Court dismissed defendant's claim and ordered payment of management fees and court costs to the property management company.

Lieta Nr.C33313215

Lietvedības Nr.C-3132-15/18

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 16.novembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Latio Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/

par naudas piedziņu un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2015.gada 27.maijā SIA “Latio Namsaimnieks” tiesā cēlis prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.,3.punktu,

13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pantaotro daļu, lūdzis tiesu: 1) piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, Rīgā lietošanu laika

periodā no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.martam 445,39 euro, pārskaitot uz AS “SEB banka”, kontu Nr. LV16UNLA0050016382893; 2)

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu 71,14 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro; 3) atzīt prasītāja

tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Lūdzis lietu izskatīt rakstveida procesā.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2012.gada 29.oktobra dzīvojamās mājas /adrese/ k-2, Rīga īpašnieku kopsapulces protokolu

Nr.l, dzīvojamās mājas /adrese/ k-2, Rīgā (kadastra Nr./numurs A/) kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no

2012.gada 30.oktobra veic SIA „Latio Namsaimnieks”, vienotās reģistrācijas numurs 40003261579. Saskaņā ar kopības lēmumu tika noteikti obligāti

veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, nokavējuma procenti par laikā nesamaksātiem rēķiniem, kā arī pilnvarota darba grupa

saskaņot pārvaldīšanas līgumu un parakstīt visu dzīvokļu īpašnieki vārdā pārvaldīšanas līgumu.

[1.3] 2012.gada 30.oktobrī starp SIA “Latio Namsaimnieks” un dzīvokļu īpašniekiem noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr.AL-

2012-747/429. Pārvaldīšanas līgumā ir noteikti obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu saistītie izdevumi.

Atsaucies un citējis Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma l0.panta otro daļu. Norādījis, ka noslēgtais

pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

[1.4] Atbildētājam katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu. Katra mēneša rēķinā tiek norādīts tekošais maksājums un parāds par iepriekšējo periodu, tādējādi regulāri informējot

atbildētāju par parāda lielumu.

[1.5] Papildus paskaidro, ka prasītājs lūdz piedzīt parādu par periodu no 2014. gada 1.jūlija, jo par parādu līdz 2014. gada 30.jūnijam ir tiesas

izsniegts izpildraksts, līdz ar to grāmatvedības izdruka no parāda aprēķina atšķirsies par 778,96 euro (septiņi simti septiņdesmit euro, deviņdesmit seši

centi), kā arī netiek lūgts piedzīt nokavējumi procenti 1139,06 euro (viens tūkstotis viens simts trīsdesmit deviņi euro, seši centi).

[2] 2015.gada 28.maijā atbildētājam /pers. B/ ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu

rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 90.lapa).

[2.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājs /pers. B/ savu dzīvesvietu deklarējis

/adrese A/ (lietas 89.lapa, lietas 96.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[2.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.3] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu

tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.6] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2015.gada 4.augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs

saņemt 2015.gada 16.novembrī (lietas 95.lapa).

[2.7] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

[4] Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[4.1] Lietā noskaidrots, ka SIA “Latio Namsaimnieks”, pamatojoties uz 2012.gada 29.oktobra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.1

(lietas 24.-41.lapa) un 2012.gada 30.oktobra daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumu Nr. AL-2012-747/429 veic dzīvojamās mājas /adrese/ K-2,

Rīgā, ar kadastra numuru /numurs B/pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniedz komunālos pakalpojumus (lietas 50.-64.lapa).

[4.2] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas

uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa

īpašniekam.

[4.3] Lietā iegūti pierādījumi, ka atbildētājam /pers. B/ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/, reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – 343/29498 domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas,

dzīvokļa Nr. 50, /adrese/, ar kadastra numuru /numurs D/(lietas 80.-81.lapa).

[4.4] Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta trešajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja

„par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā

likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku

kopība.

[4.5] Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par 2012.gada 30.oktobra daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas

līguma izbeigšanu. Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgto līgumu. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājam ir saistošs noslēgtais līgums un prasītājam kā

pārvaldniekam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[4.6] Saskaņā ar 2012.gada 30.oktobra daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līguma 3.1.2.punktu, īpašniekiem ir pienākums savlaicīgi un pilnā

apjomā veikt pārvaldniekam visus līgumā paredzētos maksājumus līgumā noteiktā kārtībā. Saskaņā ar minētā līguma 4.8.punktu, visi īpašnieku norēķini

ar pārvaldnieku tiek veikti ieskaitot naudas līdzekļus pārvaldnieka norādītajā kontā, pamatojoties uz pārvaldnieka piestādītajiem rēķiniem, līdz katra

mēneša pēdējai dienai. Līdzēji vienojas, ka pārvaldnieks rēķinus sagatavo elektroniski un tie derīgi bez paraksta. Rēķins tiek uzskatīts par saņemtu, ja

īpašnieks par tā nesaņemšanu nav paziņojis līdz 25. datumam.

[4.7] Prasītājs norādījis, ka atbildētājs savas no minētā līguma izrietošās saistības nepildīja, nav samaksājis par prasītāja sniegtajiem

pakalpojumiem. Tāpēc prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 445,39 euro apmērā, kas ir izdevumi par dzīvokļa /adrese /, Rīgā lietošanu par laika

periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.martam (lietas 14.lapa0.

[4.8] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.2.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Savukārt, minētā likuma 13.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas

elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

[4.9] No minētajām tiesību normām izriet, ka neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis ar pārvaldnieku līgumu par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu vai nav, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.

Līdz ar to atbildētājam /pers. B/ ir likumisks pienākums norēķināties ar prasītāju par viņam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu.

[4.10] Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā noteiktajam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[4.11] Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), vai ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos

pakalpojumus.

[4.12] Tiesa atzīst, ka ar prasītāja veikto parāda aprēķinu un izrakstītajiem rēķiniem pierādīts, ka atbildētājs neveica pilnā apmērā

maksājumus par dzīvokļa Nr. 150, /adrese/, apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar to, par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz

2015.gada 31.martam ir izveidojies parāds par dzīvokļa apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 445,39 euro apmērā (lietas 10.-

11.lapa, 14.lapa, lietas 16.-24.lapa).

[4.13] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda, tam, kas to apgalvo. Līdz ar to pienākums pierādīt faktu, ka

ir veikta daļēja vai pilnīga apmaksa par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, gulstas uz atbildētāju.

[4.14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

[4.15] Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav

sniedzis, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, parāda aprēķinu nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņš būtu atmaksājis.

Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam

parādu par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.martam 445,39 euro apmērā.

[5] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[5.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[5.2] Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no

parāda pamatsummas 445,39 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[6] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[6.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro,

valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Līdz ar to, valsts nodeva par celto prasību maksājama 71,14

euro apmērā (prasības summa 445,39 euro).

[6.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Prasītājs ceļot prasību tiesā samaksājis valsts nodevu 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 8. –

9.lapa).

[6.3] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā

valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro.

[6.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 5,90 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 1,20 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27panta, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Latio Namsaimnieks”, reģ. Nr. 40003261579, parādu 445,39 euro (četri simti

četrdesmit pieci euro un 39 centi) par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.martam, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 71,14 euro

(septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), kopā 521,23 euro (pieci simti

divdesmit viens euro un 23 cents).

Prasības summu ieskaitīt AS “SEB banka”, kontā Nr.LV16UNLA0050016382893.

Noteikt SIA “Latio Namsaimnieks”, reģ. Nr. 40003261579, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no parāda summas -

445,39 euro (četri simti četrdesmit pieci euro un 39 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,20 euro (viens euro un 20 centi),

nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma

labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure