Court convicts drunk driver of DUI and imposes community service with license revocation.

Lietas Nr. 11370016617

Lietas arhīva Nr. K07-0168-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2017. gada 29. martā

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I. Zālīte,

piedaloties prokuroram M. Beķeram,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Tiesa

konstatēja:

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

2017. gada 20. martā plkst. 11.02 /pers. A/, pa autoceļu A-6 Rīga-Daugavpils 95. kilometrā, virzienā uz Rīgu, bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām, alkohola ietekmē, vadīja citai personai piederošu automobili “BMW 320”, reģistrācijas numurs /numurs/, līdz viņu apturēja Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas inspektori un veicot alkohola

ietekmes pārbaudi ar izelpojamā gaisa kontroles aparātu ALCOQUANT 6020 Nr. A107363, /pers. A/ konstatēja alkohola reibumu, kas pārsniedz

pieļaujamo normu - 1,4996 promiles, bet atkārtotā mērījumā 1,5272 promiles. Par izdarītajiem Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta

b) apakšpunkta un 28. panta pirmās daļas 4. punkta pārkāpumiem /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC 206989.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, lūdza tiesas izmeklēšanā neveikt pierādījumu pārbaudi.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru un apsūdzēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu

pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums

šajā daļā spriedumā netiek izdarīts.

Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktos pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas kritērijus, proti, apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā, piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas

izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas, un sekas ir skaidras, apsūdzētā vainīgums ir pierādīts ar

visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās

pazīmes, lai /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas, un pastāv Kriminālprocesa

likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai. Lietā nav strīda par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem

apstākļiem un juridisko kvalifikāciju, par noziedzīgā nodarījuma obligātajiem elementiem - subjektu, subjektīvo pusi, objektu un objektīvo pusi.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu

un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu ņem vērā apsūdzētā /pers. A/

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesa ņem vērā, ka sodam jābūt tādam, lai tas atbilstu Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā

norādītajam soda mērķim, proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto

personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. panta trešajai daļai, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ agrāk

sodīts septiņas reizes, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007. gada 8. marta spriedumu pēc kura sodāmība nav dzēsta (lietas

14.-16. lapa). Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka ir patstāvīgs darbs, apgādībā nepilngadīgs bērns, vienīgie ienākumi ir darba alga aptuveni 700-

800 EUR mēnesī, īpašumi nepieder.

Apsūdzētais /pers. A/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu ir

atzinis un nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīts to, ka noziedzīgais nodarījums

saskaņā ar Krimināllikuma 27. pantu veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ar savām darbībām apsūdzētais /pers. A/ vadot transportlīdzekli, būdams alkohola reibumā, ir apdraudējis gan savu, gan citu ceļu satiksmes

dalībnieku drošību.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais, piekrītot

lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko noteic Kriminālprocesa likuma 21. pants, ka persona, kurai ir

tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka

apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa

ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

2008.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKK- 232).

Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatētos soda veida ietekmējošos apstākļus, gūto priekšstatu par apsūdzētā personību un izvērtējot prokurores

viedokli par soda noteikšanu piespiedu darba soda veidā, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis konkrētajā gadījumā ir

sasniedzams ar sodu piespiedu darba veidā. Šāds sods apsūdzētajam konkrētajā gadījumā būs taisnīgs, atbilstīgs un samērīgs, atbilstošs soda mērķim un

soda veida ietekmējošajiem apstākļiem.

Krimināllikuma 40. pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš,

veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Nosakot sodu

piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir sabiedrībai būtiski lietderīgāks

nekā brīvības atņemšanas sods, piespiedu darba izciešanas rezultātā konkrētajā gadījumā apsūdzētais tiks motivēts laboties.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir konstatēts viens apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis un

konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis. Piespiedu darbs atbilstoši Krimināllikuma 40. panta pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt

astoņdesmit stundām. Tiesas ieskatā apsūdzētajam par noziedzīgo nodarījumu nosakāms piespiedu darbs 80 stundu apmērā.

Apsūdzētajam /pers. A/ ir piemērojams Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas panta sankcijā paredzētais obligātais papildsods –

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas panta sankcijā paredzēts uz laiku līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu – konstatēto alkohola promiļu daudzumu, arī atbildību mīkstinošo apstākli, sadarbību, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas

laiks ir nosakāms uz diviem gadiem.

Izvērtējot Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā paredzētā papildsoda mantas konfiskācijas piemērošanas iespējamību, tiesa secina, ka

papildsods – mantas konfiskācija, šajā gadījumā nevar tikt piemērots, jo transportlīdzeklim, ar kuru /pers. A/ izdarījis Krimināllikuma 262. panta pirmajā

daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu, nepieder viņam (lietas 18. lapa), un līdz ar to daļēja mantas konfiskācija, attiecinot to uz transportlīdzekli

Krimināllikuma 42. panta trešās daļas kārtībā, nav piemērojama.

Drošības līdzeklis apsūdzētajam /pers. A/ nav piemērots. Tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liecinātu par to, ka apsūdzētais izvairīsies no

sprieduma izpildes, līdz ar to drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. panta trešo daļu apsūdzētajam nav piemērojams.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.,511., 512., 520., 527., 528., 529., 530. pantu, tiesa

nosprieda:

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

80 (astoņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem.

Drošības līdzekli /pers. A/ neizraudzīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību vai protestu

iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums saņemams tiesas kancelejā 2017. gada 3. aprīlī.

Tiesnese I. Zālīte