Court dismisses appeal for compensation claim denied due to pending criminal proceedings and lack of final ruling on asset seizure legality.

ECLI:LV:AT:2026:0129.SKA029026.3.L

Lieta Nr. 670012725, SKA-290/2026

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2026.gada 29.janvārī

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Vēsma Kakste, senatore Dzintra Amerika un Indra Meldere

rakstveida procesā izskatīja AS „ ASG Resolution Capital” blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2025.gada 20.augusta lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atlīdzināts kriminālprocesā Nr. 11904009722 nodarītais kaitējums.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja – AS „ ASG Resolution Capital” – Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atlīdzināts kriminālprocesā Nr. 11904009722

nodarītais kaitējums. Pieteicēja tai radīto kaitējumu saista ar kriminālprocesā pieteicējas mantai uzlikto arestu, kas

vēlāk ticis atcelts.

[2] Ģenerālprokuratūra iesniegumu noraidīja, jo pieteicējai kriminālprocesā netika piemēroti piespiedu

ietekmēšanas līdzekļi un neviens lēmums nav atzīts par prettiesisku. Tāpat Ģenerālprokuratūra norādīja, ka

kriminālprocess vēl nav noslēdzies, tādēļ ir pāragri vērtēt to, vai pieteicējai ir tiesības uz atlīdzību par nepamatotu

tiesību aizskārumu.

Pieteicēja iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā.

[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2025.gada 20.augusta lēmumu atteicās pieņemt pieteicējas

pieteikumu. Tiesnesis atzina, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību šobrīd lūgt nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, jo

minētajā kriminālprocesā nav lēmuma, ar kuru atzīts, ka mantai uzliktais arests ir bijis prettiesisks. Turklāt

kriminālprocess vēl nav noslēdzies, tādējādi ir pāragri vērtēt, vai ir konstatējams kaitējuma atlīdzināšanas pamats

saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu

(turpmāk – Atlīdzināšanas likums). Līdz ar to tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā

procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktu.

[4] Pieteicēja par tiesneša lēmumu iesniedza blakus sūdzību.

Pieteicēja uzskata, ka attiecībā uz to kā aizskarto mantas īpašnieku kriminālprocess ir noslēdzies, jo pēc

mantas aresta atcelšanas kriminālprocesā būtiskais mantiskais jautājums ir noslēdzies. Pieteicēja norāda, ka

pieteicējas tiesības uz atlīdzinājumu balstās uz to, ka izmeklētājs – procesa virzītājs, mantas arestu ir atcēlis,

atzīstot, ka pieteicēja pēc mantas aresta noteikšanas ir pienācīgi izskaidrojusi mantas likumīgo izcelsmi un tādējādi

izpildījusi Kriminālprocesa likuma 126.panta 3.1daļā paredzēto pienākumu. Tāpat pieteicēja norāda, ka konkrētajā

gadījumā Atlīdzināšanas likuma 4.panta otrajā daļā paredzētais nepilnīgi atspoguļo likumdevēja gribu un tādēļ ir

nepieciešams īstenot tiesību tālākveidošanu. Pieteicēja arī aicina Senātu vērsties Satversmes tiesā.

Motīvu daļa

[5] Ievērojot pieteicējas blakus sūdzības argumentus, secināms, ka, pieteicējas ieskatā, konkrētajos

apstākļos pieteicējai ir tiesības prasīt atlīdzinājuma piešķiršanu par mantas arestu, kas atcelts kriminālprocesā Nr.

11904009722, kā par nepamatotu rīcību Atlīdzinājuma likuma izpratnē, lai arī šis kriminālprocess kopumā vēl

galīgi nav noslēdzies.

[6] Senāts 2025.gada 17.decembra lēmumā lietā Nr. SKA-695/2025

ECLI:LV:AT:2025:1217.A420175524.5.L plaši analizēja jautājumu par juridiskas personas, kas ir aizskartā mantas

īpašniece, tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu mantas aresta atcelšanas gadījumā. Šajā lietā Senāts novērtēja pēc

būtības tādus pašus iebildumus kā izskatāmajā gadījumā, atzīstot tos par nepamatotiem. Senāts citstarp norādīja:

aizskartajam mantas īpašniekam tiesiskais pamats prasīt atlīdzināt kaitējumu par iestādes vai tiesas nepamatotu

rīcību sakarā ar mantas arestu rodas tad, kad kriminālprocess, kura ietvaros tika uzlikts arests mantai, ir galīgi

noslēdzies.

Ievērojot pieteicējas blakus sūdzībā norādīto argumentu būtību, noskaidrojams, vai konkrētajā gadījumā,

kad procesa virzītājs lēmumā, ar kuru atcelts arests, secinājis, ka līdzekļiem, kas pakļauti arestam, visticamāk, ir

likumīga izcelsme, uz pieteicējas tiesībām šobrīd prasīt atlīdzinājumu ir pamats raudzīties atšķirīgi.

[7] Atlīdzināšanas likuma 6.panta pirmā daļa paredz: iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcība šā likuma

izpratnē ir prettiesiska, ja ar šo rīcību pārkāptas tiesību normas un vēlāk iestājies viens no šajā likumā norādītajiem

kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem. Prettiesisku rīcību konstatē ar iestādes, kriminālprocesā pilnvarotas

amatpersonas vai tiesas nolēmumu.

Šā likuma 6.panta otrā daļa paredz: iestādes, prokuratūras, tiesas vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

novēršanas dienesta rīcība šā likuma izpratnē ir nepamatota, ja tā lēmums pieņemšanas brīdī ir atbildis tiesību

normām, taču vēlāk iestājies viens no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem.

Pretēji prettiesiskai rīcībai, kurai Atlīdzināšanas likuma 4.pantā paredzētie tiesiskie pamati ir tikai

nosacījums iesnieguma par atlīdzinājumu apmierināšanai, bet kura kā prettiesiska pastāv jau šīs rīcības izdarīšanas

brīdī, nepamatota rīcība ir tāda, kura kā nepamatota nepastāv līdz kriminālprocess nav noslēdzies. Atlīdzināšanas

likuma 4.pantā minētie pamati ir iemesls, nevis nosacījums tam, kādēļ citādi tiesiskie lēmumi un rīcība

kriminālprocesā kļūst par tādu, kas rada pamatu saņemt atlīdzinājumu. Tādēļ attiecīgi jautājums par tāda kaitējuma

atlīdzināšanu, kas, iespējams, ir radīts ar iestādes vai tiesas nepamatotu rīcību sakarā ar mantas arestu, ir risināms

pēc tam, kad kriminālprocess ir galīgi noslēdzies un tādējādi galīgi tiek noskaidrots ar mantas izcelsmi saistīts

jautājums (Senāta 2025.gada 17.decembra lēmuma lietā Nr. SKA-695/2025,

ECLI:LV:AT:2025:1217.A420175524.5.L , 9.punkts).

Šajā aspektā izgaismojas fundamentālā un no pamattiesību viedokļa izšķirošā atšķirība starp prettiesisku un

nepamatotu rīcību. Minēto apliecina arī tas, ka Atlīdzināšanas likuma 2.panta otrajā daļā, kas pieļauj

administratīvajai tiesai izvērtēt kriminālprocesā pieņemtās rīcības vai lēmumu tiesiskumu gadījumos, kad valsts

pamatprocesā nav izveidojusi efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu konkrēta lēmuma tiesiskuma izvērtējumam

(sk. Senāta 2021.gada 8.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-619/2021, ECLI:LV:AT:2021:1108.A420229019.10.L,

15.punktu), tiek lietota atsauce tikai uz prettiesisku rīcību, bet ne nepamatotu rīcību.

Lietas materiālos nav lēmuma, kas apliecinātu, ka kriminālprocess Nr. 11904009722 ir galīgi noslēdzies.

[8] Lēmums par mantas aresta atcelšanu nav šāds lēmums un minēto neietekmē arī tas, ka, atceļot arestu,

procesa virzītājs atzina, ka mantai, visticamāk, ir likumīga izcelsme, jo šādam lēmumam nav kriminālprocesa

galīga noregulējuma rakstura.

Mantas arests ir rīks – procesuāls pagaidu aizsardzības līdzeklis –, kura mērķis ir nodrošināt, ka eventuālais

tiesas spriedums (vai arī prokurora priekšraksts) ir efektīvs un procesa vešana jēgpilna (sal. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2012.gada 12.janvāra sprieduma lietā „Pekárny a cukrárny Klatovy, a.s. pret Čehiju”, iesniegumi

Nr.12266/07, 40059/07, 36038/09 un 47155/09, 49.punkts, 2014.gada 2.decembra lēmuma par sūdzību

„Maniscalco pret Itāliju”, iesniegums Nr. 19440/10, 6., 54.punkts; 1994.gada 22.februāra sprieduma lietā

„Raimundo pret Itāliju”, iesniegums Nr.12954/87, 27.punkts). Mantas aresta atcelšana nenozīmē, ka mantas aresta

noteikšana bija prettiesiska. Tāpat mantas aresta atcelšana pret aizskarto mantas īpašnieku nenozīmē mantisko

jautājumu neatsaucamu atrisināšanu.

No Kriminālprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 2., 8. un 9.punkta un otrās daļas 3.punkta, kā arī 48.panta

otrās daļas 5.punkta izriet, ka galīgo nolēmumu par kriminālprocesa noslēgšanos var pieņemt tikai divas

amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, – tiesa vai prokurors. Kriminālprocesuālie mantiskie jautājumi nav

atsevišķi ārpus kriminālprocesā izlemjamo jautājumu loka pastāvoši, bet gan ir viens no kriminālprocesuālo

attiecību pilnīgas noregulēšanas aspektiem. Tādēļ, tāpat kā jautājumu par pret personu celto apsūdzību pamatotību,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 356.panta pirmajai daļai arī mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā

stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

Uzskatot izmeklētāja kā procesa virzītāja atzinumu par to, ka mantai ir likumīga izcelsme, par tādu, kas

galīgi izlemj kriminālprocesa mantisko jautājumu, tiktu izslēgta iespēja prokuroram lūgt tiesai atzīt mantu par

noziedzīgi iegūtu. Šāds rezultāts apietu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas funkciju dalījumu un izjauktu

izmeklētāja un prokurora kriminālvajāšanas stadijā attiecību raksturu. Tādēļ izmeklētāja atzinums nevar būt galīgs,

jo tas nevar ietekmēt prokurora tiesības kriminālvajāšanas ietvaros un tiesas iztiesāšanas stadijā ekskluzīvo

kompetenci. Tas vien, ka mantas aresta atcelšanai ir nepieciešama uzraugošā prokurora piekrišana, nevar būt par

iemeslu citādam secinājumam, jo kriminālvajāšanas stadijā prokuroram kā procesa virzītājam ir pieejams viss

savākto lietas materiālu kopums, nevis mantas aresta noteikšanas un spēkā esības laikā savāktais lietas materiālu

kopums. Turklāt minētais arī izriet no tā, ka iztiesāšanu ar res judicata spēku noslēdz tikai tiesa (likuma „Par tiesu

varu” 6.pants un 16.panta ceturtā daļa, Kriminālprocesa likuma 23.pants un 48.panta pirmā daļa), un arī tad, ja

kriminālprocess izbeigts, nenotiekot iztiesāšanas stadijai, taču tas izbeigts uz nereabilitējoša pamata, mantu par

noziedzīgi iegūtu var atzīt ar tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa likuma

356.panta trešā daļa).

Turklāt papildus pretēji pieteicējas norādītajam konkrētajā gadījumā procesa virzītāja secinājums, ka

līdzekļiem nav noziedzīgas izcelsmes, nav kategorisks, bet gan izriet no starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības

iespējamības, kā arī citiem apstākļiem, kas traucē izmeklēt lietu pilnīgi.

[9] Rezumējot minēto, pieteicējas blakus sūdzība ir noraidāma un tiesneša lēmums atstājams spēkā, jo

pieteicējai šobrīd nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191.panta

pirmās daļas 8.punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.panta pirmo daļu,

Senāts

nolēma

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2025.gada 20.augusta lēmumu, bet AS „ ASG

Resolution Capital” blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore V. Kakste Senatore Dz. Amerika Senatore I. Meldere