Court dismisses eviction claim but allows partial debt collection against absent tenant in Latvia.

Lietas Nr. C31427310

AIZMUGURISKS S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 9.decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Škutāne

ar tiesas sēdes sekretāri L.Ušecku,

piedaloties zvērinātai advokātei Ilzei Putenei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu, dzīvojamās

telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk – prasītāji) cēluši tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētāja), kurā, pamatojoties uz likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo daļu, trešo daļu, 28.pantu, 28.²panta pirmo un otro daļu, lūdz tiesu izbeigt 2009.gada 12.jūnijā

noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.14/3 par dzīvojamās telpas – /adrese//adrese/, īri, izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas -

/adrese//adrese/, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājiem īres maksas parādu Ls 1584,41, pamatpakalpojumu parādu Ls 170,56,

papildpakalpojumu parādu Ls 7,42 un līgumsodu Ls 217,20, kopsummā Ls 1979,59.

Prasībā paskaidrots, ka prasītājiem ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – namīpašumu un zemi /adrese/, katram ½

domājamās daļas apmērā. Prasītāji ar atbildētāju 2009.gada 12.jūnijā noslēguši dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.14/3 par dzīvojamās

telpas – /adrese//adrese/, īri. Kopš 2009.gada jūlija atbildētāja sistemātiski nemaksā īres maksu un maksājumus par izmantotajiem

pakalpojumiem, līdz ar to radies parāds Ls 1762,39 apmērā, kā arī, prasītāji aprēķinājuši līgumsodu Ls 217,20 apmērā.

Tiesas sēdē prasītāju pilnvarotais pārstāvis prasību uz prasības pieteikumā minētiem pamatiem uzturēja daļēji, lūdza piedzīt no

atbildētājas katra prasītāja labā parādu Ls 989,80 apmērā, neuzturēja prasību daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās. Par sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot pavēstes ierakstītā vēstulē uz

viņas deklarēto dzīvesvietu. Neierašanās iemesli tiesai nav zināmi. Tā kā atbildētājai pavēste sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu, kur

atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai viņai jābūt sastopamai, tiesa atzīst, ka pavēstes atgriešana tiesai neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa).

Pie šādiem apstākļiem tiesai ir pamats lietu izskatīt atbildētājas prombūtnē, jo tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209. un

210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšana atlikšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,

kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņot neierašanās iemeslu. Tiesa nesaskata

Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā norādītos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Ievērojot to, ka atbildētāja nav sniegusi lietā paskaidrojumus, nav ieradusies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, un

atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmajai daļai nepastāv priekšnosacījumi personas aicināšanai uz tiesu ar publikāciju

oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tiesai ir pamats taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar prasītāju pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka

prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Tiesas sēdē noskaidrots un no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas redzams,

ka prasītājiem pieder nekustamais īpašums – namīpašums un zeme /adrese/, katram ½ domājamās daļas apmērā (lietas 9.lapa).

No 2009.gada 12.jūnija īres līguma Nr.14/3 kopijas redzams, ka puses vienojušās, ka atbildētāja (īrnieks) par dzīvojamās telpas –

dzīvokļa/adrese/, īri līdz katra mēneša 15.datumam prasītājiem (izīrētājiem) maksās īres maksu Ls 120 mēnesī, kā arī maksu par

komunālajiem pakalpojumiem (lietas 10.-13.lapa).

Ar lietā esošo parāda aprēķinu (lietas 14.lapa), pierādīts, ka atbildētājas nesamaksātais un nepiedzītais parāds par dzīvokļa īri un

pakalpojumiem uz 2010.gada 30.augustu ir Ls 1979,59.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai ir bijis iespējams izmantot dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā

arī viņa saņēmusi pakalpojumus. Pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Civilprocesa likuma 10.pantā ir nostiprināts sacīkstes princips, un Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka katrai pusei

pienākumu pierādīt savu apgalvojumu vai iebildumu patiesumu.

Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu jāpierāda atbildētājai, bet atbildētāja nav iesniegusi lietā

pierādījumus, ar kuru palīdzību tiesa varētu nodibināt apstākļus, ka atbildētāja ir atmaksājusi prasītājiem īres maksas parādu un

parādu par komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to tiesa, pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, secina, ka prasītāji ir

cēluši pamatotu prasību tās materiālo interešu aizsargāšanai, proti, par īres maksas un komunālo maksājumu parāda Ls 1762,39, kā

arī līgumsoda par īres maksas un komunālo maksājumu kavējumu Ls 217,20, kopā Ls 1979,59 apmērā piedziņu no atbildētājas, kuru

apmēru tiesa nodibināja ar prasītāju veikto parāda aprēķinu, un kuru atbildētāja nav apstrīdējusi, tāpēc, pamatojoties uz Civillikuma

1590., 1943. un 1946.pantu, tiesa apmierina iepriekšminēto prasījumu.

Novērtējot līgumsoda Ls 217,20 apmēru attiecībā pret pamatparādu Ls 1762,39, tiesa neatzīst to apmēru par pārmērīgu lielu un

netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju, tāpēc neatrod pamatu līgumsoda apmēra samazināšanai vai parādnieces atsvabināšanai no

pienākuma to maksāt. Līgumsods ir aprēķināts atbilstoši pušu nodibinātām saistībām ar 2009.gada 12.jūnija īres līgumā Nr.14/3

ietverto 2.4.punktu (lietas 10.-13.lapa), kuru nosacījumus atbildētāja neapstrīd.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgtslīgumsuzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Novērtējusi lietas materiālus un ņemot vērā minēto, to, ka prasītāju pārstāve tiesas sēdē precizēja katram prasītājam piedzenamā

parāda apmēru, norādot, ka no atbildētājas katra prasītāja labā piedzenams parāds Ls 989,80 apmērā, veicot matemātisku aprēķinu,

ievērojot to, ka sākotnējā prasība celta par parāda Ls 1979,59 apmērā piedziņu, tiesa uzskata, ka no atbildētājas katra prasītāja labā

piedzenams parāds Ls 989,79 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Ņemot vērā to, ka

prasītāji attiecās no prasības daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, tiesa uzskata, ka tiesvedība lietā šajā daļā izbeidzama, jo prasītāji no savas prasības šajā daļā atteicās, tas nav pretrunā

ar viņu procesuālajām tiesībām un neaizskar nevienas citas personas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājam /pers. A/ piedzenami visi tā samaksātie tiesas izdevumi - prasītāja samaksātā

valsts nodeva Ls 237,49 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,40.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājam /pers. A/ sakarā ar prasības celšanu tiesā bijuši izdevumi zvērināta advokāta palīdzības

samaksai, kuri prasītājam atlīdzināmi atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai, kas nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos

izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Nosakot atlīdzināmo

izdevumu apmēru, vērā ņemams Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts, kas likuma redakcijā uz maksājumu

izdarīšanas brīdi noteica, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr

ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Līdz ar minēto, tiesa uzskata, ka no atbildētājas par labu

prasītājam /pers. A/ piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi Ls 224,98 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, atbildētājai, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nav sedzis prasītāja maksājums ir piedzenami

no atbildētājas valsts ienākumos. Atbilstoši lietā esošai uzziņai ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējais apmērs ir Ls 12,88,

līdz ar to no atbildētāja piedzenamā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa sastāda Ls 8,48.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.un 97.pantu

nosprieda

/pers. A/ un /pers. B/ prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. A/, /personas kods/, parādu Ls 989,79 un tiesāšanās izdevumus Ls 466,87,

kopā Ls 1456,66 (viens tūkstotis četri simti piecdesmit seši lati 66 santīmi).

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, /personas kods/, parādu Ls 989,79 (deviņi simti astoņdesmit deviņi lati 79

santīmi).

Izbeigt tiesvedību daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 8,48 (astoņi lati 48 santīmi).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu prasītāji var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2013.gada 13.decembra, apelācijas

kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet atbildētāja 20 dienu laikā

no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Škutāne