ veikt tiesu izpildītāja amata atlīdzības

pārrēķinu, atbilstoši uzturlīdzekļu parāda summai 5129,45 EUR apmērā.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna lēmuma sastādīšanas dienas Latgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, blakus sūdzību iesniedzot Balvu rajona tiesā.

Lēmums sastādīts 2015.gada 30.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja J.Kamiševa