Court dismisses debt claim against defendant due to expiration of limitation period under Civil Law provisions.

Lieta Nr. C16088515

/0268/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī, 2016.gada 7.aprīli

Jēkabpils rajona tiesas tiesnesis V.Muižnieks,

izskatot rakstveida procesā civillietu Lindorff Oy Latvijas filiāle, vienotais reģistrācijas Nr.40003514990, maza apmēra prasībā pret /pers. A/,

personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu,

k o ns t a t ē ja

2008.gada 18.martā starp AS „GE Money” (iepriekšējais nosaukums AS „RD Līzinga Grupa”, tagadējais nosaukums “MG Capital”) un

/pers. A/ (turpmāk – „atbildētājs”) noslēgts aizdevuma līgums Nr./numurs/ (turpmāk – „līgums”), saskaņā ar kuru atbildētājam uz 36 mēnešiem tika

piešķirts aizdevums Ls 1000 apmērā. Aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš – 2011.gada 25.marts.

2011.gada 8.martā starp AS „GE Money” (iepriekšējais nosaukums AS „RD Līzinga Grupa”, tagadējais nosaukums “MG Capital”) (turpmāk–

„cedents”) un Lindorff Oy Latvijas filiāle (turpmāk – „prasītājs”) noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītājs ieguva prasījuma tiesības

uz atbildētājas saistībām ar visām blakus tiesībām.

Atbildētājs savas saistības nav izpildījis.

Prasības pieteikumā prasītājs norāda, ka prasītājam tika cedēts prasījums pret atbildētāju, kas sastāv no pamatsummas parāda Ls 1000 un

procentu parāda Ls 567,96. Papildus šīm summām prasītājs atbilstoši Cesijas līguma 1.2.punktam ir izmantojis savas tiesības aprēķināt līgumsodu un

prasa arī līgumsoda samaksu par nokavētiem maksājumiem, kurus atbildētājam bija jāveic saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem un atmaksas

grafiku.

Turklāt prasītājs parāda sakarā ir vērsies pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Tā kā saistība piespiedu izpildīšanai

netika nodota, prasītājam ir radušies zaudējumu ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 7,47 euro apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 606,09 euro, zaudējumus 7,47 euro, aizdevuma lietošanas procentus 188,54 euro, likumiskos

procentus 159,81 euro, līgumsodu 79,46 euro, kā arī tiesas izdevumus – valsts nodevu 156,21 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro un paredzēt tiesības saņemt 6% gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītājs norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, 2015.gada 3.septembrī atbildētājam uz deklarēto dzīves vietu nosūtīts prasības

pieteikums un noteikts paskaidrojumu iesniegšanas termiņš līdz 2015.gada 5.oktobrim, izskaidrojot pušu tiesības. Līdz sprieduma taisīšanai lietā

atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis. Nav pieteicis lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai

daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Lietu tiesa izskata rakstveida procesā, par ko pusēm ir paziņots.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – „CPL”) 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar CPL 56. 1 panta pirmās daļas 3.punktu

uzskatāms, ka atbildētājam par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots.

Novērtējot lietā esošos un pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība par naudas piedziņu ir noraidāma pilnīgi.

Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kā to nosaka Civillikuma (turpmāk – „CL”) 1587.pants. Katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par

līguma izpildīšanu atbilstoši CL 1590.pantam.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko

instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Atbilstoši

minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā neatsaucami

fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804 LVL.

Lietā nav strīda, ka 2011.gada 8.martā starp AS „GE Money” un Lindorff Oy Latvijas filiāli noslēgts Cesijas līgums, ar kuru prasītājs ieguva

prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām (lietas 23.lapa). Saskaņā ar cesijas līgumu, prasītājam tika nodots prasījums pret

atbildētāju kopā ar visām pie tam piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām tiesībām, tai skaitā, bet ne tikai ķīlas tiesības, tiesības pieprasīt līgumsodu un/vai

nokavējuma procentus, parādu piedziņas izdevumus, tiesāšanās un sprieduma izpildes izdevumus, kā arī citus izdevumus, kas saistīti var parāda summas

atgūšanu.

Prasītājs ir iesniedzis pierādījumus par saistības pastāvēšanu saskaņā ar 2008.gada 18.marta aizdevuma līgumu Nr./numurs/ (lietas

12.lapa), kā arī pierādījumus par parāda summu (lietas 14.-17.lapa).

Lietā nav strīda, ka prasītājs ir izsniedzis atbildētājam aizdevumu, bet atbildētāja neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 606,09 euro un

atbildētājs to nav sedzis. Atbildētājs nav apstrīdējis ne saistības pastāvēšanu, ne parāda apmēru, kas izriet no pušu starpā noslēgtā līguma. Tiesai nav

pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja aizdevuma parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar CL

1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasītājs lūdz piedzīt arī zaudējumus 7,47 euro (tā prasības pamatojumā). Prasības veidlapā tie ietverti galvenā parāda aprēķinā. Prasītājs norāda,

ka ir vērsies pret atbildētāju ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Tā kā saistība piespiedu izpildīšanai nodota netika,

prasītājam radušies zaudējumi ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 7,47 euro apmērā. Pamatojošie apstākļi un pierādījumi nav norādīti. Prasībā

nav norādīta ne atbildētāja prettiesiskā rīcība, kas radījusi zaudējumus, ne cēloniskai sakars starp rīcību un zaudējumiem.

Prasītājs atsaucas uz tiesu praksi un norāda, ka piekrīt Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 7.decembra spriedumā lietā Nr.C32241809 norādītajai

tēzei. Savukārt tiesa norāda, ka tiesu judikatūrā jau pastāv vispārīga atziņa par minēto zaudējumu attiecināmību.

Lai arī izdevumi, ko samaksājusi puse, kuras labā taisīts spriedums, atzīstami par tās zaudējumiem šī jēdziena plašākā izpratnē, tomēr nav pamata

tos saistīt ar puses tiesībām celt materiāltiesisku prasījumu par zaudējumu piedziņu, jo jautājums par tiesas izdevumiem pieder procesuālajām, bet ne

materiālajām tiesībām. Šāds viedoklis vairākkārt sniegts arī Senāta judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 21.janvāra spriedums lietā

SKC-6 un 2011.gada 6.aprīļa spriedums lietā SKC-143). Tādejādi procesuālie izdevumi vienā lietā nav atzīstami par zaudējumiem un atlīdzināmi citā

lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6 panta trešās daļas nosacījumiem, pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, samaksātā

valsts nodeva tiek ieskaitīta ceļot prasību prasības tiesvedības kārtībā. Cita veida tiesas izdevumu atlīdzināšana šajā procesā nav paredzēta.

Tādejādi, tiesa nekonstatē formālos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus civiltiesiskajā izpratnē. Nav nodibināts, ka būtu atjaunojams

prasītāja mantiskais stāvoklis, kas būtu izjaukts atbildētāja prettiesiskas rīcības dēļ (skat. K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Mācību grāmata, Tiesu

namu aģentūra, 2006., 237.lapa).

Tāpēc prasību daļā par zaudējumu piedziņu 7,47 euro (Ls 5,25) apmērā, tiesa atzīst par nepamatotu un noraidāmu.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam pret prasītāju pastāv neizpildīts prasījums, taču ir pamats prasību noraidīt, jo prasītājs prasījuma tiesības pret

atbildētāju ir zaudējis sakarā ar prasības noilguma iestāšanos.

Saskaņā ar Komerclikuma (turpmāk - ”KL”) „D” daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav

noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar KL 389.pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir

vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts

citādi.

No panta redakcijas izriet, ka izņēmumi no šī vispārējā nosacījuma pieļaujami tikai citos normatīvajos aktos tieši norādītos gadījumos. Ja tas skar

konkrētus tiesību realizācijas termiņus, tad tiem arī jābūt nepārprotami norādītiem.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – „PTA likums”) 1.panta definīciju atbildētājs attiecībās ar prasītāju, šajā gadījumā

uzskatāms par patērētāju. PTA likuma 27.panta pirmajā daļā, piemēram, atsevišķi noteiktas patērētāja tiesības pieteikt prasījumu pārdevējam vai

pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas

dienas. Taču PTA likumā attiecībā uz vispārējām prasījuma tiesībām nav noteikti citi noilguma termiņi. PTA likuma 2. 1panta otrajā daļā uzsvērts, ka tas

nemaina nodibinātās tiesiskās attiecības „Šā likuma noteikumi neskar līgumiskās attiecības, it īpaši līguma spēkā esamību, slēgšanu un sekas, ja šajā

likumā nav noteikts citādi.”

Tādejādi KL noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem uzskatāmi par lex specialis pret CL noteikto 10 gadu noilguma termiņu, un piemērojami arī

šajā gadījumā.

KL „D” daļa stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī. KL Pārejas noteikumu 16.pants nosaka, ja šā likuma „D” daļas spēkā stāšanās dienā CL vai citā

likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma „D” daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma „D” daļā noteiktais

noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma

termiņā izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar CL vai citu normatīvo aktu. Tātad no 2010.gada 1.janvāra nodibinātajai saistībai

piemērojams KL noteiktais noilguma termiņš.

Saskaņā ar CL 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu,

nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Atbilstoši CL 1902.-

1906.pantos noteiktajam, noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, atgādinājums parādniekam par parādsaistībām, kā arī kreditora

prasības atzīšana jebkādā veidā no parādnieka puses

Saskaņā ar Civillikuma 1893.pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt,

Civillikuma 1910.pants nosaka, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.

Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un

subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Tiesību doktrīnā norādīts, ka noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst

nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām. [..]

Nebūtu saprātīgi pieļaut, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla zobena un

nevar plānot savu darbību, izslēdzot šādus draudus (sk. Torgāns K., Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2006., 276. lpp.).

Kā norāda prasītājs, atbildētājam pilnīgi bija jāizpilda līgums saskaņā ar līgumā noteikto maksājumu grafiku, tas ir ar 2011.gada 25.martu. No šī

brīža skaitāms KL 406.pantā noteiktais trīs gadu termiņš, kurš beidzās 2014.gada 25.martā. Kā redzams no lietas materiāliem, prasītājs pieteikumu par

saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā cēlis tikai 2015.gada 8.maijā (lietas 31.lapa). Prasītājs nav norādījis apstākļus un iesniedzis pierādījumus

par apstākļiem, kas būtu pārtraukuši noilgumu.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājs viņam piešķirtās prasības tiesības nav izmantojis likumā noteiktajā termiņā un ir konstatējams noilguma termiņa

notecējums. Tas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Saskaņā ar CPL 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto pasta izdevumu summa ir 6,20 euro, prasītāja apmaksātā summa 4,70 euro. Ņemot vērā, ka prasība tiek noraidīta,

valsts labā no prasītāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie pasta izdevumi 1,50 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, attiecībā par naudas summu piedziņu, nosakāms 10 dienu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz teikto un saskaņa ar Civilprocesa likuma 41., 42., 190., 195. un 2041. pantu, tiesa

no s pri e da

1 . Noraidīt pilnīgi Lindorff Oy Latvijas filiāle, vienotais reģistrācijas Nr.40003514990, maza apmēra prasību pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, par naudas piedziņu,

2. Piedzīt no Lindorff Oy Latvijas filiāle, vienotais reģistrācijas Nr.40003514990, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos pasta izdevumus 1,50

euro.

3. Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales

apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis V.Muižnieks