Court dismisses claim for moral damages against internet service provider for false job ad due to lack of liability for content.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's small claims action seeking EUR 350 in moral damages against SIA 'Internet' for a false job advertisement. The plaintiff argued that the defendant's failure to respond to a data protection inquiry and the publication of misleading information caused reputational harm and privacy violations. However, the court ruled that the internet service provider is only liable for data protection compliance, not for the content of user-submitted advertisements, and found the plaintiff failed to prove the defendant's illegal conduct.
Legislator headnote
AI generatedElektronisko sakaru likuma 19.pants; Civillikuma 1635., 1649., 2352.1 panti: An internet service provider is liable only for ensuring user data protection and is not responsible for the content of advertisements published by users, thereby negating claims for moral damages based on such content.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31366614
Lietas arhīva Nr. C-0444-16/11
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2016.gada 28.janvārī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:
tiesnese A.Freimane
ar sekretāri: L.Rubani, L.Baikovu
izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers. C/ maza apmēra prasību pret SIA “Internet” par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 28.aprīlī /pers. C/ (turpmāk tekstā prasītājs) ir cēlis tiesā maza apmēra prasību pret SIA “Internet” (turpmāk tekstā atbildētājs)
par morālā kaitējuma atlīdzības EUR 350 apmērā piedziņu. Maza apmēra prasībā norādīts, ka 2013.gada 19.augustā no plkst.15:43 uz prasītāja mobilo
telefona numuru sāka zvanīt nepazīstamas personas un interesēties par nesaprotamiem jautājumiem sakarā ar kādu sludinājumu. No minētiem telefona
zvaniem prasītājs ir uzzinājis, ka interneta vietnē www.ss.lv sadaļā “darbs un bizness” ir ievietots sludinājums, ka uzņēmumam ir nepieciešami apsardzes
darbinieki. Prasītājs norāda, ka sludinājums ir publicēts bez prasītāja ziņas un piekrišanas, un satur pilnībā maldinošu un apmelojošu informāciju. Turklāt
bez prasītāja atļaujas izmantoti personas dati, proti, vārds, telefona numurs un nodarbošanās.
Prasītājs norāda, ka sakarā ar publicēto informāciju prasītājam ir nodarīts morālais kaitējums, jo sākot no 2013.gada 19.augusta prasītājs
dažādos laikos saņēmis neskaitāmus telefona zvanus, kas ir traucējis ne tikai prasītāja darbu, atpūtu un naktsmieru, bet arī apdraudējis reputāciju, jo
prasītāja nodarbošanās ir saistīta ar apsardzes darbības jomu. Turklāt sludinājums ir nostādījis prasītāju neveiklā situācijā, jo viņam ir bijis jātaisnojas
bijušajam kolēģim par viltus sludinājumu. Ņemot vērā, ka interneta vietnes uzturētājs ir SIA “Internet”, prasītājs vērsās pie atbildētāja ar iesniegumu
sniegt informāciju par nepatiesās informācijas ievietotāju, taču atbilde netika saņemta. Vadoties no iepriekšminētā, proti, ka atbildētājam kā interneta
vietnes uzturētājam ir jāuzņemas atbildība par publiskotās informācijas saturu, un atbildētājam bija pienākums sniegt atbildi uz iesniegumu, uz kuru atbilde
tā arī nav saņemta, kā arī par prettiesiski publicēto sludinājumu ir aizskarts prasītāja gods, cieņa, traucēta atpūta un darba pienākumu pildīšana, prasītājs
lūdz piedzīt no atbildētāja morālā kaitējuma kompensāciju EUR 350 apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1635., 1649., 2352.1pantu, Elektronisko sakaru likuma 19.panta pirmās daļas 11.,20.punktu, 68.4 panta
pirmo daļu, 71.1 panta pirmo un otro daļu, 71.2.pantu, Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām 4. un 5.punktu.
Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs prasību neatzīst, norādot, ka no prasības pieteikuma satura izriet, ka nevis atbildētājs, bet gan līdz
šim nenoskaidrota persona, iespējams, ir aizskārusi prasītāju, radot tam neērtības, ko prasītājs ir nodēvējis par morālo kaitējumu. Atbildētājs Civillikuma
1635.panta izpratnē nav atzīstams par aizskārēju un tādējādi nav atbildīgs prasītāja priekšā. SIA “Internet” ir interneta vietnes www.ss.lv uzturētājs, un
Elektronisko sakaru likuma izpratnē ir atzīstams par elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēju. Saskaņā ar rakstveida paskaidrojumos norādīto
atbildētājs ievēro normatīvo aktu prasības.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā norādītiem motīviem.
Atbildētāja pārstāvis prasību neatzina uz motīviem, kas norādīti rakstveida paskaidrojumos.
Motīvu daļa
Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma sekojošu motīvu dēļ.
Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums
(arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot
fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.
Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā
neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret
ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums
cietušajam jāpierāda.
Saskaņā ar judikatūru – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 27.septembra spriedumu lietā
Nr.SKC-309/2012, vērtējot prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzību, pirmkārt, ir nepieciešams konstatēt prettiesisku (neatļautu) darbību un, otrkārt, ar
šo neatļauto darbību aizskartu cietušās personas nemantisko tiesību vai nemantisko labumu.
Izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē prettiesisku (neatļautu) darbību no atbildētāja puses, ar kuru atbildētājs būtu radījis aizskārumu
prasītājam. Apstāklis, ka atbildētāja uzturētajā interneta vietnē www.ss.lv kāda persona ir ievietojusi sludinājumu, uzdodot prasītāja telefona numuru,
neļauj atbildētāju saistīt ar vainojamo vai vainot prettiesiskas darbības veikšanā, jo atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.pantas datus var
izpaust pamatojoties uz rakstveida iesniegumu vai vienošanos. SIA “Internet” saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu ir elektronisko pakalpojumu
sniedzējs, un pretēji prasītāja norādītajam, ka atbildētājs kā elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par publiskotās informācijas saturu,
tiesa norāda, ka saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktu elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt
lietotāju datu, tajā skaitā personu datu, aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Minētais nozīmē, ka atbildētājs atbild nevis par sludinājuma saturu,
bet gan personu datu aizsardzību, un publikācijas ievietošana uz pieteikuma pamata nav atzīstama par personas datu aizsardzības pārkāpumu.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 19.panta pirmās daļas 11. un 20.punktu, 71. 2 pantu informāciju par sludinājuma ievietotāju
atbildētājs bija tiesīgs sniegt tikai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai,
līdz ar ko atbildētājs nemaz nebija tiesīgs sniegt iepriekšminētās ziņas par personu datiem uz prasītāja 2013.gada 20.augustā atbildētājam adresēto
iesniegumu. Prasītāja atsauce, ka atbildētājs vispār prasītājam neko nav atbildējis, nevar ietekmēt tiesas nolēmumu, jo atbildētājs nav valsts pārvalde,
kurai uz Iesnieguma likuma pamata būtu pienākums sniegt atbildi. Turklāt kā pamatoti tiesvedības laikā norādīja atbildētāja pārstāvis lietai iesniegtais
iesniegums apliecina, ka, iesniedzot iesniegumu SIA “Internet”, prasītājs nebija pievienojis pierādījumus tam, ka sludinājumā norādītais telefona numurs
pieder tieši prasītājam. Šādi pierādījumi ir iesniegti tiesā tikai 2015.gada 28.decembrī.
Vadoties no minētā, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma, jo tiesa atbildētāja rīcībā nesaskata prettiesisku (neatļautu) rīcību, kas būtu par
pamatu morālā kaitējuma atlīdzībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, noraidot prasību no prasītāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, ko nav sedzis prasītāja maksājums EUR 4,70. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR
10,09, līdz ar ko no prasītāja šie izdevumi ir piedzenami EUR 5,39 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-194., 204.1, 250.26 ,250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. C/ maza apmēra prasību pret SIA “Internet” par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,39 (pieci euro 39 centi), kas
iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR
90001672316. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams tiesas kancelejā.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no pilna sprieduma izgatavošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma izgatavošanas datums noteikts 2016.gada 11.februāris.
Tiesnese A.Freimane