C33484824 / C-4848-24 · Rīgas rajona tiesa

Lieta Nr. C33484824

Nr.C-4848-24/30

ECLI:LV:RIRT:2024:1212.C33484824.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2024.gada 12.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Diāna Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu OÜ “Aktiva Finance Group” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2024.gada 16.augustā tiesā saņemts prasītājas OÜ “Aktiva Finance Group” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā par naudas

piedziņu pret atbildētāju /pers. A/, pamatojoties uz /datums A/aizdevuma līgumu Nr./numurs A/, /datums A/aizdevuma līgumu Nr./numurs B/, /datums

B/aizdevuma līgumu Nr./numurs C/, kas noslēgti starp SIA “Inbank Latvia” un atbildētāju /pers. A/, un 2022.gada 14.jūnija Prasījumu cedējuma līgumu,

kas noslēgts tajā skaitā starp SIA “Inbank Latvia” un prasītāju OÜ “Aktiva Finance Group”.

Prasītāja OÜ “Aktiva Finance Group”, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798.,

1801., 1805., 1934., 1943.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/ galveno parādu 1505,39 euro, likumiskos procentus 163,99 euro, valsts nodevu

250,41 euro un noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka „katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu [..]”.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam vai aizņēmējam (fiziskajai personai — patērētājam) ir pienākums

atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par

parāda esamību. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem

uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos

izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024.gada 25.jūlijam) noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no

parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam

apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai), kurā sniegta informācija par parāda

esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas)

faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziska persona) nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2.

par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks vai aizņēmējs (fiziska

persona) izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, “taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru”.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 250,41 euro.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15.punktu, no atbildētāja valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta pirmajai

daļai un 42.panta pirmajai daļai piedzenami lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,00 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto

daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu OÜ “Aktiva Finance Group”, ārvalsts reģistrācijas Nr.10746479 (bankas konts

naudas līdzekļu iemaksai: AS “Swedbank”, konta Nr.LV61HABA0551008868793), galveno parādu 1484,39 euro, likumiskos nokavējuma procentus

163,99 euro par laika periodu no 2022.gada 10.oktobra līdz 2024.gada 13.augustam, parāda atgūšanas izdevumus 21,00 euro, valsts nodevu

250,41 euro, kopā 1919,79 euro (viens tūkstotis deviņi simti deviņpadsmit euro, 79 centi).

Atzīt OÜ “Aktiva Finance Group” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos

procentus 6% gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,00 euro (trīspadsmit euro, 00 centi).

Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).

Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona

tiesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2024.gada 12.decembra var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm

nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2025.gada 10.janvārī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese D.Liepiņa

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU