Court partially allowed appeal to reduce fine based on new law applying retroactively to reduce liability.

NORAKSTS200

Lieta Nr.A42450908 (A-6396-09/32)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2009.gada 6.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties sūdzības iesniedzējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latsin” pārstāvjiem V.K. un S.B., Autotransporta inspekcijas pilnvarotajai pārstāvei - Iritai Tacei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latsin” (turpmāk - iesniedzēja) sūdzību par Autotransporta inspekcijas 2007.gada 10.decembra lēmumu Nr.170.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 16.janvārī Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) saņemta iesniedzējas sūdzība par Autotransporta inspekcijas (turpmāk arī – iestāde) 2007.gada 10.decembra lēmumu Nr.170 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums). Ar tiesneses 2008.gada 17.janvāra lēmumu ierosināta tiesvedība (lietas 2.lapa).

[2] 2007.gada 23.augustā Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas Jēkabpils nodaļas vecākā inspektore Inga Rancāne sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA405483 (turpmāk - protokols) par to, ka tajā pašā dienā plkst. 18:21 Aizkraukles rajonā uz autoceļa Jēkabpils – Jaunjelgava 53.kilometrā, virzienā no Jēkabpils uz Jaunjelgavu M.V. ar iesniedzējai piederošo transportlīdzekli DAFXFF95, ar valsts reģistrācijas numura zīmi (turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/, ar piekabi (ar v/n reģistrācijas numurs/), veica iekšzemes kravas (skujkoku papīrmalka) pārvadājumu. Veicot minētā transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem auto svariem HAENNI WL-103 plātņu numuri SN-4139 un SN-4141, konstatēts pārkāpums - otrās velkošās ass slodze 12300 kg un trešās velkošās ass slodze 11600 kg. Atrēķinot pieļaujamo kļūdu +/- 5%, otrās velkošās ass slodze 11685 kg un trešās velkošās ass slodze 11020 kg. Otrās velkošās ass slodze pārsniegta par 2185 kg un trešās velkošās ass slodze pārsniegta par 1520 kg (lietas 25.lapa). Protokolam pievienota mērījuma čeka izdruka (lietas 26.lapa). Transportlīdzekļa vadītājs uzrādījis lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauju Nr.1-39095/2007 ar derīguma termiņu līdz 2008.gada 26.februārim (lietas 29.lapa) un 2007.gada 23.augusta pavadzīmi Nr. ABZ 256602, kas apliecina, ka transportlīdzeklī atradās 36 m3 skujkoku papīrmalkas (lietas 29.lapa). Protokolā norādīts, ka iesniedzēja pārkāpusi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 208. punkta 3.pielikumu un tādējādi izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.33 panta 10.daļā. Protokols ir parakstīts ar piezīmi: „Nepiekrītu” (lietas 25.lapa); protokolam pievienots transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojums par to, ka kravā atradās skujkoku papīrmalka, veikti asu slodzes aprēķini (lietas 28.lapa).

[3] 2007.gada 10.oktobrī izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta un pieņemts lēmums Nr.11J/BA405483 (turpmāk - sākotnējais lēmums) par iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 208.punkta un 3.pielikuma 10.1.4.punkta pārkāpumu, par ko paredzēta atbildība LAPK 149.33 panta 10.daļā; iesniedzējai piemērots administratīvais naudas sods Ls 5000.00 (pieci tūkstoši latu) apmērā (lietas 9.lapa). 2007.gada 7.novembrī iesniedzēja sākotnējo lēmumu apstrīdējusi (lietas 43.- 44.lapa).

[4] 2007.gada 10.decembrī pieņemts pārsūdzētais Lēmums, ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet iesniedzējas sūdzība noraidīta. Pārsūdzētajā Lēmumā (lietas 45.–48.lapa) norādīti šādi argumenti: [4.1] Transportlīdzekļa svēršanas procedūras 3.5 punkts nosaka, ka atkārtotu transportlīdzekļa svēršanu veic pēc transportlīdzekļa vadītāja pieprasījuma un gadījumā, ja amatpersonai rodas pamatotas šaubas par svēršanas rezultātu precizitāti, kā arī tad, ja tehnisku iemeslu dēļ informācija par svēršanas rezultātiem ir nepilnīga. [4.2] Nav pamata apšaubīt objektīvu svēršanas rezultātu, jo auto svari var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam, kā arī, pamatojoties uz vispārējiem padomiem pareizai svēršanai, maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas vietā (arī tajā gadījumā, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla) var būt līdz 5%, un svaru kļūda vienmēr tiek atrēķināta. [4.3] Svēršanai izmantotie auto svari atbilst likuma „Par mērījumu vienotību” un Ministru Kabineta 2006.gada 7.marta noteikumu Nr.180 „Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām. [4.4] Administratīvā pārkāpuma protokols paredz atspoguļot pārkāpuma būtību, nevis transportlīdzekļa svēršanas vietas stāvokli. [4.5] Lietā esošie materiāli pierāda iesniedzējas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, administratīvais pārkāpums sākotnējā lēmumā ir kvalificēts pareizi, kā arī iesniedzējai ir piemērots atbilstošs sods.

[5] Sūdzībā (lietas 4. - 6.lapa) norādīti šādi argumenti. [5.1] Nosakot sodu, amatpersona nav saskatījusi ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus, nav objektīvi noskaidroti faktiskie apstākļi. Ne protokolā, ne sākotnējā lēmumā nav norādītas būtiskas ziņas par ceļa virsmas līdzenumu; lēmums nesatur objektīvu faktu konstatējuma aprakstu. Iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā nav pierādīta. Iestāde ignorējusi privātpersonas tiesību ievērošanas principu, nav veikusi visas iespējamās darbības patiesības noskaidrošanai, kā arī nav ievērojusi pašas noteikto kārtību šaubu novēršanai un pierādījumu iegūšanai. [5.2] Svēršanas kārtība nav noteikta ārējā normatīvajā aktā, tāpēc iestāde vadījusies no iekšējā normatīvā akta - Transporta svēršanas procedūras. Piemērotais iekšējais normatīvais akts nav publicēts un tādējādi nevar būt zināms privātpersonai. Iestādes amatpersonai bijis pienākums izskaidrot transporta līdzekļa vadītājam tās tiesības, kas viņam ar minēto iekšējo normatīvo aktu ir piešķirtas. Transportlīdzekļa vadītājs neticis informēts par tiesībām prasīt atkārtotu svēršanu. Amatpersonas rīcība, neizskaidrojot privātpersonai tiesības, kuras viņa nevar zināt, ir atzīstama par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas varēja ietekmēt svēršanas rezultātu, jo liedza iegūt objektīvus un pārliecinošus pierādījumus tam, ka svēršanas procesā netiek pieļauti procedūras pārkāpumi.

[6] 2008.gada 18.februārī tiesā saņemts iestādes paskaidrojums (lietas 22.- 24.lapa) un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

[7] Iesniedzējas pārstāvji tiesas sēdē uzturēja sūdzību, balstoties uz tajā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka, saskaņā ar svaru lietošanas instrukciju, sverot ar divām svēršanas plātnēm, rezultāts nav objektīvs, jo izskatāmajā gadījumā bijis jāsver ar četrām svēršanas plātnēm. Lietas materiālos nav ziņu par to, vai virmas stāvoklis ir bijis atbilstošs.

[8] Iestādes pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka svēršanas kārtība izskatāmajā gadījumā tikusi ievērota, jo asis svērtas atsevišķi ar divām svaru plātnēm, izmantojot izlīdzinošos paklājus. Svēršanā izmantotie svari esot verificēti, turklāt tie tiekot pārbaudīti un kalibrēti Nacionālajā metroloģijas centrā ik pēc 6 mēnešiem.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopsakarā ar iesniedzējas paskaidrojumiem, nonāca pie secinājuma, ka sūdzība ir daļēji apmierināma.

[10] Tiesa konstatēja šādus apstākļus: [10.1] 2007.gada 23.augustā sastādīts protokols par to, ka tajā pašā dienā plkst. 18:21 Aizkraukles rajonā uz autoceļa Jēkabpils – Jaunjelgava 53.kilometrā, virzienā no Jēkabpils uz Jaunjelgavu M.V. ar iesniedzējai piederošo transportlīdzekli DAFXFF95, v/n reģistrācijas numurs/, ar piekabi v/n reģistrācijas numurs/, veica iekšzemes kravas (skujkoku papīrmalka) pārvadājumu. Veicot minētā transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem auto svariem HAENNI WL-103 plātņu numuri SN-4139 un SN-4141, tika konstatēts pārkāpums - otrās velkošās ass slodze ir 12300 kg un trešās velkošās ass slodze ir 11600 kg.

Atrēķinot pieļaujamo kļūdu +/- 5%, otrās velkošās ass slodze ir 11685 kg un trešās velkošās ass slodze ir 11020 kg. Tādējādi otrās velkošās ass slodze pārsniegta par 2185 kg, bet trešās velkošās ass slodze pārsniegta par 1520 kg (lietas 25.lapa). Protokolam pievienota mērījuma čeka izdruka (lietas 26.lapa). Transportlīdzekļa vadītājs uzrādījis lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauju Nr.1-39095/2007 ar derīguma termiņu līdz 2008.gada 26.februārim (lietas 29.lapa) un 2007.gada 23.augusta pavadzīmi Nr. ABZ 256602, kas apliecina, ka transportlīdzeklī atradās 36 m3 skujkoku papīrmalkas (lietas 29.lapa).

Protokolā norādīts, ka iesniedzēja ir pārkāpusi Ceļu satiksmes noteikumu 208. punkta 3.pielikumu un tādējādi izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība LAPK 149.33 panta 10.daļā. Protokols ir parakstīts ar piezīmi: „Nepiekrītu” (lietas 25.lapa), protokolam pievienots transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojums par to, ka kravā atradās skujkoku papīrmalka, veikti asu slodzes aprēķini (lietas 28.lapa). [10.2] 2007.gada 23.augusta kravu pārvadājumu kontroles aktā Nr.054610 norādīts konstatētais pārkāpums – otrās un trešās ass pārslodze (lietas 27.lapa). [10.3] 2007.gada 10.oktobrī pieņemts sākotnējais lēmums par iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 208.punkta un 3.pielikuma 10.1.4.punkta pārkāpumu, par ko paredzēta atbildība LAPK 149.33 panta 10.daļā; iesniedzējai piemērots administratīvais naudas sods Ls 5000.00 (pieci tūkstoši latu) apmērā; lietas izskatīšanas laikā iesniedzējas pārstāvis paskaidrojis, ka pārkāpumam nepiekrīt (lietas 9.lapa). [10.4] 2007.gada 7.novembrī iesniedzēja apstrīdējusi sākotnējo lēmumu, norādot, ka nav objektīvi noskaidroti faktiskie apstākļi;

Svēršanas kārtība nav publicēta un nevar būt zināma privātpersonai; amatpersonas pienākums bijis izskaidrot transportlīdzekļa vadītājam tiesības prasīt atkārtotu svēršanu, kas neticis izdarīts, un tādējādi pieļauts procesuāls pārkāpums, kas varēja ietekmēt svēršanas rezultātu; nav ievērots privātpersonas tiesību ievērošanas princips; ne protokolā, ne sākotnējā lēmumā nav norādītas ziņas par svēršanas virsmas līdzenumu; nav veiktas visas iespējamās darbības patiesības noskaidrošanai; nav ievērota pašas iestādes noteiktā kārtība šaubu novēršanai un pierādījumu iegūšanai; nav izvērtēti atbildību mīkstinošie un atbildību pastiprinošie apstākļi (lietas 43.-44.lapa). [10.5] 2007.gada 10.decembrī pieņemts pārsūdzētais Lēmums, ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 45.–48.lapa).

[11] Iesniedzēja nepiekrīt, ka būtu izdarījusi pārsūdzētajā Lēmumā norādīto administratīvo pārkāpumu. Iesniedzējas ieskatā transportlīdzekļa svēršana ir veikta nepareizi, kā rezultātā ir kļūdaini konstatēta ass pārslodze, un līdz ar to iesniedzēja nepamatoti tiek vainota administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[12] LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Ņemot vērā minēto, šajā spriedumā LAPK normas ir izteiktas tādā likuma redakcijā, kāda bija spēka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā.

[13] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. LAPK 243.pants cita starp noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem. Tādējādi, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot protokols (lietas 25.lapa), mērījuma čeka izdruka (lietas 26.lapa), lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja Nr.1-390095/2007 (lietas 29.lapa), 2007.gada 23.augusta kravas pārvadājumu kontroles akts Nr.054610 (lietas 27.lapa), transportlīdzekļa vadītāja M.V. paskaidrojums (lietas 28.lapa), mērierīces verificēšanas sertifikāts (lietas 98.-101.lapa), kā arī fotoattēli (lietas 30.-32.lapa). Atbilstoši LAPK 244.pantā noteiktajam, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[14] Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus [..]. Ceļu satiksmes noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1996.gada 25.jūlija Direktīvas 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos izmērus iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos pārvadājumos. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 208.punktā cita starp noteiktajam, gadījumā, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt minēto noteikumu 3.pielikuma „Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze” 10.1.4.punkts noteic, ka divasu tilta slodze mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m, un, ja dzenošajai asij ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums, vai, ja abām dzenošajām asīm ir dubultriteņi, un katras ass slodze nepārsniedz 9,5 t. Par citētajās tiesību normās noteikto prasību neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK 149.33 pantā.

[15] Izskatāmajā gadījumā tika uzrādīta lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja Nr.1-390095/2007 (lietas 29.lapa), no kuras izriet, ka laika periodā no 2007.gada 26.februāra līdz 2008.gada 26.februārim iesniedzējai bija tiesības pārvadāt kravu (apaļkokus), kuras masa kopā ar transportlīdzekļa masu nepārsniedz 52 tonnas. Veicot iesniedzējai piederošā transportlīdzekļa pārbaudi konstatēts, ka transportlīdzekļa faktiskā masa ir 55200 kg, atrēķinot iespējamo kļūdu (+/- 5%) transportlīdzekļa faktiskā masa ir 52440 kg (55200 – 2760 (55200 x 5%)). Secināms, ka par 440 kg (52440 - 52000) ir pārsniegta atļautā transportlīdzekļa faktiskā masa (52000 kg). Vienlaikus konstatēts, ka transportlīdzekļa otrās velkošās ass slodze ir 12300 kg., atrēķinot iespējamo mērierīces kļūdu (+/- 5%), otrās velkošās ass slodze ir 11685 kg (12300 – 615 (12300 x 5%)). Secināms, ka otrās velkošās ass slodze ir pārsniegta par 2185 kg (11685 - 9500). Konstatēts, ka transportlīdzekļa trešās velkošās ass slodze ir 11600 kg, atrēķinot iespējamo mērierīces kļūdu (+/- 5%), trešās velkošās ass slodze ir 11020 kg (11600 –

580 (11600 x 5%)). Secināms, ka trešās velkošās ass slodze ir pārsniegta par 1520 kg (11020 - 9500), bet abu minēto asu pārslodze kopā ir 3705 kg. Šādi apstākļi apstiprinās ar protokolam pievienoto mērījuma čeka izdruku (lietas 26.lapa). Ņemot vērā minēto, iestādei bija pamats secināt, ka iesniedzēja ir izdarījusi LAPK 149.33 panta septītajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu - kravas pārvadāšana bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām; kā arī – tā paša panta 10.daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu - kravas pārvadāšana bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk. No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka ir konstatēts vienīgi LAPK 149.33 panta 10.daļas pārkāpums. Sūdzības izskatīšanas laikā tiesai nav pamata pasliktināt iesniedzējas stāvokli, jo pretējā gadījumā tiktu pieļauts reformatio in peius pārkāpums. Līdz ar to tiesa pārbaudīs, vai ir pierādīta iesniedzējas vaina LAPK 149.33 panta 10.daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[16] Iesniedzēja apšauba mērījuma (svēršanas) rezultātus, jo transportlīdzekļa vadītājs neticis iepazīstināts ar svēršanas kārtību. Atsaucoties uz HAENNI riteņu slodzes svaru WL103 lietošanas instrukciju, iesniedzēja iebilst, svēršana nav veikta atbilstoši prasībām, tādēļ svēršanas rezultāts nav pareizs. Minētos argumentus tiesa atzīst par nepamatotiem tālāk norādīto apsvērumu dēļ. [16.1] Kā jau iepriekš minēts, LAPK 272.pants cita starp noteic, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietas faktisko apstākļu objektīva noskaidrošana jebkurā gadījumā ir iestādes pienākums, turklāt neatkarīgi no tā vai normatīvie akti reglamentē vai nereglamentē konkrētu faktisko apstākļu noskaidrošanas procedūru. Ārējā normatīvajā aktā nav noteikta kārtība, kādā būtu jāveic transportlīdzekļa asu slodzes pārbaudes procedūra, taču tā ir norādīta mērierīces lietošanas instrukcijā un iestādes izdotā iekšējā normatīvajā aktā - Svēršanas instrukcijā. [16.2] Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka svari būtu bijuši uzstādīti svēršanas procedūras veikšanai nepiemērotā vietā.

Arī iesniedzēja nav norādījusi konkrētus faktus vai apstākļus, kas liecinātu par to, ka svari konkrētajā gadījumā būtu bijuši uzstādīti vai lietoti neatbilstoši tehniskajām prasībām, kas secīgi būtu varējis ietekmēt svēršanas rezultātu. Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos ir pierādījums (HAENNI portatīvo auto svaru WL 103 mērījuma čeka izdruka, lietas 26.lapa) tam, ka svēršanu ir bijis iespējams veikt, mērierīce ir fiksējusi precīzu svaru - gan transportlīdzekļa faktisko masu, gan ass slodzi.

Līdz ar to iestādei nav bijis pamata uzskatīt, ka ir nepieciešama atkārtota svēršanas procedūra. Bez tam, ir atrēķināta iespējamā mērierīces kļūda (+/- 5%), kas ir norādīta HAENNI riteņu slodzes svaru WL103 lietošanas instrukcijā. [16.3] Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas norādītu uz to, ka iestādes amatpersonas būtu bijušas tieši vai netieši ieinteresētas nepamatoti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu tieši iesniedzējai. Arī iesniedzēja uz tādiem apstākļiem nav norādījusi. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt objektīvi konstatētus faktus. [16.4] Lietā ir svaru pirmreizējās verifikācijas sertifikāta un atbilstības deklarācijas kopija (ar tulkojumu), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra metroloģiskās uzraudzības akta Nr.141/2-34/7 kopija (lietas 98.

– 105.lapa). No minētajiem dokumentiem izriet, ka ražotājs 2007.gada 8.augustā deklarējis, ka svari HAENNI WL-103 atbilst EK tipa novērtēšanas sertifikātā noteiktajam tipam un apliecinājis atbilstību direktīvas 90/384/EEK un standarta EN45501 prasībām. 2009.gada 30.martā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izdevis metroloģiskās uzraudzības aktu Nr.141/2-34/7, kurā atzīts, ka iestādes rīcībā esošie HAENNI riteņu slodzes svari WL103 atbilst Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumos Nr.180 „Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” norādītajām metroloģiskajām prasībām.

Atbilstoši likuma „Par mērījumu vienotību” 1.panta 7.punktā noteiktajam mērīšanas līdzeklis ir ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm. Savukārt 8.punkts noteic, ka mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšana ir mērīšanas līdzekļa tipa atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanu lietošanai reglamentētajā sfērā. Secināms, ka mērierīce (HAENNI riteņu slodzes svaru WL103) ir pieļaujams mērīšanas līdzeklis, kura mērījums ir pieļaujams pierādījums administratīvā pārkāpuma lietā.

Iesniedzējas izdarītā administratīvā pārkāpuma konstatēšanā izmantotie svari ir paredzēti tieši transportlīdzekļu svēršanai uz ceļiem un tādēļ tie ir pielāgoti darbībai noteiktos apstākļos. Tiesai nav objektīva pamata apšaubīt HAENNI riteņu slodzes svaru WL103 mērījuma rezultātu. Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt protokolā, mērījuma čeka izdrukā un kravu pārvadājumu kontroles aktā nostiprinātās ziņas.

[17] Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, tiesa secina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem iesniedzējas vaina LAPK 149.33 panta 10.daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

[18] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tā paša panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. [18.1] Atbilstoši LAPK 33.panta pirmās daļas 1., 2. un 6.punktā noteiktajam, atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi: ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto; ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu; ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas.

Tā paša panta trešā daļa noteic, ka institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti. Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā iesniedzējas atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatējami. [18.2] Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi: ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt; ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu.

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējami arī iesniedzējas atbildību pastiprinoši apstākļi. [18.3] LAPK 149.33 panta 10.daļa (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā) cita starp noteica, ka par kravas pārvadāšanu, pārsniedzot transportlīdzekļa ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk, uzliek naudas sodu kravas pārvadātājam (juridiskajai personai) no Ls 5000 līdz Ls 10 000. No pārsūdzētā Lēmuma pamatojuma redzams, ka iesniedzējai ir piemērots minimālais iespējamais sods Ls 5000 apmērā, tādēļ iestādei nav bijis pienākuma norādīt lietderības apsvērumus.

Nosakot minimālo iespējamo soda apmēru par šāda veida pārkāpumu, lietderības apsvērumus ir izdarījis likumdevējs. [18.4] Tiesa atzīst, ka iesniedzējas pieļautā pārkāpuma laikā ir pastāvējis apdraudējums ceļu satiksmes drošībai, jo pārslogotu transportlīdzekli ir grūtāk vadīt, tam ir garāks bremzēšanas ceļš, un tādējādi paaugstinās iespēja izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Turklāt, ja transportlīdzeklis ir pārslogots, var tikt bojāts ceļa segums, par kura uzturēšanu labā stāvoklī tiek tērēti naudas līdzekļi no valsts budžeta.

Sabiedrības interesēs ir panākt pēc iespējas lielāku drošību uz Latvijas ceļiem. LAPK 149.33 panta mērķis ir nepieļaut, ka pa Latvijas ceļiem pārvietojas pārslogoti transportlīdzekļi, kas var būt bīstami citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un bojāt ceļu segumu. Tā kā iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta, nepastāv tiesisks pamats pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai. [18.5] Vienlaikus tiesa konstatē, ka uz šā sprieduma sastādīšanas brīdi ir izmainījies tiesiskais regulējums.

Ar 2009.gada 22.janvāra likuma „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 9.punktu ir izdarīti grozījumi LAPK 149.33 panta septītajā, astotajā, devītajā, 10. un 11.daļā. Par iesniedzējas pieļauto pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK

149. panta astotajā daļā - autopārvadājumu veikšana, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām; kā arī tā paša panta devītajā daļā - autopārvadājumu veikšana, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo ass slodzi no 2 līdz 3,5 tonnām. [18.6] Līdzīgā lietā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka lai arī likumprojekta anotācijā tā sagatavotāji norādījuši, ka „katra pārsniegtā tonna rada ievērojamu kaitējumu jau tā sliktajā stāvoklī esošajiem ceļiem” un vēlējušies „paredzēt konstantu naudas sodu par katru pārsniegto tonnu” (sk. likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotāciju, pieejama Saeimas mājas lapā, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/B8351C767421AAB1C22573520047F8 DB?OpenDocument), tomēr galarezultātā likumdevējs tiesībpolitiski izšķīries būtiski mīkstināt atbildības apmēru par ceļu bojāšanu ar pārkrautajiem transportlīdzekļiem un konstantu naudas sodu par katru pārsniegto tonnu tā arī nav noteicis.

Tiesa ir padota likumam, tādēļ tai ir pienākums ievērot LAPK 8.panta otrās daļas pirmo teikumu, kas noteic, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 9.aprīļa sprieduma lietā Nr.A42315306 SKA-118/2009 10.punktu). [18.7] Atbilstoši LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktam, tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir tiesīga grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu, gadījumā, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem. LAPK 149.33 panta astotās daļas sankcija noteic, ka pārkāpējam (kravas pārvadātājam) uzliek naudas sodu no četrsimt līdz tūkstoš latiem.

Savukārt tā paša panta devītās daļas sankcija paredz pārkāpējam (kravas pārvadātājam) uzlikt naudas sodu no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem. Secināms, ka izskatāmajā gadījumā ir nepieciešams grozīt iesniedzējai piemēroto administratīvo naudas sodu no Ls 5000 uz Ls 1000. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

1. Apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latsin” sūdzību par Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 10.decembra lēmumu Nr.170.

2. Grozīt Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 10.decembra lēmumu Nr.170 daļā par sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latsin” piemēroto sodu, nosakot, ka par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta astotajā un devītajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latsin” ir piemērojams administratīvais naudas sods Ls 1000 (viens tūkstotis latu). Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009.gada 6.jūlijā.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese_______________ R.Paegle Jelgavā, 2009.gada 6.jūlijā.