Court allows small claims suit for unpaid property management fees against tenant in Latvia.

Lietas Nr. C07073714

Lietas arhīva Nr. C-0203-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 8.janvārī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese L.Baltmane-Zepa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 18.septembrī Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ Aizkraukles rajona tiesā cēlusi maza apmērā prasību pret /pers.

A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 26.aprīlī tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums ar dzīvokļa Nr./adrese/, īrnieku /pers. A/. Līgums

ir noslēgts uz noteiktu laiku līdz 2014.gada 25.maijam. Līguma 2.punkta 2.1.apakšpunktā ir teikts, ka īres maksa maksājama pēc pašvaldības

apstiprināta tarifa par katru kārtējo mēnesi līdz nākošā mēneša 20.datumam izīrētāja pilnvarotajai apsaimniekotāja organizācijai.

Pamatojoties uz 2008.gada 27.marta Aizkraukles novada domes lēmumu Nr.85 (prot.Nr.5), neprivatizēto dzīvokļu īres maksa Aizkraukles

novada daudzdzīvokļu mājās, kurās nav liftu 0,30Ls/m2 jeb 0,43 EUR/m2.

Pamatojoties uz deleģēšanas līguma Nr.6-2/09/294 1.punkta 1.1.apakšpunktu pašvaldība deleģējusi un SIA /Nosaukums A/ apņēmusies veikt

likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļā noteiktās funkcijas ietvaros esošu pārvaldes uzdevumu: pārvaldīt un

apsaimniekot Aizkraukles novadā privatizētās dzīvojamās mājas, kuras ar aktu dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldījumā, pašvaldībai piederošās

dzīvojamo māju kopīpašuma domājamās daļas, piesaistītās teritorijas un likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteikto uzdevumu: iekasēt no

pašvaldībai piederošiem un izīrētajiem dzīvokļiem dzīvokļu īrniekiem īres maksu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

Pamatojoties uz 2010.gada 31.maija rīkojumu Nr.29, apsaimniekošanas maksa mājās bez lifta un mājās ar liftu pirmo un otro stāvu dzīvokļos

tiek noteikta 0,27 Ls/m2 jeb 0,38 EUR/m2 un maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiek aprēķināta proporcionāli katrā dzīvoklī uz tiesiska

pamata dzīvojošo personu skaitam tas ir Aizkraukles pilsētā - no vienas personas l,93 Ls jeb l,32 EUR un PVN. Pamatojoties uz 2011.gada

15.septembra rīkojumu Nr.36, māju apsaimniekošanas maksas aprēķinā iekļauta maksa par iekšējo siltumtīklu apkalpošanu, tas ir 0,017 Ls/m2 jeb

0,024 EUR/m2. Pamatojoties uz 2011.gada 8.decembra Aizkraukles novada domes lēmumu Nr.230 (protokols Nr.14, l §) “Par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu Aizkraukles novadā un 2012.gada 28.februāra rīkojumu Nr.6, maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

Aizkraukles novadā noteikta 1,39 Ls jeb 1,98 EUR un PVN vienam iedzīvotājam.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 no 2013.gada 1.oktobra par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotāji norēķinās

atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Aizkraukles novada SIA /Nosaukums A/ šis pakalpojums tika ieviests ar 2014.gada 1.februāri un tika noteikta

maksa 4,40 EUR no viena īpašuma.

Laika periodā no 2013.gada februāra līdz 2014.gada 25.maijam (ieskaitot) dzīvokļa īrnieks nav savlaicīgi veicis līgumā paredzētos maksājumus.

Parāds uz 2014.gada 1.septembri ir 317,48 EUR, ko prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1662., 1779., 1828.pantu, 1652.panta trešo punktu, likumu “Par dzīvojamo telpu īri” 11.,

111., 113.,pantu, Dzīvojamās telpas īres līguma 2.2.punktu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 17.4 punkta 17.4.1 apakšpunktu, 17.6.punktu.

Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumu par prasību tiesā nav iesniedzis.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2014.gada 19.septembrī prasītājai un atbildētājam ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei

(lietas 28.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa secina, ka nav

šķēršļu lietas skatīšanai rakstveida procesā.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses L.Baltmanes-Zepas 2014.gada 22.oktobra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā

(lietas 29.lapa) un 2014.gada 7.novembrī pusēm ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2015.gada 8.janvārī varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 32.-

33.lapa).

Atbildētājam korespondence sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu (lietas 26.lapa), kā arī uz prasības pieteikumā norādīto adresi, taču tā tiesai sūtīta

atpakaļ kā neizsniegta. Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 56.pantā nostiprināto kārtību, kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un

konkrēti minētā panta piektajā daļā nostiprināto paziņošanas prezumpciju - tiesas dokumenti fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu

adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētājs citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojis, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka dokumenti

atbildētājam izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

Atbildētājs paziņošanas prezumpciju nav atspēkojis, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē, jo kā zināms, tad dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību (sk. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu).

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasība

pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir apmierināma pilnībā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 26.aprīlī ticis noslēgts dzīvojamās īres līgums ar dzīvokļa Nr./adrese/ īrnieku /pers. A/, tas noslēgts

uz noteiktu laiku līdz 2014.gada 25.maijam. Atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.punktam atbildētājs apņēmies maksāt īres maksu pēc pašvaldības

apstiprinātā tarifa par katru kārtējo mēnesi līdz nākošā mēneša 20.datumam pilnvarotajai apsaimniekotāja organizācijai (lietas 9.-10.lapa).

Saskaņā ar 2009.gada 10.decembra deleģēšanas līgumu Nr.6-2/09/294 Aizkraukles novada pašvaldība deleģējusi un prasītāja apņēmusies veikt

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteiktās funkcijas ietvaros esošo pārvaldes uzdevumu, proti,

pārvaldīt un apsaimniekot Aizkraukles novadā privatizētās dzīvojamās mājas, kuras ar aktu dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldījumā, pašvaldībai

piederošās dzīvojamo māju kopīpašuma domājamās daļas, piesaistītās teritorijas un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteikto uzdevumu –

iekasēt no pašvaldībai piederošiem un izīrētajiem dzīvokļiem dzīvokļu īres maksu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (lietas 12.-13.lapa).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies (..).

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantam dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam

„Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais

pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Saskaņā ar šī likuma 12.panta nosacījumiem dzīvokļa īres maksa

maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar deleģēšanas līgumu prasītāja pārvalda un apsaimnieko Aizkraukles novadā privatizētās dzīvojamās mājas, pašvaldībai piederošās

dzīvojamo māju kopīpašuma domājamās daļas, piesaistītās teritorijas, tajā skaitā dzīvojamo māju /adrese/, aprēķinot sniegto pakalpojumu maksu

saskaņā ar Aizkraukles novada domes 2011.gada 8.decembra lēmumu Nr.230 (lietas 21.-22.lapa).

No 2010.gada 31.maija Aizkraukles novada SIA “/Nosaukums A/” rīkojuma Nr.29 redzams, ka privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas maksa

SIA /Nosaukums A/ apsaimniekotajās Aizkraukles novada daudzdzīvokļu mājās, kurās nav liftu, tiek noteikta 0,27 Ls/m2 un maksa par sadzīves

atkritumu apsaimniekošanu tiek aprēķināta proporcionālu katrā dzīvoklī uz tiesiska pamata dzīvojošo personu skaitam – no vienas personas 0,93 Ls un

PVN (lietas 17.lapa).

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs laika periodā no 2013.gada februāra līdz 2014.gada 25.maijam nav pienācīgi pildījis dzīvokļa

īpašnieka pienākumus attiecībā uz apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumu segšanu, tādējādi izveidojies parāds 317,48 EUR apmērā (lietas

25.lapa).

Atbildētājs savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojis. Atbildētājs nav cēlis iebildumus

par parāda aprēķinu, nav norādījis uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi pienākumus. Tiesai nav iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs savas maksājumu saistības būtu izpildījis, jo atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai samaksas pierādīšanas pienākums

gulstas uz parādnieku.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas prasība par parāda piedziņu 317,48 EUR apmērā ir pamatota un parāds no atbildētāja piedzenams par labu

prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 71,14 EUR apmērā (lietas 8.lapa).

Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,09 EUR apmērā (lietas 9.,34.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Šie izdevumi pilnībā piedzenami no

atbildētāja par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25 pantu tiesa

nosprieda

Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 317,48 EUR (trīs simti septiņpadsmit euro un 48 centu) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr.

/numurs/, valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viena euro un 14 centu) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,09 EUR (piecu euro un 9

centu) apmērā.

Noteikt personai A. sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2015.gada

8.janvāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa