Court orders enforcement of child support and state fees against non-paying parent in small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court granted a small claims action for child support enforcement against a non-paying parent who has not contacted the child. The plaintiff requested 25% of the minimum wage until the child turned seven, increasing to 30% thereafter, while the defendant failed to respond to service attempts. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering monthly payments and the recovery of state fees and litigation costs from the defendant's income.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 191., 193., 204.1, 250.25 un 250.27 panti: The court may order the enforcement of child support and litigation costs against a non-paying parent based on the minimum wage scale when procedural rights are properly served.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C26120616
Lietas arhīva Nr. C-1206-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā 2016.gada 1.aprīlī
Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/, personas kods pers kods, prasības pieteikumā pret /pers.
B/, personas kods pers kods, maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 3.februārī /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) Rēzeknes tiesā iesniedza maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. B/
(turpmāk – atbildētājs), abi kopā puses. Prasībā norādīja, ka atbildētājs nemaksā bērna uzturam uzturlīdzekļus, atbildētājs ar bērnu nekontaktējas, dzīvo
atsevišķi.
Prasītāja lūdza piedzīt viņas labā no atbildētāja uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai 25 %
apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, bet no bērna 7 gadu vecuma 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi.
Prasība pamatota ar Civillikuma 177., 179.pantu, Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumu Nr.348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam” 2.punktu.
Prasītāja nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2016.gada 4.februārī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu 15 dienu laikā no
prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā aizpildītu rakstveida paskaidrojuma veidlapu (lietas 13.lapa), sūtījums atgriezās tiesā
atpakaļ kā nepieprasīts, jo beidzies tā glabāšanas termiņš pasta iestādē (lietas 16.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka personai paziņots par attiecīgā dokumenta saturu septītajā dienā no nosūtīšanas
dienas, ja dokumenti nosūtīti pa pastu. Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, (…) un (…) dokumenti
tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu 2016.gada 4.februārī pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 2 panta pirmajai daļai tika izskaidrotas
procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 13.lapa).
Ar tiesnese s 2016.gada 29.februāra lēmumu lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2016.gada 1.aprīlī, par ko pusēm saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu savlaicīgi paziņots (lietas 14.-15.lapa).
Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kas nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma.
Tiesa noskaidroja, ka pusēm 2010.gada 4.oktobrī Rēzeknē piedzimis bērns /pers. C/, personas kods /personas kods/, kuras vecāki ir: tēvs –
/pers. B/, personas kods /personas kods/, un māte – /pers. A/, personas kods pers kods(lietas 9.lapa).
No dzīvesvietas deklarēšanas izziņas redzams, ka prasītājai un bērnam ir kopīga deklarētās dzīves vietas adrese (lietas 8.lapa). Atbildētājs nav
apstrīdējis prasītājas norādīto, ka puses dzīvo atsevišķi un pušu kopīgā meita pastāvīgi dzīvo ar prasītāju. Līdz ar to par šiem apstākļiem strīda starp
pusēm nav.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums uzturēt bērnu, jo saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu. Saskaņā
ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti
līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu uzturēšana ir ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšana. Tāpēc atbildētājam atbilstoši savām spējām un mantas stāvoklim jāpiedalās pušu kopīgā bērna uzturēšanā. Tas apstāklis, ka pušu kopīgā
bērna ikdienas aprūpi un uzraudzību īsteno prasītāja un bērns nedzīvo ar atbildētāju, neatbrīvo atbildētāju no pienākuma uzturēt bērnu, jo Civillikuma
179.panta otrajā daļā noteikts, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi
no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Saskaņā ar
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. punktu un 2.2.punktu katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu
vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz
18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Šo minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram vecākam ir jānodrošina neatkarīgi no vecāka spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, prasītāja savā
prasībā lūdza piedzīt no atbildētāja minimālo uzturlīdzekļu summu, tāpēc tiesa neanalizē atbildētāja iespējas maksāt tos un uzskata pieprasīto uzturlīdzekļu
summas piedziņu par atbilstošu pastāvošai likumdošanai.
Līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētāja prasītājas labā uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, t.i., šobrīd 92.50 euro, jo saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.656
„Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktā noteikto
minimālā mēneša darba alga kopš 2016.gada 1.janvāra ir 370 euro, bet no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Uzturlīdzekļi piedzenami, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā datumu – 2016.gada 3.februāri.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu no tiesas izdevumu samaksas ir
atbrīvoti. Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas ir bijis atbrīvots, piedzenami
no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu un
39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos ir piespriežami tiesas izdevumi: valsts nodeva 166.50 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi to faktiskajā 4.55 euro apmērā (lietas 2. lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma
labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods pers kods, par labu /pers. A/, personas kods pers kods, meitas /pers. C/, personas kods /personas
kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus 25 % (divdesmit pieci procenti) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot
no 2016.gada 3.februāra, bet no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas (04.10.2017.) 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods pers kods, valsts ienākumos valsts nodevu 166.50 euro (viens simts sešdesmit seši euro 50 centi) apmērā.
Valsts nodeva iemaksājama jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot – saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta
Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods: TRELLV22, maksājuma mērķis: valsts nodeva, lietas identificēšanas dati.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods pers kods, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.55 euro (četri euro 55 centi) apmērā.
Valsts ienākumos piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot – saņēmējs:
Tiesu administrācija, Mūkusalas ielā 41b, Rīgā, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV 90001672316, saņēmēja
iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, klasifikācijas kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesā to samaksu apliecinošu dokumentu.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas - 2016.gada 1.aprīļa var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rēzeknes tiesā Ludzā.
Tiesnese I.Marnauza