A420191718 / A42-00395-19 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

Lietas arhīva Nr. A42-00395-19/14

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0220.A420191718.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 20.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Līga Hāzenfuse, tiesnese Lolita Andersone, tiesnese Arlita Zariņa,

piedaloties pieteicējas AS ,,TREV-2 Grupp” pārstāvjiem /pers. A/, /pers. B/,

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvim /pers. C/, VAS ,,Latvijas Valsts ceļi”

pārstāvjiem /pers. D/, /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc AS ,,TREV-2 Grupp” pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu

izskatīšanas komisijas 2018.gada 9.marta lēmuma Nr.4-1.2/18-33/2 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 23.janvārī VAS ,,Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – pasūtītāja) izsludināja atklātu konkursu ,,Valsts vietējo autoceļu seguma

atjaunošana (Vidzeme)” (id.Nr.LVC 2018/02/AC) (turpmāk – konkurss).

Uzskatot, ka nolikumā ietvertās prasības ir nesamērīgas ar iepirkuma priekšmeta daļās jeb līgumos izpildāmo darbu apjomiem katrā posmā,

2018.gada 5.februārī AS ,,TREV-2 Grupp”, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 68.panta trešo daļu, vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā

(turpmāk – IUB) ar iesniegumu un lūgumu grozīt konkursa nolikuma prasības.

Ar IUB 2018.gada 6.marta lēmumu Nr.4-1.2/18-33/1 nolemts pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 2018.gada 9.martam.

2018.gada 7.martā pasūtītāja paziņoja par piedāvājumu iesniegšanas termiņa pārcelšanu uz 2018.gada 14.martu.

Ar IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2018.gada 9.marta lēmumu Nr.4-1.2/18-33/2 (turpmāk – lēmums) nolemts atļaut pasūtītājai turpināt

iepirkuma procedūru un slēgt līgumu konkursā, atstāt spēkā konkursa nolikuma prasības. Lēmums IUB mājaslapā publicēts 2018.gada 14.martā –

piedāvājuma iesniegšanas pēdējā dienā.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Gan nolikuma 2.pielikuma 2.2.1.punkta b) apakšpunkts, gan 2.3.1.punkts pēc būtības satur divas prasības: 1) par pieredzi nesaistītu

minerālmateriālu pamatu izbūvē vienā objektā un 2) pieredzi virsmas apstrādē vienā līgumā. No iesnieguma un iesniedzējas pārstāvju sniegtajiem

paskaidrojumiem secināms, ka iesniedzēja apstrīd prasības par pieredzi pretendenta un pretendenta būvdarbu vadītāja pieredzi nesaistītu minerālmateriālu

pamatu izbūvē, kas gūta vienā objektā.

[1.2] Termina ,,objekts” nozīme izriet no vārda ,,objekts” lietojuma pasūtītājas paskaidrojumos, proti, pasūtītāja par objektu uzskata katru

atsevišķā konkursa daļā (līgumā) paredzēto būvdarbu izpildes vietu. Šādā izpratnē tas lietots arī iesniedzējas iesniegumā. Secināms, ka pasūtītājas un

iesniedzējas izpratne par termina ,,objekts” nozīmi konkursa nolikumā neatšķiras un iesniedzējas iebildumu pamatā ir bažas par to, vai konkrēta tās

pieredze tiks atzīta par tādu, kas gūta vienā objektā. Pretendenta piedāvājuma atbilstības pārbaude ir pasūtītājas kompetencē. Konkrētajā gadījumā

iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā apstrīdētās nolikuma normas ir pietiekami skaidras, lai pretendentiem būtu iespējams sagatavot un iesniegt

piedāvājumu.

[1.3] No pasūtītājas norādītā izriet, ka prasība par pieredzes gūšanu vienā objektā ir nepieciešama, lai izslēgtu no dalības konkursā piegādātājus,

kuri nepieciešamo būvdarbu apjomu veikuši daudzos mazos objektos un kuru pieredze tādējādi nebūtu noderīga līguma izpildē, un lai piegādātājam būtu

pietiekama kapacitāte līguma izpildei, t.i., būvdarbu veikšanai vairākos objektos vienlaicīgi īsā termiņā.

[1.4] Nav pamata uzskatīt, ka apstrīdētās nolikuma prasības neatbilst iepirkuma priekšmetam vai būtu ar to nesamērīgas. Prasību samērīgums tiek

vērtēts pret slēdzamo līgumu, un šajā gadījumā līgums tiks slēgts par vairākiem objektiem, tādējādi pasūtītājai ir saprātīgs pamats prasīt tādu pieredzes

apjomu, kas pārsniedz katra atsevišķa objekta izbūvējamo apjomu, ņemot vērā faktu, ka darbi objektos ir jāveic vienlaicīgi, turklāt īsos termiņos.

[1.5] Nav konstatējams, ka nolikuma prasības nepamatoti ierobežotu konkurenci. Tāpat apstāklis, ka pasūtītāja ir noteikusi atšķirīgas kvalifikācijas

prasības citās līdzīgās iepirkuma procedūrās un iesniedzējas ieskatā nepiemēro vienotus standartus iepirkumu organizēšanai, nenozīmē, ka nolikuma

prasības šajā iepirkumā ir diskriminējošas.

[2] Tiesā saņemts AS ,,TREV-2 Grupp” pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Nav samērīgi prasīt pieredzi liela apjoma darbos vienā objektā, ja izpildāmā līguma kontekstā objektā veicamie darbi ir divreiz, trīsreiz

mazāk. Tāpat nav pamatoti atteikties summēt viena līguma ietvaros trijās izpildes vietās vienlaikus veiktos darbus, ja izpildāmā līguma rezultātā līguma

izpilde paredzēta divās vai trīs izpildes vietās, jo gūtā pieredze atbilst tai, kāda nepieciešama līguma izpildei.

[2.2] Nedrīkst pastāvēt tādi apstākļi, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka kāds no iepirkumu komisijas ir ieinteresēts konkrētu pretendentu dalības

nodrošināšanā.

Pēc pārsūdzētā lēmuma pasūtītāja atvēra līdz 2018.gada 14.martam iesniegtos divus piedāvājumus no pretendentiem SIA ,,8 CBR” un SIA

,,Limbažu ceļi”. Saskaņā ar Konkurences padomes vērtējumu šie pretendenti ir vieni no tirgus dalībniekiem, kuriem pasūtītāja piešķīrusi līguma izpildes

tiesības: SIA ,,8 CBR” ir vieni no biežāk izvēlētajiem līguma izpildītājiem centra reģionā un Latgalē, savukārt SIA ,,Limbažu ceļi” – Latgales un Vidzemes

reģionā.

[2.3] Pārsūdzētajā lēmumā izvērstais prasību vērtējums ir skatīts iepirkuma priekšmetu daļu jeb līgumu kontekstā, proti, IUB ir vērtējis, vai

pasūtītājas prasību apjoms ir samērīgs pret līguma ietvaros veicamo darbu apjomu, nevērtējot objektos noteikto būvdarbu apjomu. Taču strīda pamatā ir

tieši pieredzes prasība objektā, kas, vērtējot kvalifikācijas prasības pret četru līgumu ietvaros izbūvējamiem deviņiem objektiem, būtiski pārsniedz

prasīto.

[2.4] Secināms, ka, piemēram, iepirkuma priekšmeta 2.daļā, kas sastāv no diviem objektiem, vienā objektā nemaz nav paredzēti nesaistītu

minerālmateriālu pamatu izbūves darbi. Savukārt 3.daļā, kas sastāv no trīs objektiem, iepirkuma līguma kopējais apjoms nesaistītu minerālmateriālu

pamatu izbūvē ir 45 695 m2, taču katrā objektā sekojošs: 16 516 m2, 16 429 m2 un 12 750 m2. Pasūtītāja noteiktā kvalifikācijas prasība iepirkuma

priekšmeta 3.daļā – ne mazāk kā 30 000 m2 nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūvē izpildē vienā objektā – būtiski pārsniedz katrā objektā veicamo

darbu apjomus.

[2.5] Attiecībā uz IUB norādīto, ka pieteicēja nemaz nav pārliecināta par to, vai kvalifikācijas prasības ierobežo pašas pieteicējas iespējas iesniegt

piedāvājumu, norāda, ka mērķis bija saprast vai pieteicējas izpildītais līgums Nr.LVC2014/3.1.1/5/INTEREG, kur veiktie nesaistītu minerālmateriālu

pamatu izbūves darbi pārsniedza prasītos apjomus, un par tā izpildi atbildīgais būvdarbu vadītājs tiks atzīti par atbilstošiem izvirzītajām prasībām. Prasību

izpildes iespēja pati par sevi nav pamats, lai atzītu pasūtītājas izvirzīto prasību par pamatotu.

Ja pieteicējs pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām būtu saņēmis pārsūdzēto lēmumu, no kura izriet, ka prasības netiks grozītas un

pieteicējas kvalifikācija netiks atzīta par atbilstošu, pieteicējai būtu iespēja pārplānot resursus un piedāvāt citu būvdarbu vadītāju.

[2.6] Līdzīgos iepirkumos par autoceļu seguma atjaunošanu citos Latvijas reģionos prasības bija atšķirīgas. Piemēram, iepirkumā ,,Valsts vietējo

autoceļu seguma atjaunošana (Kurzeme)” (id.Nr.LVC2017/178/AC), lai gan plānoto specifisko darbu metode iepirkuma priekšmeta 3. un 4.daļā ir

identiska.

[2.7] Publiskajos iepirkumos prasību izvirzīšanas pamatā ir samērīgums līguma priekšmetam. Piedāvājumus bija iesnieguši divi pretendenti, kas

netieši norāda uz piegādātāju zemo dalības interesi vai nespēju izpildīt noteiktās prasības.

[2.8] Ņemot vērā pasūtītājas skaidrojumu, ka par atbilstošu tiks atzīta tādu pretendentu pieredze, kas izpildījuši vienā objektā daudz lielāka apjoma

darbus, nekā tas paredzēts pasūtītājas objektos, nepamatoti tiek ierobežota konkurence.

[2.9] Arī lielāku ceļu posmu būvniecībā darbi notiek pa posmiem, un, lai gan tie notiek pēc pasūtītājas skaidrojuma vienā objektā, darbu vadīšana

ir līdzvērtīga tādai, kas notiek viena līguma ietvaros vienlaikus divu ceļu posmos. INTEREG līguma gadījumā, lai gan būvdarbi tika izpildīti trīs izpildes

vietās, tie notika vienlaikus un pasūtītājas prasītajā apjomā (vienā līgumā), tādējādi šāda pieredze tieši apliecina spēju nodrošināt līguma izpildi vienlaikus

vairākos objektos.

[2.10] Pati pasūtītāja būtībā norāda, ka svarīga ir atbilstoša specifisko darbu apjomu pieredze objektā, kas ir pretrunā ar to, ka prasītie apjomi tiek

pamatoti ar konkursa rezultātā slēdzamo līgumu apjomiem. Pie šādiem apstākļiem birojam bija tiesisks pamats uzlikt par pienākumu prasību apjomus

vērtēt pēc izbūvējamo objektu apjomiem, nevis iepirkuma priekšmeta daļu apjomiem.

[2.11] Pieteicēja 2018.gada 14.martā vērsās IUB, norādot, ka pārsūdzētais lēmums vēl nav pieejams. IUB atbildi sniedza 16.martā, norādot, ka

pārsūdzētais lēmums IUB mājaslapā publicēts 14.martā. IUB rīcība, sniedzot atbildi tikai pēc divām dienām, liek apšaubīt pārsūdzētā lēmuma

publicēšanas faktisko datumu.

[3] Tiesā iesniegtajā paskaidrojumā IUB norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Norāda, ka konkursa nolikuma prasītais pretendenta

un pretendenta būvdarbu vadītāja pieredzes apjoms nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūvē ir mazāks nekā katrā atsevišķā iepirkuma daļā veicamo

nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūves darbu apjoms. Saprotama un pamatota ir pasūtītājas motivācija prasītās pieredzes ierobežošanai ar vienā

objektā veiktiem darbiem, proti, nodrošināt to, ka pretendents spēj izpildīt liela apjoma ceļu būvdarbus vairākos objektos vienlaicīgi, izslēdzot no dalības

pretendentus, kuri nepieciešamo pieredzi ieguvuši vairākos mazos objektos.

Lai gan pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pasūtītāja mērķi varēja sasniegt arī ar citām kvalifikācijas prasībām, tas nenozīmē, ka nolikumā noteiktās

prasības nav samērīgas ar iepirkuma priekšmetu, un, nekonstatējot prasību nesamērīgumu, IUB nebija pamata tās atcelt.

Kvalifikācijas prasības katrā iepirkuma priekšmeta daļā (līgumā) ir izvirzītas visai iepirkuma priekšmeta daļai, nevis vienam objektam, attiecīgi to

samērīgums ir vērtējams kopsakarā ar visā līgumā veicamo darbu apjomu.

IUB nav pieļāvis procesuālus pārkāpumus pārsūdzētā lēmuma paziņošanā pieteicējai. Publisko iepirkumu likums un citi normatīvie akti neparedz

termiņu, kādā IUB ir jāatbild uz lietas dalībnieku informācijas pieprasījumiem, kas iesniegti lietvedībā esošas administratīvās lietas ietvaros.

[4] Pasūtītāja paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Norāda, ka pieteicēja pastāvīgi piedalās pasūtītājas

rīkotajos būvdarbu konkursos, tāpēc ir labi informēta, ka pasūtītājas kvalifikācijas prasības konkursu nolikumos par iepriekšējo pieredzi specifisko darbu

izpildē parasti definē kā pieredzi vienā objektā, nevis līgumā. Prasība par pieredzes nepieciešamību vienā objektā ir vispārpieņemta prakse ne tikai

pasūtītājas rīkotajās iepirkuma procedūrās, bet arī citu pasūtītāju būvdarbu iepirkumos. Tādēļ pieteicējas neizpratne par termina ,,objekts” nozīmi ir

vērtējama kritiski.

Saskaņā ar nolikuma 3.punktu katrā konkursa daļā ir veicami autoceļu seguma atjaunošanas darbi, t.sk., nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūves

darbi, divos vai trīs objektos. Tātad konkrētajā konkursā būtiski ir tas, ka katra slēdzamā līguma ietvaros būvdarbi jāveic vienlaicīgi visos objektos, līdz

ar to pretendentam jābūt tādai pieredzei, kas raksturo pietiekamu uzņēmuma kapacitāti, spēju mobilizēt tehniskos un darbinieku resursus, lai nodrošinātu

veicamo būvdarbu izpildi vienlaikus lielākā apjomā, nekā viena objekta apjoms. Šis aspekts pasūtītājai ir svarīgs, lai maksimāli samazinātu līgumu

neizpildes vai nekvalitatīvas izpildes risku.

[5] Pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Paskaidroja, ka iebilst pret prasību, ka

pieredze piesaistīta vienam objektam, nevis līgumam. Norādīja, ka tā, kā nolikuma prasības ir izvirzītas, pieteicēja ar izvēlēto būvdarbu vadītāju prasības

izpildīt nevarēja, bet ar citu būvdarbu vadītāju, visticamāk, varētu izpildīt. Ja IUB pasūtītājas lēmumu atstātu negrozītu, tiktu gatavota cita komanda, tiktu

izteikts piedāvājums. Apgalvoja, ka prasības izpildīt varēja, taču uzskata, ka izvirzītās prasības ir nesamērīgas līguma priekšmetam.

[6] Atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja lēmumā un paskaidrojumā minētos argumentus. Pasūtītājas pārstāvji

paskaidroja, ka prasība par specifisko darbu nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūvi un šī darba noteikto apjomu ir salīdzinoši maza uz veicamo

būvdarbu līgumu fona. Kvalifikācijas prasības ir izvirzītas tikai vienam būvspeciālistam, kas ir atbildīgais būvdarbu vadītājs. Komisija vērtēja no viedokļa,

cik tirgū ir viegli piedāvāt šādu kvalifikāciju. Pasūtītāja nebija ieinteresēta, lai uz valsts ceļa strādātu būvdarbu vadītājs, kam ir pieredze tikai mazā

objektā, jo uz valsts ceļa ir specifisks darbs – autoceļu posmu atjaunošana ar virsmas apstrādi. Pasūtītāja ņēma vērā, ka tirgū varētu nebūt piegādātāji,

kuri būs nolikumā prasīto apjomu virsmas apstrādei veikuši vienā objektā, tādēļ prasība virsmas apstrādei ir norādīta vienā līgumā. Prasība par

pamatiekārtas nesaistītu minerālmateriālu izbūvi ir darbs, kas ir jāveic gandrīz jebkurā būvobjektā, tādēļ tur būs derīga pieredze, kur jebkurš piegādātājs

tos būs veicis.

IUB pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka pieredzes prasību pasūtītāja ir izvirzījusi tieši attiecībā pret slēdzamo iepirkuma līgumu. Ceturtajā

konkursa daļā iepirkuma līgums ir par apjomu virs prasītā pieredzes apjoma. IUB nav tiesīgs pasūtītājai diktēt noteikumus, ar kādu kvalifikāciju darbi

izpildāmi. IUB lēmums atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 71.panta septītajai daļai publicēts 14.martā, kas ir trešā darba diena pēc lēmuma

pieņemšanas dienas.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

[8] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2018.gada 23.aprīļa lēmumu tika ierosināta administratīvā lieta par lēmuma atcelšanu. Ievērojot, ka

konkurss ir noslēdzies, un tā rezultātā 2018.gada 15.maijā ar konkursa uzvarētājiem ir noslēgti iepirkumu līgumi, lēmums ir izpildīts un zaudējis spēku.

Tādējādi, skatot lietu pēc būtības, tiesa vērtēs tikai lēmuma tiesiskumu.

[9] Publisko iepirkumu likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 44., 45., 46.,

47. un 48.pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un

izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni šā likuma 45. un 46.pantā minētajām prasībām. Prasību apjomu,

kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā iepirkuma līguma izpildei nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības

līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.

Izskatāmajā lietā kvalifikācijas prasības ir noteiktas konkursa nolikumā, kas apstiprināts ar pasūtītājas 2018.gada 18.janvāra iepirkuma komisijas

sēdes protokolu Nr. 1 (lietas 1.sēj. 96.-127.lapa).

[10] Saskaņā ar konkursa nolikuma 3.punktu iepirkuma priekšmets ir valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana. Iepirkuma priekšmets ir sadalīts

četrās daļās jeb līgumos. Katrā daļā ir veicami autoceļu seguma atjaunošanas darbi divos vai trīs ceļu posmos.

Nolikuma 2.pielikuma 2.2.1.punkta b) apakšpunkts paredz, ka pretendentam iepriekšējo 5 gadu laikā ir jābūt šādai būvdarbu veikšanas pieredzei

[…] izpildītiem šādiem specifiskiem darbiem: nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūvē ar būvdarbu apjomu vienā objektā ne mazāk kā 38 000m2,

45 000m2, 30 000m2, 45 000m2, virsmas apstrāde ar būvdarbu apjomu vienā līgumā ne mazāk kā 30 000m2, 50 000m2, 27 000m2, 40 000m2.

Nolikuma 2.pielikuma 2.3.1.punkts paredz, ka piedāvātajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam iepriekšējo 5 gadu laikā jābūt būvdarbu vadītāja

pieredzei šādu specifisku būvdarbu vadīšanā: nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūve un to apjoms vienā objektā ir bijis ne mazāks kā 38 00 m2,

45 000 m2, 30 000 m2, 45 000 m2; virsmas apstrāde un to apjoms vienā līgumā ir bijis ne mazāks kā 30 000 m2, 50 000m2, 27 000m2, 40 000m2.

Secināms, ka gan nolikuma 2.pielikuma 2.2.1.punkta b) apakšpunkts, gan 2.3.1.punkts pēc būtības satur divas prasības: 1) pieredzi nesaistītu

minerālmateriālu pamatu izbūvē vienā objektā; 2) pieredzi virsmas apstrādē vienā līgumā.

[11] Pieteicēja apstrīd konkursa nolikuma 2.pielikuma ,,Kvalifikācija” 2.2.1.punkta b) apakšpunktā un 2.3.1.punktā noteiktās kvalifikācijas

prasības. No iesnieguma IUB un pieteicējas pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka pieteicēja apstrīd prasības par pieredzi

pretendenta un pretendenta būvdarbu vadītāja pieredzi nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūvē, kas gūta vienā objektā. Iebildumi par pieredzes prasību

virsmas apstrādē nav izteikti. Pieteicējas ieskatā pasūtītājs prasa lielāku pieredzi, nekā tas ir nepieciešams līguma izpildei. Pieteicēja uzskata, ka spēju

izpildīt līgumu pretendents var apliecināt gan ar darbiem, kas veikti viena līguma ietvaros vairākos posmos, gan darbiem, kas veikti vienā objektā, jo viena

veida darbi, kas veikti viena līguma ietvaros, prasa tieši tādas pašas spējas, kā darbi, kas veikti vienā posmā. Pieteicēja arī uzskata, ka nav saprotams

iepirkumā izvirzītais termins „viens objekts” proti, nav skaidrs, kādus darbus pasūtītājs atbilstoši konkursa nolikuma prasībām uzskatīs par veiktiem vienā

objektā.

Līdz ar to lietā pastāv strīds par to, vai strīdus prasības ir saprotamas, vai tās atzīstamas par tiesiski pamatotām un samērīgām konkursa mērķa

sasniegšanai, kā arī, vai tās nepamatoti neierobežo konkurenci.

[12] Vispirms tiesa vērtēs, vai ir saprotams iepirkumā izvirzītais termins „viens objekts”.

Konkursa nolikuma 3.punkts noteic, ka iepirkuma priekšmets ir valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana. Iepirkuma priekšmets ir sadalīts četrās

daļās jeb līgumos. Katrā daļā ir veicami autoceļu seguma atjaunošanas darbi divos vai trīs ceļu posmos (lietas 1.sējuma 97.lapa). Pasūtītājs par objektu

uzskata katru atsevišķā konkursa daļā (līgumā) paredzēto būvdarbu izpildes vietu.

Lai arī nolikumā nav konkrēti norādīts, ka katra atsevišķā konkursa daļā (līgumā) paredzētā būvdarbu izpildes vieta (ceļa posms) ir definēta kā

„viens objekts”, minētais jēdziens ir izsecināms no nolikuma 2.pielikuma 2.2.2.punkta. Tas noteic, ka, lai apliecinātu pieredzi, zemāk norādītās tabulas

veidā jāiesniedz informācija par objektiem, kas atbilst 2.2.1.apakšpunktā minētajām prasībām. Tabulā kā viena no kvalifikācijas prasībām ir minēts

autoceļu būvdarbu līgums, kas veikts uz valsts autoceļiem vai to maršrutos ietilpstošajos ielu posmos vai uz līdzīgas nozīmes autoceļiem ārvalstī (..) (lietas

1.sējuma 105.lapa otra puse). Tātad no šā nolikuma punkta nepārprotami secināms, ka konkursā ar terminu „objekts” ir domāts ceļa vai ielas posms.

Tiesai nav šaubu, ka arī pieteicēja ir sapratusi, ka ar terminu „viens objekts” konkursā ir saprotama katra atsevišķā konkursa daļā (līgumā)

paredzēto būvdarbu izpildes vieta (ceļa posms), jo šādā izpratnē tas lietots arī pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā. Proti, pieteicēja jautājusi, kāda ir

atšķirība specifiskajai darbu pieredzei, iegūtai viena līguma ietvaros uz dažādiem ceļa posmiem, vai pieredzei, iegūtai vienā nepārtrauktā ceļa posmā

(lietas 1.sējuma 63.lapa).

Tādējādi tiesa secina, ka ir saprotams iepirkumā izvirzītais termins „viens objekts”, kā arī, ka pasūtītājas un iesniedzējas izpratne par termina

,,objekts” nozīmi konkursa nolikumā neatšķiras.

[13] Publisko iepirkumu likuma 41.panta otrā daļa paredz, ka prasību apjomu, kā arī pieprasīto konkrētā iepirkuma līguma izpildei nepieciešamo

minimālo spēju līmeni nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, papildus nediskriminācijas principam ir jāievēro kvalifikācijas prasību samērīgums, ņemot vērā paredzēto līguma

priekšmetu. Tas nozīmē, ka kvalifikācijas prasībās pasūtītājam nav tik liela rīcības brīvība kā nosakot, ko tas vēlas pirkt un kā tiks noteikts pasūtītājam

izdevīgākais piedāvājums (Augstākās tiesas 2015. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr.SKA-1170/2015 (A420394314) 8. punkts).

Tas, ka nolikuma prasību samērīgums jāvērtē tieši attiecībā pret konkrētā līguma priekšmetu, atzīts arī Augstākās tiesas 2015.gada 30.novembra

lēmuma lietā Nr. SKA-1530/2015 (A420293115) 12.punktā. Tiesas ieskatā ir loģiski un saprotami, ka prasības pretendentam tiek noteiktas, tieši

raugoties no līguma priekšmeta. Nebūtu samērīgi, ja pretendentam būtu izvirzītas tādas kvalifikācijas prasības, kas tieši nebūtu nepieciešamas konkrētā

līguma izpildei.

Pasūtītājam, nosakot kvalifikācijas prasības, ir rīcības brīvība, kas vērsta uz to, lai piedāvājums atbilstu pasūtītāja iecerēm un tas saņemtu iepirkuma

priekšmetam atbilstošu un pēc iespējas kvalitatīvu izpildījumu. Tādēļ pretendentu un arī tiesas vērtējums par to, ka attiecīgo pakalpojumu, iespējams, var

izpildīt arī ar zemāku vai ar citu kvalifikāciju, lielā mērā būtu spekulatīvs un ārpus to kompetences. Tas, protams, nenozīmē, ka pasūtītāja rīcība prasību

noteikšanā var būt patvaļīga – izvirzītajām prasībām jābūt vērstām tikai un vienīgi uz iepirkuma priekšmetam atbilstoša un pēc iespējas kvalitatīvāka

izpildījuma saņemšanu, nevis uz kādu citu interešu nodrošināšanu (Augstākās tiesas 2015. gada 13. maija lēmuma lietā

Nr. SKA-299/2015 (A420216014) 8. punkts).

No minētā secināms, ka tiesa un pretendents nav tiesīgs iestādes vietā noteikt, ar kādu kvalifikāciju konkrētie darbi izpildāmi, ir

pārbaudāms vienīgi tas, vai izvirzītās kvalifikācijas prasības ir samērīgas attiecībā pret konkrētā līguma priekšmetu.

[14] Kā tika norādīts iepriekš, līguma priekšmets konkursā ir valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana. Iepirkuma priekšmets ir sadalīts četrās

daļās jeb līgumos. Katrā daļā ir veicami autoceļu seguma atjaunošanas darbi divos vai trīs ceļu posmos (objektos). Strīdus pozīcijā „Nesaistītu

minerālmateriālu pamata nesošās kārtas būvniecība (..)” 1.konkursa daļā paredzēts izbūvēt kopā 55 369 m2, 2.daļā – 71,348 m2, 3.daļā – 45 695 m2,

4.daļā – 69 948 m2. Savukārt atbilstoši konkursa nolikuma 2.pielikuma 2.2.1punkta b)apakšpunktam un 2.3.1.punktam pretendentam un tā

piedāvātajam būvdarbu vadītājam iepriekšējo 5 gadu laikā ir prasīta pieredze nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūvē ar būvdarbu apjomu vienā

objektā ne mazāk kā 45 000 m2, 38 000m2, 30 000 m2; un 45 000m2. Tas nozīmē, ka prasītā pieredze ir tieši saistīta ar iepirkuma priekšmetu.

[15] Tiesa piekrīt pieteicējas argumentam, ka izpildāmā līguma kontekstā objektā veicamo darbu apjoms ir mazāks, nekā viena līguma ietvaros

veicamie darbi. Tāpat vispārīgi var piekrist pieteicējas argumentiem, ka pasūtītājs, iespējams, varēja izvirzīt prasības pieredzes apjomam viena līguma

ietvaros, nevis atsevišķos objektos. Tomēr tiesa nekonstatē, ka tādējādi pretendentam būtu izvirzītas lielākas vai specifiskākas prasības par iepirkuma

priekšmetam paredzētajām, un, ka par samērīgu būtu atzīstams prasīt pieredzi nesaistītu minerālmateriālu izbūvē vienā objektā.

[15.1] Kā tiesas sēdē paskaidroja pasūtītāja pārstāvji, un par ko lietā strīds nepastāv, katra konkursā noslēgtā līguma ietvaros piegādātājiem būs

jāveic darbi visos objektos vienlaicīgi. Ņemot vērā minēto, un to, ka 1.konkursa daļā paredzēts izbūvēt kopā 55 369 m2, 2.daļā – 71,348 m2, 3.daļā –

45 695 m2, 4.daļā – 69 948 m2, secināms, ka pasūtītāja izvirzītās prasības pēc pieredzes katrā konkursa daļā ir mazākas, nekā kopējais darbu apjoms

(1.daļā paredzēts izbūvēt kopā 55 369 m2, pieredzes prasība - 38 000m2; 2.daļā – 71,348 m2, pieredzes prasība - 45 000m2; 3.daļā – 45 695 m2,

pieredzes prasība - 30 000 m2; 4.daļā – 69 948 m2, pieredzes prasība - 45 000m2).

[15.2] Norādāms, ka iepirkuma priekšmets konkursā ir valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana. Tas nozīmē, ka primāra nozīme ir ceļu

drošībai, kas lielā mērā ir atkarīga no autoceļu seguma kvalitātes. Tādējādi būvdarbu vadītāja pieredzei līdzīga apjoma darbu veikšanā ir būtiska nozīme.

Rakstveida paskaidrojumos IUB pasūtītāja vērsusi uzmanību arī uz to, ka iepirkuma rezultātā slēdzamo būvdarbu līgumu izpildē tieši šie darbi no darbu

daudzumu saraksta ir svarīgākie būvdarbu veidi no tiem, kas prasa lielāku kompetenci (lietas 1.ssējuma 66.lapa).

Pasūtītājas pārstāvji tiesas sēdē paskaidroja, ka prasība par pamatiekārtas nesaistītu minerālmateriālu izbūvi ir darbs, kas ir jāveic gandrīz jebkurā

būvobjektā, tādēļ tur būs derīga jebkura piegādātāja, kurš tos būs veicis, pieredze. Norādīja, ka prasība par specifisko darbu nesaistītu minerālmateriālu

pamatu izbūvi un šī darba noteikto apjomu ir salīdzinoši maza uz veicamo būvdarbu līgumu fona. Paskaidroja, ka pasūtītāja nebija ieinteresēta, lai uz

valsts ceļa strādātu būvdarbu vadītājs, kam ir pieredze tikai mazā objektā, jo uz valsts ceļa ir specifisks darbs – autoceļu posmu atjaunošana ar virsmas

apstrādi.

Papildus tam norādīja, ka komisija izvirzīto pieredzes prasību vērtēja arī no viedokļa, cik tirgū ir viegli piedāvāt šādu kvalifikāciju. Pasūtītāja ņēma

vērā, ka tirgū varētu nebūt piegādātāji, kuri būs nolikumā prasīto apjomu virsmas apstrādei veikuši vienā objektā, tādēļ, piemēram, prasība virsmas

apstrādei ir norādīta vienā līgumā.

Tātad no pasūtītāja paskaidrojumiem secināms, ka, lemjot par pretendentiem izvirzītajām pieredzes prasībām, pasūtītājs ir apsvēris gan objektu un

veicamo darbu specifiku, gan to, vai kvalifikācijas prasības spēs izpildīt pietiekams piegādātāju loks – tātad vērtējis arī to, vai izvirzītās prasības par

pieredzi vienā objektā nepamatoti neierobežos konkurenci.

Tiesas sēdē pasūtītājas pārstāvis paskaidroja, ka kvalifikācijas prasību par nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūvi jebkurā no nolikumā

noteiktajiem apjomiem vienā objektā spēj izpildīt plašs piegādātāju loks, savukārt pieteicēja nav spējusi pierādīt pretējo. Gluži pretēji, pieteicējas

pārstāvji tiesas sēdē apstiprināja, ka ar citu būvdarbu vadītāju nolikuma prasības tā varētu izpildīt.

Līdz ar to tiesa konkursa nolikuma 2.pielikuma ,,Kvalifikācija” 2.2.1.punkta b) apakšpunktā un 2.3.1.punktā noteiktās kvalifikācijas prasības atzīst

par tiesiski pamatotām un samērīgām konkursa mērķa sasniegšanai.

[16] Pieteicēja iebilst arī pret IUB rīcību, lēmumu IUB mājas lapā publicējot 2018.gada 14.martā. Atbildi par to, ka lēmums IUB mājaslapā

publicēts 14.martā, IUB pieteicējai sniedzis tikai 16.martā. Līdz ar to pieteicēja apšauba pārsūdzētā lēmuma publicēšanas faktisko datumu.

Publisko iepirkumu likuma 71.panta septītā daļa noteic, ka komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto

to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja

tīmekļvietnē.

No lietas materiāliem konstatējams, ka lēmums pieņemts 2018.gada 9.martā. Atbilstoši informācijai IUB mājas lapā lēmums publicēts 2018.gada

14.martā. Tiesai nav pamata apšaubīt šo faktu, tiesas rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par pretējo. Tā kā 2018.gada 9.marts bija piektdiena, tad

secināms, ka lēmums IUB mājas lapā publicēts trešajā darbdienā pēc tā pieņemšanas. Tādējādi ir ievērots Publisko iepirkumu likuma 71.panta septītajā

daļā noteiktais lēmuma publicēšanas termiņš.

[17] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Publisko iepirkumu likuma 72.panta otro daļu, Administratīvā

rajona tiesa

nolēma

noraidīt AS ,,TREV-2 Grupp” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas 2018.gada 9.marta lēmuma Nr.4-

1.2/18-33/2 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

Tiesnese (paraksts) A.Zariņa