Legislator Case Law & Legislation
C16090215 / C-0279-16 AI generated

Court allows small claims for apartment management fees and interest under civil code provisions.

Case Number C16090215 / C-0279-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully allowed the plaintiff's small claims suit against the defendant for unpaid apartment management fees and interest. The defendant failed to fulfill statutory obligations to pay for shared property maintenance services despite the absence of a specific management agreement. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding balance, court costs, and future interest at the statutory rate.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: The owner of an apartment is legally obligated to pay for shared property management services and related utilities; failure to do so creates a debt enforceable through small claims procedure with statutory interest.

Keywords

AI generated
small claims procedure apartment management fees statutory interest rate shared property maintenance civil code provisions court costs recovery enforceable debt

Cited Legislation

AI generated
Civil Law (CL) 1756
Civil Law (CL) 1757
Civil Law (CL) 1765
Civil Procedure Law (CPL) 39
Civil Procedure Law (CPL) 41
Civil Procedure Law (CPL) 189
Civil Procedure Law (CPL) 190
Civil Procedure Law (CPL) 195
Civil Procedure Law (CPL) 42
Civil Procedure Law (CPL) 440
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C16090215

Lietas arhīva Nr.C-0279-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2016.gada 23.februārī

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis R.Grandāns

izskatīja rakstveida procesā civillietu Privatizējamās SIA JK Namu pārvalde maza apmēra prasību pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Tiesa

k o ns t a t ē ja

Jēkabpils rajona tiesā 2015.gada 31.augustā vērsās Privatizējamā SIA JK Namu pārvalde (turpmāk – prasītāja) ar maza apmēra prasību pret

/pers. C/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Dzīvoklis /adrese/ no

/datums/atrodas atbildētājas īpašumā.

Dzīvokļa /adrese/ raksturojums – labiekārtots vienistabas dzīvoklis ar kopējo platību 29,20 m2 un dzīvojamo platību 18,34 m2.

Starp atbildētāju un prasītāju nav noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Saskaņā ar likuma “Par

dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, 10.panta

nosacījumiem, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Tādējādi atbildētājai jau uz likuma

pamata pastāv pienākums norēķināties par pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem. Taču ar likumu noteiktos pienākumus dzīvokļa

īpašniece nav pildījusi.

2015.gada 1.augustā parāds par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, apkuri 1590,93 euro, t.i., par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu 252,24 euro un likumiskie procenti 1,39 euro, par apkuri 884,31 euro un kavējuma nauda 452,99 euro.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk – CL) 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku dārgumu vai uz likumu. Savukārt

saskaņā ar CL 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērus. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti. Sakarā ar

to, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, prasītāja, pamatojoties uz

Civillikuma 1765.pantu, par apsaimniekošanas maksājumu kavējumu aprēķināja likumiskos procentus.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju Jēkabpils pilsētā un iedzīvotāju maksātspēju, prasītāja pēc labas ticības principa no 2013.gada februāra mēneša

līdz 2015.gada janvārim nepiemēroja likumisko procentu aprēķināšanu par apsaimniekošanas maksas kavējumu vispār.

Prasītāja 19.09.2014. atbildētajai deklarētajā dzīvesvietā mēģināja izsniegt brīdinājumu par parāda nenomaksāšanas sekām (pievienots prasības

pielikumā 15.09.2014. Brīdinājums un 19.09.2014. akts). Sakarā ar to, ka brīdinājumu atbildētājai personīgi nebija iespējams izsniegt tas

24.09.2014. ar ierakstītu vēstuli, ar paziņojumu par saņemšanu, tika nosūtīts uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Sakarā ar to, ka atbildētājai

deklarētajā dzīvesvietā arī ar pasta sūtījumu nebija iespējamas izsniegt brīdinājumu, prasītāja izrādīja savu labo gribu, un, lai nodrošinātu atbildētājas

tiesības būt informētai par saviem pienākumiem un tiesībām, tas 27.06.2015. tika publicēts oficiālā izdevumā – laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Taču

neskatoties uz to, ka atbildētāja ir informēta par parāda nenomaksāšanas sekām, parāda summa nav nomaksāta.

Saskaņā ar Līguma Nr.4-2/1/2009 par siltumenerģijas piegādi 3.4.14.punktu siltumenerģijas (apkures) piegādes parāda piedziņa ir uzdota veikt

dzīvojamās mājas /adrese/apsaimniekotājam – prasītājai.

Prasītāja apliecina, ka pirms vēršanās tiesā mediācija strīda risināšanai netika izmantota.

Ievērojot iepriekš minēto, saskaņā ar CL 1765., 1775., 1779.pantu, likuma “Dzīvokļa īpašuma likums” 10.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, likuma

“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 41.panta pirmo daļu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt

no atbildētājas parādu 1137,94 euro (t.sk., dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parāds 252,24 euro un likumiskie procenti par apsaimniekošanas

maksas kavējumu 1,39 euro un parāds par apkuri 884,31 euro), tiesāšanās izdevumus 175,39 euro (t.sk., valsts nodeva 170,69 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro) – kopā 1313,33 euro.

Piedzenamās parāda summas lūdz ieskaitīt norēķinu kontā /numurs/, AS SEB Banka (lietas 4.-7.lapa).

CPL 56.panta piektā daļa paredz, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, ja vien fiziskā persona

tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē.

Savukārt saskaņā ar CPL 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un dokumenti tiek

nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Atbildētājai, saskaņā ar CPL 250. 21 panta pirmo daļu, 2015.gada 10.septembrī uz prasībā norādīto dzīvesvietu, un 2015.gada 26.oktobrī uz

deklarēto dzīvesvietu, tika nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā (lietas 24.,

27.lapa). Atbildētājas dokumenti tika nosūtīti atpakaļ tiesai ar norādi beidzies glabāšanas laiks (lietas 25., 30.lapa).

Tā kā tiesas dokumenti atbildētājai tika nosūtīti atbilstoši CPL 56.panta piektās daļas un 56.1 panta noteikumiem, līdz ar ko secināms, ka tiesas

dokumenti izsniegti likumā noteiktā kārtībā.

CPL 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā.

Tiesa 2015.gada 26.oktobrī nosūtīja paziņojumu pusēm par lietas izskatīšanas un sprieduma noraksta saņemšanas laiku (lietas 1., 28., 29.lapa).

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa a t z ī s t, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar CPL 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

2015.gada 4.jūnija Lursoft izdruka no Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas apliecina, ka nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma

Nr./adrese/, kura kadastra numurs /numurs A/, īpašniece ir /pers. C/ (lietas 18.lapa).

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.pants un Dzīvokļa īpašuma likuma, kas ir spēkā no 2011.gada

1.janvāra, 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu

uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Tādējādi atbildētājai uz likuma pamata pastāv pienākums norēķināties par nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr./adrese/, pārvaldīšanas izdevumiem

un saņemtajiem pakalpojumiem.

Tādējādi tiesa secina, ka atbildētājai ir pienākums norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti viņas īpašumam.

CL 1775.pants paredz, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. CL 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus,

ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Šajā sakarā profesors K.Torgāns norāda, ka, lai iestātos civiltiesiskā atbildība, ir jākonstatē trīs

priekšnoteikumi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, 2) zaudējumu

esamība, 3) cēlonisks sakars starp zaudējumiem un neatļauto rīcību (sk. Torgāns K. Saistību tiesības. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2014, 217.lpp.).

Ar lietā esošo prasītājas 2015.gada 26.augusta izziņu Nr.1-42/297 (lietas 14.lapa) pierādīts fakts, ka no 2014.gada 1.jūnija līdz 2015.gada

1.augustam atbildētāja nav pilnībā maksājusi par sava dzīvokļa komunālajiem pakalpojumiem, par ko viņai ir sakrājies parāds par dzīvojamās mājas

kopīpašuma domājamās daļas apsaimniekošanu un pakalpojumiem, ko maksā reizē ar to, 252,24 euro. Kā arī lietā esošā SIA “Jēkabpils siltums”

24.07.2015. izziņa Nr.3-35/43 (lietas 15.-16.lapa) pierāda faktu, ka no 2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 1.jūlijam atbildētāja nav pilnībā maksājusi

par dzīvoklim saņemto siltumenerģiju, par ko viņai ir sakrājies parāds par siltumu 884,31 euro. Atbildētāja minēto saistību un parādu nav apstrīdējusi.

Ar lietā esošo publikāciju oficiālajā izdevumā – laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.122 (2015.gada 27.jūnijs) apstiprinās, ka atbildētāja ir

brīdināta par parāda nenomaksāšanas sekām (lietas 13.lapa).

Esot šādiem apstākļiem, tiesa secina, ka starp atbildētājas prettiesisko bezdarbību un prasītājas zaudējumiem ir konstatējams cēloniskais sakars

CL 1775. un 1779.panta izpratnē.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 1,39 euro par laiku no 2015.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.augustam.

Saskaņā ar CL 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Savukārt saskaņā ar CL

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērus. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Tiesa atzīst, ka sakarā ar to, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līgums, prasītāja, pamatojoties uz CL 1765.pantu, aprēķināja par apsaimniekošanas maksājumu kavējumu likumiskos procentus.

Atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumus, tāpēc prasītājai ir pamats aprēķināt un piedzīt likumiskos procentus. Tiesas ieskatā piedzenamo

likumisko procentu apmērs ir aprēķināts pamatoti.

Prasītāja pēc labas ticības principa no 2013.gada februāra mēneša līdz 2015.gada janvārim, nepiemēroja likumisko procentu aprēķināšanu par

apsaimniekošanas maksas kavējumu.

Rezumējot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota.

Tā kā prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, tad atbilstoši CPL 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami

tiesas izdevumi –valsts nodeva 170,69 euro (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 9.lapa). Par citiem izdevumiem

pierādījumi iesniegti nav.

Saskaņā ar CPL 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 0,71 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 5,41

euro, kas apstiprinās ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem (lietas 2.lapa), bet prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, samaksājusi tikai 4,70

euro (lietas 9.lapa).

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, atbilstoši CPL 195.pantam ir jānosaka procentu apmērs, kas pienākas prasītājam, ja ar tiesas

spriedumu nodibinātā naudas samaksas saistība netiek izpildīta termiņā, kas noteikts labprātīgai sprieduma izpildei. Ja nodibināta bezprocentīga saistība,

tad piemērojami likumiskie nokavējuma procenti (CL 1765.pants). Šajā gadījumā, tāpat kā tiesāšanās izdevumu atlīdzības pienākuma noteikšana, nav

uzskatāma par prasības robežu pārkāpšanu, jo spriedumos par naudas summas piedziņu tiesāšanās izdevumu atlīdzības pienākums un tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus nosakāmi neatkarīgi no tā, vai šāds prasījums ir ietverts prasībā vai nav.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar CPL 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatsummas

(1136,55 euro).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189., 190.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Privatizējamai SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484,

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parādu 252,24 euro un likumiskos nokavējuma procentus 1,39 euro (par laiku no 2015.gada 1.marta līdz

2015.gada 1.augustam), parādu par apkuri 884,31 euro, tiesāšanās izdevumus 175,39 euro – kopā 1313,33 euro (viens tūkstotis trīs simti trīspadsmit

euro, 33 centus).

Prasītājas labā piedzenamo naudas summu samaksa veicama iemaksājot minēto summu /numurs/, AS SEB Banka Jēkabpils filiāle, kods

UNLALV2X.

Noteikt Privatizējamai SIA JK Namu pārvalde tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,71 euro (71 centu).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales

apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no CPL 440. 2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2016.gada 24.februāris.

Tiesnesis R.Grandāns