Legislator Case Law & Legislation
A420577410 / A42-05774-10 AI generated

Court dismissed appeal against traffic fine for parking at a crosswalk intersection without measuring distance from curb.

Case Number A420577410 / A42-05774-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul the police decision imposing a 30 lat fine for parking at a crosswalk. The plaintiff argued that the parking location was incorrect and that no measurements proved the vehicle was within 5 meters of the curb. The court held that once a vehicle is confirmed at a crosswalk, the 5-meter rule is automatically satisfied, rendering separate measurements unnecessary.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 149.10 panta 5. daļa 8. punkts; CSN 135.6 punkts: When a vehicle is parked at a crosswalk intersection, the statutory requirement to be at least 5 meters from the curb is deemed satisfied without specific measurement.

Keywords

AI generated
administrative penalty crosswalk parking traffic violation distance measurement LAPK 149.10 administrative procedure parking prohibition

Cited Legislation

AI generated
LAPK 149.10 panta 5. daļa 8. punkts
CSN 135.6 punkts
LAPK 32. panta 2. daļa
LAPK 21. panta
LAPK 286. panta 1. daļa 1. punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr. A 420577410 A 05774-10/21 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2010.gada 16.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc R.M. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010.gada 18.februāra lēmuma Nr.D57/10-6/253 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 9.februārī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētāja) vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 108055847 (turpmāk – Protokols), kurā konstatēja, ka 2010.gada 9.februārī plkst.12.22 transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) ir novietots stāvēšanai pretī Zvaigžņu ielas 31.namam, Rīgā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – CSN) 135.6.punktu, par ko paredzēta atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 8.punkta, uzliekot naudas sodu 30 latu apmērā (turpmāk – Sākotnējais lēmums). Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja atbildētājam, un ar atbildētāja 2010.gada 18.februāra lēmumu Nr.D57/10-6/253 (turpmāk - Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 17.martā pieņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pieteicējs paskaidro, ka 2010.gada 9.februārī novietoja transportlīdzekli Infiniti FX35, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Zvaigžņu ielas labajā pusē, posmā starp Pērnavas un Terēzes ielu. Apstāšanās, stāvēšanas aizliedzošas zīmes šajā ceļa posmā nav, pieteicējs neievēroja arī nekādus citus apstāšanās aizliegumus. [2.2] Pieteicējs norāda, ka situācija dabā atšķiras no situācijas, kas vērtēta izejot tikai no lietas materiāliem. Protokols sastādīts nekorekti, jo Zvaigžņu ielas 31.nams atrodas aiz Terēzes ielas, bet pieteicējs savu transportlīdzekli bija novietojis pirms Terēzes ielas. No lietas materiāliem nav konstatējams vai tika veikti mērījumi, lai konstatētu transportlīdzekļa attālumu no Pērnavas un Terēzes ielas.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 27.aprīlī saņemtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes, ja lietā esošie materiāli ir pietiekami un tam rakstveidā ir piekritis pieteicējs. Tiesa konstatē, ka savā pieteikumā pieteicējs izsaka piekrišanu lietu skatīt rakstveida procesā (lietas lapa 4). Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai izskatītu lietu rakstveida procesā, tādējādi tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[6] Lēmums, pamatojoties uz kuru pieteicējs sodīts saskaņā ar LAPK 149. 10panta piektās daļas 8.punktu, ir personai, konkrēti pieteicējam, nelabvēlīgs administratīvs akts. Savukārt administratīvā akta, kurā uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta ar noteikta procesa, kas noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ievērošanu. Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas ir izteiktas tādā likuma redakcijā, kāda bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā.

[7] Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu Protokolu par CSN 135.6.punktā noteikto prasību neievērošanu un pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punkta, bet sūdzību noraidījis. Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis CSN 135.6.punkta prasības un tādējādi izdarījis LAPK 149.10panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. CSN 1.3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).

CSN 1.8.punkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. CSN 1.24.punkts noteic, ka krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). CSN 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

CSN 135.6.punkts nosaka, ka transportlīdzeklim aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 latu apmērā.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā.

[8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi, fotouzņēmumi un tml. Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus: [8.1] 2010.gada 9.februārī sastādīts Protokols par to, ka transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai pretī Zvaigžņu ielas 31.namam, Rīgā, pārkāpjot CSN 135.6.punktu un pieņemts Sākotnējais lēmums saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu. (lietas lapa 15) [8.2] Pārkāpuma fiksēšanas vietā un laikā uzņemtās fotogrāfijas. (lietas lapa 20-21) [8.3] 2010.gada 12.februārī atbildētājs saņēmis pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, kurā pieteicējs norādījis, ka novietojis stāvēšanai transportlīdzekli uz Zvaigžņu ielas brauktuves labajā pusē, posmā starp Pērnavas un Terēzes ielu. Nekādu apstāšanas un stāvēšanas ierobežojumu šajā vietā nav bijis. Pieteicējs norāda, ka nav pārkāpis CSN 135.6.punkta prasības, jo automašīna bija novietota vairāk kā 5 metru attālumā gan no Pērnavas ielas, gan no Terēzes ielas. (lietas lapa 14) [8.4] Ar atbildētāja Lēmumu tika atstāts spēkā Sākotnējais lēmums, bet pieteicēja iesniegums noraidīts. (lietas lapa 17-18) [8.5] Pieteikumam pieteicējs pievienojis pašrocīgi zīmētu ielu plānu ar transportlīdzekļa atrašanās vietu 2010.gada 9.februārī. (lietas lapa 8)

[9] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par transportlīdzekļa atrašanās vietu, proti, ka transportlīdzeklis 2010.gada 9.februārī bija novietots stāvēšanai pretī Zvaigžņu ielas 31.namam, Rīgā, pie Zvaigžņu-Pērnavas-Terēzes-Rūdolfa ielas krustojuma. Tāpat lietā nav strīda, ka konkrētajā vietā krustojas, atzarojas vai piekļaujas četras ielas – Zvaigžņu iela, Pērnavas iela, Rūdolfa iela un Terēzes iela. Par pierādījumiem šim faktam kalpo kā sastādītais Protokols un pārkāpuma vietā uzņemtās fotogrāfijas, tā arī pieteicēja paša paskaidrojumi un pieteicēja iesniegtā pašrocīgi zīmētā shēma, kā arī Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas publiski pieejamā informācija (skat. www.rigis.lv/RIGIS/main.asp , apskatīts 2010.gada 29.novembrī) (lietas lapa 27). Tajā pašā laikā pieteicējs neatzīst pārkāpuma izdarīšanu un norāda, ka transportlīdzeklis nav novietots brauktuvju krustošanās vietā. Tādējādi, lietā ir strīds par to, vai, novietojot automašīnu minētajā vietā, pieteicējs pārkāpis CSN 135.6.punkta prasības, līdz ar to, vai izdarījis LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[10] Saskaņā ar LAPK 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta pieteicēja vaina LAPK 149. 10panta piektās daļas 8.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Šāds tiesas secinājums ir balstīts uz tālāk norādītajiem apsvērumiem. [10.1] No iepriekš [7] minētajām tiesību normām secināms, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai. Tādējādi arī brauktuvju krustošanās vieta ir šaurāks jēdziens kā CSN 1.24.punktā definētais krustojums. Proti, brauktuvju krustošanās vieta ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas brauktuves vienā līmenī. Līdz ar to CSN 135.6.apakšpunktā noteiktais aizliegums apstāties brauktuvju krustošanās vietā, par ko LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā ir paredzēts administratīvais sods, attiecas tikai uz tādiem krustojumiem, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļa daļas, kas paredzētas braukšanai. Pārbaudot, vai Zvaigžņu-Pērnavas-Terēzes ielu krustojums ir atzīstams par brauktuvju krustošanās vietu, tiesa konstatē, ka atbilstoši iepriekš [7] citētajām tiesību normām, vieta, kur 2010.gada 9.februārī pieteicējs bija novietojis stāvēšanai transportlīdzekli – uz Zvaigžņu ielas pretī namam Nr.31, ir atzīstama par Zvaigžņu-Pērnavas-Terēzes-Rūdolfa ielu brauktuvju krustošanās

vietu. Minēto, tiesas ieskatā, apliecina arī lietā esošās pārkāpuma vietā uzņemtās fotogrāfijas, kā arī

izdruka no Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. [10.2] Pieteicējs savā pieteikumā norādījis, ka lietā nav pierādījumu, ka būtu veikti mērījumi, lai konstatētu, ka pieteicējs novietojis transportlīdzeklis stāvēšanai tuvāk par 5 metriem no brauktuves malas. Minēto pieteicēja argumentu tiesa noraida kā nepamatotu, jo kā izriet no attiecīgajām tiesību normām ([7]), tad: 1) ir aizliegt apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā, 2) ir aizliegts apstāties un stāvēt tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas. Tādējādi, gadījumā, ja ir konstatēts, ka transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā, nav nepieciešams veikt mērījumus, lai konstatētu, vai tas atrodas tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas. [10.3] Tādējādi, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīta pieteicēja vaina LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[11] LAPK 149.10panta piektās daļas sankcija paredz vadītājam uzlikt naudas sodu 30 latu apmērā, kas arī tika piemērots pieteicējam. Ņemot vērā, ka likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir noteicis tikai vienu iespējamu soda veidu un apmēru, tā apmēru neietekmē LAPK 32.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas parasti būtu jāņem vērā, nosakot piemērojamo sodu, proti, pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Turklāt, tiesa arī nesaskata pamatu saskaņā ar LAPK 21.pantu atbrīvot pieteicēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu, jo nepareizi stāvēšanai novietots transportlīdzeklis būtiski ierobežo citu satiksmes dalībnieku tiesības, kas konkrētajā gadījumā nevar tikt atzīts par mazsvarīgu. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka Protokols sastādīts un lēmums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pieņemts pamatoti, tādēļ Lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010.gada 18.februāra lēmumu Nr.D57/10-6/253, bet R.M. pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese________________I.Petrovska

Rīgā, 2010.gada 16.decembrī.