Court dismissed building permit appeal, ruling permits valid as detailed plan remained legally effective for specific plots.

Lietas arhīva Nr. A42-00428-18/17

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0420.A420211417.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 20.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Agris Dreimanis,

piedaloties pieteicējas Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvim /pers. A/,

atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes pārstāvim Jānim Ķēniņam,

trešajai personai bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē /pers. C/,

trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē /pers. D/ pārstāvim /pers. E/,

trešo personu bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē /pers. C/ un /pers. D/ pārstāvim zvērinātam advokātam

Ilmāram Ioannam Reinim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikumu par Jūrmalas pilsētas

domes 2017.gada 7.aprīļa lēmuma Nr.1.1-36/1603 un Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 7.aprīļa lēmuma Nr.1.1-36/1607 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – dome) būvvalde (turpmāk – būvvalde) 2016.gada 13.decembrī izdeva trešajai personai /pers. C/

būvatļauju Nr.2431 savrupmājas jaunbūvei /adrese A/ (turpmāk – pirmā būvatļauja) un 2016.gada 16.decembrī – trešajai personai /pers. D/ būvatļauju

Nr.2458 mazstāvu daudzdzīvokļu mājas jaunbūvei /adrese B/ (turpmāk – otrā būvatļauja; abas būvatļaujas kopā – būvatļaujas; nekustamais īpašums

/adrese A/ un /adrese B/ kopā – strīdus zemesgabali).

Pieteicēja Jūrmalas aizsardzības biedrība apstrīdēja būvatļaujas. Pieteicējas iebildumu būtība: plānotā būvniecība neatbilst vides aizsardzības un

teritorijas plānojuma tiesiskajam regulējumam, jo tā paredzēta regulāri applūstošā teritorijā.

[2] Ar domes 2017.gada 7.aprīļa lēmumu Nr.1.1-36/1603 (turpmāk – domes pirmais lēmums) atstāta negrozīta pirmā būvatļauja. Ar domes

2017.gada 7.aprīļa lēmumu Nr.1.1-36/1607 (turpmāk – domes otrais lēmums; domes pirmais un otrais lēmums kopā – domes lēmumi) atstāta negrozīta

otrā būvatļauja. Domes lēmumi pamatoti ar turpmāko.

[2.1] Būvatļaujas izdotas, ievērojot Būvniecības likuma 15.panta pirmajā daļā izvirzītos priekšnoteikumus.

[2.2] Ar domes 2003.gada 19.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.5 „Par detālā plānojuma apstiprināšanu zemesgabalam Jūrmalā, Turaidas

ielā 73” apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam /adrese /, gar Turaidas ielu 10 199 m2 platībā (turpmāk – strīdus detālplānojums).

Strīdus detālplānojums ir spēkā esošs un ietverts ar domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas

plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Jūrmalas teritorijas plānojums)

apstiprināto Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu ,,Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Apbūves noteikumi)

6.pielikumā.

[2.3] Saskaņā ar strīdus detālplānojumu strīdus zemesgabali atrodas jauktā darījumu, atpūtas un dzīvojamajā teritorijā. Atbilstoši strīdus

detālplānojumam kā strīdus zemesgabalu atļautās izmantošanas veidi ir attiecīgi dzīvojamās mājas – savrupmājas būvniecība un mazstāvu daudzdzīvokļu

mājas būvniecība.

[2.4] Strīdus detālplānojuma īstenošana uzsākta, ievērojot Apbūves noteikumu 2495.punktā noteikto termiņu – divu gadu laikā pēc to spēkā

stāšanās.

[2.5] Pieteicēja nav spējusi norādīt, kādam Jūrmalas teritorijas plānojuma tiesiskajam regulējumam ir konstatējama būvatļauju neatbilstība.

Pieteicēja atsauci uz būvatļauju neatbilstību Jūrmalas teritorijas plānojumam ir norādījusi formāli, lai šķietami radītu priekšstatu par būvatļauju

prettiesiskumu.

[2.6] Apbūve strīdus zemesgabalos tiek paredzēta zemesgabalu neapplūstošajā daļā. Līdz ar to Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts

izskatāmajā gadījumā nav piemērojams.

Ja daļa no zemesgabala ir applūstoša, tas automātiski nenozīmē to, ka zemesgabala īpašnieks nevar īstenot būvniecības ieceri zemesgabala

neapplūstošajā daļā. Attiecīgi noraidāms pieteicējas arguments par to, ka būvniecība tiek plānota applūstošā teritorijā.

[2.7] Tāpat kā nepamatots noraidāms pieteicējas arguments, ka būvatļaujas neatbilst vides aizsardzības tiesiskajam regulējumam. Pieteicēja šādu

argumentu nekādā veidā nav pamatojusi.

[2.8] Ņemot vērā minēto, būvvaldei nebija tiesiska pamata atteikt izsniegt būvatļaujas. Pieteicējas vēlme nepieļaut būvniecību strīdus zemesgabalos

nevar būt par pamatu būvatļauju atcelšanai un trešo personu tiesību ierobežošanai.

[2.9] Atsaukšanās uz vides tiesību jautājumiem nevar tikt izmantota piekļuvei citu būvatļaujas nosacījumu, kas nav saistīti ar vides tiesībām,

pārsūdzēšanai.

Pieteicējas norādītie argumenti atsevišķi vai kopā nenorāda uz būtisku un vērā ņemamu vides apdraudējumu (faktiski, pārbaudot pieteicējas

apgalvojumus, vides apdraudējums kā tāds vispārīgi nav konstatējams). Tādējādi kritiski ir vērtējamas pieteicējas tiesības apstrīdēt būvatļaujas.

[3] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par domes lēmumu atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāko.

[3.1] Būvatļaujas ir prettiesiskas, jo neatbilst vides aizsardzības un teritorijas plānojuma tiesiskajam regulējumam. Būvniecība tiek paredzēta

regulāri applūstošā teritorijā. Saskaņā ar tehnisko projektu ir paredzēta strīdus zemesgabalu uzbēršana, kas palielina citu zemesgabalu applūšanas

iespējamību, kā arī Lielupes krasta eroziju citviet.

[3.2] Domes viedoklis, ka būvniecība plānota strīdus zemesgabalu neapplūstošajās daļās, ir kritiski vērtējams, jo viss zemesgabals ir applūstošs.

Vērtējot būvniecības projekta grafiskās daļas augstuma atzīmes, redzams, ka strīdus zemesgabali atbilst applūšanas riskam gan vienu reizi divos

gados, gan vienu reizi desmit gados. Arī no institūciju sniegtajiem atzinumiem izriet, ka būvniecības teritorija ir ar augstu applūšanas risku.

[3.3] 2011.gada 1.decembrī dome ar SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs” noslēdza līgumu Nr.1.1-16.4.3/900, kura rezultātā izstrādāts

pētījums ,,Applūduma riska izpēte un prognozēšana Jūrmalas pilsētas teritorijā pie virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomendāciju izstrāde plūdu

riska samazināšanai un teritorijas aizsardzībai” (turpmāk – Plūdu risku pētījums).

Plūdu risku pētījums ir uzskatāms par pilsētas plānošanas un attīstības dokumentu būvniecības procesā. Atsaucoties uz Plūdu risku pētījumu, dome

2012.gada teritorijas plānojumā noteica aizsargdambju būvniecības nepieciešamību.

No plūdu risku pētījumam pievienotajām kartēm izriet, ka apbūvējamo zemesgabalu lielākajā daļā ir konstatējams applūšanas risks – vienu reizi

divos gados, bet atsevišķās vietās applūšanas risks – reizi desmit gados.

[3.4] Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts regulē būvniecību ūdensobjektu aizsargjoslu applūstošajās teritorijās, nosakot, ka

applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Satversmes tiesa 2009.gada 19.novembra spriedumā lietā Nr.2009-09-03 atzinusi, ka Aizsargjoslu likuma tiesiskais regulējums, kas paredz

vietējām pašvaldībām pienākumu teritorijas plānojumos noteikt applūstošajām teritorijām aizsargjoslu, pamatā pilda divas funkcijas – vides aizsardzības,

kā arī īpašuma aizsardzības funkciju. Proti, ar aizsargjoslas palīdzību tiek aizsargāts gan attiecīgais ūdensobjekts no iespējamās nelabvēlīgās cilvēku

iedarbības, gan arī personu īpašums no iespējamiem apdraudējumiem, ko var izraisīt attiecīgais ūdensobjekts.

Tādējādi jautājums par detālplānojuma grozījumiem, kas paredz apbūvi applūstošajās teritorijās, ir jautājums arī vides tiesību jomā.

Pieteicēja atsaucas arī uz citām minētajā Satversmes tiesas spriedumā esošām, ar Aizsargjoslu likumu saistītām atziņām.

[3.5] Saskaņā ar Teritorijas plānojuma noteikumiem strīdus zemesgabaliem ir noteikts dabas un apstādījumu teritorijas funkcionālais lietojums.

Savukārt saskaņā ar domes 2012.gada 11.decembra (acīmredzami domāts – 11.oktobra) saistošajiem noteikumiem Nr.42 ,,Par Jūrmalas pilsētas

Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” tika noteikts dabas teritorijas funkcionālais

zonējums. Arī līdz to pieņemšanai strīdus zemesgabaliem bija noteikts dabas pamatnes statuss.

[3.6] Domes lēmumos nav norādīts, ka ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2008.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.2- 02/299 un

Satversmes tiesas 2009.gada 24.marta spriedumu lietā Nr.2008-39-05 strīdus zemesgabalos tika atcelta jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās

teritorijas funkcija, atbilstoši kurai viens no atļautās izmantošanas veidiem ir dzīvojamās mājas – savrupmājas būvniecība (visticamāk domāts arī –

mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecība). Strīdus zemesgabaliem tika atgriezts iepriekšējais dabas pamatnes zonējums – atbilstoši Jūrmalas pilsētas

Attīstības plānam, kas apstiprināts 1995.gada 27.jūlijā ar lēmumu Nr.893.

[3.7] Lielupes applūstošo palieņu pļavām Jūrmalas pilsētā ir ekoloģiska vērtība, kā arī plūdos tās aizsargā Jūrmalas pilsētas citus rajonus no

applūšanas.

Strīdus detālplānojumā ietilpstošajā ekoloģiskā eksperta atzinumā ir norādīts, ka zemesgabals Turaidas ielā 73, Jūrmalā, atbilst Eiropas Savienības

aizsargājamā biotopa statusam.

Pieteicēja uzskata, ka būtiski ir neapbūvēt applūstošas teritorijas, lai saglabātu dabiskās palieņu pļavas, kuras veido eitrofas augsto lakstaugu

audzes un mēreni mitras pļavas, kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu dzīvotnes.

Detālplānojuma biotopu ekspertīzē ir norādīts, ka nav pieļaujama tālāka palienes platības samazināšana un sadrumstalošana, veicot tajā jebkādus

būvdarbus.

[4] Dome paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikums ir nepamatots un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz domes lēmumos norādīto argumentu

pamata.

[5] Trešās personas paskaidrojumos tiesai norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, balstoties uz turpmāko.

[5.1] Plānotā būvniecība atbilst Teritorijas plānojuma noteikumu 15.punktam un Apbūves noteikumu 9. un 2499.punktam.

[5.2] Pieteicējai nav tiesību apšaubīt Valsts vides dienesta kompetenci vides tiesību jomā, kā arī apgalvot, ka valsts pārvaldes iestāde ir nepareizi

piemērojusi tiesību normas.

Normatīvie akti neparedz Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ierobežot strīdus zemesgabalu īpašnieku tiesības izmantot viņiem piederošo īpašumu,

balstoties uz varbūtībām par teritorijas applūšanas riskiem vienu reizi simts gados vai vismaz vienu reizi desmit gados.

[5.3] Tikai daļa no strīdus zemesgabalu teritorijas ir atzīstama par applūstošu. Būvniecība netiek paredzēta potenciāli applūstošajā teritorijas daļā.

[5.4] Strīdus zemesgabalos ir izvērtēti teritoriju applūšanas riski. Tā rezultātā nav konstatējami pieteikumā norādītie riski – vides kvalitātes

pasliktināšanās, cilvēku veselības kaitējums vai dzīvības apdraudējums, vai kādu citu likumisko interešu vai īpašuma aizskārums.

[5.5] Visos pieteicējas norādītajos tiesas nolēmumos ir vērtēta un analizēta būvniecības pieļaujamība tieši applūstošās teritorijas daļā (būvobjekta

atrašanās vieta – applūstoša teritorija). Nevienā no nolēmumiem nav vērtēti būvniecības procesi teritorijā, kas visā tās kopumā nav atzīstama par

applūstošu teritoriju.

[5.6] Strīdus zemesgabalos nav sastopamas applūduma pazīmes, mitrumu mīloši augi un palienēm tipiskas augu sabiedrības.

[5.5] Mitruma režīmu strīdus zemesgabalos regulē tajos esošais meliorācijas novadgrāvis, kas novada liekos notekūdeņus, kā arī nodrošina augsnes

drenēšanu.

Turklāt strīdus zemesgabaliem piegulošajā Turaidas ielā ir izbūvēts maģistrālais lietus ūdens novadīšanas kolektors, kas nodrošina centralizētu lietus

un citu atmosfēras nokrišņu un grunts ūdens novadīšanu Jūrmalas pilsētas centralizētajā lietus ūdens kanalizācijas sistēmā.

Ja būvniecības ieceres realizācijas gaitā rodas nepieciešamība novadīt strīdus zemesgabalu lietus ūdeni un grunts ūdeni, ir iespējams izbūvēt lietus

kanalizācijas pārsūknēšanas staciju, savienojot to ar maģistrālo lietus ūdens kolektoru Jūrmalā, Turaidas ielā. Tādējādi tiktu mazināta iespējamā negatīvā

ietekme uz vidi un apkārtējiem īpašumiem.

[5.6] Valsts vides dienests ir izvērtējis būvniecības ieceres, izsniedzis attiecīgu atzinumu un norādījis nosacījumus būvdarbu veikšanai. Trešajām

personām ir tiesības paļauties uz Valsts vides dienesta kompetenci vides aizsardzības jautājumos. Ņemot vērā minēto, nav pamata bažām, ka iecerētā

būvniecība nonāk pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Savukārt trešajām personām radās paļāvība attiecībā uz objektu būvniecības ieceru īstenošanu.

[5.7] Arī aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, strīdus zemesgabali tiek klasificēti kā individuālo dzīvojamo māju apbūve visā nekustamā īpašuma

platībā. Līdz ar to strīdus zemesgabalu kadastrālā vērtība un aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas ir daudz augstākas, nekā tās būtu, ja

strīdus zemesgabali tiktu klasificēti kā virszemes ūdens objekta aizsargjoslas vai dabas aizsargājamā teritorija vai tiem būtu cits analoģisks statuss visā to

platībā.

[5.8] Pieteikuma argumentācijas sadaļa par Lielupes applūstošo palieņu pļavu aizsardzību nav relevanta šajā lietā, jo būvatļaujas un domes lēmumi

neparedz būvniecību aizsargājamajās teritorijās.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto argumentu pamata, īpaši uzsverot, ka apbūve plānota applūstošā teritorijā

un ka strīdus detālplānojumā atļautā izmantošana (apbūve) neatbilst Jūrmalas teritorijas plānojumā atļautajai izmantošanai (dabas teritorija). Tāpat uzsvēra

palieņu pļavu aizsardzības vajadzību.

Jūrmalas pilsētas domes pārstāvis, klātesošā trešā persona un trešo personu pārstāvji pieteikumu neatzina uz domes lēmumos un rakstveida

paskaidrojumos pausto argumentu pamata.

Motīvu daļa

I

[7] Pieteicēja norāda, ka Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts liedz apbūvi strīdus zemesgabalos, jo tie atrodas applūstošā teritorijā.

[8] Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās applūstošās teritorijās aizliegts veikt

teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves. Normā noteikti arī šā aizlieguma izņēmumi, taču tie acīmredzami neattiecas uz izskatāmajā lietā vērtējamo

apbūvi.

Līdz ar to jānoskaidro, vai apbūve paredzēta applūstošā teritorijā.

[9] Aizsargjoslu likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka applūstošā teritorija ir ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos

pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši

šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai.

Aizsargjoslu likuma 7.panta sestā daļa noteic, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrija. Savukārt Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmā daļa noteic, ka aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru

kabinets pēc šajā likumā minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumi Nr.406 ,,Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (turpmāk – noteikumi

Nr.406) paredz, ka applūstošās teritorijas noteikšanā ņem vērā dabā konstatējamas pazīmes (noteikumu 9.punkts). Ja applūstošo teritoriju nevar

noteikt atbilstoši šīm pazīmēm, tad izmanto inženiertehnisko aprēķinus (noteikumu 10.punkts) . Ja applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot

inženiertehniskos aprēķinus, pieņem, ka applūduma atkārtošanās biežums ir vismaz reize desmit gados (ar 10 procentu applūduma varbūtību)

(noteikumu 11.punkts). Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni nosaka ar varbūtību vismaz reizi 10 gados (ar

10 procentu applūduma varbūtību) (noteikumu 1.pielikuma 3.punkts).

No minētajām normām to kopsakarā izriet, ka par applūstošu teritoriju Aizsargjoslu likums uzskata tādu teritoriju, kuras applūšanas varbūtība ir

vismaz reize 10 gados jeb 10 procenti.

[10] Jūrmalas teritorijas plānojuma sastāvā ietilpstošajā kartē ,,Plūdu riska teritorijas” atbilstoši Plūdu riska pētījumam ir noteikta plūdu riska

teritorija ar 1 procenta applūšanas varbūtību tuvā nākotnē un applūstošā teritorija atbilstoši noteikumiem Nr.406.

Plūdu riska pētījums ir lietas materiālos (lietas 1.sējuma 17.–61.lapa). No tā sastāvā ietilpstošajām kartēm (lietas 1.sējuma 58. un 59.lapa)

redzams, ka strīdus zemesgabalu teritorijas lielākā daļa atrodas applūstošajās teritorijās ar applūduma varbūtību viena reize divos gados. Daļa strīdus

zemesgabalu teritorijas atrodas applūstošās teritorijās ar applūduma varbūtību viena reize 10 gados. Vienlaikus daļa strīdus zemesgabalu teritorijas to

rietumdaļā gar Turaidas ielu atrodas teritorijā ar applūduma varbūtību viena reize 100 gados.

Lietas materiālos ir arī valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2016.gada 26.aprīļa vēstule Nr.4-6/728, kurai pievienota

strīdus zemesgabalu applūšanas riska teritorijas karte (lietas 1.sējuma 107.–108.lapa). No minētās kartes redzams, ka lielākā strīdus zemesgabalu daļa

atrodas applūšanas riska teritorijā pie Lielupes palu maksimālā ūdens līmeņa ar 10 procentu pārsniegšanas varbūtību. Taču daļa strīdus zemesgabalu

teritorijas to rietumdaļā gar Turaidas ielu atrodas ārpus 10 procentu applūšanas riska teritorijas. Minētajai vēstulei pievienotā karte sakrīt ar Plūdu riska

pētījuma kartēm, kurās tā pati strīdus zemesgabalu daļa attēlota ārpus 10 procentu applūšanas riska teritorijas.

Secināms, ka daļa strīdus zemesgabalu teritorijas to rietumdaļā gar Turaidas ielu atrodas ārpus teritorijas ar 10 procentu applūšanas varbūtību.

Respektīvi, daļa strīdus zemesgabalu teritorijas ir ārpuses applūstošās teritorijas, kurā apbūvi aizliedz Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts.

[11] No akceptētās būvniecības dokumentācijas redzams, ka apbūve zemesgabalā /adrese A/ ir plānota pilnībā ārpus teritorijas ar 10 procentu

applūšanas varbūtību (lietas 1.sējuma 168.lapa). Savukārt zemesgabalā /adrese B/ virs teritorijas ar 10 procentu applūšanas varbūtību ir plānota vienīgi

ēkas pārkare (bez saskares ar zemi applūstošās teritorijas robežās) (lietas 4.sējuma 56.lapa). Līdz ar to ar būvatļaujām atļautajai būvniecībai nav no

Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta izrietošu šķēršļu, jo tā nav paredzēta applūstošā teritorijā.

II

[12] Otrs pieteicējas pamatarguments ir, ka strīdus zemesgabali atbilstoši Jūrmalas teritorijas plānojumam atrodas dabas teritorijā, kurā dzīvojamā

apbūve nav paredzēta.

[13] Patiešām, atbilstoši Jūrmalas teritorijas plānojuma sastāvā ietilpstošajai kartei ,,Funkcionālais zonējums” strīdus zemesgabali atrodas dabas un

apstādījumu teritorijā.

Strīdus zemesgabali atrodas jauktā atpūtas, darījumu un dzīvojamā teritorijā ar atļautu mazstāvu daudzdzīvokļu māju un savrupmāju apbūvi

atbilstoši strīdus detālplānojumam (lietas 1.sējuma 185.–250.lapa, 2.sējuma 2.–57.lapa), kurš pieņemts pirms Jūrmalas teritorijas plānojuma spēkā

stāšanās.

[14] Jūrmalas teritorijas plānojuma sastāvā ietilpstošo Apbūves noteikumu apakšnodaļā ,,Noslēguma jautājumi”, kura paredz Jūrmalas teritorijas

plānojuma spēkā stāšanās pārejas noteikumus, ietvertais 2492.punkts noteic, ka Jūrmalas pilsētā spēkā esošie detālplānojumi noteikti šo noteikumu

6.pielikumā. Strīdus detālplānojums ir ietverts Apbūves noteikumu 6.pielikuma ,,Spēkā esošie detālplānojumi un lokālplānojumi” 26.punktā. Tādējādi

Apbūves noteikumi paredz, ka strīdus detālplānojums, tāpat kā virkne citu Apbūves noteikumos konkrēti nosauktu iepriekš pieņemtu detālplānojumu, ar

Jūrmalas teritorijas plānojuma spēkā stāšanos spēku nezaudē.

Apbūves noteikumu 2495.punkts paredz termiņu, kurā var uzsākt pirms šo noteikumu spēkā stāšanās apstiprināto detālplānojumu īstenošanu –

divu gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās vai atbilstoši noslēgtajam administratīvajam līgumam par detālplānojuma īstenošanu. Būvatļaujas ir

izdotas mazāk kā divus gadus pēc Apbūves noteikumu spēkā stāšanās. Tātad minētajā Apbūves noteikumu punktā noteiktais nosacījums par termiņu,

kurā var uzsākt strīdus detālplānojumā paredzētās apbūves īstenošanu, ir ievērots.

Vienlaikus Apbūves noteikumu 2499.punkts noteic, ka vairāku spēkā esošo detālplānojumu, tostarp strīdus detālplānojuma, īstenošanu veic ar

nosacījumu, ka zemes vienībās, kuras Jūrmalas teritorijas plānojuma kartē „Apgrūtinājumi” noteiktas kā applūstošas, būvniecība ir atļauta saskaņā ar

spēkā esoša detālplānojuma prasībām vienīgi, precizējot būvprojektā applūstošās teritorijas robežu un būvi izvietojot ārpus applūstošās teritorijas.

Strīdus zemesgabalu lielākā daļa, izņemot nelielu daļu zemesgabalu rietumos gar Turaidas ielu, attiecīgajā kartē ,,Apgrūtinājumi” ir iezīmēta kā applūstoša

(tāpat kā šajā spriedumā jau aplūkotajā kartē ,,Plūdu riska teritorijas”). Līdz ar to strīdus detālplānojuma īstenošana ir iespējama vienīgi, būvniecības

dokumentācijā atbilstoši mēroga noteiktībai precizējot applūstošās teritorijas robežu un strīdus detālplānojumā atļauto izmantošanu (apbūvi) paredzot

ārpus applūstošās (ar 10 procentu applūšanas varbūtību) teritorijas. Kā jau noskaidrots šā sprieduma iepriekšējā sadaļā, būvniecības dokumentācijā

applūstošās teritorijas robeža ir precizēta un apbūve ir paredzēta, būvkonstrukcijām neskarot zemi applūstošajās teritorijas. Līdz ar to ir izpildīts arī

Apbūves noteikumu 2499.punkta nosacījums, lai varētu tikt īstenota strīdus detālplānojumā paredzētā apbūve strīdus zemesgabalos (to daļā, kas atrodas

ārpus applūstošās teritorijas).

Ievērojot minētajos Apbūves noteikumu punktos paredzētos Jūrmalas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās pārejas noteikumus un to izpildi, strīdus

detālplānojumā atļauto izmantošanu (mazstāvu daudzdzīvokļu māju un savrupmāju apbūvi) zemesgabalu daļā var tiesiski īstenot neatkarīgi no apstākļa, ka

Jūrmalas teritorijas plānojuma kartē ,,Funkcionālais zonējums” strīdus zemesgabaliem ir paredzēts citāds funkcionālais zonējums – dabas un apstādījumu

teritorija.

[15] Pieteicēja uzskata strīdus detālplānojumu par spēkā neesošu, atsaucoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2008.gada

10.jūnija rīkojumu Nr.2- 02/299 un Satversmes tiesas 2009.gada 24.marta spriedumu lietā Nr.2008-39-05, ar kuru minētais rīkojums atstāts spēkā.

Ar minētā rīkojuma 12.5.apakšpunktu apturēta Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.8 ,,Grozījumi Jūrmalas pilsētas

Attīstības plānā (Ģenerālplānā)” darbība un 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 ,,Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu,

grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” darbība attiecībā uz teritoriju Lielupes palieņu pļavās pie Zvejas ielas

(kadastra Nr.1300 008 8903; 1300 008 8909; 1300 008 8916; 1300 008 8905; 1300 008 8911; 1300 008 8910; 1300 008 8912; 1300 008 8914;

1300 008 8920; 1300 008 8919; 1300 008 8922; 1300 008 8902; 1300 008 8915; 1300 008 8913; 1300 008 8908; 1300 008 8907; 1300 008

8901; 1300 008 8906; 1300 008 8924; 1300 008 8923).

Respektīvi, ar minēto ministra rīkojumu tika apturēti toreizējā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma (ģenerālplāna) grozījumi, kas paredzēja strīdus

detālplānojuma teritorijā mainīt teritorijas zonējumu no dabas pamatnes teritorijas uz strīdus detālplānojumā paredzētajam atbilstošu zonējumu. Vienlaikus

redzams, ka ministra rīkojumā, nosaucot kadastra numurus, uzskaitīti konkrēti nekustamie īpašumi, attiecībā uz kuriem teritorijas plānojuma

(ģenerālplāna) grozījumi apturēti. Šie kadastra numuri atbilst lielākajai daļai strīdus detālplānojuma teritorijā ministra rīkojuma izdošanas brīdī

izveidotajiem nekustamajiem īpašumiem. Taču konkrēti attiecībā uz strīdus zemesgabaliem, kuri 2015.gada 11.novembrī reģistrēti Nekustamā īpašuma

valsts kadastra sistēmā ar kadastra Nr./numurs A/(/adrese A/) un /numurs B/ (/adrese B/) (lietas 5.sējuma 19.lapa), teritorijas plānojuma (ģenerālplāna)

grozījumi nav apturēti. Tādējādi attiecībā uz strīdus zemesgabaliem toreizējā Jūrmalas pilsētas plānojuma (ģenerālplāna) grozījumi stājās spēkā, nosakot

ar strīdus detālplānojumā paredzēto saskanīgu atļauto izmantošanu. Tas nozīmē, ka strīdus detālplānojums tieši attiecībā uz strīdus zemesgabaliem atbilda

toreizējā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma (ģenerālplāna) noteikumiem. Respektīvi, tas tolaik varēja tiesiski stāties spēkā un attiecīgi, ievērojot

ģenerālplānu secīgi aizstājušo Jūrmalas pašvaldības teritorijas plānojumu pārejas noteikumus, ir varējis ,,izdzīvot” līdz pašreizējam brīdim, kad tā spēkā

esību nosaka Apbūves noteikumu 2492.punkts kopsakarā ar 6.pielikuma 26.punktu.

Līdz ar to strīdus detālplānojums tieši attiecībā uz strīdus zemesgabaliem ir spēkā un ir īstenojams, ievērojot šā sprieduma iepriekšējā punktā

noskaidrotos ierobežojumus, kuriem būvatļaujas atbilst.

[16] Apkopojot šajā spriedumā minēto, tiesa atzīst, ka strīdus būvatļaujas ir izdotas tiesiski, savukārt pieteicējas iebildumi nav pamatoti.

Šajā spriedumā tiesa ir aplūkojusi tos pieteicējas argumentus par būvatļauju prettiesiskumu, kurus uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Respektīvi, kuru pamatotības gadījumā būvatļaujas būtu atceļamas. Uz pārējiem pieteikumā minētajiem apsvērumiem tiesa atbildi nesniedz, jo tie ir

vispārīgi un nav saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 7.aprīļa lēmuma Nr.1.1-36/1603 un Jūrmalas pilsētas

domes 2017.gada 7.aprīļa lēmuma Nr.1.1-36/1607 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis A.Dreimanis