Court partially allowed debt collection claim against non-contractual apartment management service provider.

Lietas Nr.C33635416

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknes tiesa šādā sastāva: tiesnesis D.Zamjatins

2017.gada 11.maijā izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24,

civillietu: Biedrība “/Nosaukums A/” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, un

konstatēja:

Biedrība “/Nosaukums A/” griezusies tiesā ar prasību pret /pers. A/ par parāda EUR 820,01 apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.maija līdz

2016.gada 13.jūlija un tiesāšanās izdevumu piedziņu; lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Aprakstošā daļa

Prasībā norādīts, ka atbildētājai līdz 2016.gada 13.jūlijam piederēja dzīvokļa īpašums /adrese/. Biedrība “/Nosaukums A/”, pamatojoties uz

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2013.gada 27.marta protokolu un 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, veic

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniedz komunālos pakalpojumus.

Atbildētāja nav noslēgusi pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, taču pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un norēķināties par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem uz dzīvokļa īpašnieku gulst uz likuma pamata.

Atbildētājas parāds prasītājai par dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašuma pārvaldīšanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no

2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 13.jūlijam ir EUR 820,01, ko veido galvenais parāds EUR 792,98 un nokavējuma likumiskie procenti EUR 27,03,

kas aprēķināti par laiku no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 30.jūnijam.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3., 4., 8.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 863., 864., 1756.pantu,

1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu.

Uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūgusi.

Atbildētājai likumā noteiktā kārtībā tika nosūtīts prasības pieteikums un aicinājums sniegt paskaidrojumus, kā arī par lietas izskatīšanu atbildētājai

bija paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot visus paziņojumus uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu.

Atbildētāja, tiesas noteiktā termiņā, paskaidrojumus sakarā ar celto prasību nav sniegusi, uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūgusi. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 25021.panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Tiesa, novērtējusi visus lietā esošus pierādījumus kopumā, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā nav strīda par to, ka biedrība “/Nosaukums A/”, pamatojoties uz 2013.gada 27.marta dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu (lietas 17.-

19.lapa) un 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas 20.-26.lapa), veic dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un sniedz komunālos pakalpojumus. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks

uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas

līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir

saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Atbildētājai no 2000.gada 15.jūnija līdz 2016.gada 15.februārim zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokļa

īpašumu /adrese/, Salaspils novadā (lietas 15.-16.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma

17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma

izbeigšanu. Atbildētāja nav apstrīdējusi noslēgto līgumu. Šādos apstākļos atzīstams, ka atbildētājai ir saistošs noslēgtais līgums un prasītājai kā

pārvaldniekam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 3.1.2.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir savlaicīgi un

pilnā apjomā veikt pārvaldniekam visus līguma 4.punktā paredzētos maksājumus (maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma un piemājas teritorijas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem veic par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam).

Saskaņā ar prasītāja aprēķinu atbildētājas parāds sastāda EUR 792,98 par nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr. 33, /adrese/, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 13.jūlijam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3. un 8.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos

lēmumus.

Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Savukārt minētā likuma 13.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas

elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis ar pārvaldnieku līgumu par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu vai nav, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.

Ievērojot minēto, atbildētājai ir no likuma izrietošs pienākums norēķināties ar prasītāju par atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu,

apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītāja nav izpildījusi savas saistības vai, ka atbildētāja nav saņēmusi prasītājas sniegtos pakalpojumus.

Ar prasītāja veikto parāda aprēķinu un izrakstītajiem rēķiniem apstiprinās, ka atbildētāja nav veikusi pilnā apmērā maksājumus par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem.

Lietas materiāliem pievienota 2016.gada 13.jūlija Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.82 zvērinātas tiesu izpildītājas I.Brokas Akta

Nr.00074/082/2016-AKT par ieguvējam nododamo nekustamo īpašumu kopija, kas nav apstiprināta likumā noteiktajā kārtība (lietas 32.-33.lapa), līdz

ar ko tā neatbilst Civilprocesa likuma 111.panta otrās daļas prasībām, kas noteic, ka rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā

apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. […]. Savukārt norakstu apliecināšanas kārtību noteic Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra

noteikumi Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Līdz ar to, tiesa izslēdz minēto zvērinātas tiesu izpildītājas I.Brokas aktu no

pierādījumiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka atbildētājas pienākums samaksāt prasītājam par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu izbeidzies reizē ar

īpašuma tiesības izbeigšanos, tas ir, kad Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēma lēmumu par īpašuma tiesību izbeigšanos – ar 2016.gada 15.februāri.

Tādējādi, prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētājas piedzenams parāds par laiku no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 15.februārim, kas sastāda

EUR 554,66.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja kavējusi maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Likumiskie procenti par laiku

no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.februārim sastāda EUR 8,76.

Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka atbildētāja kavējusi saistību izpildi un faktiski lietot prasītājai piederošu kapitālu, no atbildētājas

piedzenami likumiskie procenti par laiku no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.februārim sastāda EUR 8,76.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams parāds par laiku no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 15.februārim, kas sastāda

EUR 554,66, likumiskie procenti par laiku no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.februārim sastāda EUR 8,76.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1765.panta pirmo un otro daļu un ņemot vērā to, ka atbildētājs ir patērētājs (Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts), prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda summas par laiku no

sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai [sk.: Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumu lietā Nr.SKC-1331/2016]. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma

1763.pantā.

Ar Rīgas rajona tiesas lēmumu prasība bija nodrošināta , piemērots prasības nodrošinājums, nepārsniedzot prasības summu – EUR 1018,85 (lietas

37.-39.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas prasītāja labā piedzenama samaksātās valsts nodevas proporcionālā daļa EUR 84,51,

valsts nodeva par prasības nodrošināšanu EUR 71,14 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,08.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu, 195.pantu, 2041.pantu, 25027.pantu, tiesa

nosprieda:

biedrības “/Nosaukums A/” maza apmēra prasību pret /pers. A// par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /numurs/, parādu EUR 554,66 par

laiku no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 15.februārim, likumiskos procentus EUR 8,76 par laiku no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.februārim,

valsts nodevas proporcionālo daļu EUR 84,51, valsts nodevu par prasības nodrošināšanu EUR 71,14, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

4,70, kopā EUR 723,77 (septiņi simti divdesmit trīs un 77/100 euro).

Noteikt biedrības “/Nosaukums A/” tiesības saņemt likumiskos procentus – seši procenti gadā no piespriestas, bet faktiski nepiedzītas parāda

summas par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.

Prasību daļā par parāda EUR 238,32 apmērā un likumisko procentu EUR 18,27 apmērā noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,08 (četri un 08/100 euro).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis: