Court dismisses administrative detention for a second-group disability driver fined for repeat drunk driving.

Lietvedības Nr. 1-0395-18/27

ECLI:LV:RVPT:2018:0403.130039518.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 3.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Mauriņu un tulci I.Novoseļcevu,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkta un,

konstatēja

2018.gada 10.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes CPB 3.rotas jaunākais

inspektors A.Podiņš sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC357799 attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/ ( turpmāk –

/pers. A/) par to, ka 2018.gada 10.martā plkst.12.38 Rīgā, /pers. A/ vadīja automašīnu Škoda Octavia, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa

Martas Rinkas ielu no Augusta Dombrovska ielas puses Vecmīlgrāvja 1.līnijas virzienā, atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.

Protokols sastādīts uz ziņojuma pamata. Tādējādi ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkts un atbildība par šo pārkāpumu ir

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.4panta septītās daļas 1.punktā.

Atbilstoši Latvijas APK 289.16 panta pirmajai daļai, šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka savu vainu dotā pārkāpuma izdarīšanā atzīst, proti, ka atkārtoti gada laikā vadīja transportlīdzekli bez

vadīšanas tiesībām. Norādīja, ka ir 2.grupas invalīds, un sakarā ar saslimšanu, viņam ir grūtības pārvietoties. Palūdza kaimiņu, lai aizved viņu līdz

veikalam, ko kaimiņš arī izdarīja, taču atpakaļceļā /pers. A/ nācās pašam vadīt transportlīdzekli, jo kaimiņš devās citur. Paskaidroja, ka apgādībā

personas nav, nestrādā, saņem invaliditātes pensiju 92 EUR mēnesī.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka ir

pamats /pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.4panta septītās daļas

1.punktā.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo

darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma

protokolā fiksējusi amatpersona.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punkta ir

pierādīta ar:

2018.gada 10.martā sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC357799 norādīto;

Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes vecākā inspektora V.Bulatova ziņojumu, kurā norādīts, ka 2018.gada 10.martā V.Bulatovs

veica darba pienākumus kopā ar inspektoru D.Tomkoviču maršrutā ‘’Vecmīlgrāvis’’, izmantojot dienesta automašīnu Renault ar borta Nr.409.

Plkst.12.38, braucot pa A.Dombrovska ielu, pamanīja automašīnu Škoda, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kura brauca par

A.Dombrovska ielu virzienā no Skuju ielas uz Kāvu ielu. Minētā automašīna jau iepriekš bija nonākusi V.Bulatova un D.Tomkoviča redzeslokā un

bija informācija par to, ka tās īpašniekam nav derīgas autovadītāja apliecības. Tika pieņemts lēmums apturēt transportlīdzekli. Dotā automašīna

nogriezās uz Martas Rinkas ielu un turpināja kustību pa Martas Rinkas ielu virzienā no A.Dombrovska ielas uz Meldru ielu. Izmantojot dienesta

automašīnas bākugunis un skaņas signālus, automašīna Škoda tika apturēta pie nama Vecmīlgrāvja 1.līnijā 32. V.Bulatovs piegāja pie autovadītāja,

stādījās priekšā, izskaidroja apturēšanas iemeslu un lūdza uzrādīt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību un autovadītāja apliecību. Vadītājs

stādījās priekšā kā /pers. A/, personas dati tika pārbaudīti, izmantojot datu bāzi MOBAPP. /pers. A/ paskaidroja, ka viņam vispār nav derīgas

autovadītāja apliecības, un viņš bija aizbraucis tikai līdz veikalam. Pārbaudot /pers. A/ personas datus, apstiprinājās fakts, ka viņam derīgas

autovadītāja apliecības, par ko /pers. A/ gada laikā jau bija saukts pie administratīvās atbildības. Par notikušo tika informēta Ziemeļu pārvaldes

dežūrdaļa un Valsts policija. Plkst.12.40 /pers. A/ tika aizturēts un ievietots dienesta automašīnas salonā. Tika sastādīts personas aizturēšanas

protokols. Līdz ieradās Valsts policijas darbinieki, /pers. A/ atradās pašvaldības policijas darbinieku redzeslokā un alkoholiskos dzērienus

nelietoja. Plkst.13.10 ieradās Valsts policijas Ceļu policijas ekipāža Nr.3009 un pārņēma darbu notikuma vietā;

/pers. A/ rakstveida paskaidrojumu, kurā par notikumu 2018.gada 10.martā plkst.12.40, norāda, ka viņš brauca ar automašīnu Škoda

Octavia, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/pa Martas Rinkas ielu no Dombrovska ielas, /pers. A/ apturēja Rīgas Pašvaldības policija, palūdza

uzrādīt tiesības un automašīnas pasi. /pers. A/ uzrādīja tehnisko pasi, bet vadītāja apliecības viņam nav. /pers. A/ ir 2.grupas invalīds un viņam ir

ļoti grūti staigāt, un var panest ne vairāk kā 2 kilogramus. Taču /pers. A/ bija jāaiziet uz veikalu, tāpēc viņš arī paņēma automašīnu. /pers. A/ ļoti

nožēlo izdarīto un apsola, ka tas vairs neatkārtosies;

2017.gada 28.novembrī administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC273395 pieņemto lēmumu, ar kuru /pers. A/ saukts pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas APK 149.4 panta sestās daļas 1.punkta, proti, par to, ka 2017.gada 24.novembrī plkst.15.15 /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli VW Golf, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa Ezera ielu no Jaunciema gatves puses uz Aplokciema ielu bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (nav iegūtas noteiktā kārtībā) un sodīts ar naudas sodu 300 EUR apmērā;

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datu bāzes izdrukās norādīto;

/pers. A/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem,

un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja

transportlīdzekli Škoda Octavia, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas

noteiktā kārtībā nav iegūtas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un viņa vaina Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta.

Latvijas APK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību

raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 33 un 34.pantā noteiktajam.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa dzīvesvietas adrese ir Rīga, /adrese/, nestrādā, apgādībā personas nav, ir noteikta 2.grupas

invaliditāte, agrāk nav sodīts, ir saukts pie administratīvās atbildības.

Par Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzēto pārkāpumu noteiktā sankcija transportlīdzekļa vadītājam ir administratīvais arests

no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un naudas sods piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Atbilstoši Latvijas APK 31.panta otrajā daļā noteiktajam, administratīvo arestu nevar piemērot (..) pirmās vai otrās grupas invalīdam (..).

Lietas materiāliem pievienota Invalīda apliecības Nr.1331888 kopija, no kuras secināms, ka no 2018.gada 22.janvāra līdz 2019.gada

23.oktobrim /pers. A/ ir noteikta 2.grupas invaliditāte. Līdz ar tiesa atzīst, ka pārkāpējam /pers. A/ nav piemērojams administratīvais arests.

Ņemot vērā minēto, kā arī administratīvā soda mērķi, tiesa atzīst, ka /pers. A/ uzliekams naudas sods EUR 570 apmērā.

Latvijas APK 274.1 panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar

pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem.

Tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros tika izņemts transportlīdzeklis Škoda Octavia, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, kuru ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 15.marta lēmumu nolemts atgriezt tā īpašniecei /pers. M/.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-23., 26., 31.- 34.pantiem, 149.4 panta septītās daļas 1.punktu, 213., 243.-

244., 272., 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 291., 299., 299.1 pantiem,

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.4 panta septītās

daļas 1.punktā un sodīt viņu ar naudas sodu 570,00 EUR (pieci simti septiņdesmit euro) apmērā.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR

90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie

administratīvās atbildības numuru -130039518). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes

ielā 3.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 3.aprīlī.

Tiesnese B.Horuna