Court fully allows consumer credit claim for debt collection with interest and costs.

<

NORAKSTS

Lieta Nr. C13085816

Lietas arhīva Nr. C-0269-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2017.gada 6.aprīlī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N. Pakule,

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Lateko Līzings” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016.gada 07.decembrī akciju sabiedrība „Lateko Līzings” (turpmāk tekstā – prasītājs) cēla tiesā maza apmēra

prasību pret /pers. B/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts , ka starp Prasītāju un Atbildētāju 2013.gada 18.oktobrī un 2013.gada 13.decembrī

tika noslēgti Patērētāju kreditēšanas līgumi Nr.L415353 (turpmāk tekstā - 1. Līgums) un L521189 (turpmāk tekstā -

2.Līgums), (turpmāk tekstā abi kopā - Līgumi). Saskaņā ar Līgumu noteikumiem Prasītājs izsniedza Atbildētājam

aizdevumus attiecīgi LVL 665,85/EUR 947,42 un LVL 243,00/ EUR 345,77 apmērā, veicot Atbildētāja vietā maksājumu

starpību starp preces pirkuma maksas un Atbildētāja izdarīto maksājumu par Atbildētāja iegādāto preci, savukārt

Atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevuma summu, saskaņā ar Līgumu - maksāt par aizdevumu izmantošanu procentus

attiecīgi pēc likmes 22,00% un 29,00% gadā no neatmaksātās Aizdevuma summas saskaņā ar maksājuma grafiku un

ikmēneša maksu par Aizņēmēja saistību izpildes kontroli attiecīgi LVL 7,32/ EUR 10,42 un LVL 2,43/ EUR 3,46, veicot

maksājumu savlaicīgi ik mēnesi maksājumu grafikā noteiktajos datumos un norādītajā apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš

noteikts 2016.gada 18.oktobrī un 2015.gada 13.jūnijā.

Maksājumu uzdevums par Prasītāja veikto samaksu preču pārdevējam, un Atbildētāja paraksts Patērētāju

kreditēšanas līgumā par preces saņemšanu pierāda, ka Prasītājs savas no līgumu izrietošās saistības ir izpildījis.

Savukārt Atbildētājs savas saistības pilnībā nav izpildījis. No Līguma Nr.1 noslēgšanas brīža Atbildētājs ir veicis

maksājumus par kopējo summu EUR 886,10 apmērā, kuri tika novirzīti aizdevuma pamatsummas samaksai - EUR 424,16

apmērā, procentu samaksai EUR 263,97 apmērā, maksas par Aizņēmēja saistību izpildes kontroli samaksai EUR 197,97

apmērā un līgumsoda EUR 0.00 apmērā samaksai, saskaņā ar Līguma Nr.2 noslēgšanas brīdi Atbildētājs ir veicis

maksājumus par kopējo summu EUR 465,34 apmērā, kuri tika novirzīti aizdevuma pamatsummas samaksai EUR 322,53

apmērā, procentu samaksai EUR 83,99 apmērā, maksas par Aizņēmēja saistību izpildes kontroli samaksai EUR 58,82

apmērā un līgumsoda EUR 0,00 apmērā samaksai. Šim prasības pieteikumam pievienotās izziņas par parāda summas

aprēķinu (turpmāk Izziņas) Līgumam satur informāciju par Atbildētāja veikto maksājumu biežumu un aizdevumu atmaksas

apmēru - Izziņas 2.punkts „Veiktie maksājumi”. Pārējie maksājumi, kuri bija jāveic saskaņā ar sastādīto Maksājumu grafiku,

netika veikti un Līgumam iestājās termini to izpildei.

Pušu līgumsaistības tika nodibinātās līdz 2014.gada 1.janvārim, kad spēkā stājas Civillikuma grozījumi par

līgumsoda piemērošanas īpatnībām un apmēra ierobežojumu. Prasītājs aprēķina līgumsodu saskaņā ar Līguma

noteikumiem, bet prasības pieteikumā piemēro Civillikuma normas par līgumsodu, redakcijā, kas ir spēkā no 01.01.2014., -

tas ir, Prasītājs ievēro līgumsoda apmēra aprēķināšanas ierobežojumu.

Saskaņā ar Līgumu 13.punktu Puses ir vienojušās, ka par katru maksājuma kavējuma dienu (atbilstoši

Maksājumu grafikam) atbildētājam jāmaksā Prasītājam līgumsods 1% (viens procents) dienā no savlaicīgi nesamaksātās

summas. Šim prasības pieteikumam pievienotās Izziņas satur informāciju par periodu, par kuru aprēķināti līgumsodi, kavēto

dienu skaitu un apmaksāto un neapmaksāto līgumsoda apmēru - Izziņas 3.punkts „Līgumsods”.

Savstarpēji noslēgtajā Līgumā nav atrunāta kārtība saņemto maksājumu novirzīšanai. Prasītājs, atbilstoši

Civillikuma 1843.pantā noteiktajam, katru Atbildētāja saņemto maksājumu vispirms novirzīja pamatparāda un lietošanas

procentu dzēšanai un atlikušo summu - līgumsoda dzēšanai. Savukārt, ievērojot taisnības principu. Prasītājs uzskata, ka

aprēķinātajām līgumsodam ir civiltiesiskās atbildības raksturs, jo Atbildētājs pastāvīgi pārkāpa Līgumos noteiktos

maksājumu termiņus un maksājumu apmērus, nebija veicis Līgumu maksājumus (Izziņu 2.punkts „Veiktie maksājumi), nav

mēģinājis vienoties ar Prasītāju par parāda dzēšanas grafika sastādīšanu, ignorējis Prasītāja brīdinājumus, ar savu rīcību

apliecinot, ka uzņemto saistību izpilde Atbildētāju neinteresē.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu un 1765.pantu Prasītājam tiesības aprēķināt likumiskus procentus par parāda

samaksas nokavējumu. Prasītājs aprēķināja likumiskus procentus 6% gadā no pamatparāda par laika periodu no saistību

izpildes iestāšanas brīža līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Prasītājs vairākkārtīgi atgādinājis Atbildētājam par parādu, savukārt Atbildētājs nav reaģējusi uz brīdinājumiem,

nav veicis parāda samaksu, ka arī nav cēlis iebildumus pret parādu.

Ņemot vērā, ka Atbildētājs nepildīja Līguma Nr.1 noteikumus un ilgstoši neveica maksājumus, pamatojoties uz

Līguma Nr.1 14.punkta noteikumiem, Prasītājs 2016.gada 14.aprīlī nosūtīja Atbildētājam brīdinājumu un noteica, ka

saistību nepildīšanas gadījumā Līgums tiks izbeigts pirms termiņa 2016.gada 2.maijā.

Prasītājs norāda, ka nav izmantojis mediāciju strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā, ka arī nevēlas izmantot

mediāciju strīda risināšanai tiesvedības laikā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un Civillikuma 1431., 1590., 1591., 1587., 1934., 1943., 1753., 1765., 1757.,

1946., 1716., 1717., 1720., 1721., 1724.pantu un Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 127.pantu, 128.pantu, 129.panta

pirmo daļu, 195.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu (kopā ar maksu par

saistību izpildes kontroli) kopsummā EUR 664,58, aizdevumu lietošanas procentus par laika posmu no 18.07.2015.-

18.04.2016, pēc līguma Nr.1 un no 2015.gada 13.maija līdz 2015.gada 13.jūnijam, pēc Līguma Nr. 2, EUR 78,32,

līgumsodu par laika posmu no 18.06.2014.-01.05.2016 pēc līguma Nr.1 u no 13.09.2014.- 13.06.2015. pēc līguma Nr.2

EUR 55,95, likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par laika periodu no 02.05.2016.-05.12.2016. pēc Līguma Nr.1 un

14.06.2015.- 05.12.2016. EUR 20,82, kopā EUR 819,67. Atzīt Prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no

pamatparāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei. Piedzīt no atbildētāja par

labu Prasītājam tiesāšanās izdevumus.

2016.gada 14.decembrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir arī

atbildētāja deklarētā dzīves vietas adrese: /adrese A/ nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā, kā arī izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī citas Civilprocesa likumā noteiktās

tiesības un pienākumi. Minētā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi – beidzies glabāšanas laiks.

Atbildētājs nedz norādītājā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav iesniedzis tiesai

paskaidrojumus par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

2017.gada 13.februārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 6.aprīlī.

Atbildētājam nosūtītais tiesas paziņojums nav saņemts atpakaļ tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas

dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta

papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar

tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2017.gada 13.februārī, nosūtot minēto

informāciju uz prasības pieteikumā norādīto adresi, tostarp atbildētājam tiesas dokumenti tika nosūtīti uz atbildētāja

deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra

prasībām” paredzētos izņēmumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa

izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 250. panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu

iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav

lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan,

atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos

vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu gribas izteikums savstarpējā vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (Civillikuma 1511.pants) un pie katra saistību līguma būtības pieder vienas

puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm

(Civillikuma 1512.pants).

Lietas materiāliem pievienotais 2013.gada 18.oktobra Patērētāju kreditēšanas līgums Nr.L515353 (lietas 14.-

15.lapa) apstiprina, ka prasītājs un atbildētājs nodibinājuši tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam izsniegts

aizdevums EUR 947,42 apmērā, ar procentu likmi – 22,00 % gadā no neatmaksātās aizdevuma summas un 2013.gada

13.decembra Patērētāju kreditēšanas līgums Nr.L521189 (lietas 18.-19.lapa) apstiprina, ka prasītājs un atbildētājs

nodibinājuši tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam izsniegts aizdevums EUR 345,77 apmērā, ar procentu likmi –

29,00% gadā no neatmaksātās aizdevumu summas.

Saskaņā ar Līzinga līguma Nr.L515353 maksājumu grafiku (lietas 14.lapa) atbildētājs apņēmies pirmo

pamatsummas un procentu maksājumu veikt 2013.gada 18.novembrī 46,61 euro apmērā, turpmāk veicot maksājumus reizi

mēnesī katra mēneša 18.datumā 46,61 euro apmērā, pēdējo maksājumu veicot 2016.gada 18.oktobrī 45,96 euro apmērā.

Saskaņā ar Līzinga līguma Nr.L521189 maksājuma grafiku (lietas 18.lapa) atbildētājs apņēmies pirmo pamatsummas un

procentu maksājumu veikt 2014.gada 13.janvārī 27,38euro apmērā, turpmāk veicot maksājumus reizi mēnesī katra mēneša

13.datumā 27,38 apmērā, pēdējo maksājumu veicot 2015.gada 13.jūnijā 27,26 euro apmērā.

Parakstot Līgumus, atbildētājs ar savu parakstu apstiprinājis, ka iepazinies ar Līgumu un tā vispārīgiem

noteikumiem un savas saistības apzinās pilnīgi.

Tādējādi tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un tiesīgu. Līgums noslēgts

atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas bija spēkā

esošs un pusēm saistošs.

No prasības pieteikumam pievienotajiem parāda aprēķiniem (izziņām) secināms, ka atbildētājs nav veicis

maksājumus atbilstoši Līgumu maksājuma grafikiem, kas apstiprina to apstākli, ka atbildētājs pienācīgi nav pildījis savas ar

līgumu uzņemtās saistības un kavējis līgumā paredzētos maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Aizdevuma līguma noteikumu 7.un 8.punktā aizņēmējs apņēmies atmaksāt aizdevumu veicot maksājumus, kas sastāvs no

aizdevuma pamatsummas un līgumā noteiktajiem maksājumiem (lietas 14. un18.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja

veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to secināms, ka prasība par pamatparāda 664,58 EUR piedziņu no atbildētāja prasītāja

labā ir apmierināma.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai

uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti.

Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam, procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz

likuma pamata. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu

(Civillikuma 1946.pants ).

Prasītājs saskaņā ar noslēgtajiem Patērētāju kreditēšanas līgumu noteikumiem aprēķinājis aizdevumu lietošanas

procentus kopsummā par EUR 78,32 par laika posmu no 2015.gada 18.jūlija līdz 2016.gada 18.aprīlim (līgums

Nr.L515353 aizdevums EUR 947,42 apmērā) un no 2015.gada 13.maija līdz 2015.gada 13.jūnijam (līgums Nr.L521189

aizdevums EUR 345,77 apmērā); likumiskos nokavējuma procentus EUR 20,82 apmērā par laika periodu no 2016.gada

2.maija līdz 2016.gada 5.decembrim (līgums Nr.L515353) un no 2015.gada 14.jūnija līdz 2016.gada 5.decembrim (līgums

Nr.L521189).

Civillikuma 1716.pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

tajā gadījumā, ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var

pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants nosaka kreditors var prasīt līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu.

Noslēdzot Patēriņa kreditēšanas līgumus prasītājs un atbildētājs līgumu 13.punktā vienojušies par līgumsoda apmēru, kas

noteikts 1% apmērā no termiņā nenomaksātās summas par katru nokavēto dienu. Prasītājs aprēķinājis līgumsodu EUR

55,95 apmērā par laika posmu no 2014.gada 18.jūnija līdz 2016.gada 1.maijam (līgums Nr.L515353) un no

2014.gada13.septembra līdz 2015.gada 13.jūnijam ( līgums Nr.L521189).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par aizdevuma lietošanas

procentu, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja

prasītāja labā minēto procentu un līgumsoda parādu prasītāja norādītajā apmērā.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu. Tādejādi secināms, ka atbildētājs nav veicis kredīta un procentu maksājumus līgumā paredzētajā

termiņā un apmērā, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājs pārkāpis līguma noteikumus, pamatojot to

ar sastādīto parāda aprēķinu (lietas 16.un 20.lapa).

Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju un atbildētāju, pušu attiecības vērtējamas

piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas. Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta 11.daļa noteic, ka, tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

trešās daļas 4.punkts nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš

neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību

neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas, vai nepienācīgas izpildīšanas radīto

zaudējumu, vai ņemot vērā citus apstākļus.

Izvērtējot, vai prasītāja prasība piedzīt likumiskos nokavējuma procentus, aizdevuma lietošanas procentus un

līgumsodu konkrētajā strīdā nav vērtējama kā netaisnīgu līguma noteikumu piemērošana, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ievērojis

Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu. Tiesa prasītāja pieprasīto procentu aprēķinu un apmēru atzīst par

taisnīgu un samērīgu ar atbildētāja pieļauto nokavējumu, ievērojot to apstākli, ka atbildētājs ilgstoši nav pildījis no līguma

izrietošās saistības, neveicot parāda samaksu arī pēc 2015.gada 10.oktobra brīdinājumu par saistību nepildīšanu (lietas 22.-

23.lapa) nosūtīšanas un 2016.gada 14.aprīļa brīdinājumu par saistību nepildīšanu (lietas 25.-26.lapa), kā arī neizmantojot

prasītāja piedāvāto iespēju vienoties par parāda labprātīgu samaksu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sniegtās ziņas, ka atbildētājs līdz tiesas dienai nav veicis maksājumu parāda

samaksai, kā arī nav sazinājies ar prasītāju, lai vienotos par parāda atmaksu.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai

paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas

apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis

savu prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds

nav samaksāts, tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie

izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam par konkrēto prasību maksājama

valsts nodeva 122,95 EUR līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, minētie izdevumi

piedzenami no atbildētāja prasītāja labā.

Lietas izskatīšanas laikā radušos tiesas izdevumu, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu,

faktiskais apmērs ir 4,85 EUR, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 41.pantam minētie tiesas izdevumi 4,70 apmērā

piedzenami no atbildētāja prasītāja labā, savukārt nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,15 EUR apmērā

piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības „Lateko Līzings”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, labā pamatparādu 664,58 euro (seši simti sešdesmit četri euro un 58 centi); likumiskos

nokavējuma procentus par laiku no 2016.gada 2.maija līdz 2016.gada 5.decembrim (līgums Nr.L515353) un no 2015.gada

14.jūnija līdz 2016.gada 5.decembrim (līgums Nr.L521189) 20,82 euro (divdesmit euro un 82 centi); līgumsodu par laiku no

2014.gada 18.jūnija līdz 2016.gada 1.maijam (līgums Nr.L515353) un no 2014.gada13.septembrim līdz 2015.gada

13.jūnijam (līgums Nr.L521189) 55,95 euro (piecdesmit pieci euro un 95 centi); aizdevuma lietošanas procentus par laika

posmu no 2015.gada 18.jūlija līdz 2016.gada 18.aprīlim (līguma Nr. L515353) un no 2015.gada 13.maija līdz 2015.gada

13.jūnijam (līguma Nr.L521189) 78,32 euro (septiņdesmit astoņus euro 32 centus); valsts nodevu 122,95 euro (viens simts

divdesmit divi euro 95 centi); ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi). Parāda samaksa

veicama akciju sabiedrības "Lateko Līzings" norēķinu kontā AS Norvik banka LV98LATB0006010003592.

Atzīt akciju sabiedrības „Lateko Līzings”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par līdz sprieduma izpildei

saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % no simta gadā no neatmaksātās parāda

pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

0,15 euro ( nulle euro 15 centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: Saņēmējs Tiesu administrācija Reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ Konta Nr./konta numurs/ Saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods TRELLV22 Maksājuma mērķis

21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C13085816.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā

piedzīto maksājumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Dobeles rajona tiesas kancelejā, pretējā

gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 6.aprīlis.

Tiesnese (paraksts) N.Pakule

NORAKSTS PAREIZS

Dobelē, 2017.gada 7.aprīlī

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule