Court partially allowed bank's debt collection appeal regarding credit card default and court costs.

Lieta Nr.C305196

CA-1686/20, 2016

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 19.maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Pliča

tiesneši S.Beļajeva un Ž.Žimante

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Brīvības bulvārī 34 civillietu SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” ma

apmēra prasībā pret /Persona B/ par parāda piedziņu sakarā ar SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” apelācij

sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 3.februāra spriedumu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2015.gada 25.jūnijā SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmē

prasību pret /Persona B/ (iepriekšējais uzvārds -/uzvārds/) (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu 1691,19 EU

apmērā.

Prasībā norādīti šādi apstākļi un argumenti :

Uz atbildētājas iesnieguma pamata starp atbildētāju un /AS /Nosaukums// (pēc /Datums E/ Uzņēmuma pārej

līguma /AS /Nosaukums//) /Datums F/ noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr./numurs/ par kart

izsniegšanu un tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem (turpmāk

Līgums).

Atbildētāja, iesniedzot /AS /Nosaukums// pašas parakstīto iesniegumu, piekritusi un apņēmusies ievērot kart

lietošanas un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā, bankas cenrādi.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošan

noteikumos norādītajā norēķinu datumā (katra mēneša 15.datumā) bija jāmaksā Minimālo iemaksas summu, kas ir 5% n

izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir, kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un

kartes izmantošanu saistītajām maksām.

/AS /Nosaukums// pielīgtās saistības izpildījusi pilnā apjomā, bet atbildētāja pārkāpusi Līguma nosacījumus u

pielaidusi maksājuma kavējumu.

/Datums G/ /AS /Nosaukums// konstatējusi, ka atbildētāja neveic Minimālo iemaksas summas maksājumu

nemaksā procentus par kredīta lietošanu un ar kartes lietošanu saistīto izdevumu samaksas (bankas komisijas), tādējā

nepilda Līgumu un kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus.

/Datums G/ /AS /Nosaukums//, veicot atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi, konstatējusi, ka uz /Datums H

izmantotā un neatgrieztā kredīta summa ir 1063,35 EUR, procentu parāds par kredīta izmantošanu ir 225,95 EUR u

nesamaksātās bankas komisijas (atlīdzības maksa par bankas sniegtajiem pakalpojumiem) ir 92,30 EUR, un izmantoju

ar Līgumu pielīgto tiesību vienpusēji atkāpties no Līguma.

Saskaņā ar /Datums I/ starp /AS /Nosaukums// un SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” starpā noslēg

cesijas līgumu (bez numura) un tam saistošo Pielikumu Nr.1 Banka cedējusi prasījuma tiesības, kas izriet no Līgum

prasītājai ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies Līgum

neizpildes rezultātā.

Prasītāja nosūtījusi atbildētājai /AS /Nosaukums// paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšan

prasītājai, kas uzskatāms par paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu un paziņojum

par parādsaistībām. Prasītāja veikusi visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma un blakus prasījumu iekasēša

no atbildētājas.

Līdz ar to prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas parāda summu uz /Datums J/, kas ir 1381,60 EUR, k

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 1063,35 EUR, aprēķinātie procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu (atlīdzīb

maksa, kuru klients maksā bankai par faktiski izlietoto kredītlimitu) 225,95 EUR un bankas komisija (atlīdzība p

bankas sniegtajiem pakalpojumiem) 92,30 EUR, likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu n

/Datums K/ līdz /Datums L/ (par 1363 kavētām dienām) un atbilst 309,59 EUR, un tiesas izdevumus, tai skaitā vals

nodevu 253,68 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 180

1934., 1943.pantu.

2016.gada 3.februārī, izskatot lietu rakstveida procesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīju

SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” maza apmēra prasību pret /Persona B/ (/uzvārds/) par naudas piedziņu.

Tiesa konstatējusi, ka viena no Līguma pusēm, proti, prasītāja ir komersants Komerclikuma izpratnē, u

secinājusi, ka pušu darījums ir atzīstams par komercdarījumu attiecībā uz prasītāju. Līdz ar to tiesa uzskatījusi,

attiecībā uz prasītāju kā komercdarījuma dalībnieku konkrētajā gadījumā ir piemērojami Komerclikuma D daļ

nosacījumi, tajā skaitā Komerclikuma 406.pants, kurā noteikts trīs gadu noilguma termiņš no komercdarījuma izrietošie

prasījumiem.

No lietas materiāliem tiesa secinājusi, ka atbilstoši Civillikuma 1896.pantam noilguma sākums konkrēta

gadījumā ir skaitāms no /Datums K/, kad /AS /Nosaukums// veikusi atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi u

konstatēja uz /Datums H/ izveidojušos parāda summu un izmantojusi tiesību vienpusēji atkāpties no Līguma, jo tādējā

/Datums G/ Bankai radušās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

No lietas materiāliem tiesa konstatējusi, ka lietā nav pierādījumu par to, ka laika periodā no /Datums K/ lī

/Datums N/ prasītāja būtu vērsusies tiesā vai kā citādi būtu apturējusi vai pārtraukusi noilguma tecējumu.

Tiesa norādījusi, ka noilgumu nepārtrauc un neaptur arī fakts, ka saskaņā ar /Datums O/ Cesijas līgumu sta

prasītāju un Banku prasījuma tiesības pret atbildētāju /Datums I/ pārgājušas uz prasītāju. Tiesa konstatējusi,

paziņojums par parādsaistībām atbildētājai nosūtīts tikai /Datums P/, jau pēc noilguma termiņa notecējuma.

Atsaucoties uz Civillikuma 1893., 1910.pantu, tiesību doktrīnu un judikatūru, ņemot vērā to, ka lietā

konstatēts noilgums un noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai, tiesa SIA ,,JULIANUS INKASS

LATVIJA” maza apmēra prasība pret /Persona B/ (/uzvārds/) par naudas piedziņu noraidījusi.

SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot Rīgas pilsētas Vidzem

priekšpilsētas tiesas 2016.gada 3.februāra spriedumu pilnā apjomā. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti :

Tiesa spriedumā norādījusi, ka lietā nav pierādījumu, no kuriem būtu redzams, ka komersants būtu veic

darbības, kas pārtrauktu noilgumu, bet tiesa nebija to konstatējusi civillietas ierosināšanas stadijā un nebija pieprasīju

prasītājai iesniegt papildus pierādījumus Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas kārtībā, līdz ar to pārkāpu

procesuālās tiesības un lietu izspriedusi nepareizi.

Konkrētajam darījumam atbilstoši Komerclikuma 406.panta un Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punkta

bija piemērojams triju gadu noilguma termiņš, kurš skaitāms no /Datums Q/. Līdz ar to komersanta prasījums, kas izri

no komercdarījuma un bijis noslēgts pirms /Datums Q/, noilgst, vēlākais /Datums R/.

Laika posmā no /Datums Q/ līdz /Datums S/ tikai cedents (/AS /Nosaukums//) varēja izpildīt jebkādas darbība

lai pārtrauktu noilgumu, jo prasītājai uz to laiku nebija prasības tiesības pret atbildētāju.

/AS /Nosaukums// bija iesniegusi tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un tie

/Datums T/ nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu Nr./numurs/. Ņemot vērā minēto, secināms, ka cedents /AS /Nosaukum

pārtrauca noilgumu šajā lietā. Prasītājai nebija zināms, ka pēc tiesas pozīcijas, Cesijas līguma izraksts nepierāda,

cedētas saistības ir spēkā esošas un prasītājai bija jāiesniedz tiesā dokuments, kas papildus pierāda , ka noilgums ša

lietā tika pārtraukts.

Ņemot vērā to, ka prasītāja /Datums P/ nosūtījusi atbildētājai Paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju u

Paziņojumu par parādsaistībām, kas ir atspoguļots pārsūdzētajā spriedumā, atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1905.panta

pārtrauca noilgumu un noilgums šajā lietā nav iestājies.

Ņemot vērā iepriekš minēto, apelācijas sūdzībā lūgts atcelt pārsūdzēto spriedumu un piedzīt no atbildētājas p

labu prasītājai parādu 1691,19 EUR apmērā, kas sastāv no galvenā parāda 1381,60 EUR apmērā un likumiskajie

procentiem 309,59 EUR apmērā, kā arī visus tiesas izdevumus, un noteikt, ka parādsaistību summa ieskaitāma prasītāj

norādītajā norēķinu kontā AS ,,Swedbank”.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā atbildētājai paziņojums nosūtīts Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā

atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi. Pasts atgriezis sūtījumu Rīgas apgabaltiesai ar norādi, ka beidzies sūtījum

glabāšanas laiks. Atbildētājas paskaidrojumi vai iebildumi uz prasību tiesā nav iesniegti.

Motīvudaļa

Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus un iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem, apsvēru

apelācijas sūdzības motīvus, novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” maza apmē

prasība pret /Persona B/ (/uzvārds/) un apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma šādu apsvērumu dēļ :

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības saka

ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Konstatējot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs pārsūdz pirm

instances tiesas spriedumu pilnā apmērā, Civillietu tiesas kolēģija izskata prasību pilnā apmērā.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja nav izmantojusi tiesības sniegt paskaidrojumus un nav apstrīdēju

prasības pamatā norādītos apstākļus.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka starp /AS /Nosaukums// un atbildētāju /Datums F/ uz iesnieguma pama

noslēgts Pakalpojuma līgums Nr./numurs/ par maksājumu kartes izsniegšanu un konta atvēršanu (turpmāk – Līgum

(lietas 11.-12. lapa), pamatojoties uz kuru /AS /Nosaukums// izsniegusi atbildētājai /Persona B/ kredītkarti /Nosaukum

ar atjaunojamu kredītlimitu.

Parakstot minēto iesniegumu atbildētāja ir apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar Pieteikuma nosacījumiem u

Kartes un konta lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa, un Cenrādi, piekrīt tie

pilnībā un apņemas tos ievērot.

Civillikuma 1798.pantā noteikts, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet n

līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami, u

nedroši.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, ku

notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

No lietas materiāliem redzams, ka /Datums I/ /AS /Nosaukums// kā cedents un SIA ,,JULIANUS INKASS

LATVIJA” kā cesionārs noslēgušas cesijas līgumu, saskaņā ar kuru cedents pret atlīdzību cedējis cesionāram prasījum

tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskām personām saskaņā ar līguma 1.pielikumā esošo sarakstu, kurā norād

parādnieki, līgumi un prasījumu summas. Prasījumi izriet no starp cedentu un parādniekiem noslēgtajiem līgumiem, ku

saistību izpildes termiņš ir iestājies (lietas 14.lapa).

No Cesijas līgumam pievienotā Pielikuma Nr.1 izraksta izriet, ka /AS /Nosaukums// ir cedējusi prasītājai sav

prasījuma tiesības pret /Persona B/) 1381,60 EUR apmērā ar saistību nofiksēšanas datumu /Datums U/ (lietas 15.lapa).

Atbilstoši Cesijas līguma noteikumiem Cedents cedējis prasītājai prasījuma tiesības pret līguma Pielikumā Nr

fiksētajiem parādniekiem arī attiecībā uz visām iespējamām no prasījumiem izrietošām galvenajām un blakus saistībā

un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1801.pantam parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija

spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties

kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No lietas materiālos esošā prasītājas /Datums V/ Paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju izriet, ka atbildētāja

informēta par prasījuma tiesību cesiju (lietas 16.lapa). No lietas materiāliem pievienotā prasītājas /Datums V

Paziņojuma par parādsaistībām redzams, ka prasītāja pēc Cesijas līguma noslēgšanas ir informējusi atbildētāju p

parādsaistību esamību (lietas 17.lapa).

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi pret atbildētāju prasījuma tiesība

kas izriet no starp /AS /Nosaukums// un /Persona B/ /Datums W/ Pakalpojuma līguma ar klienta identifikācij

Nr./numurs/ par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bank

pakalpojumiem.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līgum

kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka /AS /Nosaukums// pielīgtās saistības ir izpildījusi, Pakalpojuma līgums

noslēgts un atbildētājai izsniegta maksājumu karte /Nosaukums/, un ir nodrošināta konta un kartes apkalpošana, k

pierāda lietas materiāliem pievienotie konta izraksti (lietas 32.-35.lapa).

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu (turpmāk – Noteikumi) 5.14.punktu kredīta atmaks

termiņš ir 1 (viens) gads no Atļautā kredīta piešķiršanas brīža. Ja minētajā termiņā klients nav pārkāpis Līgum

noteikumus Bankai ir tiesības pagarināt Kredīta atmaksas termiņu uz vēl 1 gadu, bet pēc tam turpināt pagarināt Kredī

atmaksu uz katru nākamo 1 gadu.

Atbilstoši Līgumam atbildētājai Noteikumos norādītajā norēķinu datumā bija jāmaksā Minimālo iemaks

summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir, kopā ar kredī

izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām.

Saskaņā ar Noteikumu 5.13.punktu, ja klients vairāk kā 15 kalendārās dienas kavē Minimālās summ

ieskaitīšanu/iemaksāšanu kontā, tas tiek uzskatīts par rupju noteikumu pārkāpumu.

Noteikumu 10.4.punktā noteiktas bankas tiesības pēc savas iniciatīvas pārtraukt vienpusējā kārtībā pakalpojum

bez iepriekšēja brīdinājuma jebkurā brīdī, ja klients/kartes lietotājs nepilda savas saistības pret banku vai neievē

Līgumu. Līdz ar to tiesas kolēģija konstatē, ka bankas tiesība vienpusēji atkāpties no līguma aizņēmējas saistību izpild

nepildīšanas gadījumā ir nepārprotami pielīgta, tādēļ, vadoties no Civillikuma 1589.panta, atzīst to par tiesis

pieļaujamu. Savukārt, atbilstoši Noteikumu 10.6. punktam – pakalpojuma pārtraukšana neatbrīvo Klientu no pienākum

nomaksāt bankai visu tai pienākošos atlīdzību, segt radušos zaudējumus, kā arī izpildīt visas Līguma prasības, kādas n

izpildītas līdz pakalpojuma pārtraukšanas brīdim.

Civillikuma 1943.pants noteic aizņēmēja pienākumu atdot aizdevējam tādu pat summu, kādu viņš saņēm

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas izmantoto un neatgriezto aizdevuma summu 1063,35 EUR apmērā. Pamatparā

summu apstiprina lietas materiāliem pievienotā /AS /Nosaukums// /Datums O/ izziņa Nr.2.1.18.2.-01/1488 (liet

13.lapa), /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, konta izraksts (lietas 32.-35.lapa) un parāda aprēķins (liet

36.-55.lapa).

Tā kā atbildētāja likumā noteiktā kārtībā šāda parāda esamību nav apstrīdējusi, iesniedzot tiesai Civillikum

1838.pantā noteiktos pierādījumus, kas atbilstoši šai likuma normai saistību izpildes gadījumā ir atbildētājas pienākum

Civillietu tiesas kolēģija konstatē atbildētājas galveno parādu prasītājai 1063,35 EUR apmērā.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāja nepamatoti galvenā parāda sastāvā iekļāvusi aprēķināt

procentus par kredītlīdzekļu izmantošanu un bankas komisiju.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summ

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai

uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas procentus par kredīta lietošanu 225,95 EUR apmērā par laiku lī

/Datums X/. Noteikumu 5.6.punkts apliecina atbildētājas apsolījumu prasītājai maksāt par aizdevuma lietošanu, kas ra

atbildētājai Civillikuma 1756.pantā noteikto pienākumu maksāt procentus. Kredīta lietošanas procentu maksājum

prasītāja ir aprēķinājusi līdz /Datums X/, kad /AS /Nosaukums// atkāpusies no Līguma.

Noteikumu 5.6.punktā noteikts, ka banka aprēķina kredīta procentus par izmantoto Atļauto kredītu no diena

kad klients uzsācis izmantot Atļauto kredītu, līdz dienai, kad tas tiek atmaksāts. Noteikumu 5.7.punkts noteic, ka papild

kredīta procentiem banka aprēķina Paaugstinātos kredīta procentus par Parāda summu no Norēķina dienas līdz dien

kad tā tiek atmaksāta. Procenti tiek aprēķināti par katru dienu, ņemot vērā izmantoto Atļautā kredīta summu, saskaņā

konta stāvokli dienas beigās un pieņemot, ka gadā ir 360 dienas.

Atbilstoši Cenrādim kredīta procentu likme gadā ir 20%, bet paaugstinātie kredīta procenti 18%. (liet

20.lapa).

Pārbaudījusi Noteikumu nosacījumus par procentiem, ko prasītāja lūdz piedzīt, ievērojot faktu, ka atbildētā

likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētā parāda esamību, nekonstatējot pamatu pielīg

procentu atzīšanai par nesamērīgiem un ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikto, ka puse

atsvabināma no tādu faktu pierādīšanas, kurus likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, tiesa atzīst pieprasīt

procentus par samērīgiem un atbilstošiem Līguma nosacījumiem. Līdz ar to tiek konstatēts procentu parāds p

aizdevuma lietošanas atvēlējumu līdz /Datums X/ 225,95 EUR apmērā, kura atlīdzināšanas pienākums gulstas

atbildētāju par labu prasītājai.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas nesamaksātās bankas komisijas (maksu par bankas sniegtajie

pakalpojumiem) 92,30 EUR apmērā.

Noteikumu 5.1.punktā noteikts atbildētājas pienākums maksāt par konta atvēršanu, apkalpošanu un citiem ar

saistītajiem bankas sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma saņemšanas brīdī spēkā esošo Cenrādi

Ņemot vērā to, ka atbildētāja ir pielīgusi pienākumu maksāt par bankas pakalpojumiem, Civillietu tiesas kolēģi

atzīst par pamatotu prasību daļā par nesamaksātās bankas komisijas 92,30 EUR apmērā piedziņu no atbildētājas.

Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos procentus no neatmaksātās parāda pamatsummas pēc Bankas atkāpšanās n

Līguma par laika periodu no /Datums K/ līdz /Datums L/ 309,59 EUR apmērā, aprēķinot tos no galvenā parāda 1381,

EUR par 1363 kavētām dienām.

Civillikuma 1765.pants noteic aprēķināt likumiskos procentus, sešus no simta gadā, par katru parāda samaks

nokavējumu. Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

Saskaņā ar Civillikuma 1760.pantu, ja tiek celta prasība par galvenā parāda piedziņu, tad likumiskie procen

prasāmi nevis atsevišķi, bet gan reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bij

noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez iebilduma.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad vi

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas. Civillietu ties

kolēģija atzīst, ka atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu un nav atmaksājusi prasītājai galveno parādu, līdz ar ko n

atbildētājas ir piedzenami likumiskie procenti par labu prasītājai.

Vienlaikus Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāja ir kļūdaini aprēķinājusi galvenā parāda summu, lī

ar ko arī likumiskos procentus aprēķinājusi no prasības pieteikumā norādītā galvenā parāda 1381,60 EUR. Saskaņā

iepriekš konstatēto pamatparāda apmērs ir 1063,35 EUR.

Civillietu tiesas kolēģija aprēķinājusi, ka likumiskie procenti par pamatparāda 1063,35 EUR nokavējumu p

laika periodu no /Datums K/ līdz /Datums L/, kas ir 1363 dienas, ir 241,55 EUR.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu un apmierināmu prasību daļā p

pamatparāda 1063,35 EUR, aizdevuma lietošanas procentu 225,95 EUR, bankas komisijas 92,30 EUR un likumisk

procentu par laiku no /Datums K/ līdz /Datums L/ 241,55 EUR apmērā, savukārt par nepamatotu un noraidāmu prasīb

daļā par likumisko procentu piedziņu no atbildētājas 68,04 EUR apmērā.

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa nav piemērojusi to procesuālo normu, kura tai bi

jāpiemēro, un tas novedis pie nepareizas lietas izskatīšanas, vērtējot jautājumu par noilguma iestāšanos, tādēļ apelācij

sūdzība ir pamatota.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamatots apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka pirmās instanc

tiesai lietas ierosināšanas stadijā bija jānoskaidro lietas apstākļi un jāpārbauda iesniegtie pierādījumi, jo, kā norādīj

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments, prasības noilguma iestāšanās ir pamats pieteiktā prasījum

noraidīšanai nevis apstāklis, kas ierobežo personas tiesības uz tiesas aizsardzību (skat. Latvijas Republikas Augstāk

tiesas Civillietu departamenta /Datums Y/ spriedums lietā Nr. SKC-1447/2014).

Līdz ar to noilguma iestāšanās pārbaude ir veicama izskatot lietu pēc būtības, un pirmās instances tiesai bi

atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas noteikumiem jāpaziņo prasītājai par to, ka nav iesniegti pierādījum

par noilguma iestāšanos vai neiestāšanos un, ja nepieciešams, jānosaka termiņš pierādījumu iesniegšanai, šādu iemes

dēļ :

Lietā nav strīda par to, ka saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu un Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punk

komersanta prasījums, kas izriet no komercdarījuma un bijis noslēgts pirms /Datums Q/, noilga /Datums R/.

Tā kā Komerclikumā nav paredzēti speciāli noteikumi par noilguma pārtraukumu, piemērojami Civillikum

noteikumi.

Civillikuma 1902.pants noteic, ka tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā vai griežoties pie šķīrējtiesas, pārtra

noilgumu, pie kam jau notecējušais laiks vairs nav ieskaitāms un sāk tecēt jauns noilguma termiņš.

No lietas materiāliem izriet, ka /Datums Z/ /AS /Nosaukums// bija vērsusies Rīgas pilsētas Vidzem

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, k

parādniece /Persona B/ un izpildāmā saistība - iesniegums par kartes izdošanu un konta atvēršanu Nr./numurs/ – parā

aprēķins par /Nosaukums/ karti, ko pierāda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnes

/Datums AA/ lēmums, ar kuru /AS /Nosaukums// pieteikums atstāts bez izskatīšanas (lietas 73.lapa).

Kreditora darbības, kas pauž vēlēšanos īstenot savas tiesības, kā arī parādnieka atzīstoši gribas izpaudum

pārtrauc noilgumu. Noilguma pārtraukumam var sekot jauns noilguma skaitījums, neņemot vērā iepriekš notecēju

laiku. (skat. /Persona C/ Saistību tiesības. Mācību grāmata. – Rīga, /Organizācija E/, /Datums AB/, 253.lapa). Tādējā

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka /AS /Nosaukums// vēršanās ar pieteikumu par parāda piedziņu tiesā /Datums

apstiprina, ka noilgums atbilstoši Civillikuma 1902.pantam ticis pārtraukts.

No lietas materiāliem redzams, ka /Datums P/ (lietas 17.lapa) un /Datums AC/ (lietas 19.lapa) atbildētāj

nosūtīti prasītājas paziņojumi par parādu. Saskaņā ar Civillikuma 1905.pantu, kas noteic, ka atgādinājums parādnieka

pārtrauc noilgumu, minētie paziņojumi uzskatāmi par atgādinājumiem, kas pārtrauc noilgumu.

No Civillikuma 1902.panta izriet, ka pēc katra noilguma pārtraukuma sāk tecēt jauns noilguma termiņ

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka prasība ir noilgusi.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesai, uzskatot, ka prasītājs ir zaudēj

prasījuma tiesības lietā sakarā ar noilgumu, par to bija jāpaziņo prasītājai un nepieciešamības gadījumā jānosaka termi

pierādījumu iesniegšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, nevis jāatzīst prasību par noraidām

aprobežojoties ar norādi, ka lietā nav pierādījumu par to, ka laika periodā no /Datums X/ līdz /Datums N/ prasītāja bū

vērsusies tiesā vai kā citādi apturētu vai pārtrauktu noilguma tecējumu. Kā redzams no tiesas sēdes protokola, tie

Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas prasības nav izpildījusi.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīva

daļā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēr

Atbilstoši minētajai normai Prasītājai atzīstamas tiesības prasīt no Atbildētājas likumiskos procentus, t.i., 6 % gadā n

galvenās parāda summas 1063,35 EUR par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai, ievērojot Civillikum

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitā

lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otr

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespri

prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļ

kurā prasība noraidīta.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu pirmās instances tiesā 253,68 EUR, k

apstiprina AS ,,Swedbank” /Datums AD/ maksājuma uzdevumi Nr./numurs/ un Nr./numurs/ (lietas 8., 9.lapa), u

apelācijas instances tiesā 253,68 EUR, ko apstiprina AS ,,Swedbank” /Datums AE/ maksājuma uzdevums Nr./numur

(lietas 72.lapa), kopā 507,36 EUR apmērā. No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir samaksājusi ar liet

izskatīšanu saistītos izdevumus atbilstoši pirmās instances tiesā aprēķinātajiem 5,68 EUR apmērā. Līdz ar to prasītā

samaksājusi tiesas izdevumus 513,04 EUR apmērā un proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai no atbildētājas p

labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 492,52 EUR apmērā ( 96 % no 513,04 EUR = 492,52 EUR).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Past

tarifiem šajā lietā pēc pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanas ar tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšan

saistītie izdevumi (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi) ir bijuši 2,78 EUR apmērā (lietas 2.lapa), līdz ar to ar liet

izskatīšanu saistītie izdevumi 2,78 EUR apmērā piedzenami valsts labā no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97.pant

189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 426., 430., 432., 440.11pantu, 440.12pantu, Civillietu tiesas kolēģija

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Apmierināt daļēji SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” prasību pret /Persona B/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, par labu SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA

reģistrācijas Nr.40003717522, no /Datums W/ Pakalpojuma līguma par maksājumu kartes izsniegšanu un konta atvēršan

Nr./numurs/ izrietošo parādu, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma summas 1063,35 EUR, procentu par aizdevum

lietošanu līdz /Datums X/ 225,95 EUR, bankas komisijas 92,30 EUR un likumiskajiem procentiem par laika periodu n

/Datums K/ līdz /Datums L/ 241,55 EUR, kā arī tiesas izdevumus 492,52 EUR apmērā, kopā piedzenot 2115,67 EU

(divi tūkstoši simt piecpadsmit euro 67 euro centi).

Atzīt SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības par laiku no spriedum

taisīšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles diena) saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās galvenā parāda summ

1063,35 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami ar pārskaitījumu uz SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” norēķin

kontu Nr./IBAN A/ /konta numurs/.

Noraidīt prasību daļā par likumisko procentu piedziņu no atbildētājas 68,04 EUR (sešdesmit astoņi euro 4 eu

centi) apmērā.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevum

2,78 EUR (divi euro 78 euro centi) apmērā.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā termi

valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu ties

kolēģijas kancelejā, Brīvības bulvārī 34, Rīgā, lai netiktu uzsākta sprieduma piespiedu izpilde.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācij

reģistrācijas Nr.90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts kase; BIC kods: TRELLV22; konta Nr./IBAN B/; maksājum

mērķis : 21499, un jānorāda dati lietas identificēšanai (piemēram, procesa dalībnieka personas dati, lietas nosaukum

numurs vai tml.).

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente L.Pliča

Tiesnese S.Beļajeva

Tiesnese Ž.Žimante