Court declared cooperative society's 2019 general meeting resolution void ab initio due to procedural defects.

Lietas arhīva Nr. C-0739-21/18

ECLI:LV:RLPT:2021:0716.C29291120.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2021. gada 16. jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Agnese Zemmere,

ar tiesas sēžu sekretāri Soņu Oļesovu,

piedaloties prasītāju pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei J.Averinskai, atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam

L.Brikmanim, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ prasībā pret garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “/nosaukums/”

biedru 2019. gada 27. decembra kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk – Prasītāji) 2020. gada 23. martā cēluši Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret

garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “/nosaukums/” (turpmāk – Atbildētājs) par biedru 2019. gada 27. decembra kopsapulces lēmuma atzīšanu par

spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Pēc trūkumu prasības pieteikumā novēršanas prasības pieteikums tā precizētā redakcijā tiesā iesniegts

2020. gada 27. aprīlī (lietas 91. – 95., 113. – 122.lapa)

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 28.04.2020. lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta (lietas 5.-6.lapa).

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 10.05.2018. notika izmaiņas Atbildētāja valdes sastāvā un valdē tika iecelti /amats/ /pers. D/, /pers. E/ un

/pers. F/ kā /amats/.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ierosināta civillieta Nr.C29456719 par Atbildētāja sapulces 04.05.2018. lēmuma atzīšanu par spēkā

neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Prasības pieteikumā norādīts, ka viena desmitā daļa no Atbildētāja biedriem 13.08.2019. pieprasīja valdei sasaukt kopsapulci, 27.08.2019. šāds

pieprasījums iesniegts arī Atbildētāja revīzijas komisijai. Atbildētāja valde vilcinājusies ar kopsapulces sasaukšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /amats/ /pers. E/ zaudējis tiesības piedalīties valdes sēdēs un biedra statusu, jo 28.02.2019. īpašuma tiesības uz

garāžu boksu /numurs/ reģistrētas /pers. E/ dēlam /pers. G/, taču valde /pers. E/ no biedru reģistra nav izslēgusi.

Prasītāji norādījuši, ka Atbildētāja statūtos 6.2.punktā noteikts, ka valde sastāv no 6 locekļiem valdes priekšsēdētāju ieskaitot, taču valde darbojas

nepilnā sastāvā.

Prasītāji norādījuši, ka /pers. F/ ar 10.10.2019. paziņojumu informējis Atbildētāja biedrus par to, ka 29.11.2019. plkst. 19.00. /adrese/ notiks

valdes sasaukta un vienas desmitās daļas Atbildētāja biedru iniciatīvas grupas ierosināta biedru kopsapulce ar noteiktu darba kārtību. 28.10.2019. /pers.

B/ nosūtīja Atbildētājam pieprasījumu iekļaut kopsapulces darba kārtībā jautājumus uz kuru Atbildētāja valde atbildi nesniedza, sapulces darba kārtībā

/pers. B/ jautājumi netika iekļauti.

Sakarā ar to, ka kopsapulces darba kārtībā bija paredzēts grozīt Atbildētāja statūtus, /pers. A/ vēlējās iepazīties ar lēmuma projektu par statūtu

grozījumiem, kur būtu norādīts kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt un šo punktu jaunās redakcijas. No /pers. F/ /pers.

A/ saņēma tikai Atbildētāja statūtu jaunās redakcijas projektu. Šādu informāciju lūdza nosūtīt arī /pers. B/, un atbildi no Atbildētāja nesaņēma vispār.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 29.11.2019. Atbildētāja biedru kopsapulce notika, taču /pers. F/ paziņojis, ka kvoruma trūkuma dēļ sapulce tiek

slēgta. Prasītāji norādījuši, ka šīs sapulces norisei nav tikusi izveidota biedru kopsapulces dalībnieku reģistrācijas lapa, nav tikusi protokolēta sapulces

gaita. Nav saprotams kā Atbildētāja valde varēja konstatēt kvoruma trūkumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 06.12.2019. Atbildētāja valde nosūtījusi 15.12.2019. paziņojumu par Atbildētāja biedru atkārtotu kopsapulci

27.12.2019. plkst. 19.00. /adrese/ ar šādu darba kārtību: sapulces atklāšana, sapulces darba kārtība un reglamenta apstiprināšana; sapulces vadītāja,

protokolētāja un balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana; izmaiņas kooperatīva valdes sastāvā; kooperatīva statūtu izmaiņas; izlemt jautājumu par

kooperatīvās sabiedrības turpmāko darbību, ievērojot jaunajā likumā paredzētās prasība; 2018.gada atskaite par biedru naudas izlietojumu;

apsaimniekošanas problēmas; izlemt jautājumu par organizēto drošību kooperatīvā; dažādi.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ne visiem Atbildētāja biedriem /pers. F/ paziņojis par paredzēto atkārtoto kopsapulci.

Prasītāji norādījuši, ka /pers. F/ ir rīkojies vienpersoniski, jo /pers. E/ nebija lemttiesību valdē, savukārt /pers. D/ 21.10.2019. miris.

Prasītāji norādījuši, ka 27.12.2019. atkārtotā Atbildētāja biedru sapulce ir notikusi, taču ar pieļautiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, proti, valde

pirms biedru kopsapulces atklāšanas nesastādīja klātesošo biedru sarakstu, neveica balsstiesīgo biedru reģistrāciju; sabiedrības biedrs varēja saņemt

balsošanas biļetenu tikai tad, ja parakstījās, ka neveiks sapulces video un skaņu ierakstu; /pers. F/ neļāva veidot alternatīvo klātesošo biedru sarakstu un

neļāva pieaicināt papildus vēl vienu protokolistu; /pers. F/ neizsniedza biedriem balsstiesīgo biedru reģistru; biedra /pers. H/ pilnvarotajam pārstāvim

/pers. F/ neizsniedza balsošanas biļetenu, jo biedram ir parāds pret Atbildētāju par tekošā gada biedru naudas maksu; kopsapulcē bijis klāt zvērināts

advokāts L.Brikmanis; protokolists /pers. I/ sapulces laikā nav rakstījis protokolu; par kopsapulces vadītāju ievēlēts /pers. J/, pretēji tam, ka statūtu

5.5.punktā noteikts, ka par sapulces vadītāju nevar būt citu starpā revīzijas komisijas loceklis.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 16.01.2020. ir reģistrētas izmaiņas Atbildētāja amatpersonu sastāvā, par /amats/ iecelts /pers. F/, par /amats/

iecelti – /pers. I/ un /pers. J/. Izmaiņu reģistrēšanai iesniegts atkārtotās biedru kopsapulces protokola izraksts Nr.BKP1-12/2019.

Prasītāji norādījuši, ka Uzņēmumu reģistram sniegtas nepatiesas ziņas, kas neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo 27.12.2019. sapulcē Atbildētāja

biedri nobalsojuši savādāk, proti, /pers. F/ iecelts par Atbildētāja /amats/, /pers. A/ un /pers. L/ iecelti par /amats/. Kā arī biedri ar vienkāršu balsu

vairākumu nobalsojuši par sabiedrības statūtu izmaiņām. Statūtu grozījumi Uzņēmumu reģistram nav iesniegti vispār.

Prasītāji norādījuši, ka Atbildētāja 27.12.2019. kopsapulces lēmums ir atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža uz sapulces norises

pārkāpumu pamata.

[1.2] Prasītāji pieteikuši tiesai prasījumu atzīt par spēkā neesošu 2019. gada 27. decembra Atbildētāja kopsapulces lēmumu Nr. BKP1-12/2019

no tā pieņemšanas brīža.

[2] Atbildētājs 01.06.20200. sniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst un lūdz noraidīt (lietas 131. –

133.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka no prasības pieteikuma izriet 27.12.2019. “pret” balsojušo biedru mazākuma neapmierinātība ar balsojuma

rezultātiem. Atbildētājs uzskata, ka prasītāji savu prasību nav pierādījuši.

[3] Prasītāju pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja, lūdza apmierināt. Iesniedza tiesai paskaidrojumus rakstveidā Civilprocesa likuma

166.panta kārtībā, tos nolasot tiesas sēdē.

[3.1] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[4] Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā un

savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[4.1] No lietā iesniegtā Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ noraksta izriet, ka Prasītājiem pieder garāžu boksi nekustamajā

īpašumā /adrese/, kadastra Nr./numurs/ (lietas 27. – 52.lapa, ieraksti Nr.10.2., 29.2., 57.2).

No Atbildētāja biedru reģistra izriet, ka Prasītāji ir garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedri (lietas 96. – 103.lapa).

Lietas materiālos iesniegti garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/” statūti 2003. gada 24. aprīļa redakcijā (lietas 53. – 59, kas,

kā norādīja Atbildētāja pārstāvis, ir spēkā arī šobrīd.

Puses tiesas sēdē atzina, ka statūti daļēji atbilst jaunā Kooperatīvo sabiedrību likuma prasībām, līdz ar to tie ir spēkā, ja vien likums neparedz citu

kārtību.

No lietas materiāliem izriet, ka sabiedrības 1/10 daļa biedru valdei pieprasījusi kopsapulces sasaukšanu (lietas 20. – 23.lapa).

No pušu pārstāvju paskaidrojumiem tiesas sēdē izrietēja, ka sabiedrības biedru kopsapulce 29.11.2019. atzīta par nenotikušu (lietas 60.lapa).

Lietas materiālos iesniegts 27.12.2019. atkārtotās biedru kopsapulces protokols Nr.BKP1-12/2019 (lietas 175. – 178.lapa), kurā pieņemtie

lēmumi apstrīdēti šajā civillietā.

No Prasītāju pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē un protokola izriet, ka 27.12.2019. biedru kopsapulcē tika pieņemti divi lēmumi – jaunas

valdes ievēlēšana un revīzijas komisijas ievēlēšana.

[4.2] Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.pantā noteikts, ka (1) pamatojoties uz biedra, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt biedru

kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi

kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. (2) Prasību par biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt triju mēnešu laikā no

dienas, kad biedrs uzzināja vai kad tam vajadzēja uzzināt par kopsapulces lēmumu, bet ne ilgāk par gadu no biedru kopsapulces dienas. (3) Ja lēmums

pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru vai nav ievērota kopsapulces sasaukšanas kārtība, lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu

nobalsojuši visi sabiedrības biedri.

Apstrīdēto lēmumu nav pieņēmusi visi sabiedrības biedri, līdz ar ko tas ir apstrīdams.

Tiesa konstatē, ka ir ievērots likumā noteiktais termiņš kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces lēmuma apstrīdēšanai tiesā, jo lēmums

pieņemts 27.12.2019., savukārt prasība tiesa iesniegta 23.03.2020.

[4.3] No Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.panta pirmās daļas izriet kritēriji biedru kopsapulces lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, proti,

lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem, vai pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā.

Tātad, ja izpildās jebkurš no likumā norādītajiem kritērijiem, biedru kopsapulces lēmums var tikt atzīts par spēkā neesošu. Lai atzītu par spēkā neesoši

garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces lēmumu, ir nepieciešams konstatēt tādu apstākļu kopumu, kas liecina, ka lēmums nav

pieņemts tiesīgi.

Ar būtiskiem pārkāpumiem tiesa saprot tādu pārkāpumu esamību, kuri, ja nebūtu pieļauti, tad konkrētais lēmums netiktu pieņemt vai būtu citādāks.

Tāpat būtiskums vērtējams ņemot vērā izlemjamā jautājuma nozīmīgumu sabiedrības darbībā.

Lietā nav strīda, ka atkārtotā sabiedrības biedru kopsapulce 27.12.2019. ir notikusi.

[4.4] Prasītāji prasības pieteikumā norādījuši uz šādiem būtiskiem likuma pārkāpumiem 27.12.2019. sabiedrības kopsapulces sasaukšanas, norises

un lēmumu pieņemšanas procedūrā, proti, valde pirms biedru kopsapulces atklāšanas nesastādīja klātesošo biedru sarakstu, neveica balsstiesīgo biedru

reģistrāciju; sabiedrības biedrs varēja saņemt balsošanas biļetenu tikai tad, ja parakstījās, ka neveiks sapulces video un skaņu ierakstu; /pers. F/ neļāva

veidot alternatīvo klātesošo biedru sarakstu un neļāva pieaicināt papildus vēl vienu protokolistu; /pers. F/ neizsniedza biedriem balsstiesīgo biedru

reģistru; biedra /pers. H/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/ neizsniedza balsošanas biļetenu, jo biedram ir parāds pret Atbildētāju par tekošā gada biedru

naudas maksu; kopsapulcē bijis klāt zvērināts advokāts L.Brikmanis; protokolists /pers. I/ sapulces laikā nav rakstījis protokolu; par kopsapulces

vadītāju ievēlēts /pers. J/, pretēji tam, ka statūtu 5.5.punktā noteikts, ka par sapulces vadītāju nevar būt citu starpā revīzijas komisijas loceklis.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā ir izvērtējams, pirmkārt, vai lēmuma pieņemšanā ir pieļauti Prasītāju norādītie pārkāpumi, un otrkārt, ja ir pieļauti,

vai šie pārkāpumi ir būtiski, kas varēja ietekmēt gala rezultātu.

[4.4.1] Valde pirms biedru kopsapulces atklāšanas nesastādīja klātesošo biedru sarakstu, neveica balsstiesīgo biedru reģistrāciju.

Nav strīda, ka sabiedrības valde ved biedru reģistru, sabiedrībā atbilstoši atkārtotās biedru kopsapulces protokolā norādītajam ir 126 biedri (lietas

I sējuma 19.lapa), kopsapulcē piedalījies 41 balsstiesīgais sabiedrības biedrs (lietas I sējuma 175.lapa). To vai sapulces dalībnieks ir sabiedrības biedrs,

vai ir balsstiesīgs, vai tam ir atbilstošs pilnvarojums pārstāvēt kādu biedru pirms sapulces pārbaudījis /pers. F/.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 29.pants nosaka, ka sabiedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un valde, [..].

Kooperatīvo sabiedrību likuma 30.pants nosaka, ka biedru kopsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta pirmā daļa nosaka, ka pirms biedru kopsapulces atklāšanas valde sastāda klātesošo biedru sarakstu.

Atbilstoši panta otrajai daļai, ja biedrs piedalās ar pilnvarnieka starpniecību, tad sarakstā norāda pilnvarnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, personu

apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu. Panta trešajā daļā noteikts, ka biedrs ar parakstu apliecina savu klātbūtni biedru kopsapulcē, [..].

Atbilstoši panta ceturtajai daļai biedru sarakstu pievieno biedru kopsapulces protokolam.

Tiesa uzskata, ka sabiedrības valde ir atbildīga par biedru sapulces sasaukšanu un norisi atbilstoši likuma prasībām. Likums paredz biedru sapulces

sasaukšanas un norises formālas prasības, kuras valdei nav tiesību ignorēt vai interpretēt citādi. Tiesa konstatē, ka pirms 27.12.2019. biedru kopsapulces

atklāšanas valde nav sastādījusi klātesošo biedru sarakstu.

Atbildētājs savu iebildumu pret prasību pamatošanai 02.06.2021. iesniedzis tiesai reģistrācijas apliecinājumus 27.12.2019. biedru kopsapulcei, ko

parakstījuši uz kopsapulci ieradušies biedri un biedru pilnvarotās personas (lietas II sējuma 48.-57., 62.-101.lapa). Atbildētāja pārstāvis uzskata, ka

reģistrācijas apliecinājumi aizstāj klātesošo biedru sarakstu.

Atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta ceturtajai daļai biedru sarakstu pievieno biedru kopsapulces protokolam, līdz ar ko atbilstoši

likumam tas uzskatāms par vienotu dokumentu, kas konkrētajā gadījumā nav ievērots. Atbildētāja pārstāvja norādītie argumenti kopēja biedru saraksta

nesastādīšanai (ka esot kopējam sarakstam biedri piekļūst oriģinālajiem parakstiem un tos pēc tam izmanto) vērtējami kritiski. Tiesa uzskata, ka uz

kopsapulci ieradušos biedru viena saraksta nesastādīšana pirms kopsapulces atklāšanas ir likumā noteikto prasību pārkāpums, kas vērtējams kā būtisks.

[4.4.2] Prasītāju pārstāve tiesas sēdē vērsa uzmanību uz apstākli, ka atbilstoši reģistrācijas apliecinājumiem kopsapulcē piedalījusies persona, kas

nav sabiedrības biedrs, proti, /pers. O/ (lietas I sējuma 101.lapa), kurš tikai 24.10.2019. ir kļuvis par garāžas boksa īpašnieku (lietas I sējuma 50.lapa),

un, atbilstoši sabiedrības statūtu 2.4., 2.5.punktam, nav ticis uzņemts par sabiedrības biedru līdz 27.12.2019. biedru kopsapulcei, līdz ar ko nav ieguvis

tiesības balsot. Kooperatīvo sabiedrību likuma 15.panta otrajā daļa noteikts, ka jautājumā par jauna biedra uzņemšanu ņemama vērā statūtos noteiktā

kārtība, kas savukārt paredz, ka jaunus biedrus uzņem valde un tās lēmumu apstiprina biedru kopsapulce. Ievērojot norādīto atzīstams, ka personas, kas

nav statūtos noteiktā kārtībā uzņemta par sabiedrības biedru, piedalīšanās balsošanā un lēmumu pieņemšanā, ir būtisks kopsapulces norises pārkāpums.

[4.4.3] Tiesas sēdē Prasītāju pārstāve vērsa tiesas uzmanību uz apstākli, ka Atbildētāja pārstāvja iesniegtajos kopsapulces balsošanas biļetenos

(lietas II sējuma 8.-47.lapa) norādīta sabiedrības statūtiem neatbilstoša informācija, proti, statūtu 6.2. punktā noteikts, ka sabiedrības valde sastāv no

sešiem valdes locekļiem, valdes priekšsēdētāju ieskaitot (lietas I sējuma 58.lapa). Taču balsošanas biļetenos kā noteikumi iedrukāts, ka valdē tiek ievēlēti

trīs cilvēki. Šādai Atbildētāja rīcībai tiesas ieskatā nav loģiska izskaidrojuma un valdes izteiktais piedāvājums balsot par jaunas valdes sastāvu neatbilst

sabiedrības statūtiem.

Tāpat Prasītāju pārstāve norādīja, ka balsošanas biļetenos (trīs) ir neatrunāti labojumi – izsvītrots /pers. Z/, uz sākotnēji ierakstīta kandidāta vārda

un uzvārda pa virsu uzrakstīts cits vārds un uzvārds, vienā biļetenā balsojums ir iedrukāts datordrukā, blakus ierakstot tos pašus vārdus rokrakstā, kas

pēc būtības padara šos biļetenus (kopā četri) par nederīgiem (lietas II sējuma 25., 37., 39., 41.lapa). Taču no protokola nav redzams, ka tas būtu ņemts

vērā.

Tiesa konstatē, ka Atbildētāja pārstāvis iesniedzis 40 balsošanas biļetenus, no kuriem viens ir neaizpildīts, līdz ar ko balsu skaitīšanai izmantoti 39

biļeteni.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 40.panta pirmās daļas 9.punktā noteikts, ka protokolā norāda balsošanas rezultātus, norādot attiecībā uz katru

lēmumu nodoto balstu skaitu “par”. Tiesa uzskata, ka Prasītāju pārstāves norādītie trūkumi četros balsošanas biļetenos atzīstami par būtiskiem, jo šādi

biļeteni (ar neskaidru balsojumu) nevarēja tikt izmantoti balsu skaitīšanā.

Iepazīstoties ar nodrukāto balsošanas biļetenu secināms, ka tajā paredzētas divas ailes balsošanai par valdes priekšsēdētāju, viena atsevišķi un otra

valdes sastāvā, un tas tiesas ieskatā varēja radīt maldinošu iespaidu par pozīcijām, par kurām tiek balsots.

[4.4.4] Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu valde norāda

kopsapulces darba kārtību, 5.punktā – vietu un laiku, kur un kad biedri var iepazīties ar lēmumu projektiem un dokumentiem, kuriem ir nozīme lēmuma

pieņemšanā. Minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ja biedru kopsapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, lēmuma projektam par statūtu grozījumiem

pievieno dokumentu, kurā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

Šāds tiesiskais regulējums ir paredzēts ar mērķi radīt biedriem iespēju pirms biedru kopsapulces iepazīties ar darba kārtībā izlemjamiem

jautājumiem, sagatavoties biedru kopsapulcei.

[4.4.5] Kooperatīvo sabiedrību likuma 35.panta pirmajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka,

institūcija, kas ierosina sasaukt kopsapulci. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka biedrs var prasīt papildus jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces

darba kārtībā. No panta trešās daļas izriet, ka papildus jautājumi ir iekļaujami darba kārtībā. Panta ceturtajā daļā izriet, ka biedru kopsapulce var

pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri iekļauti šā likuma 33. panta otrajā daļā un šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā.

[4.5] No apstrīdētā biedru kopsapulces protokola izriet, ka balsošanai nodots jautājums par sabiedrības revīzijas komisijas ievēlēšanu, revīzijas

komisija ievēlēta, lai gan kopsapulces darba kārtībā šāda jautājuma izlemšana nebija paredzēta. Revīzijas komisijas esamība sabiedrībā nav formāla

prasība, jo revīzijas komisijas uzdevums ir sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības iekšējā kontrole, kas ir visu sabiedrības biedru interesēs.

Minētais atzīstams par būtisku biedru kopsapulces lēmuma pieņemšanas norises pārkāpumu.

[4.6] Tiesa konstatē, ka Atbildētāja valde pretēji likuma prasībām un sabiedrības biedra pieprasījumam, neizsniedza sabiedrības biedram

dokumentu, kurā norādīts, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju, un izsniedza tikai

sabiedrības statūtu jaunās redakcijas projektu (lietas 64. – 69.lapa). Šāda sabiedrības valdes rīcība neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.panta

otrās daļas 4. un 5.punktam, neatkarīgi no tā vai sapulcē tika vai netika pieņemts lēmums par kooperatīva statūtu izmaiņām, un atzīstama par būtisku

biedru kopsapulces lēmuma pieņemšanas norises pārkāpumu.

[4.7] Tiesa konstatē, ka sabiedrības biedrs lūdzis iekļaut sapulces darba kārtībā papildus jautājumus uz pēc būtības attiecas uz sabiedrības darbību

(tiesvedības izdevumiem, līgumsaistību izbeigšanu ar SIA “/nosaukums/” un kopsapulces norises vietas izvēli), taču kopsapulces darba kārtība ar šiem

jautājumiem nav papildināta, nesniedzot arī sabiedrības biedram atbildi par iemesliem kādēļ uzdotos jautājumus nolemts sapulces darba kārtībā neiekļaut

(lietas I sējuma 61., 62.lapa). Šāda sabiedrības valdes rīcība neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likuma 35.panta otrajai un trešajai daļai, liedz biedram

dalību sabiedrībā būtisku jautājumu noskaidrošanā, kas tiesas ieskatā ir būtisks biedru kopsapulces lēmuma pieņemšanas pārkāpums.

[4.8] Tiesa neatzīst par pierādītu Prasītāju pārstāves norādīto, ka visiem sabiedrības biedriem netika paziņots par 27.12.2019. kopsapulces

norises vietu un laiku, atzīstot to par formālu apgalvojumu. Tiesa konstatē, ka Prasītāji lietā ir sabiedrības trīs biedri, kuriem tika paziņots par kopsapulces

norises laiku un vietu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka visiem biedriem likumā noteiktā kārtībā par sapulces norisi ir paziņots, tiesa nekonstatē, ka vēl

kāds no sabiedrības biedriem būtu cēlis prasību tiesā, apstrīdot kopsapulces lēmumu, savu prasījumu pamatojot ar to, ka tam nav paziņots par sapulces

norises laiku un vietu.

Tiesa neatzīst par būtiskiem kopsapulces sasaukšanas un norises gaitas pārkāpumiem citus prasības pieteikumā norādītos gadījumus un situācijas,

kuras Prasītāji norādījuši kopsapulces lēmuma atzīšanas par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža pamatojumā.

[4.9] Tiesa var piekrist Atbildētāja pārstāvja norādītajam, ka tiesvedība nav tas institūts ar ko īstenot Prasītāju gribu un mainīt sabiedrības valdes

sastāvu, jo šī mērķa sasniegšanai būtu iniciējama jaunas sapulces sasaukšana un to bez valdes var iniciēt arī viena desmitā daļa sabiedrības biedru. Taču

tiesai konstatējot kritērijus biedru kopsapulces lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, proti, lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai

statūtiem, vai pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā, minētais nevar tikt atstāts bez ievērības un šāds lēmums

atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Citiem vārdiem sakot, prettiesiski pieņemts lēmums nebauda tiesas aizsardzību.

Tiesa atzīt, ka prasība ir apmierināma un atkārtotās sabiedrības biedru 27.12.2019. kopsapulces lēmums Nr.BKP1-12/2019 atzīstams par spēkā

neesošu no tā pieņemšanas brīža.

[4.10] Katrs no prasītājiem lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja izdevumus par juridiskās palīdzības lietā saņemšanu 400 EUR apmērā, kopā

1200 EUR apmērā.

Tiesa konstatē, ka Prasītājiem juridisko palīdzību lietā uz pilnvaras un ordera pamata sniedza zvērināta advokāte Jeļena Averinska.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā “d” apakšpunktā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi advokāta palīdzības

samaksai - prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta 11 daļā noteikts, ka par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan

izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts

rēķins.

Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir

apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi

apmierinājis.

Civilprocesa likuma 44.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai,

ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi,

tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Tiesa, ņemot vērā, ka civillieta izskatīta vienā tiesas sēdē, prasībā pieteikts viens prasījums, kas izteikts no visu prasītāju puses, tiesa uzskata, ka

atlīdzināmo izdevumu apmērs advokāta palīdzības samaksai samazināms līdz 600 EUR un no Atbildētāja par labu katram no prasītājiem piedzenami ar

lietas vešanu saistītie izdevumi 200 EUR apmērā.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. [..].

Prasītāja /pers. A/, ceļot tiesā prasību, samaksājusi valsts nodevu 70 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,71 EUR, kopā 79,71 EUR,

kas ir piedzenami no Atbildētāja par labu prasītājai /pers. A/.

No lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,12 EUR apmērā, kas apmaksāti iesniedzot tiesā prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumiem, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu

samaksu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu samaksu.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 8., 10., 15., 93., 97.pantu, 189.-194. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, prasību pret

garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “/nosaukums/” par biedru 2019. gada 27. decembra kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem no to

pieņemšanas brīža apmierināt.

Atzīt par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža atkārtotās garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/” biedru 2019. gada

27. decembra kopsapulces lēmumus, kas ietverti protokolā Nr.BKP1-12/2019.

Piedzīt no garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods

/personas kods/, tiesas izdevumus 79,71 EUR (septiņdesmit deviņi euro un 71 cents) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 200 EUR (divi simti euro).

Piedzīt no garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. B/, personas kods

/personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 200 EUR (divi simti euro).

Piedzīt no garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. C/, personas kods

/personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 200 EUR (divi simti euro).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021. gada

16. jūlija, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2021. gada 16. jūlijā.

Tiesnese A.Zemmere