Court partially allowed joint debt collection claim against co-owners for unpaid utility services based on property ownership laws.

Lietas Nr. C30688011

Lietas arhīva Nr. C-1355-13/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 27.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Zdanovska

ar sekretāri M.Kleinbergu

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu DzĪKS „Juglas nams” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda

piedziņu, un

konstatēja:

DzĪKS „Juglas nams” (turpmāk tekstā – prasītājs) 2011.gada 3.augustā iesniedza tiesā prasību pret /pers. A/ un 2013.gada 28.jūnijā

prasības papildinājumus pret /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk tekstā – atbildētāji) par parāda LVL 1304,22 apmērā solidāru piedziņu

norādot, ka atbildētājiem katram piederēja ½ domājamā daļa no dzīvokļa /adrese/. Prasītājs veic mājas /adrese/ apsaimniekošanu,

taču atbildētāji nav norēķinājušies ar prasītāju par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem LVL 1304,22 apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1402., 1672., 1674.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.pantu. Prasītājs lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem komunālo maksājumu parādu LVL 1304,22 apmērā un tiesas izdevumus.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā un papildinājumos norādītā pamata un apmērā.

Lūdza prasību apmierināt un piedzīt solidāri no atbildētājiem prasītāja labā parādu par komunālajiem pakalpojumiem par laika

periodu no 2009.gada 9.jūlija līdz 2011.gada 15.decembrim LVL 1304,22 apmērā, kā arī piedzīt tiesas izdevumus.

Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes. Par tiesas

sēdes vietu un laiku atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nosūtot pavēsti uz tiesas sēdi

pēc deklarētās dzīves vietas adreses, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1pantu uzskatāms, ka atbildētājiem par tiesas

sēdes vietu un laiku paziņots. Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata, ka lietu

iespējams izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 208. 1panta pirmo daļu lietā taisāms aizmugurisks spriedums, jo atbildētāji lietā nav

snieguši paskaidrojumus par prasību, kā arī nav ieradušies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma un nav paziņojuši neierašanās

iemeslus.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, uzskata prasību par daļēji pamatotu un

apmierināmu.

Kā redzams no lietas materiālos esošās izdrukas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas izraksta no nodalījuma /numura/

atbildētājiem pamatojoties uz 2006.gada 26.oktobra pirkuma līgumu un 2011.gada 1.decembra Rīgas apgabaltiesas 2011.gada

1.decembra lēmumu (reģistrēts zemesgrāmatā 2011.gada 28.decembrī) laikā no 2006.gada 3.novembra līdz 2011.gada

28.decembrim piederēja katram ½ domājamā daļā no nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašumu /adrese/, kadastra /numurs/.

Kā izriet no lietas materiāliem prasītājs apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese/, sniedzot dzīvokļu īpašniekiem komunālos

pakalpojumus, pamatojoties uz starp pakalpojumu sniedzējiem un prasītāju noslēgtajiem līgumiem.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par

labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska

darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2011.gada 1.janvārim) 8., 12.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,13.pantu nosacījumiem atbildētājiem kā dzīvokļa daudzdzīvokļu

mājā īpašniekiem ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, norēķināties par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un papildpakalpojumiem.

Lietā nav strīda, ka prasītājs veica dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājiem

netiktu sniegti komunālie pakalpojumi, vai, ka atbildētāji nebūtu saņēmuši prasītāja sniegtos pakalpojumus. Saskaņā ar prasītāja

aprēķiniem atbildētāju komunālo maksājumu maksas parāds par laika periodu no 2009.gada 9.jūlija līdz 2011.gada 15.decembrim

sastāda LVL 1304,22 apmērā.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētāji ir izpildījuši savas saistības pret prasītāju, veicot parāda apmaksu, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt

prasītāja norādīto atbildētāju kopējā parāda summu un aprēķinu, pret ko atbildētāji nav iebilduši.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu solidāri no abiem atbildētājiem pamatojoties uz Civillikuma 1674.pantu, jo atbildētājiem kā nekustamā

īpašuma domājamo daļu īpašniekiem pēc likuma ir solidāra atbildība par īpašuma izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1067.pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet

tikai domājamās daļas, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība; 1071.pantu uz kopējo lietu gulstošās nastas,

apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nepamatots ir prasītāja prasījums par parāda, kas saistīts ar kopīpašumam dzīvoklim /adrese/,

sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, solidāru piedziņu no atbildētājiem kā kopīpašniekiem. Tiesa atzīst, ka komunālo

pakalpojumu parāda summa LVL 1304,22 apmērā piedzenama no atbildētājiem samērīgi ar viņu daļām, t.i. no katra ½ daļa no

parāda summas, t.i. LVL 652,11 apmērā. Līdz ar to no atbildētāja /pers. A/ prasītāja labā piedzenams parāds LVL 652,11 apmērā un

no atbildētājas /pers. B/ prasītāja labā piedzenams parāds LVL 652,11 apmērā.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja /pers. A/ un /pers. B/ prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts

nodevas samaksu LVL 67,76 apmērā no katra par prasības pieteikuma iesniegšanu. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta

otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta

pirmo daļu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi (5.punkts), t.i. LVL

1,65 apmērā no katra no atbildētājiem.

Bez tam, tā kā prasītājs 2013.gada 5.martā iesniedza prasības papildinājumus par prasības summas pieaugumu, par ko atbilstoši

Civilprocesa likuma 36.panta otrajai daļai valsts nodeva netika piemaksāta, tiesa atzīst, ka valsts nodeva par prasības pieaugumu,

kas atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam sastāda LVL 60,12 apmērā, t.i. ņemot vērā, ka par prasību kopā

maksājama valsts nodeva LVL 195,64 apmērā, no kuras prasītājs iesniedzot prasību nomaksājis valsts nodevu 135,51 apmērā. Līdz

ar to no katra no atbildētājiem valsts labā piedzenama valsts nodeva LVL 30,06 apmērā.

Ņemot vērā to apstākli, ka kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu (par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājiem

LVL 0,99 un tiesas pavēstu nosūtīšanu pusēm LVL 1,09 x 19 = LVL 20,71) summa sastāda LVL 21,70, tiesa atzīst, ka ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, ko nav sedzis prasītāja veiktais maksājums LVL 3,30 apmērā, t.i. LVL 18,40 apmērā, ir

piedzenama no atbildētājiem par labu valstij, no katra atbildētāja LVL 9,20 apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panu tiesa atzīst, ka atbildētājiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš

desmit dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12.panta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada

1.janvārim), Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.panta, Civillikuma 1067., 1071., 1401., 1402., 1838.panta un Civilprocesa likuma 8., 34.,

41., 97., 193., 195., 204.1, 208.1, 208.2panta, tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji DzĪKS „Juglas nams” prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu un piedzīt no /pers. A/, /personas kods/,

DzĪKS „Juglas nams”, reģistrācijas nr.40003199190, labā parādu LVL 652,11 (seši simti piecdesmit divu un 11/100 latu) apmērā un

tiesas izdevumus LVL 69,41 (sešdesmit deviņu un 41/100 latu) apmērā, kopā LVL 721,52 (septiņi simti divdesmit viena un 52/100

latu) apmērā; piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, DzĪKS „Juglas nams”, reģistrācijas nr.40003199190, labā parādu LVL 652,11

(seši simti piecdesmit divu un 11/100 latu) apmērā un tiesas izdevumus LVL 69,41 (sešdesmit deviņu un 41/100 latu) apmērā, kopā

LVL 721,52 (septiņi simti divdesmit viena un 52/100 latu) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, valsts labā izdevumus par valsts nodevu LVL 30,06 (trīsdesmit un 6/100 latu) apmērā un

ar lietas vešanu saistītos izdevumus LVL 9,20 (deviņu un 20/100 latu) apmērā; piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, valsts labā

izdevumus par valsts nodevu LVL 30,06 (trīsdesmit un 6/100 latu) apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus LVL 9,20 (deviņu un

20/100 latu) apmērā.

Noteikt /pers. A/ un /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

DzĪKS „Juglas nams spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet /pers. A/ un /pers. B/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas

izskatīšanu no jauna.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 10.janvārī.

Tiesnese /paraksts/ K.Zdanovska

Noraksts pareizs

Tiesnese K.Zdanovska

2014.gada 10.janvārī