Court allows debt collection claim against absent defendant based on unchallenged evidence and default.

Lietas arhīva Nr. C-1822-18/5

ECLI:LV:RPPT:2018:0827.C68485217.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 27.augustā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese M.Šalta

ar sekretāru U.Zemi,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 27.septembrī tiesā saņemts SIA “Intrum Latvia” (turpmāk arī prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētāja) par

parāda piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 8.martā starp AS “GE ?????” un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma

tiesības pret atbildētāju.

2008.gada 12.novembrī starp atbildētāju un AS “GE Money” noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums Ls 2120

apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 2013.gada 15.novembrim.

Tā kā atbildētāja nepildīja saistības, viņai ir izveidojies parāds, kas sastāv no pamatparāda 2831,09 euro apmērā, līgumiskajiem procentiem

652,90 euro apmērā, likumiskajiem procentiem 652,09 euro apmērā un līgumsoda 77,69 euro apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1469., 1472., 1662., 1716., 1717., 1720., 1756., 1759., 1511., 1587., 1588., 1934., 1943.,

1946.pantiem.

2017.gada 27.septembrī atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētājas

paskaidrojumi nav saņemti.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā ir saņemts lūgums par lietas izskatīšanu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējusi, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 12.novembrī starp AS “GE Money” un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1121803538,

saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums Ls 2120 apmērā, ar atmaksu līdz 2013.gada 15.novembrim un procentu likmi 26,90% gadā.

2011.gada 8.martā starp prasītāju un AS “GE Money” noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības, kas izriet no

aizdevuma līguma.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Saskaņā ar līguma 4.1.punktu atbildētāja apņēmās atmaksāt aizdevumu un procentu maksājumus saskaņā ar grafiku.

Tā kā atbildētāja nepildīja uzņemtās saistības, atbildētājas pamatparāds sastāda 2831,09 euro.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Atbilstoši līguma noteikumiem, atbildētāja apņēmās maksāt procentus par aizdevuma izmantošanu 26,90% gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi procentus par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2010.gada 16.aprīļa līdz 2011.gada 16.martam 603,06 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakara ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt gan līgumsodu, gan arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu līgumsods par termiņā neveiktu procentu vai pamatsummas maksājumu noteikts 10% apmērā.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu, ko ir samazinājusi līdz 77,69 euro apmērām.

Izvērtējot līgumsoda apmēru, ievērojot vispārējos taisnīguma un samērīguma principus, kā arī ņemot vērā Civillikuma 1716.pantā veiktos

grozījumus, kas nosaka līgumsoda maksimālo apmēru 10% apmērā no galvenās parādsaistības, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods atbilst

samērīguma un taisnīguma principiem.

Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas

tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās

būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja

tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētājas līguma izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā

noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā

nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 16.novembra līdz 2017.gada 18.septembrim 652,09 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds, kas sastāv no

pamatparāda 2831,09 euro, līgumiskajiem procentiem 603,06 euro, līgumsoda 77,69 euro un likumiskajiem procentiem 652,09 euro, pavisam kopā

4163,93 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 401,30 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā, pavisam kopā 404,50 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 41.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

SIA “Intrum Latvia” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA “Intrum Latvia” pamatparādu 2831,09 euro, līgumiskos procentus 603,06 euro, līgumsodu 77,69 euro un

likumiskos procentus 652,09 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 404,50 euro apmērā, pavisam kopā 4568,43 euro (četri tūkstoši pieci simti sešdesmit

astoņi euro un 43 euro centi).

Noteikt SIA “Intrum Latvia” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga

pilsētas Pārdaugavas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 27.augustā.

Tiesnese M.Šalta