Court dismissed appeal against mandatory fine for overtaking without checking for 'No Overtaking' sign.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42461907

Nr.A0488-09/4

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 18.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

piedaloties pieteicējam H.P. un atbildētāju Latvijas Republiku pārstāvošās iestādes –

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvades – pilnvarotajai

pārstāvei Irinai Līcei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc H.P., personas

kods /dzēsts personas kods/, pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvades 2007.gada 2.marta lēmuma Nr.436 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

(turpmāk – RP GPP KPP) 2007.gada 2.marta lēmumu Nr.436 (turpmāk – Lēmums)

atstāts negrozīts RP GPP KPP Patruļpolicijas vienības 2007.gada 22.janvāra lēmums

Nr.050/PB320775, ar kuru H.P. uzlikts naudas sods Ls 40 apmērā saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.28panta otro daļu.

Lēmumā konstatēts, ka 2007.gada 22.janvārī tika sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols Nr.050/PB320775 par to, ka H.P. 2007.gada 22.janvārī, plkst.

15:41, Rīgā vadīja transportlīdzekli BMW 730, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura

zīme/ (turpmāk – a/m BMW), pa Krustpils ielu no Sila ielas puses Šķirotavas ielas

virzienā un veica apdzīšanas manevru, neievērojot 319.ceļa zīmes „Apdzīt aizliegts”

prasības.

[2] 2007.gada 22.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts H.P. (turpmāk –

pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi.

[2.1] 2007.gada 22.janvārī plkst.15:40 pieteicējs vadīja a/m BMW Rīgā pa

Krustpils ielu no Sila ielas puses virzienā uz Šķirotavas ielu. Ņemot vērā tā brīža

satiksmes situāciju (garš, taisns ielas posms ar atļauto maksimālo braukšanas ātrumu

70 km/h), pieteicējs brauca pa šo posmu pa pretējo (kreiso) ielas pusi, jo veica vairāku

lielgabarīta kravas automobiļu, kas kustējās krietni lēnāk par atļauto maksimālo

braukšanas ātrumu, apdzīšanas manevru. Vēl viena vieglā automašīna, kas brauca

pieteicēja priekšpusē, veica šādu apdzīšanu. Veicot minēto apdzīšanas manevru,

pieteicējs nepamanīja (un nevarēja pamanīt, jo tā bija aizsegta ar vairākiem

lielgabarīta kravas automobiļiem) Krustpils ielas labajā malā ceļa zīmi Nr.319

„Apdzīt aizliegts”.

[2.2] Ņemot vērā, ka šo ceļa posmu (Krustpils ielu) pieteicējs nepārzina, jo

nebrauc pa to ikdienā, līdz ar to nevarēja paredzēt, ka šajā vietā ir ceļa zīme Nr.319

„Apdzīt aizliegts”. Tāpat arī pa priekšu braucošā automašīna, kas veica identisku

apdzīšanas manevru, nedeva pieteicējam pamatu domāt, ka šajā Krustpils ielas posmā

varētu būt apdzīšanas manevra liegums.

[2.3] Pieteicējs, atsaucoties uz Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem

6.panta pirmo daļu, norāda, ka atbilstoši tiesiskās noteiktības principam ceļa zīmēm ir

jābūt izvietotām tā, lai ceļu satiksmes dalībnieki tās uztvertu un nepārprastu.

[2.4] Vietējie apstākļi ir tādi, ka vadītāji, kam ceļa zīme Nr.319 “Apdzīt

aizliegts” ir paredzēta, varētu to nepamanīt, līdz ar to tai ir jābūt iekārtotai brauktuves

pretējā pusē.

[2.5] Administratīvā pārkāpuma protokolā nav izvērtēts, ar kādu ātrumu brauca

iepriekš minētā kravas automobiļu kolonna. Šī kolonna brauca lēnāk par Ceļu

satiksmes noteikumu 282.19.apakšpunktā norādīto atļauto braukšanas ātrumu, mazāku

par 30 km/h.

[2.6] Lēmumā un protokolā nav norādīti un izvērtēti atbildību mīkstinošie

un pastiprinošie apstākļi, nav novērtēts, vai vispār izdarīts administratīvais

pārkāpums.

[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde rakstveida paskaidrojumā tiesai prasību

neatzīst, uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā

minētajiem apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties

uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus norādot, ka 319.ceļa zīme

atradās tikai ceļa labajā pusē. Marķējums uz ceļa bija tāds, kurš neaizliedza

apdzīšanas manevru, t.i., marķējuma vispār nebija. Pieteicējs nezina, ar kādu ātrumu

brauca lielgabarīta transportlīdzekļi, taču tie kustējās ievērojami lēnāk, t.i., lēnāk par

30 km/h, apmēram 10-20 km/h, turklāt lielā kolonnā. Ceļa posms bija pārredzams

apmēram 500 m garumā, brauca vismaz trīs smagās automašīnas, fūres. Pieteicējs

brauca ar ātrumu 60-70 km/h. Pieteicējs nepārsniedza atļauto 70 km/h. Apdzīšanas

manevru pieteicējs uzsāka apmēram 100m pirms zīmes “Apdzīt aizliegts”, bet

manevru pabeidza jau pēc zīmes. Tiesai iesniegtās fotogrāfijas uzņēma, stāvot ceļa

kreisajā pusē. Ja mašīnas kustas ar ātrumu mazāku par 30 km/h, tad rodas vēlme tās

apdzīt. Tad, kad apdzen, tad uzmanība ir pievērsta ceļa kreisajai pusei, mašīna ir

pavirzīta pa kreisi.

[5] Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāve pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem.

[6] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, A.T. liecināja, ka notikuma brīdī bija

policijas jaunākais inspektors, konkrēto gadījumu neatceras, taču, ja brauc no Sila

ielas puses uz Šķirotavas ielas pusi, virzienā no Rīgas centra, atrodas zīme “Apdzīt

aizliegts”.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecību

un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[8.1] 2007.gada 22.janvārī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

un lēmums Nr.050/PB320775 (lietas lapa 23-24), kurā konstatēts, ka 2007.gada

22.janvārī plkst.15:41 vadītājs H.P. vadīja a/m BMW pa Krustpils ielu no Sila ielas

puses Šķirotavas ielas virzienā un veica apdzīšanas manevru, neievērojot 319.ceļa

zīmes „Apdzīt aizliegts” prasības, ar ko pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 282.19.punktu.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.28otrajā daļā. Ar Lēmumu

pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 40 apmērā.

Pieteicējs protokolā paskaidrojis, ka vieta, kur ir uzstādīta minētā ceļa zīme „Apdzīt

aizliegts”, nebija redzama, jo to aizšķērsoja lielgabarīta kravas auto, vairāki viens aiz otra.

Apdzīšanas manevru veica arī citi auto, no kuriem apturēts tika tikai pieteicējs. Apdzīts tika

kravas auto, aiz kura zīme nebija redzama. Pārkāpums netika veikts tīšuprāt.

Policijas darbinieks protokolā paskaidrojis, ka vadītājs veica apdzīšanu starp ēkām, kas

pieder SIA “Jauda” un “Remus” labu attālumu aiz zīmes. Līdz tam brauca viens aiz otra.

[8.2] Ar RP GPP 2007.gada 19.februāra lēmumu (lietas lapa 22) administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.050/PB320775 tika apturēta lēmuma izpilde sakarā ar iesniegto

sūdzību.

[8.3] 2007.gada 22.februārī ziņojumā RP GPP KPP jaunākais inspektors (lietas

lapa 25) A.T. norāda, ka 2007.gada 22.janvārī, atrodoties postenī uz Krustpils ielas,

plkst.15:41 ievēroja a/m BMW, kura pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu

282.19punktu. Pārkāpums bija acīm redzams un nepārprotams. Pārkāpuma fiksēšanas

brīdī nekādu šķēršļu to fiksēt precīzi nebija. Automašīna tika apturēta, tās vadītājs -

H.P.. Pārkāpumu vadītājs uzsāka, veica starp ēkām SIA „Jauda” un „Remus”, līdz

tam pieteicējs brauca, kā visi viens aiz otra normālā ātrumā.

[8.4] 2007.gada 2.martā tiek pieņemts Lēmums (lietas lapa 26-28).

[9] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2007.gada 22.janvārī

plkst.15:41 vadīja a/m BMW pa Krustpils ielu no Sila ielas puses Šķirotavas ielas

virzienā un veica apdzīšanas manevru vietā, kas atradās 319.ceļa zīmes „Apdzīt

aizliegts” darbības zonā.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pārkāpa 319.ceļa zīmes prasības, t.i., par to, vai

Lēmums ir tiesisks.

[10] Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs administratīvs akts, ir pamatots ar

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ”Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk – CSN) 282.19.punktu, kas noteic, ka 319.zīme „Apdzīt aizliegts”. Aizliegts

apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un

to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, mazāku par 30 km/h.

Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu paredzēta LAPK 149.28panta otrajā

daļā, kas noteic, ka par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. vai

321.ceļa zīmi, – uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu

apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – četrdesmit latu apmērā.

Tātad, lai personu sauktu pie atbildības pēc LAPK 149.28panta otrās daļas, ir

nepieciešams pierādīt, ka transportlīdzekļa vadītājs nav ievērojis 319.zīmes prasības.

[11] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā

ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā

nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās

atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo

pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem

pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem

dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas

ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

[12] Tiesas ieskatā ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts fakts, ka

pieteicējs 2007.gada 22.janvārī plkst.15:41 vadīja a/m BMW pa Krustpils ielu no Sila

ielas puses Šķirotavas ielas virzienā un veica apdzīšanas manevru, neievērojot 319.ceļa

zīmes „Apdzīt aizliegts” prasības, un tādējādi izdarīja administratīvo pārkāpumu, par

kuru atbildība paredzēta LAPK 149.28panta otrajā daļā:

[12.1] Administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas lapa 23-24) konstatēts, ka

2007.gada 22.janvārī plkst.15:41 vadītājs H.P. vadīja a/m BMW pa Krustpils ielu no

Sila ielas puses Šķirotavas ielas virzienā un veica apdzīšanas manevru.

[12.2] Šo informāciju 2007.gada 22.februāra dienesta ziņojumā apstiprina RP GPP

KPP jaunākais inspektors A.T. (lietas lapa 25), norādot, ka 2007.gada 22.janvārī,

atrodoties postenī uz Krustpils ielas, plkst.15:41 ievēroja a/m BMW, kura pārkāpa

Ceļu satiksmes noteikumu 282.19punktu. Pārkāpums bija acīm redzams un

nepārprotams. Pārkāpuma fiksēšanas brīdī nekādu šķēršļu to fiksēt precīzi nebija.

Automašīna tika apturēta, tās vadītājs - H.P.. Pārkāpumu vadītājs uzsāka, veica starp

ēkām SIA „Jauda” un „Remus”, līdz tam pieteicējs brauca, kā visi viens aiz otra

normālā ātrumā.

[12.3] Turklāt arī tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja [4], ka apdzīšanas manevru

pieteicējs uzsāka apmēram 100m pirms zīmes “Apdzīt aizliegts”, bet manevru

pabeidza jau pēc zīmes.

[12.4] Tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka administratīvā pārkāpuma protokolā

sniegtajā paskaidrojumā pieteicējs nenorāda, ka lielgabarīta kravas automašīnas

brauca ar ātrumu, kas mazāks par 30 km/h, bet norāda vienīgi uz to, ka 319.zīme

nebija redzama, jo to aizsedza lielgabarīta kravas auto. Tiesas ieskatā jebkurai liecībai

un protokolā ierakstītam personas paskaidrojumam, kas nostiprināts uzreiz pēc

notikuma, ir lielāka ticamība, nekā liecībai vai paskaidrojumiem, kas tapuši

vēlākā laika posmā.

Tādu paskaidrojumu maiņu par lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, par

lielgabarīta kravas auto braukšanas ātrumu, tiesa vērtē kā savdabīgu aizstāvības

pozīciju, ko pieteicējs izmanto, lai izvairītos no administratīvās atbildības un soda.

[12.5] Savukārt tiesai nav pamata apšaubīt A.T. dienesta ziņojumā [8.3]

sniegtās ziņas, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem, īpaši ar administratīvā

pārkāpuma protokolu [8.1]. Taču, lai gan policijas darbinieka liecības (arī

paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti

ticamām un neapstrīdamām, tiesas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par

notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama

augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas

liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas

2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada

9.decembra sprieduma lietā Nr.666-05/5 15.1punktu). Konkrētajā gadījumā tiesas

rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieks A.T. būtu

neobjektīvs vai nekompetents pieteicēja administratīvā pārkāpuma konstatēšanā.

Tiesa nekonstatē arī policijas darbinieka iepriekšēju saistību ar pieteicēju un līdz ar to

vēlmi pieņemt pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu. Tāpat tiesas ieskatā nav iespējams

rast skaidrojumu tam, kāpēc policijas darbinieks būtu ieinteresēts apturēt tieši

pieteicēja vadīto automašīnu, ja tā nepārkāpa 319.zīmes prasības, sastādīt

administratīvā pārkāpuma protokolu un sniegt apzināti nepatiesus dienesta ziņojumus

tieši par pieteicēja veikto apdzīšanas manevru 319.ceļa zīmes darbības zonā. Tas, ka

tiesas sēdē liecinieks norādīja, ka neatceras konkrēto ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumu, kas noticis divus gadus atpakaļ, ir vērtējama vienīgi kā godīga atbilde,

kas neietekmē pārkāpuma konstatācijas faktu.

Tādējādi tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja iebildumu, ka viņš nepārkāpa

319.zīmes prasības, jo tas lietā neapstiprinās ar citiem pierādījumiem un ir pretrunā ar

pārējiem lietas materiāliem.

[13] Tiesa atzīst par pamatotu pieteicēja atsauci uz 1968.gada 8.novembra

Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem 6.pantu, kas noteic, ka zīmes jāizvieto tā,

lai vadītāji, kam tās ir domātas, varētu tās viegli un savlaicīgi atpazīt. Tām parasti

jābūt novietotām kustības virzienam atbilstošajā ceļa pusē; tomēr tās var tikt

novietotas vai atkārtotas virs brauktuves. Jebkurai kustības virziena pusē novietotajai

zīmei jābūt atkārtotai virs brauktuves vai brauktuves pretējā pusē, ja vietējie apstākļi

ir tādi, ka vadītāji, kam tā ir paredzēta, varētu to laikus nepamanīt.

Tomēr konkrētajā gadījumā tiesa nesaskata šīs konvencijas pārkāpumu, jo

zīme bija novietota ceļa labajā pusē un, ņemot vērā lietas 5.lapā esošo fotogrāfiju, bija

viegli un savlaicīgi atpazīstama. Savukārt lietas 6.lapā esošā fotogrāfija, kur ceļa zīmi

aizsedz kravas automašīna, kā tiesas sēdē paskaidroja pieteicējs, ir uzņemta no

pretējās ielas puses.

Saskaņā ar CSN 3.punktu transportlīdzekļu braukšana Latvijā ir noteikta pa

ceļa labo pusi. CSN 70.punkts noteic, ka pirms jebkura manevra - braukšanas

sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā,

apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. - transportlīdzekļa vadītājam

jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu

satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja

gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku

atbilstoši manevram.

Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja [4], ka ceļa posms bija pārredzams apmēram

500 m garumā, pieteicējs brauca ar ātrumu 60-70 km/h, apdzīšanas manevru pieteicējs

uzsāka apmēram 100m pirms zīmes “Apdzīt aizliegts”. Tiesas ieskatā tas liecina, ka

konkrētajā situācijā, ja pieteicējs pirms apdzīšanas manevra izdarīšanas, braucot pa

ceļa labo pusi, būtu pārliecinājies par ceļu satiksmes drošību un ceļa satiksmi

regulējošo zīmju esamību, pieteicējs būtu ievērojis ceļa labajā pusē esošo 319.zīmi.

Savukārt pieteicējs nepārliecinājās par zīmju esamību, jo, kā norādīja tiesas sēdē

[4], tad, kad apdzen, tad uzmanība ir pievērsta ceļa kreisajai pusei, mašīna ir pavirzīta

pa kreisi.

[14] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu

uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem.

Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmā daļā noteic, ja piemērojamajā

tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais

administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma, proti, LAPK

149.28panta otrā daļa, ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav

piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 40 apmērā

piemērošanu, ja persona ir pārkāpusi 319.zīmes prasības. Tātad Lēmums ir obligātais

administratīvais akts.

[15] Tiesa atzīst pat pamatotu pieteicēja iebildumu, ka lēmumā un protokolā nav

norādīti un izvērtēti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka,

vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir

jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Ja

pārkāpums varēja to ietekmēt, tas uzskatāms par būtisku (2005.gada 15.marta

sprieduma lietā Nr.SKA- 0059-05 14.punkts).

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā pieļautais procesuālais pārkāpums nav

uzskatāms par tādu, kas varēja ietekmēt administratīvā akta saturu, t.i., pieteicējs

varētu netikt saukts pie administratīvās atbildības vai noteikt mazāks soda lielums, jo,

pirmkārt, pieteicēja vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, un, otrkārt,

LAPK 149.28panta otrā daļa ir imperatīva tiesību norma, kas paredz konkrētu soda

lielumu.

[16] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā

pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt H.P., personas kods /dzēsts personas kods/, pieteikumu par Rīgas

pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvades 2007.gada 2.marta

lēmuma Nr.436 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā

rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ____________________ D.Ābele

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2009.gada 18.februārī.