Court allows small claims for unpaid property management fees and contractual penalty damages.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully awarded the plaintiff's claim for unpaid property management fees and contractual penalties. The plaintiff, a property management company, sued an individual owner for arrears arising from a management agreement, while the defendant admitted the debt but contested the penalty calculation. The court ruled that the defendant was liable for the base debt, the agreed penalty, and interest until payment, ordering the transfer of funds to the plaintiff's account.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Property Management Agreement; Contractual Penalty; Small Claims Procedure: The court held that a property management company may recover unpaid fees and contractual penalties from an individual owner, and that interest accrues on the awarded sum until full payment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33454113
Lietas arhīva Nr. C-1699-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 6.martā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Bāliņa,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu un
konstatēja:
2013.gada 6.septembrī prasītāja- SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/
(turpmāk atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasībā norādīts, ka saskaņā ar ierakstu Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatas nodalījumā, atbildētājs ir dzīvokļa Nr.1 2 , /adrese/
īpašnieks.
Starp prasītāju un dzīvojamās mājas kopību 2009.gada 2.septembrī tika noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma
līgums, ar kuru prasītājam tika uzdots pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, 5.2.10.punktu iekasēt maksu par dzīvojamās mājas
kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem.
Līguma 6.daļā tika pielīgts īpašnieku pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus, bet līguma
6.3.punktā pielīgts maksāt līgumsodu 0,2% apmērā par katru nokavēto dienu no kopējās parāda summas.
A r 2013.gada 1.jūliju tika izbeigts 2009.gada 2.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums un ar 2013.gada
6.jūniju prasītāja valdes sēdes protokolu Nr.23/2013 uzdots uzsākt parādu piedziņu pret parādniekiem, kas nav norēķinājušies ar
prasītāju par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.
Atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu
parāds Ls 1201,04. Parāds izveidojies no 2011.gada janvāra.
No šīs parāda summas Ls 356,13 sastāda līgumsods, kas tika rēķināts saskaņā ar pārvaldīšanas līguma 6.3.punktu.
Apsaimniekošanas līgums bija noslēgts ar RP SIA “Ķengaraga nami”. Ar 2010.gada 29.decembra Uzņēmumu reģistrā lēmumu Nr.6-
12/167284 RP SIA “Ķengaraga nami” izslēgta no komercreģistra un reorganizācijas – saplūšanas rezultātā izveidots
jauns komersants SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas 2010.gada 29.decembra reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Ņemot vērā to, ja
juridiskā persona ir beigusies pastāvēt un reorganizācijas – saplūšanas rezultātā it izveidota jauna komercsabiedrība, kas ir saistību
un tiesību pārņēmēja, prasību iesniedz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Pamatojoties uz minēto un uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta un 13.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12. un 35.pantu,
Civillikuma 1587.pantu, 1589., 1716., 1717., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786., 1791.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no
atbildētāja par labu prasītājai parādu Ls 1201,04; līdz sprieduma izpildei piedzīt no atbildētāja likumiskos 6% gadā; piedzītās
summas prasītāja lūdz pārskaitīt uz prasītājas bankas kontu: AS “Citadele banka”, bankas kods: PARXLV22, Konta Nr./konta
numurs/.
2013.gada 13.septembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa
likuma 250.2 1 panta otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma
taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 7.novembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida
procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 6.martā.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nepastāv strīds par faktu, ka atbildētājam ir nekustamā īpašuma /adrese A/, /adrese A/īpašnieks, kā tas izriet no lietas
materiāliem pievienotās zemesgrāmatu nodaļas sniegtās informācijas.
Persona, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesību, uzņemas pienākumu piedalīties dzīvokļa maksājumu segšanā.
Saskaņā ar Mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu NR.2-EN7 prasītājs noslēdza pārvaldīšanas līgumu ar dzīvokļa īpašuma kopību.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo un ceturto daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa
īpašniekam. Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja
lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad
attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma
pieņemšanas dienas.
Pamatojoties uz minēto tiesību normu un ņemot vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā
noteiktās tiesības likumā noteiktajā termiņā, atzīstams, ka atbildētājam ir saistošs Mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu neatkarīgi
no tā, ka viņš nepiedalījās minētajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu
izvešana (..). Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa
īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos
izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību
pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma
pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un
attīstīšanu (..).
No prasības summas aprēķiniem izriet, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem
pakalpojumiem par laika periodu no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada jūlijam sastāda Ls 844,91 jeb 1202,20 euro.
Civillikuma 1838.pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa būtu veikta pilnā apmērā, turklāt Atbildētājs nav apstrīdējis saistības esamību, nav sniedzis
tiesai rakstveida paskaidrojumus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis pretprasību, no kā
secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību, līdz ar to tiesa secina, ka prasība par pamatparāda Ls 844,91 jeb
1202,20 euro apmērā piedziņu no atbildētāja ir pierādīta un apmierināma.
Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu Ls 356,13 jeb 506,73 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību
saņemt līgumiskos procentus.
Līguma 6.3.punkts paredz, ka maksa par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu īpašniekiem jāmaksā par kārtējo mēnesi līdz
nākamā mēneša 1.datumam, līgumsods maksājams 0,2% apmērā par katru kavēto dienu no īpašnieka kopējās parāda summas,
iemaksājot pārvaldnieka bankas kontā.
Atbildētājs neapstrīd, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā apmēru nosaka līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu
lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Tā kā tiesa ir konstatējusi saistību neizpildi un nokavējumu, kas izriet no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma
sniegšanu, tad ir atzīstams, ka atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu Ls 356,13 apmērā par laika periodu no 2012.gada marta
līdz 2013.gada jūlijam, kas attiecas uz pamatparādu Ls 844,91 jeb 1202,20 euro, kas ietilpst prasības priekšmetā.
Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu līgumsoda piedziņu Ls 356,13 jeb 506,73 euro apmērā par pamatotu.
Prasībā lūgts atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatsummas
parāda.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz spieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma
1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās
pamatsummas.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājai- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Ņemot vērā, ka prasība apmierināta pilnā apmērā, tad no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls
180,16 jeb 256,34 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,70 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, pamatparādu Ls 844,91 jeb 1202,20 euro apmērā, līgumsodu Ls 356,13 jeb 506,73 euro apmērā, valsts
nodevu Ls 180,16 jeb 256,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro, pārskaitot uz
AS ,,Citadele banka”, bankas kods: PARXLV22, Konta Nr./konta numurs/.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
no /pers. A/, personas kods /personas kods/, 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Bāliņa
NORAKSTS PAREIZS
Rīgā 2014.gada 6.martā
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Bāliņa