Court dismisses driver's appeal for violating no-vehicle zone signs, ruling fine justified.

NORAKSTS Lieta Nr.142279611 (1-0520-13/18)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 27.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zariņa,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai L.V. un Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes pārstāvim D.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc L.V. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2011.gada 1.novembra lēmumu Nr.ZV088803/1 (administratīvā pārkāpuma protokols – ZV Nr.088803).

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektore 2011.gada 18.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.088803 (turpmāk – protokols) par to, ka 2011.gada 18.oktobrī plkst.17.48 L.V. (turpmāk arī – sūdzības iesniedzēja) vadīja transportlīdzekli HONDA (valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) Rīgā pa /ielas nosaukums/ no /ielas nosaukums 2/ puses /ielas nosaukums 3/ virzienā, neievērojot 415.ceļa zīmes prasības, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta

1. lappuse no 6 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 293.17.apakšpunktu. Protokolā konstatēts, ka par šādu pārkāpumu ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.29 panta otrajā daļā. Sūdzības iesniedzējai uzlikts naudas sods Ls 40.

[2] Sūdzības iesniedzēja minēto lēmumu apstrīdēja, norādot tālāk minētos argumentus. [2.1] Lai nokļūtu pie publiskās funkcijas objekta /ielas nosaukums 2/ 1, Rīgā, nav citu piebraukšanas iespēju, kā vienīgi izmantojot gājēju un velosipēdistu ceļu /ielas nosaukums/. Tas atzīts arī administratīvā pārkāpuma lietā Nr.A420778410. [2.2] Par iespēju objektam piebraukt pa /ielas nosaukums/ arī no /ielas nosaukums 3/ puses, tādējādi veicot transportlīdzekļa kustību pa gājēju un velosipēdistu ceļu īsākā ceļa posmā, sūdzības iesniedzēja uzzinājusi tikai no ceļu policijas darbiniekiem protokola sastādīšanas brīdī. Transportlīdzekļa vadītājam, veicot pagriezienu uz /ielas nosaukums/ no /ielas nosaukums 2/, ne tikai krēslas laikā, kā konkrētajā gadījumā, bet arī skaidrā dienas laikā vizuāli nav iespējams salīdzināt attālumus no /ielas nosaukums 2/ un /ielas nosaukums 3/ līdz iebrauktuvei objekta stāvvietā, jo objekta teritorija ir iežogota un iebrauktuves vārti nav marķēti. /ielas nosaukums/ sākumā (/ielas nosaukums 2/ pusē) nav izlikta norāde, ka iebraukšana objekta stāvvietā veicama no /ielas nosaukums 3/ puses. Tāpat šāda informācija nav atrodama publiskajos medijos. [2.3] Rīgas domes Satiksmes departamenta mājas lapā nav atrodama informācija par specifiskiem ierobežojumiem ne /ielas nosaukums 2/, ne /ielas nosaukums/. Publiskajos medijos ir pieejama informācija, ka par satiksmes organizāciju /ielas nosaukums/ ir saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības un ir nolemts veikt korekciju satiksmes organizēšanā, slēdzot ielas beigas pie /ielas nosaukums 2/, pārvietojot 415.ceļa zīmi aiz iebrauktuves /izglītības iestāde/ stāvlaukumā.

[3] Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2011.gada 1.novembra lēmumu Nr.ZV 088803/1 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, pamatojoties uz turpmāk minētie argumenti. [3.1] Pārkāpuma faktu pierāda protokols par administratīvo pārkāpumu. Sūdzības iesniedzējai ar transportlīdzekli nebija atļauts braukt 415.ceļa zīmes darbības zonā. [3.2] Par LAPK 149.29 panta otrās daļas pārkāpumiem ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 40, iestādei nav pienākums vērtēt piemērojamā soda apmēru, veidu, kā arī pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[4] 2011.gada 2.decembrī Administratīvajā rajona tiesā tika saņemta sūdzības iesniedzējas sūdzība par pārsūdzēto lēmumu. Sūdzība pamatota ar ceļa zīmju neskaidrību /ielas nosaukums/, kā arī ar to, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī sūdzības iesniedzējai nekorekti tika norādīts, ka viņa ir iebraukusi /ielas nosaukums 2/ Nr.1, k.7 no /ielas nosaukums 2/ puses, lai gan atļauta ir piebraukšana no /objekts/ puses.

2. lappuse no 6 [5] 2012.gada 16.janvārī tiesā saņemts Rīgas pašvaldības policijas paskaidrojums, kurā Rīgas pašvaldības policija norādījusi, ka sūdzību neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem, kas atspoguļoti šā sprieduma 3.punktā. Papildus paskaidrojumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [5.1] No lietai pievienotajiem materiāliem izriet, ka pārkāpumu konstatēšanas brīdī attiecībā uz sūdzības iesniedzēju nevarēja tikt attiecināts neviens no Ceļu satiksmes noteikumu 111.punktā minētajiem izņēmumiem. [5.2] Kritiski ir vērtējami sūdzības iesniedzējas argumenti par 415.ceļazīmes „Gājēju un velosipēdistu ceļš” izvietojumu. Tā kā minētās ceļa zīmes izvietošana nav apstrīdēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pārkāpuma konstatēšanas brīdī tā bija spēkā.

[6] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja sūdzību uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Sūdzības iesniedzēja arī norādīja, ka šobrīd ceļa zīmju izvietojums ir mainījies, un pie objekta ir iespējams piebraukt, nešķērsojot ceļa zīmes Nr.415. „Gājēju un velosipēdu ceļš” darbības zonu. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka attiecībā uz viņu piemērojams Ceļu satiksmes noteikumu 111.punkts, jo nebija citu piebraukšanas iespēju objektam, kā arī netika traucēta gājēju pārvietošanās.

[7] Tiesas sēdē iestādes pārstāvis sūdzību neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[8] Uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma un pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[9] Saskaņā ar LAPK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un vai ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, kā arī to, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina personas atbildību, un kāds sods personai par izdarīto pārkāpumu piemērojams.

[10] Pārsūdzētais lēmums pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.22.apakšpunktu, 111.punktu, 293.17.apakšpunktu un LAPK 149.29 panta otro daļu. Ceļu satiksmes noteikumu 1.22.apakšpunkts noteica, ka gājēju un velosipēdu ceļš ir ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu. Analoģiska satura tiesību norma ietverta arī Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunktā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 111.punktu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem

3. lappuse no 6 braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots. Savukārt LAPK 149.29 panta otrā daļa paredzēja, ka par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 413., 414., 415., 416. vai 417.ceļa zīmi, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs nav ievērojis 415.ceļa zīmes prasības.

[11] Lietā ir pierādīts fakts, ka sūdzības iesniedzēja 2011.gada 18.oktobrī plkst.17.48 vadīja transportlīdzekli HONDA (valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) Rīgā pa /ielas nosaukums/ no /ielas nosaukums 2/ puses /ielas nosaukums 3/ virzienā, neievērojot 415.ceļa zīmi. Tas izriet no protokola (lietas 4.lapa). Arī sūdzības iesniedzēja gan apstrīdēšanas iesniegumā, gan sūdzībā, gan tiesas sēdē atzīst šo faktu.

[12] Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka nebija citu iespēju iebraukt stāvlaukumā, kā vienīgi izmantojot gājēju un velosipēdistu ceļu /ielas nosaukums/. Tas atzīts arī administratīvā pārkāpuma lietā Nr.A420778410. Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Analoģiska satura tiesību norma ietverta arī Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktā. No minētajām tiesību normām izriet obligāta prasība ceļu satiksmes dalībniekam ievērot ceļa zīmes. Tiesību normas, tostarp tajās noteiktie ierobežojumi, ir jāievēro līdz brīdim, kad tās tiek atceltas. Neviena persona nevar patvaļīgi izvēlēties konkrētu tiesību normu neievērot. Konkrētās lietas apstākļi nav bijuši tādi, kas izslēgtu administratīvo atbildību saskaņā LAPK 17.pantu (galējā nepieciešamība) vai 18.pantu (nepieciešamā aizstāvēšanās). Līdz ar to sūdzības iesniedzējas rīcība konkrētajā gadījumā ir bijusi prettiesiska. Savukārt jautājums par to, vai konkrētajā vietā ceļa zīmju izvietojums pārkāpuma konstatēšanas brīdī bija loģisks, ir Rīgas domes kompetencē esošs tiesību politikas jautājums, kas nav risināms konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Turklāt gan iestāde, gan pati sūdzības iesniedzēja tiesas sēdē norādīja, ka problēmas ar neloģisko ceļa zīmju izvietojumu šobrīd ir atrisinātas.

4. lappuse no 6 Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.A420778410, pretēji sūdzības iesniedzējas norādītajam, nav konstatēts, ka nav citu iespēju piebraukt pie /ielas nosaukums 2/ 1, kā vienīgi izmantojot gājēju un velosipēdistu ceļu /ielas nosaukums/. Minētajā lietā vien norādīts, ka vieta, kur transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai, atradās 415.ceļa zīmes darbības zonā. 415.ceļa zīme saskaņota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ko apliecina arī Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtā informācija. Tiesa norādīja, ka nav pamata apšaubīt minētās ceļa zīmes uzstādīšanas tiesiskumu (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 16.septembra sprieduma lietā Nr.A420778410 6.punktu). Savukārt administratīvās pārkāpuma lietas Nr.A420778410 ietvaros ir pieņemts blakus lēmumus, ar kuru vērsta Rīgas domes Satiksmes departamenta uzmanība uz ceļa zīmju izvietojumu Rīgā, /ielas nosaukums/ posmā no /ielas nosaukums 3/ līdz stāvvietai, kas apzīmēta ar 532.ceļa zīmi, un uzdots pārbaudīt ceļa zīmju izvietojuma Rīgā, /ielas nosaukums/ posmā no /ielas nosaukums 3/, kur uzstādīta 415.ceļa zīme, līdz stāvvietai, kas apzīmēta ar 532.ceļa zīmi pamatotību un atbilstību ceļu satiksmi regulējošo normatīvo aktu prasībām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 20.decembra lēmumu lietā Nr.142146011). Tam gan, vai ceļa zīmju izvietojums bija loģisks vai nē, kā jau iepriekš norādīts, konkrētās lietas izlemšanā nav nozīmes.

[13] Sūdzības iesniedzēja tiesas sēdē norādīja, ka attiecībā uz viņu piemērojams Ceļu satiksmes noteikumu 111.punkts, jo nebija citu piebraukšanas iespēju objektam, kā arī netika traucēta gājēju pārvietošanās. Izvērtējot sūdzības iesniedzējas argumentu, tiesa norāda, ka Ceļu satiksmes noteikumu 111.pants noteic izņēmumus no vispārējā aizlieguma braukt pa gājējiem un velosipēdiem noteikto ceļu, ja iebraukšana šajā ceļa zonā saistīta ar ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbiem vai uzņēmumu apkalpošanas darbiem. Tā kā sūdzības iesniedzējas braukšana pa gājēju un velosipēdu ceļu nebija saistīta ar normā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, tad uz sūdzības iesniedzēju attiecas vispārējais aizliegums iebraukt šajā teritorijā.

[14] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Par LAPK 149.29panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu ir noteikta sankcija – naudas sods Ls 40. Likumdevējs nav piešķīris iestādei rīcības brīvību soda veida vai apmēra izvēlē. Uzliktais naudas sods Ls 40 ir pamatots.

[15] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13panta sesto daļu un 289.18panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

5. lappuse no 6 nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2011.gada 1.novembra lēmumu Nr.ZV088803/1 (administratīvā pārkāpuma protokols – ZV Nr.088803), bet L.V. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Zariņa

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Zariņa Rīgā 2013.gada 27.maijā

6. lappuse no 6