Court dismissed complaint against bailiff for partial salary adjustment due to ongoing debt dispute.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the complainant's complaint regarding the bailiff's refusal to adjust the enforcement salary until the debt amount was finalized. The bailiff correctly withheld the salary adjustment because a dispute over the exact debt sum existed at the time of the complaint. Consequently, the court ordered the bailiff to calculate and pay the salary based on the final confirmed debt of 5,129.45 EUR.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 632. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 632. panta 2. daļa: A bailiff may refuse to adjust enforcement expenses when a substantive dispute regarding the debt amount exists, but must adjust them once the court definitively determines the correct sum.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C09021915/331/2
LĒMUMS
2015.gada 30.jūnijā
Balvu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja J.Kamiševa
ar tiesas sēdes sekretāri I. Trofimovu
izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers. C/ sūdzību par Latgales apgabaltiesas 16. iecirkņa zvērināta tiesu
izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcību,
konstatēja
2015.gada 13.februārī /pers. C/ (turpmāk tekstā- sūdzības iesniedzējs) iesniedzis Balvu rajona tiesā
sūdzību par Latgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ (turpmāk tekstā- tiesu
izpildītājs) rīcību.
Sūdzībā norādīts, ka 2013.gada 23.augustā /pers. E/ (turpmāk tekstā-uzturlīdzekļu piedzinēja)
vērsās pie tiesu izpildītāja ar pieteikumu par piedziņas darbības uzsākšanu pret sūdzības iesniedzēju,
lūdzot piedzīt uzturlīdzekļu parādu par 2003.gada 8 mēnešiem, 2004.-2012.gadu un par 2013.gada 8
mēnešiem, kopā Ls 4370. Tiesu izpildītājs uzsāka uzturlīdzekļu parāda Ls 4370 piedziņu no sūdzības
iesniedzēja uzturlīdzekļu piedzinējas labā, kā arī amata atlīdzības Ls 859,54 piedziņu, nosūtot rīkojumu
sūdzības iesniedzēja darba devējam- sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas ūdens”.
2014.gada 21.oktobrī sūdzības iesniedzējs iesniedza tiesu izpildītājam iesniegumu, norādot uz
kļūdām piedzenamās summas aprēķinā. 2015.gada 3.februārī sūdzības iesniedzējs saņēma tiesu izpildītāja
2015.gada 23.janvāra atbildi, kurā sūdzības iesniedzēja iesniegumā izteiktie iebildumi pret piedzenamās
summas aprēķinu ir ņemti vērā tikai daļēji.
Sūdzības iesniedzējs savu sūdzību pamato, norādot, ka pilnībā ir veicis uzturlīdzekļu samaksu par
2003. un 2004. gadu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka minēto apliecina Rīgas pilsētas Kurzemes rajona
tiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004.gada 2.septembrī un 2004.gada 30.jūlijā
attiecīgi apstiprinātie izlīgumi, no kuriem redzams, ka minētajos datumos sūdzības iesniedzējam bija
pienākums samaksāt uzturlīdzekļu parādu par laiku no 2004.gada marta līdz 2004.gada augustam Ls 210.
Tomēr, tiesu izpildītājs ir atzinis sūdzības iesniedzēja veiktos maksājumus par 2003. un 2004. gadu tikai
daļēji, proti, par Ls 455. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda rīcība nav pamatota, jo minēto izlīgumu
3.1. apakšpunkts skaidri apliecina uzturlīdzekļu samaksu līdz 2004.gada februārim (ieskaitot), bet par
pārējo 2004.gada periodu sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis attiecīgus maksājuma dokumentus.
Iesniegumā sūdzības iesniedzējs tiesu izpildītājam norādīja, ka sūdzības iesniedzēja māte /pers. F/,
pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja izdotu pilnvaru, uzturlīdzekļu piedzinējai veica sekojošus
maksājumus: 2004.gada 6.martā- Ls 105 (uzturlīdzekļi par 2004.gada oktobri- decembri), 2004.gada
29.jūlijā- Ls 210 (par 2004.gada martu- augustu), 2004.gada 13.septembrī- Ls 3500, 2004.gada
28.septembrī- Ls 35 (par 2004.gada septembri), 2004.gada 28.oktobrī- Ls 35 (par 2004.gada oktobri),
2004.gada 3.decembrī- Ls 35 (par 2004.gada novembri) un 2005.gada 3.janvārī- Ls 35 (par 2004.gada
decembri).
No tiesu izpildītāja 2015.gada 23.janvāra atbildes redzams, ka šie maksājumi ir atzīti un tiks veikts
pārrēķins, izņemot 2004.gada 13.septembra maksājumu un 2004.gada 28.oktobra maksājumu. 2004.gada
28.oktobra maksājumu tiesu izpildītājs nav atzinis, jo to nav apstiprinājusi uzturlīdzekļu piedzinēja.
Tomēr šāda rīcība nav pamatota, jo minēto maksājumu apliecina maksājuma dokuments, turklāt tiesu
izpildītājam bija jāņem vērā fakts, ka uzturlīdzekļu piedzinēja sākotnēji tiesu izpildītājam sniedza
nepatiesu informāciju, norādot lielāku uzturlīdzekļu parādu, nekā tas ir faktiski.
Pamatojoties uz Civillikuma 1895.pantu un Civilprocesa likuma 546.panta pirmo un otro daļu,
sūdzības iesniedzējs norāda, ka uzturlīdzekļu piedzinēja sastādīja pieteikumu par piedziņas darbības
uzsākšanu pret viņu 2003.gada 23.augustā, tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā uzturlīdzekļu piedziņa par
laika periodu līdz 2003.gada 23.augustam nav iespējama, jo iestājies noilgums. Tiesu izpildītājs minēto
nav vērtējis un prettiesiski veica uzturlīdzekļu parāda piedziņu no sūdzības iesniedzēja par laiku līdz
2003.gada augustam.
Tā kā uzturlīdzekļu samaksu par 2003. un 2004. gadu sūdzības iesniedzējs ir veicis pilnībā, uz
2013.gada 23.augustu uzturlīdzekļu apmērs bija aprēķināms par laika periodu no 2005.gada 12.janvāra
līdz 2013.gada 12.augustam, tas ir, par astoņiem gadiem un septiņiem mēnešiem, kas veido 103 mēneši x
Ls 35 = Ls 3605, jeb 5129,45 EUR.
Tā kā uzturlīdzekļu parāds 2013.gada augustā veidoja Ls 3605, tiesu izpildītāja amata atlīdzība
saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumiem Nr. 451 „Noteikumi par zvērinātu tiesu
izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 3. un 5. punktu nosakāma (atbilstoši redakcijai, kas bija spēkā
2013.gada augustā): Ls 120 + Ls 450 + 10 % no (Ls 3605–Ls 3000) = Ls 630,50, jeb 897,12 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 51., 53., 632.pantu, sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt par
prettiesisku tiesu izpildītāja rīcību un uzdot tiesu izpildītājam veikt pārrēķinu, atzīstot, ka 2013.gada
23.augustā sūdzības iesniedzēja uzturlīdzekļu parāds bija 5129,45 EUR un tiesu izpildītāja amata
atlīdzība nosakāma 897,12 EUR, kā arī piedzīt no tiesu izpildītāja tiesāšanās izdevumus.
Ar Balvu rajona tiesas tiesneša A.Garā 2015.gada 24.marta lēmumu tika noraidīta /pers. C/ sūdzība
par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 16 zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu
par prettiesisku, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu parāda piedziņu no /pers. C/ /pers.E/ labā uz
2013.gada 23.augustu; zvērinātam tiesu izpildītājam /Valsts amatpersona/ uzdots veikt pārrēķinu
izpildu lietā Nr. 892/2013, atzīstot, ka 2013.gada 23.augustā /pers. C/ uzturlīdzekļu maksājumu parāds
sastādīja 5129,45 EUR.
Par minēto tiesas lēmumu sūdzības iesniedzējs 2015.gada 8.aprīlī iesniedza blakus sūdzību, kurā
lūgts atcelt Balvu rajona tiesas 2015.gada 24.marta lēmumu daļā, kurā ir noraidīta sūdzība par zvērināta
tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu par prettiesisku, kā arī noraidīts prasījums par
tiesāšanās izdevumu piedziņu no zvērināta tiesu izpildītāja, kā arī lūgts atzīt par prettiesisku zvērināta
tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcību, atzīt, ka tiesu izpildītāja amata atlīdzība nosakāma 897,12
EUR un piedzīt no zvērināta tiesu izpildītāja tiesāšanās izdevumus.
Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 15.maija lēmumu Balvu rajona tiesas
2015.gada 24.marta lēmums atcelts daļā, ar kuru noraidīta /pers. C/ sūdzība par zvērinātas tiesu
izpildītājas /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu par prettiesisku un jautājums nodots jaunai izskatīšanai
Balvu rajona tiesai.
Ievērojot Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 15.maija lēmumu, /pers. C/
sūdzība tiek skatīta daļā par zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ darbības tiesiskumu jautājumā
par amata atlīdzības pārrēķināšanu, atzīstot, ka piedzinēja ir lūgusi piedzīt parāda daļu, kas jau bija
samaksāts.
2015.gada 16.jūnijā tiesā saņemti zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ papildinājumi
paskaidrojumiem par /pers. C/ sūdzību, no kuriem izriet, ka ar Balvu rajona tiesas 2015.gada 24.marta
lēmumu lietā Nr.C09021915, pusēm atzīstot, apstiprināts, ka /pers. C/ uzturlīdzekļu maksājumu parāds
/pers. E/ labā uz 2013.gada 23.augustu sastādīja 5129,45 EUR. Savā sūdzībā /pers. C/ norādījis, ka pie
šāda parāda tiesu izpildītāja amata atlīdzība nosakāma 897,12 EUR. Ja parāds sastāda 5129,45 EUR, tad
attiecīgi amata atlīdzība zvērinātam tiesu izpildītājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 566., 568.pantu un
2012.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.451 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja
amata atlīdzības taksēm” sastādīs: par amata darbībām, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic izpildu lietā
par piedziņu, amata atlīdzība tiek noteikt, summējot šo noteikumu 3., 4. un 5.punktā minētās amata
atlīdzības takses. 3.punkts noteic, ka katra izpildu lietā par parāda piedziņu maksājama atlīdzība šādā
apmērā: amata atlīdzība (fiksētā summa) 170,74 EUR (piedzenamās summas apmērs 4270 – 14229) (šī
atlīdzība ZTI pienākas vispirms no piedzītās summas), nepieciešamie izdevumi (Civilprocesa likuma
566.pants) – izdevumi, kas saistīti ar dokumentu piegādāšanu 2,43 EUR; 5.punkts noteic, ka papildus šo
noteikumu 3. un 4.punktā minētajai amata atlīdzībai un izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem
izdevumiem, tiesu izpildītājs saņem amata atlīdzību procentos no atgūtās summas šādā apmērā (reāli šī
atlīdzība tiesu izpildītājam pienākas tikai tajā gadījumā, kad parāds faktiski ir piedzīts pilnīgi vai daļēji un
tiek pārskaitīts piedzinējam), 5.2.punkts no 4270 līdz 14229 EUR – 640,35 EUR plus 10 % no faktiski
atgūtās summas, kas pārsniedz 4269 EUR, no parāda 5129,45 EUR – 640,35 EUR plus 10% (860,45)
86,05 EUR, kopā 726,40 EUR, 12.punkts noteic, ja ZTI ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā ar
pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šajos noteikumos noteiktajai ZTI amata
atlīdzības taksei papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis. Amata atlīdzība zvērinātam tiesu
izpildītājam kopā sastādīs 899,57 EUR, PVN 21 % - 188,91 EUR, valsts nodeva 2,85 EUR, kopā 1091,33
EUR. Paskaidrojumos /Valsts amatpersona/ norāda, ka piedziņas procesā šī summa var mainīties, ja
piedziņa tiek vērsta uz parādniekam piederošo kustamo, vai nekustamo īpašumu, un rodas papildus
sprieduma izpildes izdevumi, kas uzskaitīti Civilprocesa likuma 566.pantā. 2015.gada 23.janvārī
zvērināta tiesu izpildītāja sniegtajā atbildē /pers. C/, tiesu izpildītājs norādīja, ka uzturlīdzekļu parāds pēc
saskaņošanas ar /pers. E/ uz 2013.gada 23.augustu sastādīja Ls 3915,00 pēc 01.01.2014. – 5570,54 EUR
un, ka parādnieka darba vietai tiks nosūtīts rīkojums, kurā precizēta uzturlīdzekļu parāda summa un līdz
ar to tiktu veikts sprieduma izpildes izdevumu pārrēķins, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu
Nr.451 5.2.punktu, amata atlīdzība procentuāli samazinātos, ja samazinās piedzenamās summas apmērs.
Paskaidrojumos norādīts, ka rīkojums darba vietai netika nosūtīts , jo parādnieks telefoniski informēja
tiesu izpildītāju par to, ka ir atbrīvojies no darba SIA “Rīgas ūdens” ar 2015.gada 23.janvāri. 2015.gada
13.februārī no SIA “Rīgas ūdens” tika saņemts paziņojums, ka ieturējumi no sūdzības iesniedzēja tiek
pārtraukti 2015.gada 23.janvārī, sakarā ar darbinieka atbrīvošanu no darba tiesiskajām attiecībām un, ka
pēdējais pārskaitījums tiks veikts 2015.gada 11.februārī. 2015.gada 2.martā tiesu izpildītājs saņēma tiesas
pavēsti, ka 2015.gada 10.martā tiks skatīta /pers. C/ sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām. Tā kā strīds
starp pusēm bija par uzturlīdzekļu parāda apmēru uz 2013.gada 23.augustu (no kura tieši atkarīgi
sprieduma izpildes izdevumi), tad tiesu izpildītājs uz to brīdi neveica sprieduma izpildes izdevumu
pārrēķinu, jo izpildu lietā nebija nepieciešamības sastādīt procesuālo dokumentu, kurā būtu jānorāda
parāds un līdz ar to piedzenami sprieduma izpildes izdevumi, tāpēc tika nolemts sagaidīt sūdzības
izskatīšanu tiesā un pēc tam pieņemt lēmumu, kurā būtu norādīts parāds un sprieduma izpildes izdevumi,
paziņojot par to pusēm.
Uz tiesas sēdi 2015.gada 16.jūnijā sūdzības iesniedzējs un viņa pilnvarotā pārstāve- zvērināta
advokāte Inese Nikuļceva nav ieradušies. 2015.gada 5.jūnijā tiesā saņemts Ineses Nikuļcevas lūgums par
lietas izskatīšanu bez viņas un sūdzības iesniedzēja klātbūtnes, norādīts, ka /pers. C/ sūdzība par
zvērinātas tiesu izpildītājas /Valsts amatpersona/ rīcību tiek uzturēta uz sūdzībā ietvertā pamatojuma.
Uz tiesas sēdi 2015.gada 16.jūnijā zvērināts tiesu izpildītājs /Valsts amatpersona/ nav ieradies,
2015.gada 16.jūnijā tiesā saņemts /Valsts amatpersona/ iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez viņas
klātbūtnes.
Uz tiesas sēdi 2015.gada 16.jūnijā piedzinēja /pers. E/ nav ieradusies, 2015.gada 15.jūnijā tiesā
saņemts /pers. E/ lūgums skatīt lietu bez viņas klātbūtnes.
Civilprocesa likuma 632.panta otrajā daļā noteikts, ka lietas dalībnieku neierašanās nav šķērslis
sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām izskatīšanai. Tādējādi, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez
sūdzības iesniedzēja, viņa pilnvarotās pārstāves, piedzinējas un zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts
amatpersona/ piedalīšanās tiesas sēdē.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 83.panta otro daļu, uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju
amata darbībām rajona tiesa veic procesuālajā kārtībā. Izskatot sūdzību, saskaņā ar Civilprocesa likuma
632.pantu, rajona tiesai ir pienākums pārbaudīt procesuālo darbību izpildi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549.panta pirmo daļu, tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc
piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju
padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.
Tiesu izpildītāju likuma 45.panta pirmā daļa nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas
iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un
metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata
darbības.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.panta pirmo daļu, tiesu izpildītāja darbības sprieduma
izpildīšanā, vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības, piedzinējs, vai parādnieks var pārsūdzēt rajona
(pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas desmit dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas
dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par
to zināms.
Lietā nepastāv strīds par to, ka Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 16 zvērināta tiesu izpildītāja
/Valsts amatpersona/ lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr. 892/2013, kas ievesta, pamatojoties uz Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2003.gada 10.septembrī izsniegto izpildu rakstu Nr. C-725/03-2 par
uzturlīdzekļu Ls 35 ik mēnesi piedziņu no /pers.C/par labu /pers. R/ dēla /pers. S/ uzturam un 2013.gada
23.augustā saņemtā uzturlīdzekļu piedzinējas pieteikumu par piedziņas darbības uzsākšanu pret sūdzības
iesniedzēju, lūdzot piedzīt uzturlīdzekļu parādu par 2003.gada 8 mēnešiem, 2004.-2012.gadu un par 2013
gada 8 mēnešiem, kopā Ls 4370 (lietas 13-14.lapa).
Tiesu izpildītājs uzsāka uzturlīdzekļu parāda Ls 4370 piedziņu no sūdzības iesniedzēja
uzturlīdzekļu piedzinējas labā, kā arī amata atlīdzības Ls 859,54 piedziņu. 2013.gada 1.septembrī
sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts 2013.gada 31.augusta Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu
Nr.4210, kurā norādīts, ka uzturlīdzekļu pamatsumma Ls 4370,00 un izpildes izdevumi Ls 859,54
jāiemaksā ne vēlāk, kā līdz 2013.gada 12.septembrim (lietas 67., 68.lapa). 2013.gada 29.oktobrī SIA
“Rīgas ūdens” tika nosūtīts 2013.gada 28.oktobra rīkojums par piedziņas vēršanu uz darba samaksu un tai
pielīdzinātajiem maksājumiem (lietas 15.lapa).
Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja 2014.gada 21.oktobra iesniegumu par uzturlīdzekļu parāda
piedziņu atbilstoši reālajai situācijai (lietas 16.-17.lapa), tiesu izpildītājs 2014.gada 24.novembrī lūdza
piedzinēju sniegt informāciju, vai sūdzības iesniedzēja veiktie uzturlīdzekļu maksājumi par 2003.gadu un
2004.gadu attiecināmi uz tiesas nolēmuma izpildi pēc 2003.gada 10.septembrī izsniegtā Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesas izpildu raksta lietā Nr.C725/03-2, kas iesniegts izpildei 2013.gada 29.augustā.
norādot uzturlīdzekļu parādu Ls 4370,00 (6217,94 EUR) (lietas 18.-19. lapa).
No lietas materiāliem ir redzams, ka saņemot piedzinējas skaidrojumu par sūdzības iesniedzēja
veiktajiem maksājumiem (lietas 81.lapa), tiesu izpildītājs 2015.gada 23.janvārī sniedza atbildi sūdzības
iesniedzējam uz viņa 2014.gada 21.oktobra iesniegumu, kurā norādīja, ka sūdzības iesniedzēja
uzturlīdzekļu parāds uz 2013.gada 23.augustu sastādīja Ls 3915,00 jeb 5570,54 EUR (lietas 20.-21.lapa).
Tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, turpinot to, veic virkni darbību, kuras
reglamentētas Civilprocesa likuma E daļā “Tiesas sprieduma izpilde”. Tiesas sprieduma izpilde nesastāv
no vienas darbības, tāpat arī vairumā gadījumu piedzinēja mērķis (sprieduma izpilde) netiek sasniegts ar
vienu darbību, (piemēram, nosūtot paziņojumu izpildīt spriedumu labprātīgi), bet gan pārsvarā sastāv no
vairāku secīgu darbību kopuma, kuras veic tiesu izpildītājs mērķa sasniegšanai.
Tā kā savā 2014.gada 21.oktobra iesniegumā sūdzības iesniedzējs nebija izteicis lūgumu veikt tiesu
izpildītāja atlīdzības pārrēķinu, 2015.gada 23.janvāra atbildē amata atlīdzība, atbilstoši samazinātā
uzturlīdzekļu parāda apmēram netika norādīta, bet minētais apstāklis nevar tikt uzskatīts par tiesu
izpildītājas prettiesisku rīcību, ņemot vērā to apstākli, ka zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības, veicot
sprieduma izpildi, uztverams kā viens vesels pakalpojums. Tādējādi, tiesa uzskata, ka pēc mērķa un jēgas
sprieduma izpildes procesā veiktās zvērināta tiesu izpildītāja darbības nav uzveramas atrauti no visa
sprieduma izpildes procesa, bet katra veiktā amata darbība veido vienu kopēju pakalpojumu, par kuru tiek
sagatavots atlīdzības aprēķins. Atzīstot sprieduma izpildi par vienu kopīgu pakalpojumu, likumsakarīgi,
ka atlīdzības aprēķins netiek veikts pēc katras atbildes nosūtīšanas, jo pēc būtības 2015.gada 23.janvāra
tiesu izpildītāja vēstule ir atzīstama par atbildi uz iesniegumu, nevis par procesuālo dokumentu izpildu
darbības veikšanai. Bez tam, savā atbildē sūdzības iesniedzējam tiesu izpildītājs norādījis, ka sūdzības
iesniedzēja darba vietai tiks nosūtīts rīkojums ar precizēto uzturlīdzekļu parāda summu. No tiesu
izpildītāja papildinājumiem paskaidrojumiem par sūdzības iesniedzējas sūdzību izriet, ka rīkojums darba
vietai netika nosūtīts, jo parādnieks telefoniski informēja tiesu izpildītāju par to, ka ir atbrīvojies no darba
SIA “Rīgas ūdens” ar 2015.gada 23.janvāri. 2015.gada 13.februārī no SIA “Rīgas ūdens” tika saņemts
paziņojums, ka ieturējumi no sūdzības iesniedzēja tiek pārtraukti 2015.gada 23.janvārī, sakarā ar
darbinieka atbrīvošanu no darba tiesiskajām attiecībām un, ka pēdējais pārskaitījums tiks veikts
2015.gada 11.februārī. Tiesai nav pamata apšaubīt tiesu izpildītāja sniegto informāciju, jo lietas
materiāliem ir pievienots Lēmums par bezdarbnieka statusa piešķiršanu /pers. C/ ar 2015.gada 2.februāri
(lietas 146.lapa).
Ņemot vērā to, ka 2015.gada 13.februārī /pers. C/ iesniedza izskatāmo sūdzību, no kuras izriet, ka
uz sūdzības iesniegšanas datumu vēl joprojām pastāvējis strīds par uzturlīdzekļu parāda apmēru uz
2013.gada 23.augustu, tiesa atzīst par pamatotu /Valsts amatpersona/ norādi, ka izpildu lietā nebija
nepieciešamības sastādīt procesuālo dokumentu, kurā būtu jānorāda parāds un līdz ar to, piedzenami
sprieduma izpildes izdevumi, līdz ar to, tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājs pamatoti neveica sprieduma
izpildes izdevumu pārrēķinu līdz strīda izšķiršanai, jo tikai izskatot sūdzību 2015.gada 24.marta tiesas
sēdē tika noskaidrots, ka uzturlīdzekļu parāds uz 2013.gada 23.augustu sastādījis Ls 3605 jeb 5129,45
EUR.
Izejot no visiem izklāstītajiem apstākļiem, izvērtējusi sūdzībā norādītos argumentus un pārbaudījusi
sūdzībai pievienotos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka sūdzība daļā par zvērināta tiesu
izpildītāja /Valsts amatpersona/ darbības tiesiskumu jautājumā par amata atlīdzības pārrēķināšanu,
atzīstot, ka piedzinēja ir lūgusi piedzīt parādu, kas jau bija samaksāts, nav pamatota un ir noraidāma, un
zvērināts tiesu izpildītājs ir rīkojies saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, taču, ņemot vērā visus
sūdzības izskatīšanas gaitā noskaidrotos apstākļus, tiesu izpildītajam uzdodams veikt tiesu izpildītāja
amata atlīdzības pārrēķinu, atbilstoši tam parāda lielumam, kurš galīgi konstatēts izskatot tiesā šo
sūdzību, tas ir, atbilstoši 5129,45 EUR.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. panta noteikumiem, tiesa
nolēma
noraidīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 16
zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ rīcības atzīšanu par prettiesisku, pieņemot lēmumu par
uzturlīdzekļu parāda piedziņu no /pers. C/ /pers.E/ labā uz 2013.gada 23.augustu.
Uzdot zvērinātam tiesu izpildītājam /Valsts amatpersona/ veikt tiesu izpildītāja amata atlīdzības
pārrēķinu, atbilstoši uzturlīdzekļu parāda summai 5129,45 EUR apmērā.
Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna lēmuma sastādīšanas dienas Latgales apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā, blakus sūdzību iesniedzot Balvu rajona tiesā.
Lēmums sastādīts 2015.gada 30.jūnijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja J.Kamiševa